Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pirmdien ziņu aģentūras LETA izplatītā informācija par konstatētajām problēmām ar Parex bankas sindicētā kredīta atdošanu liek atcerēties pirms trim mēnešiem – 13. janvārī – Pietiek publicētu rakstu „Parex, visticamākais, no valsts prasīs vēl vairākus miljonus”. Toreiz šo publikāciju valdības pārstāvji nosauca par nepatiesu un tendenciozu, Parex saistībā ar šajā publikācijā pieminētajiem faktiem pat vērsusies tiesā. Šodien pārpublicējam šo rakstu ar nenozīmīgiem īsinājumiem, ļaujot katram pašam pārliecināties, cik lielā mērā iespējams uzticēties valdības apgalvojumiem par Parex tēmu un arī pašas Parex bankas vadības publiskajiem apgalvojumiem.

Rezervē naudu sindicētajam kredītam

Lai arī ekonomikas ministrs Artis Kampars (Vienotība) paudis cerību, ka līdz aprīļa beigām valsts glābtā Parex banka pati spēs savākt aptuveni 100 miljonus latu, lai segtu pēdējo sindicētā kredīta maksājumu, realitātē tā var nenotikt. Tāpēc valdība pagaidām rēķinoties ar faktu, ka daļu no sindicētā kredīta maksājuma nāksies segt no valsts līdzekļiem. Tikmēr oficiāli tiek apgalvots, ka valdība pilnībā uzticoties Parex bankas vadības plāniem un solījumiem.

Kā šonedēļ oficiāli informēja Parex banka, piecu mēnešu laikā tā sindicētā kredīta atdošanai atguvusi 60 miljonus latu. Līdz ar to trīs mēnešu laikā tai jāpārdod aktīvi vēl par 103 miljoniem latu vai, iespējams, mazāku summu, ja bankai jau ir bijuši kādi brīvie līdzekļi. Pati banka precīzu atgūstamo summu nenosauc, aprobežojoties ar apgalvojumu, ka „akumulējusi aptuveni pusi sindicētā kredīta atmaksai nepieciešamo līdzekļu”.

Naudu, kas varētu būt nepieciešama Parex bijušo īpašnieku ņemtā sindicētā kredīta pēdējās, trešās daļas - 163 miljonu latu atmaksai, valdība rezervējusi, jo sindicētā kredīta aizdevējiem dots valsts galvojums, ka kredīts tiks atmaksāts. Finansējumu, ja tas būs nepieciešams, šo saistību nokārtošanai varētu ņemt no starptautisko aizdevēju izsniegtā aizdevuma, kas atvēlēts Latvijas finanšu tirgus stabilizācijai. Naudu sindicētā kredīta atdošanai tāpat kā pērn bankai piešķirtu Valsts kase.

Tiesa, tas vēl nav līdz galam izlemts. Kā zināms Pietiek, Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs šīsnedēļas valdības sēdē atgādinājis tieši par to, ka Latvijai ir pieejama būtiska neizmantotā starptautiskā finanšu stabilizācijas aizdevuma daļa, kuru varētu izmantot Parex bankas sindicētā kredīta pārfinansēšanai. Tas valstij būtu daudz izdevīgāk, nekā nākamajos trīs mēnešos drudžainā ātrumā un par zemām cenām pārdot lielu daļu Parex bankas aktīvu. Taču šis ieteikums nezināmu apsvērumu dēļ nav ņemts vērā.

Neoficiāli Pietiek zināms, ka sliktākajā scenārijā valdība rēķinās: lai Parex nokārtotu saistības ar sindicētā kredīta aizdevējiem, valstij var nākties palīdzēt ar aptuveni trešdaļu (ap 50 miljoniem latu) no atlikušās kredīta summas. Savukārt optimistiskākajā scenārijā valstij varot nākties šķirties „tikai no dažiem miljoniem.”

Tiesa, lielas cerības tiekot liktas uz šā gada pirmajiem mēnešiem, kad Parex pārdošanai plānojot izlikt vērtīgākos aktīvus ar augstāko likviditāti. Kā atzīst valdībai tuvi avoti, tas arī esot iemesls, kāpēc Kampars paudis cerību, ka Parex bez valsts atbalsta spēs nokārtot atlikušās sindicētā kredīta saistības.

Skaidra plāna nemaz nav?

Tikmēr oficiāli tiek apgalvots, ka Ministru prezidenta Valda Dombrovska valdībai pašlaik nemaz neesot plāna, kā rīkoties, ja Parex banka līdz maija sākumam nesavāks visus vajadzīgos 163 miljonus latu.

Banka neatklāj, kā tikai trīs mēnešu laikā gatavojas savākt atlikušo nepieciešamo summu, taču, kā izriet no Dombrovska preses pārstāves atspoguļotā premjera viedokļa, valdība un Ministru prezidents pilnībā uzticoties bankas vadības plāniem un solījumiem.

Šis viedoklis gan ceturtdien tika pausts ļoti negribīgi. „Parex bankai ir apstiprināts darbības plāns, kur valsts kā akcionārs ir ieinteresēta pēc iespējas ātrāk un vairāk atgūt savus ieguldījumus. Par to, kā banka pilda akcionāru uzdevumus, rūpējas Latvijas Privatizācijas aģentūra un bankas padome, kas ir akcionāru iecelti pārstāvji uzņēmumā. Valdība nedublē kapitālsabiedrības pārvaldes institūciju darbu,” – tāda bija premjera preses pārstāves sākotnējā atbilde uz jautājumu, vai premjers tic, ka trīs mēnešos bankai ir reāli iespējams pārdot aktīvus par 100 miljoniem latu, un vai pašlaik jau ir plāns, kā valdība rīkosies, ja šie 100 miljoni latu netiks savākti.

Uz jautājumu, vai tas nozīmē, ka Ministru prezidents uz uzdoto jautājumu atbildi pēc būtības nesniedz, Dombrovska preses pārstāve sniedza skaidrojumu – tas nozīmējot, ka „Ministru prezidents nekomentē katru aktīvu pārdošanas darījumu”. Tikai pēc aizrādījuma, ka premjeram tiek jautāts nevis par „katru aktīvu pārdošanas gadījumu”, bet gan par to, vai valdībai ir plāns, kā rīkoties, ja trīs mēnešu laikā Parex nesavāks vēl nepieciešamos 100 miljonus latu, Dombrovska pārstāve sniedza skaidru valdības vadītāja atbildi.

„Valdības rīcībā nav informācija, ka Parex banka nespētu izpildīt tai uzdotos uzdevumus, tai skaitā arī otrdien, 11. janvārī, kad tika skatīts Parex bankas jautājums, bankas vadība apliecināja bankas spēju sasniegt akcionāru noteiktos mērķus,” – šāda bija galīgā preses pārstāves sniegtā Dombrovska atbilde.

Pietiek jau informējis, Parex bankas vadība bankas aktīvus, tostarp vērtspapīrus pārdod nevis atklāti, noskaidrojot labāko tirgus cenu, bet gan, speciāli atlasot potenciālos pircējus. Cilvēki „no ielas” netiek gaidīti, „tirdzniecība ar bankas aktīviem nenotiek brīvajā tirgū, un kā potenciālos sadarbības partnerus banka saskata specializētos problemātisko aktīvu portfeļa pārvaldīšanas un realizācijas jomas investorus”, - tā atzinis bankas valdes priekšsēdētājs Kristofers Gviljams.

Savukārt „svešajiem” potenciālajiem investoriem un pircējiem, kā atzīst Gviljams, tiek pieprasīta vesela virkne specifisku datu – viņiem tiek lūgts norādīt „konkrētu interesējošu aktīvu veidu”, kā arī investīciju apjomu, ar kādu viņi plāno piedalīties iespējamā darījuma veikšanā, un apliecinājumu, ka viņu rīcībā ir norādītie līdzekļi.

Tāpat potenciālajiem pircējiem tiek pieprasīts uzrādīt plānotā ieguldījuma veikšanai nepieciešamo naudas līdzekļu legālo izcelsmi, un pēc visas šīs informācijas saņemšanas Parex banka esot gatava veikt „aktīvu izvērtēšanu, lai identificētu Jūsu iespējām un vēlmēm atbilstošos objektus”.

Saskaņā ar 2009. gada pavasarī panākto vienošanos Parex bijušo īpašnieku (Valērija Kargina un Viktora Krasovicka) pirms bankas sabrukuma ņemtais sindicētais kredīts, kas kopumā veidoja 775 miljonus eiro (ap 542,5 milj.latu), bija jāatdod trīs maksājumos.

Pērn februāra vidū Parex aizdevējiem atdeva kredīta otro daļu - 218 miljonus latu, banka no saviem līdzekļiem sedza 116 miljonus latu, bet atlikušos 102 miljonus latu atmaksāja no valsts līdzekļiem. Valsts savu daļu nodrošināja ar Valsts kases termiņnoguldījumu.

Par Parex glābšanu, pārņemot banku valsts īpašumā, 2008.gada 8.novembrī izlēma Ivara Godmaņa (LPP/LC) valdība. Bankas glābšanā kopumā tieši un netieši ieguldīts vairāk nekā miljards latu.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Var gadīties, ka vienu rītu Šveices advokāts būs "pārdozējis" viagru un viņam blakām gauži raudās skaists puisītis

FotoNav tālu tā dieniņa, kad visiem „arestētās mantas afēras” dalībniekiem, jumtotājiem un labuma guvējiem nāksies atbildēt. Visiem, izņemot vienu - galveno beneficieri, smagos noziegumos apsūdzēto Lembergu.
Lasīt visu...

21

Atraktīvā politiskā hronika: novembra sākums

Foto1.novembrī “nācija” varēja priecāties par “nācijas tēva” kancelejas vadītāja Teikmaņa atraktīvo sprēgāšanu. Citāts no teksta par Valsts prezidenta budžeta palielināšanu 2020.gadā: ""Tad, kad pieņems 2020.gada budžetu, būs skaidrs, kādā veidā (!?) padomniekus meklēs. Tāpat būs skaidrāk definētas arī darbības jomas (!?), kurās padomnieki strādās," pastāstīja Teikmanis."
Lasīt visu...

6

Ko varbūt teiktu Olivers Kromvels par “liberālo” Latviju

FotoKaravadoņa un politiķa, tālākā Lorda protektora Olivera Kromvela runas, 1653.gada 20.aprīlī padzenot parlamentu, lokalizējums. Neļausim Latvijas “demokrātijai” nonākt tikpat tālu.
Lasīt visu...

21

Kas ir Latvijas Universitāte - Muižnieka brigādes dzīres vai augstskolas izcilība?

FotoJau drīzumā tiesai būs jālemj, vai bēdīgi slavenās Latvijas Universitātes (LU) pagaidu rektora Indriķa Muižnieka un viņa “brigādes” dzīres LU varēs turpināties. Lai arī pēdējā laikā LU aktualitātes ir pazudušas no sabiedrības dienaskārtības, pašā Universitātē notiek čakla rosīšanās.
Lasīt visu...

21

Populistu rotaļas: uz kārts likta Latvijas nākotne

FotoCeturtdien pie Saeimas notika vieni no lielākajiem protestiem pēdējo gadu laikā, kuros piedalījās vairāki tūkstoši mediķu un viņu atbalstītāju. Šie protesti skaidri rāda, kādas sekas ir nepamatotiem un bezatbildīgiem politiķu lēmumiem, kuri ir aizrāvušies ar populistiskiem saukļiem un sola pienest uz paplātes visu visiem uz brokastlaiku.
Lasīt visu...

21

Kas notiks, kad visi sāks visu vērtēt pēc komerciālās atdeves?

FotoReti kurš nepamanīja Latvijas Radio darbinieku skaļo sacelšanos par zemajām algām. Tā ir tikai aisberga redzamā daļa, un atļaušos sacīt, ka sabiedriskie mediji vēl atrodas gluži labā situācijā, jo viņi vienmēr var aiziet pie valdības un, apelējot uz savu ārkārtīgi lielo nozīmīgumu nacionālajā drošībā, pieprasīt no valsts budžeta papildu naudu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Lembergs pret Latviju Eiropas Cilvēktiesību tiesā ar sūdzību par nevainīguma prezumpcijas pārkāpumu

2019.gadā esmu vērsies Eiropas Cilvēktiesību tiesā ar sūdzību par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības...

Foto

LNT Ziņu dienesta kolektīvā vēstule

1.decembris būs pēdējā diena, kad ēterā iziesim mēs - LNT Ziņu dienesta komanda, un pēc tam beigs pastāvēt LNT Ziņu dienests...

Foto

Unikālais izaicinājums

Vai pie mums visi saprot, ka fotogrāfijā ir fiksēts izaicinājums? Vai tie cilvēki, kuri fotogrāfijā saskata izaicinājumu, savā mūžā ir sastapušies ar vēl lielāku...

Foto

Vai tieslietu ministrs apšauba tiesu varas autoritāti

Latvijas Tiesnešu biedrība vairākkārt paudusi nostāju par Ekonomisko lietu tiesas izveidi, kas kopumā atbilst Tieslietu padomes viedoklim - jaunas...

Foto

Cilvēkiem šobrīd tiek atņemtas fundamentālas tiesības uz taisnīgu un objektīvu tiesu bez korupcijas

Otrdien, 5. novembrī, Ministru kabineta sēdē tika skatīts likumprojekts "Grozījumi likumā "Par tiesu...

Foto

Sabiedrībai ir radīts nepareizs priekšstats, mūsu tiesu sistēma darbojas labi: uzruna Latvijas tiesnešu ikgadējā konferencē

Mūsu sabiedrības un kopējās identitātes pamats ir kopīgu vērtību kopums, kas...

Foto

Mazais brālis ir apjucis

Kā jau ierasts, uzreiz pēc “Saskaņas” kongresa savu kongresu rīkoja arī “Gods kalpot Rīgai”. Līdz šim šī partija bija “Saskaņas” mazais brālis,...

Foto

Kāpēc Krievijas mūziķim Grigorijam Ļepsam sen bija jāaizliedz iebraukt Latvijā?

Ir gana daudz iemeslu. Viņš pats nekad nav noliedzis senas un tuvas draudzīgas pazīšanās ar Krievijas...

Foto

Pārdomas par nāvi

Par eitanāziju, medicīniski asistētu pašnāvību un tiesībām uz cieņpilnu nāvi diskutē politiķi, prese, sabiedrība un mediķi, turklāt diskutē laiku pa laikam. Šīs diskusijas...

Foto

Garkalnes domes priekšsēdētājam steidzami jāsniedz paskaidrojumi par Valsts kontroles pārbaudē atklātajiem pārkāpumiem

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP!) pieprasa Garkalnes domes priekšsēdētājam Mārtiņam...

Foto

Humānisma sagraušana

2019.gada 29.oktobrī medijos parādījās informācija: “Tiesībsargs Juris Jansons vērsies Satversmes tiesā, apstrīdot kā pamatlikumam neatbilstošus valdības noteikumus par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu...

Foto

Iespējams, ka koalīcija ir pārpratusi slaveno pirmsvēlēšanu saukli “Valstij jāsāk ar sevi”

Aicinām finansējuma partijām no valsts budžeta būtisko pieaugumu atlikt kā minimums līdz nākamās Saeimas...

Foto

Padomju spiegi Bulgārijā un tepat Latvijā – „quo vadis Europa”?

No neilgās padomju bērnības man atmiņā ir palikušas tikai pāris lietas – ta,s kā nesu pirmās...

Foto

Nauda veselības aprūpei ir, bet nav politiskās gribas

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) ir veikusi padziļinātu Latvijas un kaimiņvalstu budžetu analīzi un secinājusi, ka ir iespējams nodrošināt...

Foto

Aizkustinošas pieticības ekselence

Tautas paruna neder. Vējonis nav vilks, bet Levits nav lācis. Tas, no kā bēga “nācija”, īstenībā nav vilks, un “nācija” īstenībā neuzskrēja lācim,...

Foto

“Saskaņa” izvēlas stagnāciju

Sestdien notikušajā kongresā “Saskaņa” neizmantoja iespēju jaunam restartam un izlēma saglabāt esošo situāciju, izvēloties stagnāciju. Par “Saskaņas” jauno līderi tika ievēlēts smagsvars un...

Foto

VARAM „neapbižo(t)” Zemgali

Šobrīd nozīmīgākās un ilgtermiņā lielāko ietekmi uz Latviju kā valsti nesošās pārmaiņas ir administratīvi teritoriālā reforma (ATR). Reformai būtu jāsaved kārtībā valsts reģioni,...

Foto

Teātris nav „Rimčiks”: atklātā vēstule teātra sabiedrībai

Visos Latvijas medijos tagad katru dienu bez apstājas tiek "pilināta" ideja, ka mākslinieciskā vadītāja funkcija ir vecmodīga ideja, no...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: "animal symbolicum"

Cilvēku par „animal symbolicum” ieteica dēvēt izcilais vācu filosofs Ernsts Kasīrers (1874- 1945). Viņa ieskatā tradicionālais cilvēka apzīmējums „animal rationale” neatbilst...

Foto

Privāto automobili no 2021. gada nevarēs atļauties iegādāties ļoti liela iedzīvotāju daļa

Latvijas Transportlīdzekļu tirgotāju asociācija (LATTA) aicina Latvijas sabiedrību pievērst uzmanību un iestāties pret valdībā...

Foto

Vai tiek bruģēts ceļš uz kārtējo Satversmes tiesas spriedumu?

2019. gada 11. oktobrī Valsts kanceleja publicējusi jauno valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu atlīdzības likumprojektu “Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu...

Foto

Apdraudēta daudzu pamatskolu pastāvēšana

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) nosūtījusi vēstuli visām Saeimas frakcijām, paužot bažas par apdraudējumu bērnu tiesībām apmeklēt pamatskolu pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai un...