Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pirmdien ziņu aģentūras LETA izplatītā informācija par konstatētajām problēmām ar Parex bankas sindicētā kredīta atdošanu liek atcerēties pirms trim mēnešiem – 13. janvārī – Pietiek publicētu rakstu „Parex, visticamākais, no valsts prasīs vēl vairākus miljonus”. Toreiz šo publikāciju valdības pārstāvji nosauca par nepatiesu un tendenciozu, Parex saistībā ar šajā publikācijā pieminētajiem faktiem pat vērsusies tiesā. Šodien pārpublicējam šo rakstu ar nenozīmīgiem īsinājumiem, ļaujot katram pašam pārliecināties, cik lielā mērā iespējams uzticēties valdības apgalvojumiem par Parex tēmu un arī pašas Parex bankas vadības publiskajiem apgalvojumiem.

Rezervē naudu sindicētajam kredītam

Lai arī ekonomikas ministrs Artis Kampars (Vienotība) paudis cerību, ka līdz aprīļa beigām valsts glābtā Parex banka pati spēs savākt aptuveni 100 miljonus latu, lai segtu pēdējo sindicētā kredīta maksājumu, realitātē tā var nenotikt. Tāpēc valdība pagaidām rēķinoties ar faktu, ka daļu no sindicētā kredīta maksājuma nāksies segt no valsts līdzekļiem. Tikmēr oficiāli tiek apgalvots, ka valdība pilnībā uzticoties Parex bankas vadības plāniem un solījumiem.

Kā šonedēļ oficiāli informēja Parex banka, piecu mēnešu laikā tā sindicētā kredīta atdošanai atguvusi 60 miljonus latu. Līdz ar to trīs mēnešu laikā tai jāpārdod aktīvi vēl par 103 miljoniem latu vai, iespējams, mazāku summu, ja bankai jau ir bijuši kādi brīvie līdzekļi. Pati banka precīzu atgūstamo summu nenosauc, aprobežojoties ar apgalvojumu, ka „akumulējusi aptuveni pusi sindicētā kredīta atmaksai nepieciešamo līdzekļu”.

Naudu, kas varētu būt nepieciešama Parex bijušo īpašnieku ņemtā sindicētā kredīta pēdējās, trešās daļas - 163 miljonu latu atmaksai, valdība rezervējusi, jo sindicētā kredīta aizdevējiem dots valsts galvojums, ka kredīts tiks atmaksāts. Finansējumu, ja tas būs nepieciešams, šo saistību nokārtošanai varētu ņemt no starptautisko aizdevēju izsniegtā aizdevuma, kas atvēlēts Latvijas finanšu tirgus stabilizācijai. Naudu sindicētā kredīta atdošanai tāpat kā pērn bankai piešķirtu Valsts kase.

Tiesa, tas vēl nav līdz galam izlemts. Kā zināms Pietiek, Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs šīsnedēļas valdības sēdē atgādinājis tieši par to, ka Latvijai ir pieejama būtiska neizmantotā starptautiskā finanšu stabilizācijas aizdevuma daļa, kuru varētu izmantot Parex bankas sindicētā kredīta pārfinansēšanai. Tas valstij būtu daudz izdevīgāk, nekā nākamajos trīs mēnešos drudžainā ātrumā un par zemām cenām pārdot lielu daļu Parex bankas aktīvu. Taču šis ieteikums nezināmu apsvērumu dēļ nav ņemts vērā.

Neoficiāli Pietiek zināms, ka sliktākajā scenārijā valdība rēķinās: lai Parex nokārtotu saistības ar sindicētā kredīta aizdevējiem, valstij var nākties palīdzēt ar aptuveni trešdaļu (ap 50 miljoniem latu) no atlikušās kredīta summas. Savukārt optimistiskākajā scenārijā valstij varot nākties šķirties „tikai no dažiem miljoniem.”

Tiesa, lielas cerības tiekot liktas uz šā gada pirmajiem mēnešiem, kad Parex pārdošanai plānojot izlikt vērtīgākos aktīvus ar augstāko likviditāti. Kā atzīst valdībai tuvi avoti, tas arī esot iemesls, kāpēc Kampars paudis cerību, ka Parex bez valsts atbalsta spēs nokārtot atlikušās sindicētā kredīta saistības.

Skaidra plāna nemaz nav?

Tikmēr oficiāli tiek apgalvots, ka Ministru prezidenta Valda Dombrovska valdībai pašlaik nemaz neesot plāna, kā rīkoties, ja Parex banka līdz maija sākumam nesavāks visus vajadzīgos 163 miljonus latu.

Banka neatklāj, kā tikai trīs mēnešu laikā gatavojas savākt atlikušo nepieciešamo summu, taču, kā izriet no Dombrovska preses pārstāves atspoguļotā premjera viedokļa, valdība un Ministru prezidents pilnībā uzticoties bankas vadības plāniem un solījumiem.

Šis viedoklis gan ceturtdien tika pausts ļoti negribīgi. „Parex bankai ir apstiprināts darbības plāns, kur valsts kā akcionārs ir ieinteresēta pēc iespējas ātrāk un vairāk atgūt savus ieguldījumus. Par to, kā banka pilda akcionāru uzdevumus, rūpējas Latvijas Privatizācijas aģentūra un bankas padome, kas ir akcionāru iecelti pārstāvji uzņēmumā. Valdība nedublē kapitālsabiedrības pārvaldes institūciju darbu,” – tāda bija premjera preses pārstāves sākotnējā atbilde uz jautājumu, vai premjers tic, ka trīs mēnešos bankai ir reāli iespējams pārdot aktīvus par 100 miljoniem latu, un vai pašlaik jau ir plāns, kā valdība rīkosies, ja šie 100 miljoni latu netiks savākti.

Uz jautājumu, vai tas nozīmē, ka Ministru prezidents uz uzdoto jautājumu atbildi pēc būtības nesniedz, Dombrovska preses pārstāve sniedza skaidrojumu – tas nozīmējot, ka „Ministru prezidents nekomentē katru aktīvu pārdošanas darījumu”. Tikai pēc aizrādījuma, ka premjeram tiek jautāts nevis par „katru aktīvu pārdošanas gadījumu”, bet gan par to, vai valdībai ir plāns, kā rīkoties, ja trīs mēnešu laikā Parex nesavāks vēl nepieciešamos 100 miljonus latu, Dombrovska pārstāve sniedza skaidru valdības vadītāja atbildi.

„Valdības rīcībā nav informācija, ka Parex banka nespētu izpildīt tai uzdotos uzdevumus, tai skaitā arī otrdien, 11. janvārī, kad tika skatīts Parex bankas jautājums, bankas vadība apliecināja bankas spēju sasniegt akcionāru noteiktos mērķus,” – šāda bija galīgā preses pārstāves sniegtā Dombrovska atbilde.

Pietiek jau informējis, Parex bankas vadība bankas aktīvus, tostarp vērtspapīrus pārdod nevis atklāti, noskaidrojot labāko tirgus cenu, bet gan, speciāli atlasot potenciālos pircējus. Cilvēki „no ielas” netiek gaidīti, „tirdzniecība ar bankas aktīviem nenotiek brīvajā tirgū, un kā potenciālos sadarbības partnerus banka saskata specializētos problemātisko aktīvu portfeļa pārvaldīšanas un realizācijas jomas investorus”, - tā atzinis bankas valdes priekšsēdētājs Kristofers Gviljams.

Savukārt „svešajiem” potenciālajiem investoriem un pircējiem, kā atzīst Gviljams, tiek pieprasīta vesela virkne specifisku datu – viņiem tiek lūgts norādīt „konkrētu interesējošu aktīvu veidu”, kā arī investīciju apjomu, ar kādu viņi plāno piedalīties iespējamā darījuma veikšanā, un apliecinājumu, ka viņu rīcībā ir norādītie līdzekļi.

Tāpat potenciālajiem pircējiem tiek pieprasīts uzrādīt plānotā ieguldījuma veikšanai nepieciešamo naudas līdzekļu legālo izcelsmi, un pēc visas šīs informācijas saņemšanas Parex banka esot gatava veikt „aktīvu izvērtēšanu, lai identificētu Jūsu iespējām un vēlmēm atbilstošos objektus”.

Saskaņā ar 2009. gada pavasarī panākto vienošanos Parex bijušo īpašnieku (Valērija Kargina un Viktora Krasovicka) pirms bankas sabrukuma ņemtais sindicētais kredīts, kas kopumā veidoja 775 miljonus eiro (ap 542,5 milj.latu), bija jāatdod trīs maksājumos.

Pērn februāra vidū Parex aizdevējiem atdeva kredīta otro daļu - 218 miljonus latu, banka no saviem līdzekļiem sedza 116 miljonus latu, bet atlikušos 102 miljonus latu atmaksāja no valsts līdzekļiem. Valsts savu daļu nodrošināja ar Valsts kases termiņnoguldījumu.

Par Parex glābšanu, pārņemot banku valsts īpašumā, 2008.gada 8.novembrī izlēma Ivara Godmaņa (LPP/LC) valdība. Bankas glābšanā kopumā tieši un netieši ieguldīts vairāk nekā miljards latu.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Viedoklis un fakti par mūsu labklājību

FotoJautājums: kas notiktu, ja šodien beigtos Eiropas Savienības (ES) fondu nauda? Atbilde: Latvijas ekonomika sabruktu pilnībā, un 2008. gada krīzi mēs atcerētos kā "treknos gadus".
Lasīt visu...

15

Ņemot vērā aizturētā Saeimas deputāta stulbumu, viņam tika sasolīti zelta kalni, kā Juta un Juris viņu izglābs…

FotoKāda pasaka. Pirms aptuveni pusotra gada notika skaļākā Saeimas deputāta aizturēšana valsts vēsturē. Uz Saeimas kāpnēm, ar milzīgām kratīšanām un pasēdēšanu “Septītajās debesīs”. Šīs operatīvās darbības veica tā saucamā Jutas grupa jeb cilvēki, kuri daudzus gadus ir bijuši Jutas un Jura ietekmē.
Lasīt visu...

12

Ko VDK darīja pēc 1986.gada?

FotoŠobrīd masu medijos tiek izplatīts viedoklis, ka "neko". It kā ķerstījuši ārzemju spiegus un vietējos liela mēroga zagļus. Politiskās vajāšanas esot pārtrauktas. Patiesībā tie ir meli. Politiskās vajāšanas turpinājās, tikai jau "smalkākā" manierē - izmantojot psiholoģisko teroru.
Lasīt visu...

21

Pamiers valdošajā koalīcijā

Foto13.septembrī – piektdienā, kad bija vērojams pilnmēness, Latvijas valdības vadītājs Krišjānis Kariņš informēja iedzīvotājus, ka ir panākta vienošanās par nākamā gada budžetu. Pirms nedēļas pēc Jaunās konservatīvās partijas prasības valdība uz nedēļu atlika lemšanu par papildu finansējuma novirzīšanu ministriju prioritārajiem pasākumiem.
Lasīt visu...

21

Latvijas Universitāte degpunktā. Un turpmāk?

FotoAp Latvijas Universitāti ir sakurti sārti, un liesmas jau skar tās iekšieni, lai gan šī gada pavasarī nelikās, ka var notikt kaut kas tāds.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par atkritumu krīzi

Esmu atkārtojis N reizes un atkārtošu vēlreiz - cilvēki, domājiet kā nodrošināt sevi ar dzīves pamatelementiem. Tie ir mājvieta, ūdens, pārtika, elektrība, degviela......

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 5. Absurda tirānija un iegūšana savā īpašumā

Brīdināšana par absurda tirāniju nav analītiskais beztaktiskums vai konspiroloģiska tēma līdzīgi konspiroloģijā iecienītajai “pasaules valdnieku” tēmai. Brīdināšana...

Foto

Vai par šāda veida balagāna organizēšanu valsts iestādē, kāda ir Valsts robežsardze, kādam nav jāsaņem bargs sods?

Kā izriet no publikācijas par centralizēto parakstu vākšanu robežsardzē...

Foto

Karteļa dēļ tā dalībniekiem - lielajiem būvniekiem - vairs nav tik lielas vajadzības pirkt politiķu “pakalpojumus”

Karteļa pazīmes Latvijas būvniecības tirgū bija redzamas jau sen -...

Foto

Par Timati un viņa putinkrekliņiem „Alfā”: kas ir kas

Ceturtdien tirdzniecības centrā “Alfa” Rīgā, tika atklāts “Black Star Wear” apģērbu veikals.(1) (2) Zīmola īpašnieks un reklāmas...

Foto

Tvaiks

Kad tvaiks, kuru savalda ar labi pieskrūvētu vāku, izkļūst no katla? Tad, kad katla vāka skrūves tiek palaistas vaļīgāk....

Foto

Vai tiešām valsts prezidentam bērni jāmudina mācīties, lai ņemtu kredītu?

Laikā, kad Tieslietu ministrija izstrādā Parādu dzēšanas likumu, Valsts prezidents Egils Levits, uzrunājot skolēnus Zinību dienā,...

Foto

Perversā solidaritāte

Pirms deputātu balsojuma Saeimā “nācijas tēvs/pravietis” teica: “Ir trīs virzieni, par kuriem kopējā labuma vārdā es gribu domāt un pārliecināt savas prezidentūras gados. [..] Šie...

Foto

Mēs Latviju pārvaldām koleģiāli: valsts prezidenta Egila Levita uzruna Saeimas 2019. gada rudens sesijas atklāšanā

Ļoti cienījamās Saeimas deputātes! Augsti godātie Saeimas deputāti! Dāmas un kungi!...

Foto

Atklāta vēstule par notiekošo „Olainmed” un arī „Olainfarm”

2019. gada augusta mēnesī pret mūsu gribu esam ievilkti nesaskaņās starp "Olainfarm" valdi un "Olainmed" bijušo vadību Darju...

Foto

Godīgums kā cilvēkus vienojoša ideja

Klausoties valstsvīru runas par to, kas cilvēkiem būtu jādara, lai dzīve kļūtu labāka, atmiņā visvairāk iespiedušies negatīva rakstura ieteikumi un spriedumi...

Foto

Jaunā konservatīvā partija cīnās par ietekmi valdībā

Visās valdošajās koalīcijās ir bijusi partija, kas darbojas kā iekšējā opozīcija. Daudzās valdībās šo lomu pildījusi Nacionālā apvienība, regulāri...

Foto

Aicinām iedzīvotājus neslēgt līgumus ar AS „Tīrīga”

Rīgas Apkaimju alianse kategoriski iebilst pret atkritumu apsaimniekošanas monopola izveidi Rīgā. Iedzīvotāji aicināti neslēgt līgumus ar AS "Tīrīga"....

Foto

Ikonu nomaiņa - vissāpīgākais process

Cilvēki jau no bērnības ir pieraduši, ka ir autoritātes, kurām jātic un kurām jāklausa – vecāki, skolotāji, jau vēlāk vadītāji un priekšnieki....

Foto

Absurds ap Rimšēviču

Par valstiskās suverenitātes trūkumu un latviešu necienīgo stāvokli savā zemē, kā arī par šī necienīgā stāvokļa izraisītajām nelietībām uzskatāmi liecina absurds ap Ilmāru...

Foto

Bankas, banciņas un droši paredzamais PC: prātojums pēc "Norvik/PNB" aizvēršanās

Neizbēgamajam blīkšķim mūsu banku un banciņu saimniecībā ļoti piemēroti ir LPSR Tautas dzejnieka Ojāra Vācieša vārdi,...

Foto

Eiroparlamentārieša aicināšana uz inaugurāciju, neievērojot viņa rīcību, kas neatbilst LR Satversmē noteiktajam, ir šādas antikonstitucionālas rīcības faktiska atbalstīšana

Valsts prezidents ir valsts amatpersona, bet inaugurācija ar...

Foto

Sākušies Burova laiki Rīgas domē

19.augustā par “Gods kalpot Rīgai” pārstāvi Oļegu Burovu kā Rīgas domes mēru nobalsoja 35 no 60 deputātiem. Tas nozīmē, ka vismaz...