Iesaki rakstu: 
Ir pagājuši knapi divi mēneši, kopš par Rīgas mēru ir kļuvis cilvēks, kas maksā nodokļus un ar kuru var iet izlūkos, bet viņa komanda ar lielu intensitāti meklē iespējas sakārtot uzņēmējdarbības vidi Rīgā. Kontaktēšanās iepazīšanās līmenī notiek arī ar bēdīgi pazīstamo ielu un tiltu remontu menedžeri Emīlu Jakrinu.
Nebūtu melots, ja tieši E. Jakrina darbību varētu identificēt kā zārka naglu Nila Ušakova valdīšanai Rīgā. Taču, kā jau mēs zinām, tikai tie cilvēki, kas nav politikā, dažkārt mācās no svešām kļūdām, bet tie, kas ir politikā, pat no savām nemācās. Lai drusku atsvaidzinātu atmiņā, kā tad Emīls Jakrins ir darbojies Rīgas domē īsu laika sprīdi atpakaļ, aprakstīšu tikai dažas shēmas, kuru sekas vēl joprojām “bauda” tūkstošiem rīdzinieku.
Lai pareizi rekonstruētu Brasas pārvadu (kas vēl joprojām stāv kā liels mironis) un Deglava pārvadu (kurš vēl knapi elpo), tiek pieaicināts Lietuvas uzņēmums AB Kauno tiltai (KT). Tiesa, Deglava tilta gadījumā viss beidzās gaužām bēdīgi - ar līguma laušanu, jo neatbilstošās kvalitātes materiāli radīja dziļa iesēduma bedres pagaidu asfaltā, kas ilgtermiņā apdraudēja būvkonstrukciju stiprību un satiksmes drošību. Turklāt KT jau šī gada ziemā Rīgas domes Satiksmes departamentam (SD) nepamatoti pieprasīja piemaksāt par pārvada uzturēšanu, pretējā gadījumā draudot ar tā slēgšanu.
Rodas jautājums, kā tad var tā darīt, vai tad neviens nekontrolē būvniecību? Atbilde ir – kontrolē. Būvuzraudzību veica kompānija SIA Baltline Globe, kuras atbildīgais būvuzraugs ir Gvido Rēķis, kas ar savu parakstu apstiprināja neatbilstošo materiālu izmantošanu un segto darbu aktus, vairākkārt samazinot būvkonstrukciju ekspluatācijas ilgumu, un pašvaldībai radīja zaudējumus līdz pat 300 000 eiro apmērā. Lai izvērtētu atbildīgā būvuzrauga kompetenci, SD ar vēstuli vērsās arī Latvijas Būvinženieru savienībā un lauza līgumu.
Bet tagad pievērsīsimies naudas pelnīšanas shēmām. Kā tad E. Jakrins pelnīja naudu, ja abos infrastruktūras objektos Kauno tiltai bija noslēgts līgums ar apakšuzņēmēju TecPro Construction? Saskaņā ar neoficiāliem avotiem TecPro Construction faktiskais īpašnieks un labuma guvējs varētu būt E. Jakrins. Jāuzsver, ka līgumi par abu tiltu remontdarbiem, kā arī objektu būvuzraudzību tika slēgti tieši laikā, kad SD vadīja... ar toreizējā Rīgas mēra N. Ušakova vienpersonisku rīkojumu ieceltais E. Jakrins.
Būvuzraudzības pakalpojumus Deglava tilta objektā sniedza uzņēmums SIA Baltline Globe, savukārt Brasas objektā SIA Geo Konsultants, tomēr realitātē būvuzraudzību nodrošināja viena un tā pati persona – būvuzraugs Gvido Rēķis, kam ir ģimeniskas saites ar uzņēmuma TecPro Construction galveno būvdarbu direktoru un šobrīd tiesājamo bijušo SD Būvdarbu vadības daļas vadītāju Uģi Brožu.[1]
Būvuzraugs ir pasūtītāja (šajā gadījumā – SD) pārstāvis objektā un ir atbildīgs par būvdarbu un izmantoto materiālu atbilstību būvprojektam, kā arī pasūtītāja, Būvniecības likuma un citu normatīvo aktu prasībām. Tomēr laikā, kad SD direktora pienākumu izpildītājs bija E. Jakrins, tika izveidota situācija, kurā būvuzraugs ir apakšuzņēmēja jeb TecPro Construction vadībai pietuvināta persona, kas darbojas nevis SD, bet gan būvuzņēmēja un līdz ar to arī paša E. Jakrina interesēs. To apliecina arī minētais Deglava tilta gadījums, kad būvuzraugs apstiprināja neatbilstošas kvalitātes lētākus būvniecības materiālus, uz tilta būvkonstrukciju kalpošanas rēķina mēģinot ietaupīt būvuzņēmēja līdzekļus.
TecPro Construction un pašam E. Jakrinam izdevīgo shēmu palīdzēja izstrādāt bijušais SD Satiksmes infrastruktūras pārvaldes priekšnieks Edmunds Valpēters. Tieši viņš E. Jakrina laikā bija atbildīgs par ielu būvniecību Rīgā, kā arī piedalījās būvniecības iepirkumu nolikumu izstrādē. SD neizdevīgo līgumu sastādīja uzņēmuma Rīgas karte pašreizējā valdes locekle Diāna Šmite, kas E. Jakrina laikā bija SD Administratīvās pārvaldes priekšniece un ko vēlāk pats E. Jakrins iecēla par savu vietnieci.
Līgumiem starp KT un SD nosacījumi bija izveidoti tā, lai KT varētu manipulēt ar cenām jebkuru papildu darbu gadījumā, ko ilustrē piemērs, kad šī gada ziemā KT nepamatoti pieprasīja papildu līdzekļus par Deglava tilta uzturēšanu, lai gan sākotnēji pārvada uzturēšanas darbi jau bija iekļauti līgumā noteiktajā cenā.
Tā vien liekas, ka bez shēmām nevar izdzīvot neviens gaismas nesējs Rīgas pilsētai.
[1] Tēva māsas vīrs. Laikrakstā “Kurzemnieks” skatīt 9. lappusi, rakstu “Atis varēja visu salabot”
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
