Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pirmdien ziņu aģentūras LETA izplatītā informācija par konstatētajām problēmām ar Parex bankas sindicētā kredīta atdošanu liek atcerēties pirms trim mēnešiem – 13. janvārī – Pietiek publicētu rakstu „Parex, visticamākais, no valsts prasīs vēl vairākus miljonus”. Toreiz šo publikāciju valdības pārstāvji nosauca par nepatiesu un tendenciozu, Parex saistībā ar šajā publikācijā pieminētajiem faktiem pat vērsusies tiesā. Šodien pārpublicējam šo rakstu ar nenozīmīgiem īsinājumiem, ļaujot katram pašam pārliecināties, cik lielā mērā iespējams uzticēties valdības apgalvojumiem par Parex tēmu un arī pašas Parex bankas vadības publiskajiem apgalvojumiem.

Rezervē naudu sindicētajam kredītam

Lai arī ekonomikas ministrs Artis Kampars (Vienotība) paudis cerību, ka līdz aprīļa beigām valsts glābtā Parex banka pati spēs savākt aptuveni 100 miljonus latu, lai segtu pēdējo sindicētā kredīta maksājumu, realitātē tā var nenotikt. Tāpēc valdība pagaidām rēķinoties ar faktu, ka daļu no sindicētā kredīta maksājuma nāksies segt no valsts līdzekļiem. Tikmēr oficiāli tiek apgalvots, ka valdība pilnībā uzticoties Parex bankas vadības plāniem un solījumiem.

Kā šonedēļ oficiāli informēja Parex banka, piecu mēnešu laikā tā sindicētā kredīta atdošanai atguvusi 60 miljonus latu. Līdz ar to trīs mēnešu laikā tai jāpārdod aktīvi vēl par 103 miljoniem latu vai, iespējams, mazāku summu, ja bankai jau ir bijuši kādi brīvie līdzekļi. Pati banka precīzu atgūstamo summu nenosauc, aprobežojoties ar apgalvojumu, ka „akumulējusi aptuveni pusi sindicētā kredīta atmaksai nepieciešamo līdzekļu”.

Naudu, kas varētu būt nepieciešama Parex bijušo īpašnieku ņemtā sindicētā kredīta pēdējās, trešās daļas - 163 miljonu latu atmaksai, valdība rezervējusi, jo sindicētā kredīta aizdevējiem dots valsts galvojums, ka kredīts tiks atmaksāts. Finansējumu, ja tas būs nepieciešams, šo saistību nokārtošanai varētu ņemt no starptautisko aizdevēju izsniegtā aizdevuma, kas atvēlēts Latvijas finanšu tirgus stabilizācijai. Naudu sindicētā kredīta atdošanai tāpat kā pērn bankai piešķirtu Valsts kase.

Tiesa, tas vēl nav līdz galam izlemts. Kā zināms Pietiek, Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs šīsnedēļas valdības sēdē atgādinājis tieši par to, ka Latvijai ir pieejama būtiska neizmantotā starptautiskā finanšu stabilizācijas aizdevuma daļa, kuru varētu izmantot Parex bankas sindicētā kredīta pārfinansēšanai. Tas valstij būtu daudz izdevīgāk, nekā nākamajos trīs mēnešos drudžainā ātrumā un par zemām cenām pārdot lielu daļu Parex bankas aktīvu. Taču šis ieteikums nezināmu apsvērumu dēļ nav ņemts vērā.

Neoficiāli Pietiek zināms, ka sliktākajā scenārijā valdība rēķinās: lai Parex nokārtotu saistības ar sindicētā kredīta aizdevējiem, valstij var nākties palīdzēt ar aptuveni trešdaļu (ap 50 miljoniem latu) no atlikušās kredīta summas. Savukārt optimistiskākajā scenārijā valstij varot nākties šķirties „tikai no dažiem miljoniem.”

Tiesa, lielas cerības tiekot liktas uz šā gada pirmajiem mēnešiem, kad Parex pārdošanai plānojot izlikt vērtīgākos aktīvus ar augstāko likviditāti. Kā atzīst valdībai tuvi avoti, tas arī esot iemesls, kāpēc Kampars paudis cerību, ka Parex bez valsts atbalsta spēs nokārtot atlikušās sindicētā kredīta saistības.

Skaidra plāna nemaz nav?

Tikmēr oficiāli tiek apgalvots, ka Ministru prezidenta Valda Dombrovska valdībai pašlaik nemaz neesot plāna, kā rīkoties, ja Parex banka līdz maija sākumam nesavāks visus vajadzīgos 163 miljonus latu.

Banka neatklāj, kā tikai trīs mēnešu laikā gatavojas savākt atlikušo nepieciešamo summu, taču, kā izriet no Dombrovska preses pārstāves atspoguļotā premjera viedokļa, valdība un Ministru prezidents pilnībā uzticoties bankas vadības plāniem un solījumiem.

Šis viedoklis gan ceturtdien tika pausts ļoti negribīgi. „Parex bankai ir apstiprināts darbības plāns, kur valsts kā akcionārs ir ieinteresēta pēc iespējas ātrāk un vairāk atgūt savus ieguldījumus. Par to, kā banka pilda akcionāru uzdevumus, rūpējas Latvijas Privatizācijas aģentūra un bankas padome, kas ir akcionāru iecelti pārstāvji uzņēmumā. Valdība nedublē kapitālsabiedrības pārvaldes institūciju darbu,” – tāda bija premjera preses pārstāves sākotnējā atbilde uz jautājumu, vai premjers tic, ka trīs mēnešos bankai ir reāli iespējams pārdot aktīvus par 100 miljoniem latu, un vai pašlaik jau ir plāns, kā valdība rīkosies, ja šie 100 miljoni latu netiks savākti.

Uz jautājumu, vai tas nozīmē, ka Ministru prezidents uz uzdoto jautājumu atbildi pēc būtības nesniedz, Dombrovska preses pārstāve sniedza skaidrojumu – tas nozīmējot, ka „Ministru prezidents nekomentē katru aktīvu pārdošanas darījumu”. Tikai pēc aizrādījuma, ka premjeram tiek jautāts nevis par „katru aktīvu pārdošanas gadījumu”, bet gan par to, vai valdībai ir plāns, kā rīkoties, ja trīs mēnešu laikā Parex nesavāks vēl nepieciešamos 100 miljonus latu, Dombrovska pārstāve sniedza skaidru valdības vadītāja atbildi.

„Valdības rīcībā nav informācija, ka Parex banka nespētu izpildīt tai uzdotos uzdevumus, tai skaitā arī otrdien, 11. janvārī, kad tika skatīts Parex bankas jautājums, bankas vadība apliecināja bankas spēju sasniegt akcionāru noteiktos mērķus,” – šāda bija galīgā preses pārstāves sniegtā Dombrovska atbilde.

Pietiek jau informējis, Parex bankas vadība bankas aktīvus, tostarp vērtspapīrus pārdod nevis atklāti, noskaidrojot labāko tirgus cenu, bet gan, speciāli atlasot potenciālos pircējus. Cilvēki „no ielas” netiek gaidīti, „tirdzniecība ar bankas aktīviem nenotiek brīvajā tirgū, un kā potenciālos sadarbības partnerus banka saskata specializētos problemātisko aktīvu portfeļa pārvaldīšanas un realizācijas jomas investorus”, - tā atzinis bankas valdes priekšsēdētājs Kristofers Gviljams.

Savukārt „svešajiem” potenciālajiem investoriem un pircējiem, kā atzīst Gviljams, tiek pieprasīta vesela virkne specifisku datu – viņiem tiek lūgts norādīt „konkrētu interesējošu aktīvu veidu”, kā arī investīciju apjomu, ar kādu viņi plāno piedalīties iespējamā darījuma veikšanā, un apliecinājumu, ka viņu rīcībā ir norādītie līdzekļi.

Tāpat potenciālajiem pircējiem tiek pieprasīts uzrādīt plānotā ieguldījuma veikšanai nepieciešamo naudas līdzekļu legālo izcelsmi, un pēc visas šīs informācijas saņemšanas Parex banka esot gatava veikt „aktīvu izvērtēšanu, lai identificētu Jūsu iespējām un vēlmēm atbilstošos objektus”.

Saskaņā ar 2009. gada pavasarī panākto vienošanos Parex bijušo īpašnieku (Valērija Kargina un Viktora Krasovicka) pirms bankas sabrukuma ņemtais sindicētais kredīts, kas kopumā veidoja 775 miljonus eiro (ap 542,5 milj.latu), bija jāatdod trīs maksājumos.

Pērn februāra vidū Parex aizdevējiem atdeva kredīta otro daļu - 218 miljonus latu, banka no saviem līdzekļiem sedza 116 miljonus latu, bet atlikušos 102 miljonus latu atmaksāja no valsts līdzekļiem. Valsts savu daļu nodrošināja ar Valsts kases termiņnoguldījumu.

Par Parex glābšanu, pārņemot banku valsts īpašumā, 2008.gada 8.novembrī izlēma Ivara Godmaņa (LPP/LC) valdība. Bankas glābšanā kopumā tieši un netieši ieguldīts vairāk nekā miljards latu.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Farss ar baltkrievu IT kompāniju „uzņemšanu”

Foto"Kapitālā remonta" sakarā pirmais mani tā pamatīgi sasmīdināja premjers KK. Viņš bija "norijis" LIAA jaunā vadoņa naivi izmesto "ēsmu" par 12 baltkrievu IT kompāniju uzņemšanu LV, nepamanot, ka tajā slēpjas arī āķis.
Lasīt visu...

21

Ja jums gadījumā bija kādas šaubas, Latvijas finanšu sistēmas sakārtošana ir bijusi veiksmīga

FotoEs pievienojos šodienas konferences vienai no galvenajām tēzēm, ka banku kā finanšu institūciju loma un funkcija mūsdienu ekonomikā ir būtiski paplašinājusies. Bankas pilda funkcijas, kas ir svarīgas ne tikai tautsaimniecības ilgtspējīgai attīstībai, bet banku biznesa modeļu ilgtspēja, tai skaitā kreditējot mazos un vidējos uzņēmumus gan Rīgā, gan reģionos, var būt veiksmes pamats Latvijas ekonomikas un finanšu sektora attīstībai arī nākotnē.
Lasīt visu...

21

Putina vakcīna ir instruments sabiedrības iegrožošanai

FotoKoronavīrusa (Covid-19, C-19 – sauciet, kā gribas) pandēmija pasaulē cilvēkus ir padarījusi ļoti uzmanīgus, pat nedaudz bailīgus. Ikdienas dzīve, kādu mēs bijām pieraduši dzīvot, pirms vīruss skāra mūs pašus, tuviniekus, paziņas, tuvākajā laikā neatgriezīsies. Daudziem no mums ir pilnībā mainījušās darba gaitas. Liela daļa ir sākusi strādāt no mājām, taču arī tas nav viegli. Sabiedrība deviņu mēnešu laikā ir nogurusi, un ziņas no kaimiņvalstīm, kur atkal ir augsti saslimšanas radītāji, liek bažīties, vai vispār mēs atgriezīsimies pie tās dzīves, kas bija pirms vīrusa izraisītās pandēmijas.
Lasīt visu...

21

Reira autoratlīdzību ierosinājumi faktiski ir kaitniecība pret grāmatniecības nozari, valodu un kultūru

FotoLatvijas Grāmatizdevēju asociācija Finanšu ministrijas piedāvātos ierosinājumus izmaiņām autoratlīdzību aplikšanai ar nodokļiem uzskata par nepārdomātiem un kaitīgiem kultūras un grāmatniecības nozarēm.
Lasīt visu...

21

Lai visai pasaulei varētu parādīt „noderīgāku realitāti”

FotoVēl viens notikums ar Holivudas blokbasteram līdzīgu sižetu nesen izvērsās vienā no Minskas ielām. Daudzi no mums redzēja video, kurā jauns vīrietis (tālāk “mūsu varonis”) ar it kā nejauša taksista palīdzību veiksmīgi aizbēg no OMONa. Apskatīsim tuvāk, kāpēc šis notikums atgādina Holivudas filmu ne tikai savā sižetā, bet arī pēc specefektiem.
Lasīt visu...

18

Vecuma ierobežojumi kreditēšanas jomā, jeb vai banka var senioriem atteikt piešķirt kredītu

FotoVērojot tendences kreditēšanas tirgū Eiropā, secināms, ka liela daļa kredītiestāžu, lai iespējami izvairītos no finansiāliem zaudējumiem, kas var rasties, ja klients pilnībā vai daļēji neizpilda savas kredītsaistības ilgākā termiņā, nosaka vecuma limitu kreditēšanas pakalpojumiem, jo vecumu saskata kā būtisku riska faktoru.
Lasīt visu...

15

Mūsu galvās bija šīs vēsturiskās zemes, un šis likumprojekts tagad piedāvā to konkretizēt, lai latvietība nebūtu plakana

FotoŠodien es iesniedzu izskatīšanai Saeimā likumprojektu “Latviešu vēsturisko zemju likums”, un tā mērķis ir stiprināt iedzīvotāju piederību vietējām kopienām un latviešu vēsturiskajām zemēm – Kurzemei, Latgalei, Sēlijai, Zemgalei un Vidzemei. Tajā ir arī runa par četrām reģistrētajām kultūrtelpām – suiti, Rucava, Lībiešu krasts, kultūrtelpa “Upīte”, bet ne tikai par jau reģistrētajām kultūrtelpām.
Lasīt visu...

6

Daži jautājumi Latvijas Afganistānas veterānu cēzaram - Gunāram Rusiņam

FotoSaistībā ar interviju, kuru jūs nesen sniedzāt par Andreja Mediņa  militāro dienestu, es dažus jautājumus vēlos uzdot personīgi Jums.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pandēmija, infodēmija un multilaterālisms: runa ANO Ģenerālās asamblejas 75. sesijā

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Ekselences, cienījamās dāmas un godātie kungi! Vispirms vēlos apsveikt V. Bozkira kungu...

Foto

Šuplinskas kundze, atkāpieties, jūs dzīvojat citā realitātē

Matemātikas skolotāju trūkuma dēļ pirmo mācību stundu šajā priekšmetā tikai pagājušajā nedēļā aizvadīja Rīgas 40. vidusskolas sesto klašu skolēni....

Foto

Par "Turaidas kvartālu" samaksātā nekustamā īpašuma nodokļa apjoms ir palielinājies, nevis samazinājies

Latvijas televīzijas raidījumā "De Facto" izskanējušais apgalvojums, ka SIA "MC Turaida Property", kam pieder...

Foto

Es negribu lēkt acīs ļoti cienītajam ministram, no kā tik daudz kas ir atkarīgs: lai muzejs paciešas

Manā citādi harmoniskajā un priecīgajā dzīvē ir bijušas tikai...

Foto

Sankcijas. Retorika un realitāte

Šī gada 5.septembrī portālā Pietiek.com tika publicēts nezināma autora raksts ar nosaukumu „Kāpēc tika indēts Navaļņijs”. Rakstā citstarp tika pieminētas rietumvalstu līdz...

Foto

Kad, kurā brīdī, aiz kurām durvīm un kurš apstiprina līdzfinansējumu „tautas sportam”?

"Tautas sports to summu nemaz nevar apēst," sabiedriski nozīmīgu tautas sporta pasākumu atbalstam paredzēto...

Foto

Lūdzu, uzvedieties tiesiski un nekaitējiet Latvijas kapitāla tirgus reputācijai

Ņemot vērā publiskajā telpā pieejamo informāciju par 22.09.2020. plānotajām AS "Olainfarm" akcionāru sapulcēm un Finanšu un kapitāla...

Foto

Ko tad mēs darīsim, „izejot ielās”?

Man bieži tiek uzdots jautājums – ko tad mēs darīsim, “izejot ielās”? Viens kungs rakstīja, ka viņš katru dienu esot...

Foto

„Ņevinovataja ja...”

Vakardien no plašsaziņas līdzekļiem uzzināju, ka “Saskaņas” valde pieņēma lēmumu izslēgt mani un manu kolēģi Ļubovu Švecovu no partijas. Sakarā ar šo ziņu es...

Foto

Šie biedri mums vairs nav nekādi biedri

SDP "Saskaņa" Rīgas nodaļa nolēmusi no partijas par Statūtu pārkāpumiem izslēgt divus biedrus - Vjačeslavu Dombrovski un Ļubovu Švecovu....

Foto

Notikumi Baltkrievijā - divu sistēmu sadursme

Lai kā mums gribētos domāt, ka notikumi Baltkrievijā ir šīs valsts iekšējā lieta un attiecas tikai uz tās iedzīvotājiem, tie...

Foto

Jāizbeidz apgrūtinošās attiecības ar „plinšu sievām”

Uzskatu, ka ir pārkāptas robežas. Kad viens partijas biedrs par citu saka, ka tas ir "jānovāc" un uzsver, ka "man...

Foto

Kā prokurore Dace Lapinska izpilda “pasūtījumus”

Jaunais ģenerālprokurors Juris Stukāns jau ir paudis kritiskus vārdus par prokuroru kvalifikāciju un iestājas par nepieciešamību paaugstināt prokuroru zināšanu līmeni....

Foto

Vājprāts, kas šobrīd pārņēmis ASV

Džordžs Floids mira, kad policija viņu aizturēja 25.maijā. Kopš tā laika ar viņa vārdu ir notikušas nekārtības vairāk nekā 2000 ASV...

Foto

Es tikai brīnos, līdz kādam līmenim tiks degradēts parlaments

Kā Jums šķiet, kā Saeimas priekšsēdētāja Mūrnieces kundze un Saeimas drošības dienests reaģēja uz šo manu ziņu?...