Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Jaunas dīvainības ar Koļegovas dividendēm

Lato Lapsa, Kristīne Jančevska
11.08.2016.
Komentāri (43)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Līdzšinējās Valsts vides dienesta vadītājas, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amata kandidātes Ingas Koļegovas pēdējos gados saņemto un brālim atdāvināto iespaidīgo dividenžu jautājums atklāj atkal jaunas dīvainības, - šoreiz tās saistītas ar lēmumiem par dividenžu izmaksu un nesakritībām dividenžu summās.

Dividendes izmaksātas, bet kur lēmumi?

Ja ticēt I. Koļegovas amatpersonas deklarācijām, kas atrodamas Valsts ieņēmumu dienesta publiskajā datu bāzē, iespaidīgas dividendes no SIA Pallogs viņa ir saņēmusi trīs pēdējos gadus pēc kārtas: 2013. gadā – 240 000 latu (aptuveni 341 000 eiro), 2014. gadā – 380 000 eiro, 2015. gadā – 320 000 eiro (visas summas – pirms nodokļu nomaksas)

Taču, kā rāda Lursoft datu bāzē atrodamie gada pārskati, nevienā no šiem gadiem SIA Pallogs kapitāldaļu turētāju vai to pārstāvju ikgadējā gada pārskata pieņemšanas sapulcēs nemaz nav lemts par peļņas izmaksāšanu dividendēs, - ne 2013. un 2014. gada 31. janvārī, ne 2015. gada 27. februārī

Pati I. Koļegova, kurai visu šo laiku formāli piederēja 50% uzņēmuma kapitāldaļu, nevienā no šīm pārskata sapulcēm gan nav piedalījusies, - divās no tām viņas brālis, uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Māris Zudāns piedalījies kā I. Koļegovas pilnvarota persona, bet trešajā viņa statuss vispār nav norādīts.

Taču visās trīs dalībnieku (un to pārstāvju) sapulcēs lēmums par iespējamu peļņas izmaksāšanu dividendēs ir bijis viens – nekādu dividenžu. „Gada peļņu nesadalīt,” – šādi par peļņas sadali lemts visos trīs gados, kad I. Koļegova uzrādījusi no SIA Pallogs saņemtās iespaidīgās dividendes 1,04 miljonu eiro kopapjomā, kuras tālāk nonākušas pie brāļa un viņa ģimenes.

Nozīmīgas atšķirības summās

„Par visiem gadījumiem, kad uzņēmumā ir pieņemti lēmumi izmaksāt dividendes, ir bijuši valdes lēmumi,” – šādu VID ģenerāldirektora amata kandidātes apgalvojumu otrdien citēja aģentūra LETA. Taču tas iespaidu par dīvainībām ap dividendēm tikai pastiprina, - saskaņā ar Komerclikumu valde vispār nav tiesīga lemt par peļņas sadali un dividenžu apjomu. To, ka par dividendēm var lemt tikai dalībnieki, pēcāk atzīst arī pati I. Koļegova.

Kā rāda Lursoft dati, visos trijos pārskata gados Pallogs noteiktas summas dividendēs tiešām ir izmaksājis, taču tās būtiski atšķiras no I. Koļegovas deklarācijās uzrādītajām summām.

2013. gadā I. Koļegova deklarējusi dividendēs saņemtus 240 000 latu, un, tā kā šī summa atbilst pusei uzņēmuma kapitāldaļu, kopumā dividendēs vajadzētu būt izmaksātiem 480 000 latu, tomēr SIA Pallogs 2013. gada pārskatā kā dividendēs izmaksāti uzrādīti tikai 396 000 latu.

Līdzīgi ir arī ar diviem nākamajiem gadiem: spriežot pēc I. Koļegovas deklarācijas, 2014. un 2015. gadā dividendēs kopā vajadzētu būt izmaksātiem attiecīgi 760 000 un 640 000 eiro, taču SIA Pallogs gada pārskatos uzrādītās izmaksāto dividenžu summas ir tikai 590 223 eiro un 578 800 eiro.

Tiesa, te ir jāņem vērā, ka uzņēmuma finanšu gads ir diezgan īpatns – tas nesakrīt ar astronomiskā gada sākumu un beigām, bet gan sākas 1. novembrī un ilgst līdz nākamā gada 31. oktobrim.

Līdz ar to, piemēram, SIA Pallogs gada pārskats par 2013. gadu (tostarp dati par izmaksātajām dividendēm) attiecas uz laiku no 2012. gada 1. novembra līdz 2013. gada 31. oktobrim, savukārt I. Koļegova saņemtās dividendes deklarē par laiku no 2013. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim.

Šīs divas atšķirīgās atskaites sistēmas rada labvēlīgus apstākļus neskaidrībām par datiem par izmaksātajām un saņemtajām summām, taču nozīmīgas nesakritības ir vērojamas arī par visiem pēdējiem trim gadiem kopā.

Kur radušies 300 000 eiro?

Divus gadus pirms 2013. gada I. Koļegova nekādas saņemtas dividendes nav uzrādījusi, bet laika posmā no 2013. gada 1. janvāra līdz 2015. gada 31. decembrim viņa kā saņemtas no SIA Pallogs ir uzrādījusi dividendes 1,04 miljonu eiro apmērā.

Tā kā 2012. gadā viņa nekādas dividendes no SIA Pallogs neesot saņēmusi, līdz ar to situācija ir šāda: SIA Pallogs par laika posmu no 2012. gada 1. novembra līdz 2015. gada 31. oktobrim kā saviem kapitāldaļu īpašniekiem izmaksātas ir uzrādījis dividendes 1,72 miljonu eiro kopsummā, kaut gan atbilstoši I. Koļegovas deklarētajam šai summai līdz 2015. gada beigām vajadzētu būt ievērojami lielākai – 2,08 miljoniem eiro.

Tas savukārt nozīmē – vai nu pagājušā gada beigās SIA Pallogs kapitāldaļu īpašnieki ir sanākuši uz vēl vienu sapulci, lai steidzīgi lemtu par dividenžu izmaksu vairāk nekā 300 tūkstošu eiro apmērā, un šo iespaidīgo summu arī izmaksājuši, vai arī jau tā daudzajām dīvainībām ap VID ģenerāldirektora amata kandidātes uzņēmējdarbību pieskaitāma vēl viena.

 

Dividenžu lēmuma likumība - apšaubāma

Pati I. Koļegova gan skaidro, ka tā uzņēmumā arī esot noticis, turklāt regulāri – vispirms, katra gada sākumā uzņēmuma dalībnieki lēmuši peļņu atstāt nesadalītu, bet pēc tam tomēr nosprieduši sev maksāt dividendes.

„Dividendes, pamatojoties uz dalībnieku sapulces lēmumiem, ir tikušas sadalītas turpmākajos pārskata gados. Apstāklis, ka, apstiprinot gada pārskatu, dalībnieki sākotnēji ir lēmuši peļņu nesadalīt, neliedz dalībniekiem tiesības vēlāk (līdz nākošā gada pārskata apstiprināšanai) sadalīt iepriekšējo gadu nesadalīto peļņu un izmaksāt to dividendēs,” apgalvo VID ģenerāldirektora amata kandidāte.

Taču no I. Koļegovas pagaidām nav saņemta atbilde, kas varētu paskaidrot „mistisko” 300 000 eiro izcelsmi, - vai viņa ir saņēmusi kādas dividenžu summas pārskaitījumu no SIA Pallogs laikā no 2015. gada 1. novembra līdz 31. decembrim. Savukārt pašā SIA Pallogs paskaidroja, lai interesējošos jautājumus uzņēmuma vadībai mēģinot uzdot nākamajā dienā.

Tikmēr ir skaidrs - nav taisnība Vienotības pārstāvim Kārlim Šadurskim, kurš pēc tam, kad valdība šonedēļ nolēma atlikt jautājumu par I. Koļegovas apstiprināšanu VID ģenerāldirektores amatā, paziņoja, ka situācija esot „vienkārša - nepieciešams pārbaudīt dažus viegli pārbaudāmus faktus, par kuriem vakar informēja Koļegova, proti, Uzņēmumu reģistrā jāpārliecinās, vai ir bijis lēmums par dividendēm vai nav bijis”.

Patiesībā normatīvie akti neparedz, ka Uzņēmumu reģistrā būtu jāiesniedz dalībnieku sapulces protokols saistībā ar lemšanu par dividenžu izmaksu. Cita lieta, ka, kā apliecina aptaujātie auditori, iespēja izmaksāt šādas tā saucamās starpdividendes likumīgu spēku ieguvusi tikai 2014. gadā, bet pirms tam lēmums par to izmaksu bijis pieņemams tikai kopā ar gada pārskatu.

I. Koļegovas gadījumā tas rada šaubas par 2013. gadā saņemto dividenžu izmaksas likumību, ja, kā izriet no uzņēmuma dokumentiem, par tām nav lemts līdz ar gada pārskata apstiprināšanu.

 

Nodokļu speciālisti saskata dīvainību

Tikmēr aptaujātie auditori un nodokļu speciālisti SIA Pallogs praksi – gada pārskata apstiprināšanas brīdī peļņu regulāri atstāt nesadalītu, bet par tās izmaksāšanu dividendēs lemt kaut kad vēlāk – sauc par neparastu un pat dīvainu.

„Tas it kā nav loģiski vispirms lemt atstāt peļņu nesadalītu, bet pēc tam sasaukt dalībnieku sapulci un lemt par dividenžu izmaksu. Starpdividenžu izmaksa vispār Latvijā ir atļauta tikai dažus pēdējos gadus, bet tad tas ir obligāti jāieraksta statūtos. Bieži vien uzņēmumi izmaksā dividendes gada vidū, bet aizmirst to ierakstīt statūtos, un tādā gadījumā iepriekšējā gada peļņu dividendēs vienalga nevar izmaksāt,” skaidro advokātu biroja Varul partnere, zvērināta advokāte Vita Liberte. 

Arī „Komerclikuma tēvs” Jānis Endziņš norāda, ka „tas noteikti nav tipiski, ka gada pārskatā lemj par peļņas nesadalīšanu, bet pēc tam sasauc sapulci, kurā lemj par dividenžu izmaksu”, un viņam piekrīt arī zvērināts revidents, zvērinātu revidentu sabiedrības SIA Rodl & Partner direktors Egons Liepiņš.

„Ja vienu gadu izlemj atstāt peļņu nesadalītu, bet pēc tam lemj par dividenžu izmaksu, tas ir normāli. Uzņēmumam varbūt bija kādi investīciju plāni, kas nerealizējās, tādēļ izlēma izmaksāt dividendes. Tad var izmaksāt arī iepriekšējā gada dividendes. Bet, ja tā dara trīs gadus pēc kārtas, tad tas ir kaut kas netipisks un man nesaprotams,” konstatē E. Liepiņš.

Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

FotoIzlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”
Lasīt visu...

21

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

FotoEs te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti, jo šī māja bija savienota ar Ļeņina ielas 61 namu (Stūra māja). Šo jautājumu uzdevu, jo Egila Levita iesniegumā ir norādīta dzīvesvietas adrese Ļeņina iela 59 dzīvoklis 4.
Lasīt visu...

21

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

FotoLīdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam mājoklim 100 000 eiro apmērā. Par šo vajadzību mēs runājam vairāk nekā gadu, taču tikai tagad atsevišķi valdības partneri un pašvaldību vadītāji (pagaidām gan tikai daži) sāk saprast, ka, neko nedarot, nodokļa maksājums par mājokli no 2022. gada daudziem iedzīvotājiem var pat dubultoties.
Lasīt visu...

21

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

FotoKatram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu dzīvē pieredzētā. Satiekoties mēs dažkārt ne tikai runājam par ikdienišķām lietām, bet arī diskutējam un strīdamies par tādiem jautājumiem, kas saistās ar politiku, ekonomiku, morāles vērtībām, dzīves jēgu…
Lasīt visu...

15

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

FotoEs, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru iedvesmot teicēniešus!
Lasīt visu...

21

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

FotoTālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc vairumam iedzīvotāju pieļaujams dot zemākas kvalitātes izglītību.
Lasīt visu...

15

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

FotoValsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas Nacionālo bibliotēku (LNB), simboliski atzīmējot vienu gadu kopš prezidenta stāšanās amatā. Valsts prezidents ar LNB pārstāvjiem pārrunāja humanitāro zinātņu un digitālās jomas nozīmi Latvijas kā modernas valsts stiprināšanā.
Lasīt visu...

21

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

FotoPasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem. Viens no visredzamākajiem – Staļins. Tomēr tagad viņam ir uzradies nopietns konkurents. Tiesa, ne jau paveikto darbu ziņā, tur nu Staļinu neviens nepārspēs, nu, pēc apjoma noteikti. Tad kurš ir šis “izredzētais”?
Lasīt visu...

21

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

FotoVispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un piepušķotas - tādas palikušas sirmā vīra atmiņā. Kurš būtu domājis, ka kāds Lapsa pēc 30 gadiem cilās 90. gadu intervijas?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...

Foto

Muļķība vai pasūtījums?

Sliktāku variantu kā noplēst Pasaules tirdzniecības centra (PCT) labi saglabāto ēku Elizabetes ielā 2 (attēlā - idejas "bīdītājs", kultūras ministrs Nauris Puntulis) tikai...

Foto

Prezidents un Drāma

Katra globāla krīze ir būtiski mainījusi pasauli. Pirmais pasaules karš sievietēm saīsināja matu un kleitu garumu, jo vīriešu skaits bija dramatiski samazinājies, bet...

Foto

Kad "sabiedriskā radio personība" ignorē sabiedriskā radio ētikas kodeksu

Šī gada 19.jūnijā Latvijas Radio 5 darbiniece Karmena Stepanova savā oficiālajā LSM “radio personības” profilā norādītajā twitter.com...

Foto

Augstākā tiesa gandrīz visā mums piekrita, bet spriedumu nez kāpēc tomēr atcēla

Kultūras ministrija (KM) turpina uzsvērt, ka valsts ir pilnībā norēķinājusies par Latvijas Nacionālās bibliotēkas...

Foto

Politiķa statuss pats par sevi nav pietiekams pamats atklāt sabiedrībai informāciju par politiķa privāto dzīvi – ka Juta Strīķe universitātē iestājās kā Anna Potapova

Augstākās tiesas...

Foto

Izglītība

Grūti laiki rada stiprus cilvēkus, stipri cilvēki veido labus laikus, labus dzīves apstākļus. Labi dzīves apstākļi rada vājus cilvēkus, un vāji cilvēki rada grūtus laikus....

Foto

Bagātie un slavenie arī raud, jeb turīgie prasa pabalstus

Koronavīrusa radītā krīze pamatīgi iedragāja daudzus biznesa sektorus, piemēram, restorānu un viesnīcu biznesu, tūrisma un izklaides industriju....

Foto

Mēs enerģiski aizņemamies uz nākotnes rēķina

Ļoti cienījamās Saeimas deputātes! Augsti godātie Saeimas deputāti! Dāmas un kungi! Šodien noslēdzas spraigs darba cēliens, un turklāt vairākus mēnešus...

Foto

Sabiedriskās televīzijas blēņas par okupāciju „skatītājam parastajam”

Filma "Parasta okupācija" diemžēl ir kārtējais piemērs tam, ka, mēģinot iztikt bez vēsturniekiem vēsturei veltītu jautājumu analīzē, nekas izcils...

Foto

Esam pret jebkādu Augstskolu likuma redakciju, kurā pieļauta tādu rektoru ievēlēšana, kas nezina latviešu valodu un nespēj to lietot

Saskaņā ar pašlaik plaši apspriesto un kritizēto...

Foto

Ārstu blakusdarba ierobežošana var novest pie medicīnas personāla kritiska trūkuma

Latvijas Slimnīcu biedrība kategoriski iestājas pret publiskajā telpā izskanējušo politikas veidotāju ideju ierobežot ārstu darbību -...

Foto

Valsts politiskā vadība izšķīrās palikt savā vietā un pielāgoties, nevis cīnīties pret agresiju un protestēt pret notiekošo

Latvijas patrioti! Godātie klātesošie! Pirms 80 gadiem – 1940....

Foto

Džordž Stīl, tiec galā ar saviem kompleksiem

Džordž Stīl, Latvijas pilsoni, Attīstībai/Par dibinātāj un biedr, cik saprotu. Es Jūs, Džordž Stīl, uzrunāšu uz "Tu". Uz šo ierakstu mani...

Foto

Saprātīga izvēle

Cilvēkus nosacīti varētu iedalīt divās grupās: tajos, kuri pieņem saprātīgus lēmumus, un tajos, kuri pieņem nesaprātīgus lēmumus....

Foto

Pūces kundze nodokļu maksātāju naudu mums un citiem sadalīja ļoti labi un pareizi; kas nemācēja pareizi paprasīt, pats vainīgs

Var piekrist pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica" publikācijas...

Foto

Par nodokļiem, dzīvi un brīvību

Obligātie nodokļi nozīmē, ka zeme ir iekarota, tā pakļāvusies kādam pārspēkam. Tautu var pakļaut un paverdzināt kā vietējie, tā svešzemju varmākas....

Foto

Kad rasisma apkarotājiem entuziasma vairāk nekā saprāta

Dārgie draugi. Esam saņēmuši pārmetumus no Aijas Ingrīdas Abenes (jautājums tiek diskutēts arī viņas pārstāvētās partijas Attīstībai/Par "Facebook” profilā)...

Foto

Lai nepieļautu nacionālā kultūras mantojuma izpostīšanu Rīgas centrā, sākta iedzīvotāju parakstu vākšana

Internetā sākta parakstu vākšana, lai panāktu, ka netiek izpostīts Alberta ielas 9 Konstantīna Pēkšēna...

Foto

Krievija turpina aktīvi melot par COVID-19 nekaitīgumu

Līdz šim mediju un sociālo tīklu vidē ir parādījies ārkārtīgi daudz Kremļa vēstījumu par COVID-19 vīrusa izplatību. Tiek izplatītas...

Foto

„Wagner” algotņi Lībijā – Putina naivā lielgabalgaļa

Krievijas karavīru mentalitāte būt par naivu lielgabalgaļu nav mainījusies kopš Ivana Bargā laikiem, - šādu secinājumu var izdarīt no...

Foto

Cilvēku un mājlopu čipošana un čipi

Pašreiz, iespējams, notiek viena no pasaules vēsturē lielākajām kriminālām krāpšanām un apmaušanām – pasludināta viltus kroņa vīrusa izraisītās slimības viltus...

Foto

Aicinām pārtraukt darbus Skanstes dārziņos uz putnu ligzdošanas laiku

Nodibinājums "Dzīvnieku policija" un Latvijas Ornitoloģijas biedrība aicina pārtraukt Skanstes ielas dārziņos paredzētos darbus vismaz līdz šī...

Foto

Grēkāzis ir, upurnazis trinas

Vecam sunim jaunus trikus neiemācīsi. Mežu daudzīpašnieks Modris Fokerots riskē sabiedrības ilgākā piemiņā palikt tieši kā uzskatāma ilustrācija šai parunai....

Foto

Pieprasām atsaukt raidījumā "Nekā personīga" paustās nepatiesās un maldinošas ziņas

SIA Pata un SIA Pata Board advokāti ir vērsušies SIA All Media Latvia ar pretenziju, kurā...

Foto

Dieva valstība

Jānis Kristītājs ir teicis: «Atgriezieties no grēkiem, jo Debesu valstība ir tuvu klāt pienākusi.» (Mt 3:2) Ar šādiem vārdiem Jānis Kristītājs sāka savu publisko...

Foto

IZM izstrādātie Augstskolu likuma grozījumi ir brāķis, kas būtiski jāuzlabo

Rektoru padome atklātā vēstulē vērsusies pie Saeimas deputātiem, kā arī Latvijas augstskolu mācībspēkiem un studentiem, informējot,...

Foto

Tumsas spēki mēģina ierobežot mūsu iespējas tērēt nodokļu maksātāju miljonus tā, kā mēs vēlamies

Ar nekorektu un godprātīgas konkurences principiem neatbilstošu vēstuli Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu...

Foto

Latvijā ar novadu reformu cenšas ievilkt un nostiprināt okupāciju radītās sekas – kam tas izdevīgi?

Latvija kā novads, kā zeme gadsimtu gaitā bija dažādu okupācijas jūgu...

Foto

Valdība plāno pieņemt ar nejēdzībām pārpilnas dzīvnieku labturības prasības

Šajās dienās Ministru kabinets pieņem noteikumus „Dzīvnieku labturības prasības dzīvnieku patversmēs un dzīvnieku viesnīcās”. Nosaukšu tikai lielākās...

Foto

Tas apdraudēs dzīvības

Veselības ministrijas tuvākajā laikā plānotā slimnīcu līmeņu pārskatīšana var būtiski samazināt ārstniecības pakalpojumu pieejamību reģionu iedzīvotājiem....

Foto

Aicinu nepakļauties šauras personu grupas spiedienam un balsot par Varakļānu novada iekļaušanu Madonas novadā

Kā Varakļānu novada iedzīvotājs un viens no lielākajiem novada uzņēmējiem vēršos pie...

Foto

Viss, kas šobrīd notiek Latvijā, ir totāls cilvēktiesību un tiesiskuma pārkāpums

Viss, kas šobrīd notiek Latvijā, ir totāls cilvēktiesību un tiesiskuma pārkāpums. Un Jums un mums...

Foto

Troļļi

Troļļošana - tas nav tikai internets, tā ir sadzīvē sen izmantota metode kādu ietekmēt, kādu nosodīt, kādam sariebt. Tas notiek skolās, darba vietās un citos...

Foto

Vai Latvija izmantos vai izniekos jaunas biznesa iespējas post-COVID pasaulē?

Savulaik vēl jaunā un naivā Latvija sapņoja kļūt par banku paradīzi – “tuvāk par Šveici”. Par...

Foto

Pieprasu pārtraukt pārkāpt Satversmi un Saeimas Kārtības rulli: vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei

Saskaņā ar Satversmes 15.pantu "Saeima savas sēdes notur Rīgā un tikai ārkārtīgu apstākļu...

Foto

Kā tagad pareizi vajadzētu „apgūt” Eiropas naudu

Eiropa gatavojas vērienīgai ekonomikas atjaunošanas programmai, plānojot tērēt simtiem miljardu, iespējams, pat triljonu eiro. Tā ir labā ziņa. Pats...

Foto

Notiek valsts apvērsums: ja jūs tagad necelsieties, tad paši vainīgi

Saeimas Prezidijs ir sasaucis Saeimas attālināto ārkārtas sēdi 2020.gada 26.maijā pulksten 14.00 (e-Saeima platformā). Tas ir...