Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Jaunas dīvainības ar Koļegovas dividendēm

Lato Lapsa, Kristīne Jančevska
11.08.2016.
Komentāri (43)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Līdzšinējās Valsts vides dienesta vadītājas, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amata kandidātes Ingas Koļegovas pēdējos gados saņemto un brālim atdāvināto iespaidīgo dividenžu jautājums atklāj atkal jaunas dīvainības, - šoreiz tās saistītas ar lēmumiem par dividenžu izmaksu un nesakritībām dividenžu summās.

Dividendes izmaksātas, bet kur lēmumi?

Ja ticēt I. Koļegovas amatpersonas deklarācijām, kas atrodamas Valsts ieņēmumu dienesta publiskajā datu bāzē, iespaidīgas dividendes no SIA Pallogs viņa ir saņēmusi trīs pēdējos gadus pēc kārtas: 2013. gadā – 240 000 latu (aptuveni 341 000 eiro), 2014. gadā – 380 000 eiro, 2015. gadā – 320 000 eiro (visas summas – pirms nodokļu nomaksas)

Taču, kā rāda Lursoft datu bāzē atrodamie gada pārskati, nevienā no šiem gadiem SIA Pallogs kapitāldaļu turētāju vai to pārstāvju ikgadējā gada pārskata pieņemšanas sapulcēs nemaz nav lemts par peļņas izmaksāšanu dividendēs, - ne 2013. un 2014. gada 31. janvārī, ne 2015. gada 27. februārī

Pati I. Koļegova, kurai visu šo laiku formāli piederēja 50% uzņēmuma kapitāldaļu, nevienā no šīm pārskata sapulcēm gan nav piedalījusies, - divās no tām viņas brālis, uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Māris Zudāns piedalījies kā I. Koļegovas pilnvarota persona, bet trešajā viņa statuss vispār nav norādīts.

Taču visās trīs dalībnieku (un to pārstāvju) sapulcēs lēmums par iespējamu peļņas izmaksāšanu dividendēs ir bijis viens – nekādu dividenžu. „Gada peļņu nesadalīt,” – šādi par peļņas sadali lemts visos trīs gados, kad I. Koļegova uzrādījusi no SIA Pallogs saņemtās iespaidīgās dividendes 1,04 miljonu eiro kopapjomā, kuras tālāk nonākušas pie brāļa un viņa ģimenes.

Nozīmīgas atšķirības summās

„Par visiem gadījumiem, kad uzņēmumā ir pieņemti lēmumi izmaksāt dividendes, ir bijuši valdes lēmumi,” – šādu VID ģenerāldirektora amata kandidātes apgalvojumu otrdien citēja aģentūra LETA. Taču tas iespaidu par dīvainībām ap dividendēm tikai pastiprina, - saskaņā ar Komerclikumu valde vispār nav tiesīga lemt par peļņas sadali un dividenžu apjomu. To, ka par dividendēm var lemt tikai dalībnieki, pēcāk atzīst arī pati I. Koļegova.

Kā rāda Lursoft dati, visos trijos pārskata gados Pallogs noteiktas summas dividendēs tiešām ir izmaksājis, taču tās būtiski atšķiras no I. Koļegovas deklarācijās uzrādītajām summām.

2013. gadā I. Koļegova deklarējusi dividendēs saņemtus 240 000 latu, un, tā kā šī summa atbilst pusei uzņēmuma kapitāldaļu, kopumā dividendēs vajadzētu būt izmaksātiem 480 000 latu, tomēr SIA Pallogs 2013. gada pārskatā kā dividendēs izmaksāti uzrādīti tikai 396 000 latu.

Līdzīgi ir arī ar diviem nākamajiem gadiem: spriežot pēc I. Koļegovas deklarācijas, 2014. un 2015. gadā dividendēs kopā vajadzētu būt izmaksātiem attiecīgi 760 000 un 640 000 eiro, taču SIA Pallogs gada pārskatos uzrādītās izmaksāto dividenžu summas ir tikai 590 223 eiro un 578 800 eiro.

Tiesa, te ir jāņem vērā, ka uzņēmuma finanšu gads ir diezgan īpatns – tas nesakrīt ar astronomiskā gada sākumu un beigām, bet gan sākas 1. novembrī un ilgst līdz nākamā gada 31. oktobrim.

Līdz ar to, piemēram, SIA Pallogs gada pārskats par 2013. gadu (tostarp dati par izmaksātajām dividendēm) attiecas uz laiku no 2012. gada 1. novembra līdz 2013. gada 31. oktobrim, savukārt I. Koļegova saņemtās dividendes deklarē par laiku no 2013. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim.

Šīs divas atšķirīgās atskaites sistēmas rada labvēlīgus apstākļus neskaidrībām par datiem par izmaksātajām un saņemtajām summām, taču nozīmīgas nesakritības ir vērojamas arī par visiem pēdējiem trim gadiem kopā.

Kur radušies 300 000 eiro?

Divus gadus pirms 2013. gada I. Koļegova nekādas saņemtas dividendes nav uzrādījusi, bet laika posmā no 2013. gada 1. janvāra līdz 2015. gada 31. decembrim viņa kā saņemtas no SIA Pallogs ir uzrādījusi dividendes 1,04 miljonu eiro apmērā.

Tā kā 2012. gadā viņa nekādas dividendes no SIA Pallogs neesot saņēmusi, līdz ar to situācija ir šāda: SIA Pallogs par laika posmu no 2012. gada 1. novembra līdz 2015. gada 31. oktobrim kā saviem kapitāldaļu īpašniekiem izmaksātas ir uzrādījis dividendes 1,72 miljonu eiro kopsummā, kaut gan atbilstoši I. Koļegovas deklarētajam šai summai līdz 2015. gada beigām vajadzētu būt ievērojami lielākai – 2,08 miljoniem eiro.

Tas savukārt nozīmē – vai nu pagājušā gada beigās SIA Pallogs kapitāldaļu īpašnieki ir sanākuši uz vēl vienu sapulci, lai steidzīgi lemtu par dividenžu izmaksu vairāk nekā 300 tūkstošu eiro apmērā, un šo iespaidīgo summu arī izmaksājuši, vai arī jau tā daudzajām dīvainībām ap VID ģenerāldirektora amata kandidātes uzņēmējdarbību pieskaitāma vēl viena.

 

Dividenžu lēmuma likumība - apšaubāma

Pati I. Koļegova gan skaidro, ka tā uzņēmumā arī esot noticis, turklāt regulāri – vispirms, katra gada sākumā uzņēmuma dalībnieki lēmuši peļņu atstāt nesadalītu, bet pēc tam tomēr nosprieduši sev maksāt dividendes.

„Dividendes, pamatojoties uz dalībnieku sapulces lēmumiem, ir tikušas sadalītas turpmākajos pārskata gados. Apstāklis, ka, apstiprinot gada pārskatu, dalībnieki sākotnēji ir lēmuši peļņu nesadalīt, neliedz dalībniekiem tiesības vēlāk (līdz nākošā gada pārskata apstiprināšanai) sadalīt iepriekšējo gadu nesadalīto peļņu un izmaksāt to dividendēs,” apgalvo VID ģenerāldirektora amata kandidāte.

Taču no I. Koļegovas pagaidām nav saņemta atbilde, kas varētu paskaidrot „mistisko” 300 000 eiro izcelsmi, - vai viņa ir saņēmusi kādas dividenžu summas pārskaitījumu no SIA Pallogs laikā no 2015. gada 1. novembra līdz 31. decembrim. Savukārt pašā SIA Pallogs paskaidroja, lai interesējošos jautājumus uzņēmuma vadībai mēģinot uzdot nākamajā dienā.

Tikmēr ir skaidrs - nav taisnība Vienotības pārstāvim Kārlim Šadurskim, kurš pēc tam, kad valdība šonedēļ nolēma atlikt jautājumu par I. Koļegovas apstiprināšanu VID ģenerāldirektores amatā, paziņoja, ka situācija esot „vienkārša - nepieciešams pārbaudīt dažus viegli pārbaudāmus faktus, par kuriem vakar informēja Koļegova, proti, Uzņēmumu reģistrā jāpārliecinās, vai ir bijis lēmums par dividendēm vai nav bijis”.

Patiesībā normatīvie akti neparedz, ka Uzņēmumu reģistrā būtu jāiesniedz dalībnieku sapulces protokols saistībā ar lemšanu par dividenžu izmaksu. Cita lieta, ka, kā apliecina aptaujātie auditori, iespēja izmaksāt šādas tā saucamās starpdividendes likumīgu spēku ieguvusi tikai 2014. gadā, bet pirms tam lēmums par to izmaksu bijis pieņemams tikai kopā ar gada pārskatu.

I. Koļegovas gadījumā tas rada šaubas par 2013. gadā saņemto dividenžu izmaksas likumību, ja, kā izriet no uzņēmuma dokumentiem, par tām nav lemts līdz ar gada pārskata apstiprināšanu.

 

Nodokļu speciālisti saskata dīvainību

Tikmēr aptaujātie auditori un nodokļu speciālisti SIA Pallogs praksi – gada pārskata apstiprināšanas brīdī peļņu regulāri atstāt nesadalītu, bet par tās izmaksāšanu dividendēs lemt kaut kad vēlāk – sauc par neparastu un pat dīvainu.

„Tas it kā nav loģiski vispirms lemt atstāt peļņu nesadalītu, bet pēc tam sasaukt dalībnieku sapulci un lemt par dividenžu izmaksu. Starpdividenžu izmaksa vispār Latvijā ir atļauta tikai dažus pēdējos gadus, bet tad tas ir obligāti jāieraksta statūtos. Bieži vien uzņēmumi izmaksā dividendes gada vidū, bet aizmirst to ierakstīt statūtos, un tādā gadījumā iepriekšējā gada peļņu dividendēs vienalga nevar izmaksāt,” skaidro advokātu biroja Varul partnere, zvērināta advokāte Vita Liberte. 

Arī „Komerclikuma tēvs” Jānis Endziņš norāda, ka „tas noteikti nav tipiski, ka gada pārskatā lemj par peļņas nesadalīšanu, bet pēc tam sasauc sapulci, kurā lemj par dividenžu izmaksu”, un viņam piekrīt arī zvērināts revidents, zvērinātu revidentu sabiedrības SIA Rodl & Partner direktors Egons Liepiņš.

„Ja vienu gadu izlemj atstāt peļņu nesadalītu, bet pēc tam lemj par dividenžu izmaksu, tas ir normāli. Uzņēmumam varbūt bija kādi investīciju plāni, kas nerealizējās, tādēļ izlēma izmaksāt dividendes. Tad var izmaksāt arī iepriekšējā gada dividendes. Bet, ja tā dara trīs gadus pēc kārtas, tad tas ir kaut kas netipisks un man nesaprotams,” konstatē E. Liepiņš.

Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Pēc iespējas ierobežojiet nevakcinēto personu socializēšanos, citādi mūsu biznesam gals klāt!

FotoLatvijas Viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA), kas apvieno vairāk nekā 200 sektora vadošos uzņēmumus, augsti vērtē nozarei sniegto atbalstu, lai pārvarētu smagāko krīzi!
Lasīt visu...

21

Šlesera uzdevums ir spēlēt vāju un haotisku opozīciju, izskatīties impotenti

FotoLai kā es vēlētos iesmiet par Šlesera “ultimāta” iesniegšanas pasākumu, ir arī daži nopietni secinājumi.
Lasīt visu...

21

Valsts sabiedrisko attiecību mazspēja un katastrofa

FotoSakarā ar zemiem Latvijas vakcinācijas skaitļiem un attiecīgu risku, ka atkal būs ierobežojumi un ka mācības atkal notiks attālināti uc, atļaušos izteikt arī savas neprofesionālas pārdomas.
Lasīt visu...

10

Savāds laiks

FotoNo aizmirstības putekļiem mediju starmešos atkal parādījies tas pats vīrs, kurš reiz solījās visus oligarhus apkarot un Latvijā taisnību atjaunot.
Lasīt visu...

21

Vainīguma prezumpcija jāatceļ, citādi – kapitālais remonts beidzies, bet ēka nav apdzīvojama

FotoNeviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta likumā noteiktajā kārtībā. Nevienam nav jāpierāda savs nevainīgums. Šie ir jebkuras demokrātiskas, tiesiskas valsts pamatprincipi. Nevainīguma prezumpcija ir nostiprināta arī Latvijas likumdošanā. Izņemot vienu virzienu – banku sektoru.
Lasīt visu...

6

Ultimāts valsts prezidentam Egilam Levitam

FotoMēs ierosināsim valsts prezidenta Egila Levita pirmstermiņa atbrīvošanu no amata, ja mūsu prasības netiks izpildītas divu nedēļu laikā, Jums tiks atņemta prezidenta pensija, dzīvoklis un mašīna. Latvijas Republikā nevar būt prezidents, kas neievēro Satversmi un Tautas gribu. Tādēļ tiks ierosināts Likums par prezidenta pirmstermiņa atbrīvošanu no amata, liedzot Jums visas privilēģijas.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Daudz ko var paveikt īsā laikā, tikai – bez viņiem

Ja esošais ministrs un valdība nezina, kā, un nemāk panākt 60 - 70 procentu vakcinēto skaitu,...

Foto

Es esmu vienīgā īstā opozīcija, nevis kaut kāds tur Šlesers!

Svētdien veltīju nedaudz laika un papētīju publisko informāciju par Aināra Šlesera organizēto pasākumu pie Rīgas pils...

Foto

Ticiet ekspertiem, un viss būs tikpat labi kā līdz šim

Covid-19 vakcīnas trešās devas ievadīšana ir aktuāls jautājums ne tikai Latvijā, bet arī citur pasaulē. Lēmumi...

Foto

Nē cūku un vistu slepkavošanai vēdera baudai!

Katru gadu Latvijā tiek noslepkavoti 700 tūkstoši cūku un vairāk nekā 21 miljons vistu, lai piepildītu iedzīvotāju kāri apmierināt...

Foto

Tagad Latvijas Ārstu biedrība paudīs tikai „pareizo” viedokli: ja nomirst saskaņā ar Covid-19 vadlīnijām, tad OK

Domas kavējas pie Latvijas Ārstu biedrības prezidentes ārstes Ilzes Aizsilnieces...

Foto

VID atņem cilvēku sociālās iemaksas, lai segtu svešu uzņēmumu parādus

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir vērsies pret visiem SIA Tokyo City darbiniekiem, kopumā atņemot viņiem sociālās iemaksas 130...

Foto

Hermanis Rāzens, Putņa sāga

Kas nav ar mums, tas ir pret mums, tas Putnis ir viens pārpratums, viņš visur saskata tik slikto, un tāpēc valdei sāka likties, ka partijā viņš...

Foto

Reālajā dzīvē, kuru, iespējams, no Rīgas pils logiem grūtāk saskatīt, problēmas ir gluži citas

Rudens sesiju atklājot, valsts prezidents Egils Levits informēja Saeimu, ka ar Latvijas...

Foto

Mazais Gobzems gāž lielo vezumu

Uzreiz jāpiebilst, ka autors nav skandalozā deputāta Alda Gobzema cienītājs. Skaļo dīvainīti var uzlūkot ar žēlumu un līdzjūtību. Taču jāatzīst, ka...

Foto

Pateicamies par uzticēšanos valsts prezidenta institūcijai, bet ko tad mēs, mēs jau neko

Cienījamā Rozenbergas kundze! Valsts prezidenta kancelejā 2021. gada 19. jūlijā saņemts valsts prezidentam...

Foto

Vadoņu konstruēšana

Divi pašieceltie un, jāatzīst, daudzu atbalstītie varoņi Latvijā jau ir, jo Saeimas vēlēšanu kampaņa jau ņipri sākusies. Līdz vēlēšanām gan vēl gads ar mazu...

Foto

Neaizmirstam cilvēcību viens pret otru

Īsi un kodolīgi par to, kur slēpjas problēma un kā to risināt. Neaizmirstam cilvēcību viens pret otru - cilvēki ilgstoši ir...

Foto

Ar īpašu minoritāšu politiku uzkrāsim antivielas pret nacionālismu!

“Cilvēkiem jābūt mūsu politikas pašā centrā. Tāpēc es vēlos, lai visi eiropieši aktīvi piedalītos konferencē par Eiropas nākotni...

Foto

Protestētāji neslimo ar kroņa vīrusu

Šobrīd visā pasaulē globālo kungu vietējie pakalpiņi baida ļaudis, ka protesta saietu dēļ pieaugs saslimstība ar koronavīrusu. Taču nekas tamlīdzīgs nenotiek....

Foto

Kā mēs visi vēlamies dzīvot pēc tam, kad šis viss būs beidzies

Pēdējo nedēļu laikā ļoti maz esmu apmeklējis vietējo plašsaziņas mediju kanālus. Tas tāpēc, ka...

Foto

Izziņa kā garīga vērtība

Pirms aptuveni divarpus gadsimtiem vairāki raksti sākās ar paskaidrojumu, kam tie paredzēti – skolniekiem vai skolotājiem. Skolnieku vajadzībām bija jāraksta viegli saprotami...

Foto

Gobzems Latvijā vislabāk slauka dibenu un visu, ko vien spējam iedomāties

"Žurku skrējiens" pēc varas šoreiz sācies agrāk nekā parasti. Draņķīgākie politiķi steidz manipulēt ar masu...

Foto

Vai Kariņa valdību varētu izmest kā mīkstās rotaļlietas?

„Un ko ar tām (mīkstajām mantiņām – E.V.) vajadzēja darīt? Kariņam nest uz mājām un sasēdināt uz viesistabas...