Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Jaunas dīvainības ar Koļegovas dividendēm

Lato Lapsa, Kristīne Jančevska
11.08.2016.
Komentāri (43)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Līdzšinējās Valsts vides dienesta vadītājas, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amata kandidātes Ingas Koļegovas pēdējos gados saņemto un brālim atdāvināto iespaidīgo dividenžu jautājums atklāj atkal jaunas dīvainības, - šoreiz tās saistītas ar lēmumiem par dividenžu izmaksu un nesakritībām dividenžu summās.

Dividendes izmaksātas, bet kur lēmumi?

Ja ticēt I. Koļegovas amatpersonas deklarācijām, kas atrodamas Valsts ieņēmumu dienesta publiskajā datu bāzē, iespaidīgas dividendes no SIA Pallogs viņa ir saņēmusi trīs pēdējos gadus pēc kārtas: 2013. gadā – 240 000 latu (aptuveni 341 000 eiro), 2014. gadā – 380 000 eiro, 2015. gadā – 320 000 eiro (visas summas – pirms nodokļu nomaksas)

Taču, kā rāda Lursoft datu bāzē atrodamie gada pārskati, nevienā no šiem gadiem SIA Pallogs kapitāldaļu turētāju vai to pārstāvju ikgadējā gada pārskata pieņemšanas sapulcēs nemaz nav lemts par peļņas izmaksāšanu dividendēs, - ne 2013. un 2014. gada 31. janvārī, ne 2015. gada 27. februārī

Pati I. Koļegova, kurai visu šo laiku formāli piederēja 50% uzņēmuma kapitāldaļu, nevienā no šīm pārskata sapulcēm gan nav piedalījusies, - divās no tām viņas brālis, uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Māris Zudāns piedalījies kā I. Koļegovas pilnvarota persona, bet trešajā viņa statuss vispār nav norādīts.

Taču visās trīs dalībnieku (un to pārstāvju) sapulcēs lēmums par iespējamu peļņas izmaksāšanu dividendēs ir bijis viens – nekādu dividenžu. „Gada peļņu nesadalīt,” – šādi par peļņas sadali lemts visos trīs gados, kad I. Koļegova uzrādījusi no SIA Pallogs saņemtās iespaidīgās dividendes 1,04 miljonu eiro kopapjomā, kuras tālāk nonākušas pie brāļa un viņa ģimenes.

Nozīmīgas atšķirības summās

„Par visiem gadījumiem, kad uzņēmumā ir pieņemti lēmumi izmaksāt dividendes, ir bijuši valdes lēmumi,” – šādu VID ģenerāldirektora amata kandidātes apgalvojumu otrdien citēja aģentūra LETA. Taču tas iespaidu par dīvainībām ap dividendēm tikai pastiprina, - saskaņā ar Komerclikumu valde vispār nav tiesīga lemt par peļņas sadali un dividenžu apjomu. To, ka par dividendēm var lemt tikai dalībnieki, pēcāk atzīst arī pati I. Koļegova.

Kā rāda Lursoft dati, visos trijos pārskata gados Pallogs noteiktas summas dividendēs tiešām ir izmaksājis, taču tās būtiski atšķiras no I. Koļegovas deklarācijās uzrādītajām summām.

2013. gadā I. Koļegova deklarējusi dividendēs saņemtus 240 000 latu, un, tā kā šī summa atbilst pusei uzņēmuma kapitāldaļu, kopumā dividendēs vajadzētu būt izmaksātiem 480 000 latu, tomēr SIA Pallogs 2013. gada pārskatā kā dividendēs izmaksāti uzrādīti tikai 396 000 latu.

Līdzīgi ir arī ar diviem nākamajiem gadiem: spriežot pēc I. Koļegovas deklarācijas, 2014. un 2015. gadā dividendēs kopā vajadzētu būt izmaksātiem attiecīgi 760 000 un 640 000 eiro, taču SIA Pallogs gada pārskatos uzrādītās izmaksāto dividenžu summas ir tikai 590 223 eiro un 578 800 eiro.

Tiesa, te ir jāņem vērā, ka uzņēmuma finanšu gads ir diezgan īpatns – tas nesakrīt ar astronomiskā gada sākumu un beigām, bet gan sākas 1. novembrī un ilgst līdz nākamā gada 31. oktobrim.

Līdz ar to, piemēram, SIA Pallogs gada pārskats par 2013. gadu (tostarp dati par izmaksātajām dividendēm) attiecas uz laiku no 2012. gada 1. novembra līdz 2013. gada 31. oktobrim, savukārt I. Koļegova saņemtās dividendes deklarē par laiku no 2013. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim.

Šīs divas atšķirīgās atskaites sistēmas rada labvēlīgus apstākļus neskaidrībām par datiem par izmaksātajām un saņemtajām summām, taču nozīmīgas nesakritības ir vērojamas arī par visiem pēdējiem trim gadiem kopā.

Kur radušies 300 000 eiro?

Divus gadus pirms 2013. gada I. Koļegova nekādas saņemtas dividendes nav uzrādījusi, bet laika posmā no 2013. gada 1. janvāra līdz 2015. gada 31. decembrim viņa kā saņemtas no SIA Pallogs ir uzrādījusi dividendes 1,04 miljonu eiro apmērā.

Tā kā 2012. gadā viņa nekādas dividendes no SIA Pallogs neesot saņēmusi, līdz ar to situācija ir šāda: SIA Pallogs par laika posmu no 2012. gada 1. novembra līdz 2015. gada 31. oktobrim kā saviem kapitāldaļu īpašniekiem izmaksātas ir uzrādījis dividendes 1,72 miljonu eiro kopsummā, kaut gan atbilstoši I. Koļegovas deklarētajam šai summai līdz 2015. gada beigām vajadzētu būt ievērojami lielākai – 2,08 miljoniem eiro.

Tas savukārt nozīmē – vai nu pagājušā gada beigās SIA Pallogs kapitāldaļu īpašnieki ir sanākuši uz vēl vienu sapulci, lai steidzīgi lemtu par dividenžu izmaksu vairāk nekā 300 tūkstošu eiro apmērā, un šo iespaidīgo summu arī izmaksājuši, vai arī jau tā daudzajām dīvainībām ap VID ģenerāldirektora amata kandidātes uzņēmējdarbību pieskaitāma vēl viena.

 

Dividenžu lēmuma likumība - apšaubāma

Pati I. Koļegova gan skaidro, ka tā uzņēmumā arī esot noticis, turklāt regulāri – vispirms, katra gada sākumā uzņēmuma dalībnieki lēmuši peļņu atstāt nesadalītu, bet pēc tam tomēr nosprieduši sev maksāt dividendes.

„Dividendes, pamatojoties uz dalībnieku sapulces lēmumiem, ir tikušas sadalītas turpmākajos pārskata gados. Apstāklis, ka, apstiprinot gada pārskatu, dalībnieki sākotnēji ir lēmuši peļņu nesadalīt, neliedz dalībniekiem tiesības vēlāk (līdz nākošā gada pārskata apstiprināšanai) sadalīt iepriekšējo gadu nesadalīto peļņu un izmaksāt to dividendēs,” apgalvo VID ģenerāldirektora amata kandidāte.

Taču no I. Koļegovas pagaidām nav saņemta atbilde, kas varētu paskaidrot „mistisko” 300 000 eiro izcelsmi, - vai viņa ir saņēmusi kādas dividenžu summas pārskaitījumu no SIA Pallogs laikā no 2015. gada 1. novembra līdz 31. decembrim. Savukārt pašā SIA Pallogs paskaidroja, lai interesējošos jautājumus uzņēmuma vadībai mēģinot uzdot nākamajā dienā.

Tikmēr ir skaidrs - nav taisnība Vienotības pārstāvim Kārlim Šadurskim, kurš pēc tam, kad valdība šonedēļ nolēma atlikt jautājumu par I. Koļegovas apstiprināšanu VID ģenerāldirektores amatā, paziņoja, ka situācija esot „vienkārša - nepieciešams pārbaudīt dažus viegli pārbaudāmus faktus, par kuriem vakar informēja Koļegova, proti, Uzņēmumu reģistrā jāpārliecinās, vai ir bijis lēmums par dividendēm vai nav bijis”.

Patiesībā normatīvie akti neparedz, ka Uzņēmumu reģistrā būtu jāiesniedz dalībnieku sapulces protokols saistībā ar lemšanu par dividenžu izmaksu. Cita lieta, ka, kā apliecina aptaujātie auditori, iespēja izmaksāt šādas tā saucamās starpdividendes likumīgu spēku ieguvusi tikai 2014. gadā, bet pirms tam lēmums par to izmaksu bijis pieņemams tikai kopā ar gada pārskatu.

I. Koļegovas gadījumā tas rada šaubas par 2013. gadā saņemto dividenžu izmaksas likumību, ja, kā izriet no uzņēmuma dokumentiem, par tām nav lemts līdz ar gada pārskata apstiprināšanu.

 

Nodokļu speciālisti saskata dīvainību

Tikmēr aptaujātie auditori un nodokļu speciālisti SIA Pallogs praksi – gada pārskata apstiprināšanas brīdī peļņu regulāri atstāt nesadalītu, bet par tās izmaksāšanu dividendēs lemt kaut kad vēlāk – sauc par neparastu un pat dīvainu.

„Tas it kā nav loģiski vispirms lemt atstāt peļņu nesadalītu, bet pēc tam sasaukt dalībnieku sapulci un lemt par dividenžu izmaksu. Starpdividenžu izmaksa vispār Latvijā ir atļauta tikai dažus pēdējos gadus, bet tad tas ir obligāti jāieraksta statūtos. Bieži vien uzņēmumi izmaksā dividendes gada vidū, bet aizmirst to ierakstīt statūtos, un tādā gadījumā iepriekšējā gada peļņu dividendēs vienalga nevar izmaksāt,” skaidro advokātu biroja Varul partnere, zvērināta advokāte Vita Liberte. 

Arī „Komerclikuma tēvs” Jānis Endziņš norāda, ka „tas noteikti nav tipiski, ka gada pārskatā lemj par peļņas nesadalīšanu, bet pēc tam sasauc sapulci, kurā lemj par dividenžu izmaksu”, un viņam piekrīt arī zvērināts revidents, zvērinātu revidentu sabiedrības SIA Rodl & Partner direktors Egons Liepiņš.

„Ja vienu gadu izlemj atstāt peļņu nesadalītu, bet pēc tam lemj par dividenžu izmaksu, tas ir normāli. Uzņēmumam varbūt bija kādi investīciju plāni, kas nerealizējās, tādēļ izlēma izmaksāt dividendes. Tad var izmaksāt arī iepriekšējā gada dividendes. Bet, ja tā dara trīs gadus pēc kārtas, tad tas ir kaut kas netipisks un man nesaprotams,” konstatē E. Liepiņš.

Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kliķe jau aizgūtnēm pārraksta neseno Latvijas vēsturi, bet kliķes propagandisti steidz nostiprināt melus

FotoNeesmu PBK TV kanāla cienītājs, ne arī īpaši skatos kādus citus TV kanālus, kas ir krievu valodā, izņemot izklaides kanālus un raidījumus. Tomēr atsevišķos brīžos, kad runa ir par notikumiem pasaulē, zinot, ka mūs, Latvijas iedzīvotājus, baro ar vienveidīgu propagandu, paskatos arī Krievijas TV kanālus. Arī tos, kurus slēdza, reizēm skatījos.
Lasīt visu...

12

Prognoze: pirmo koronavīrusa slimnieku Latvijā atklās līdz 18. marta 10.55

FotoZīmīga diena šodien: mēnesis, kopš sapratu, ka koronavīruss nav kaut kāda citāda gripa vai tālu zemju slimība, bet gan bīstama, lipīga un nāvīga sērga, kas apdraud arī Latviju. Notikums, kas lika man saprast stāvokļa nopietnību, bija priekš mēneša, 23. janvārī ieviestā Uhaņas blokāde: 11 miljonu iedzīvotāju pilsētas izolēšana. Saistībā ar apaļu mēnesi varētu dalīties trīs ierakstos par vīrusu. Šis ir pirmais.
Lasīt visu...

12

Pierādīšu, ka lūšu šāvējiem patiesībā vispār nav argumentu

FotoTātad, ko saka lūšu šāvēji. 1. Nemaisies, kur neko nesaproti (agresīva pozīcija, kas ne ar ko nav pamatota). 2. Mums viss jākontrolē, jo apēd stirnas (pirmšķietami apspriežams arguments). 3. Vilki nāk mājās un plosa mājdzīvniekus (klaja demagoģija, jo runa taču nav par vilkiem).
Lasīt visu...

21

Pārmetumi un rīcība

FotoIr diezgan dīvaini pēkšņi saprast, ka tie cilvēki, kuri Atmodas laikā bija kopā ar tautu, bija tautas sirdsapziņa, šobrīd ir nostājušies pret tautu. Toreiz viņi bija tikpat nabagi kā mēs, visi citi, šobrīd liela daļa no viņiem ir ļoti pārtikuši, pat miljonāri un aktīvi pauž Tautu pazemojošus un noniecinošus uzskatus.
Lasīt visu...

21

Valsts

FotoBieži dzirdu, ka valstij vajag, valstij ir jādara, valstij ir jārūpējas, valstij ir jāievieš, jāveicina, man valsts neko nav devusi, man šī valsts nav vajadzīga utt.
Lasīt visu...

21

Atraktīvās politikas hronika: 7.februāris

Foto7.februārī Latvijā eksplodēja kolosāli atraktīvs notikumus. Noteikti vispievilcīgākais notikums latviešu tautas laimīgi aizvadītajā debilitātes laikmetā kopš 2018.gada 6.oktobra. Kolosāli atraktīvo notikumu drīkst uzskatīt par vietējā mēroga “9/11”. Arī 7. februārī sabruka dvīņu torņi. Sabruka leksiskie dvīņu torņi “Nācijas tēvs”/”Nācijas tumsonis” un to vietā tajā pašā dienā nācās nekavējoties uzbūvēt jaunu leksisko torni “Nācijas debilais tēvs” (NDT).
Lasīt visu...

21

Klimata modeļu realitāte - vai ticēsim skolu nebeigušam skuķim?

FotoGlobālo klimata "cīņu" rezultāts diemžēl var izrādīties - konkrēti papildu nodokļi arī Latvijā. Līdz ar to jautājums nav tīri akadēmisks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Blēžu un zagļu valsts

Raksts „Kā zvejas privātfirmu – nodokļu “optimizētāju” - uz nodokļu maksātāju rēķina glāba Latvijas valsts ierēdniecība” ir smuks piemērs, lai saprastu, ka...

Foto

„Anquis in herba” jeb Čūska zālē

Laikā, kad visa pasaule, vairums valstu gatavojas pasargāt savus iedzīvotājus no iespējamas koronavīrusa izplatīšanās, Latvijas publiskā telpa un ļaužu prāti...

Foto

9.maija svinības Maskavā kā līdzeklis Kremļa noziegumu leģitimācijai

Iesākumā precizēšu, ka runa šeit būs ne tik daudz par konkrētiem vēsturiskiem notikumiem, cik gan par šo notikumu...

Foto

Vairāk jautājumu nekā atbilžu...

Interesanti, kurš tur bīda to Skultes LNG termināli. Ekonomikas ministra Nemiro draudziņš, kuru grib iestūķēt Latvenergo padomē kaut vai pa skursteni? Vai tomēr vecijaunā Vienotība? Vai NA?...

Foto

Leksiskās debilitātes praktiķi

Latvijā jau labu laiku ir tradīcija noskaidrot attiecīgā gada atraktīvākos (jocīgi piesaistošos) izteikumus. Ar to nodarbojas Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa....

Foto

Kāpēc FKTK atvainojās Maijai Treijai

Šī gada 3. februārī Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) izplatīja paziņojumu, kurā teikts, ka FKTK atsauc savu 2019. gada. 29...

Foto

Ar atsevišķu tiesnešu atbalstu tiesu izpildītāji no iedzīvotājiem piedzen līdzekļus, kurus likums viņiem neliek maksāt

Parādījušies tiesu izpildītāji, kas atraduši jaunu, likumā neparedzētu veidu, kā no...

Foto

Lidostu un čemodānus es vairs neatceros, visi aicina mani par Rīgas mēru, bet es plānoju dibināt manis veidotu politisko partiju

Pirmkārt, es uzskatu, ka esošā politiskā...

Foto

Divu gadu laikā Veselības ministrija nav ieviesusi nevienu no Valsts kontroles ieteikumiem, lai ģimenes ārsti būtu pieejamāki

Divu gadu laikā, kopš klajā nāca Valsts kontroles revīzijas...

Foto

Aicinu sekmēt Valsts prezidenta Egila Levita aktīvāku iesaisti iekšpolitisku problēmu apzināšanā un risināšanā

Cienījamie laikabiedri! Aicinu sekmēt Valsts prezidenta Egila Levita aktīvāku iesaisti iekšpolitisku problēmu apzināšanā...

Foto

Divi jautājumi Kristīnes Misānes izdošanas sakarā: vai tikai atbildes nebūs biedējošas ikvienam pilsonim?

Latvijā visaugstākajā līmenī pacelts jautājums par mūsu pilsones Kristīnes Misānes izdošanu no Dānijas...

Foto

Es redzēju, mīļais, tu šodien biji aizrāvies ar valstsgribu...

Nupat pieķēru sevi pie pavisam stulbas atziņas - pat iepriekšējie divi kretīni Bērziņš un Vējonis man nelikās...

Foto

Vai Ārstu biedrība kļuvusi par Veselības ministrijas suni?

Pagājušajā nedēļā Veselības ministrijā notika Farmācijas jomas konsultatīvās padomes sēde. Sēde bija iestudēta kā viena aktiera teātris. Režisore...

Foto

Kauns skatīties, kā daļa latviešu politiķu un ierēdņu nodur acis, mentāli savelkas čokuriņā un slīd zem galda

Šonedēļ „Attīstībai/Par” pakļāvās “Saskaņas” un lašoristu* spiedienam un uz...

Foto

Var noprast, ka Annai Jutai Maskavā pavadītais laiks nav pagājis pa tukšo

„Spēcīgs” vēstījums no savā laikā Maskavā, īpašā speciālā rajonā (augsta ranga kompartijas funkcionāru dzīvesvietā)...

Foto

Iesniegums Bordānam: nevajag aiztikt Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales robežas

Izlasījām, ka Varakļānu novada domei būs jānoskaidro savu iedzīvotāju viedoklis par palikšanu Vidzemē vai pievienošanos Latgalei....

Foto

“Nācijas tēvs” kā “nācijas tumsonis”

Nekas nemainās! Katra “nācijas tēva” (NT) publiskā uzstāšanās ir tumsonības apliecinājums. Izrādās, NT ir milzīgi robi izglītībā. Viņa zināšanas ir ļoti...

Foto

Skumji, ka pašreizējā bezoligarhu valdība tiek stutēta ar šī āksta un citu "kaimiņu" balsīm

Ir beidzot piepildījies Kaimiņa aktieriskais sapnis... viņš ir nokļuvis uz valsts lielākā...

Foto

Par “antisemītiskām cūkām” un poļu-čehu teritoriālo konfliktu

Savā nesenajā uzrunā Krievijas Aizsardzības ministrijas sanāksmē Vladimirs Putins bija kārtējo reizi pievērsies Otrā pasaules kara tēmai un, pieminēdams...

Foto

Lietuviešu uzņēmēji pret Latviju

Gribēju piemest savu pagali ažiotāžai ap VDD ēkas celtniecību bijušā velotreka vietā. Tad nu lūk, no vienas puses man izbrīnu raisa šiverīgu...

Foto

Atraktīvā politiskā hronika: janvāris

8.janvārī Rīgas lielākajos interneta medijos tika ievietota pēcpadomju gados tematiski klasiska un tāpēc emocionāli vienaldzīga informācija. Taču tai tomēr piemīt zināma atraktivitāte. Informācijā...

Foto

Kur Latvija?

Latvijai vairs nav nevienas no valsts pazīmēm, proti:...

Foto

Karaļa ēras beigas vai tomēr “Bauze uz pauzes”?

Otrdien Garkalnes novada iedzīvotājus sasniedza ziņa, ka Garkalnes Imperators ir atkāpies no amata, jo veselība vairs nav tā,...

Foto

Ornitologs Apinītis iestājas par skaidru dziesmu: nost ar šņabi un „cīgām”

Jūs jau būsiet pamanījuši, ka kādreizējais partijas „Latvijas ceļš” biedrs dakteris Pēteris Apinis, kurš tika...

Foto

Kas notiek ar Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadību?

Ņemot vērā, ka pēdējā laikā arvien plašāk izskan ziņas par KPV LV ministru brīnumiem, vēlos informēt par kādu citu...

Foto

Nepieciešama jauna pieeja tam, kā Latvijas galvaspilsētā tiek risināti iedzīvotājiem būtiski jautājumi

Teikas apkaimes iedzīvotāji ir pauduši skaidru un nepārprotamu vēlmi bijušā velotreka “Marss” vietā redzēt...

Foto

“Jo lielāki meli, jo ātrāk tiem noticēs.” 2. daļa. Vēl vakar sabiedrotie, bet šodien - nāvīgi ienaidnieki

Vācija nevarēja pabarot sevi. Valstij uzsākot Otro pasaules karu,...

Foto

No NT pūdernīcas. Padomiski formāli un iesaiste

Nevar būt nekādu šaubu! Mērķis ir skaidri redzams! NT (“nācijas tēvs”) vēlas latviešu inteliģenci uztaisīt par sapioseksuāļu inteliģenci. Atcerēsimies,...

Foto

“Jo lielāki meli, jo ātrāk tiem noticēs.” 1. daļa. Kā sākās karš, jeb Molotova - Ribentropa pakts trīs dienu hronikā

Autortiesības uz šo “spārnoto” frāzi kļūdaini...

Foto

Ja mums nebūs jaunas ēkas par pārdesmit miljoniem eiro, kura stiprinās mūsu kapacitāti, mēs arī turpmāk nevarēsim notvert nevienu spiegu

Atbilstoši 2017. gadā pieņemtam valdības lēmumam...

Foto

Lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā

Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi likuma grozījumus, lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā. JKP atbalsta. A/Par neatbalsta. Vienotība un KPV vēl domā....

Foto

Mihoelss, ebreju antifašistu komiteja un “ārstu-indētāju” lieta

Pērnā gada nogalē Vladimirs Putins bija kārtējo reizi pievērsies vēsturei, necenzēti nolamājot pirmskara Polijas vēstnieku Vācijā par it kā...

Foto

Paveiktais veselības nozarē Artura Krišjāņa Kariņa valdības pirmajā gadā

Atbilstoši valdības deklarācijai: 1. Pieejamība. Ārstniecības personu darba samaksas pieaugums 2020. gadā. Panākts, ka 2020.gadā veselības nozares darbinieku...