Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ir pagājuši knapi divi mēneši, kopš par Rīgas mēru ir kļuvis cilvēks, kas maksā nodokļus un ar kuru var iet izlūkos, bet viņa komanda ar lielu intensitāti meklē iespējas sakārtot uzņēmējdarbības vidi Rīgā. Kontaktēšanās iepazīšanās līmenī notiek arī ar bēdīgi pazīstamo ielu un tiltu remontu menedžeri Emīlu Jakrinu.

Nebūtu melots, ja tieši E. Jakrina darbību varētu identificēt kā zārka naglu Nila Ušakova valdīšanai Rīgā. Taču, kā jau mēs zinām, tikai tie cilvēki, kas nav politikā, dažkārt mācās no svešām kļūdām, bet tie, kas ir politikā, pat no savām nemācās. Lai drusku atsvaidzinātu atmiņā, kā tad Emīls Jakrins ir darbojies Rīgas domē īsu laika sprīdi atpakaļ, aprakstīšu tikai dažas shēmas, kuru sekas vēl joprojām “bauda” tūkstošiem rīdzinieku.

Lai pareizi rekonstruētu Brasas pārvadu (kas vēl joprojām stāv kā liels mironis) un Deglava pārvadu (kurš vēl knapi elpo), tiek pieaicināts Lietuvas uzņēmums AB Kauno tiltai (KT). Tiesa, Deglava tilta gadījumā viss beidzās gaužām bēdīgi - ar līguma laušanu, jo neatbilstošās kvalitātes materiāli radīja dziļa iesēduma bedres pagaidu asfaltā, kas ilgtermiņā apdraudēja būvkonstrukciju stiprību un satiksmes drošību. Turklāt KT jau šī gada ziemā Rīgas domes Satiksmes departamentam (SD) nepamatoti pieprasīja piemaksāt par pārvada uzturēšanu, pretējā gadījumā draudot ar tā slēgšanu.

Rodas jautājums, kā tad var tā darīt, vai tad neviens nekontrolē būvniecību? Atbilde ir – kontrolē. Būvuzraudzību veica kompānija SIA Baltline Globe, kuras atbildīgais būvuzraugs ir Gvido Rēķis, kas ar savu parakstu apstiprināja neatbilstošo materiālu izmantošanu un segto darbu aktus, vairākkārt samazinot būvkonstrukciju ekspluatācijas ilgumu, un pašvaldībai radīja zaudējumus līdz pat 300 000 eiro apmērā. Lai izvērtētu atbildīgā būvuzrauga kompetenci, SD ar vēstuli vērsās arī Latvijas Būvinženieru savienībā un lauza līgumu.

Bet tagad pievērsīsimies naudas pelnīšanas shēmām. Kā tad E. Jakrins pelnīja naudu, ja abos infrastruktūras objektos Kauno tiltai bija noslēgts līgums ar apakšuzņēmēju TecPro Construction? Saskaņā ar neoficiāliem avotiem TecPro Construction faktiskais īpašnieks un labuma guvējs varētu būt E. Jakrins. Jāuzsver, ka līgumi par abu tiltu remontdarbiem, kā arī objektu būvuzraudzību tika slēgti tieši laikā, kad SD vadīja... ar toreizējā Rīgas mēra N. Ušakova vienpersonisku rīkojumu ieceltais E. Jakrins.

Būvuzraudzības pakalpojumus Deglava tilta objektā sniedza uzņēmums SIA Baltline Globe, savukārt Brasas objektā SIA Geo Konsultants, tomēr realitātē būvuzraudzību nodrošināja viena un tā pati persona – būvuzraugs Gvido Rēķis, kam ir ģimeniskas saites ar uzņēmuma TecPro Construction galveno būvdarbu direktoru un šobrīd tiesājamo bijušo SD Būvdarbu vadības daļas vadītāju Uģi Brožu.[1]

Būvuzraugs ir pasūtītāja (šajā gadījumā – SD) pārstāvis objektā un ir atbildīgs par būvdarbu un izmantoto materiālu atbilstību būvprojektam, kā arī pasūtītāja, Būvniecības likuma un citu normatīvo aktu prasībām. Tomēr laikā, kad SD direktora pienākumu izpildītājs bija E. Jakrins, tika izveidota situācija, kurā būvuzraugs ir apakšuzņēmēja jeb TecPro Construction vadībai pietuvināta persona, kas darbojas nevis SD, bet gan būvuzņēmēja un līdz ar to arī paša E. Jakrina interesēs. To apliecina arī minētais Deglava tilta gadījums, kad būvuzraugs apstiprināja neatbilstošas kvalitātes lētākus būvniecības materiālus, uz tilta būvkonstrukciju kalpošanas rēķina mēģinot ietaupīt būvuzņēmēja līdzekļus.

TecPro Construction un pašam E. Jakrinam izdevīgo shēmu palīdzēja izstrādāt bijušais SD Satiksmes infrastruktūras pārvaldes priekšnieks Edmunds Valpēters. Tieši viņš E. Jakrina laikā bija atbildīgs par ielu būvniecību Rīgā, kā arī piedalījās būvniecības iepirkumu nolikumu izstrādē. SD neizdevīgo līgumu sastādīja uzņēmuma Rīgas karte pašreizējā valdes locekle Diāna Šmite, kas E. Jakrina laikā bija SD Administratīvās pārvaldes priekšniece un ko vēlāk pats E. Jakrins iecēla par savu vietnieci.

Līgumiem starp KT un SD nosacījumi bija izveidoti tā, lai KT varētu manipulēt ar cenām jebkuru papildu darbu gadījumā, ko ilustrē piemērs, kad šī gada ziemā KT nepamatoti pieprasīja papildu līdzekļus par Deglava tilta uzturēšanu, lai gan sākotnēji pārvada uzturēšanas darbi jau bija iekļauti līgumā noteiktajā cenā.

Tā vien liekas, ka bez shēmām nevar izdzīvot neviens gaismas nesējs Rīgas pilsētai.


[1] Tēva māsas vīrs. Laikrakstā “Kurzemnieks” skatīt 9. lappusi, rakstu “Atis varēja visu salabot”

Novērtē šo rakstu:

109
11

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Vai Brīvības cīņās kritušie ziedoja dzīvību birokrātijai?

FotoŠodien ziedoju 100 eur vienam ukraiņu karavīram medicīnas izdevumiem. Un saņēmu no SEB bankas paziņojumu, ka pārskaitījums ir apturēts, jo saskaņā ar Kredītiestāžu likumu bankai jāpārliecinās, vai viss ir kārtībā, un man jāraksta skaidrojums, kam un kādēļ šo naudu skaitu.
Lasīt visu...

21

Nākamā gada budžets ir vienkārši papīrs bez sasaistes ar realitāti

FotoAr budžetu lielos vilcienos ir tā, ka tas nav izpildāms - balstīts ekonomikas izaugsmes prognozēs, kas uz šo brīdi jau jāsamazina (pēc trešā ceturkšņa datiem, kas rāda spēju neprognozētu IKP sarukumu).
Lasīt visu...

13

Labdien, Andrej Upīt!

Foto- Labdien, Andrej Upīt! - Sveicināta! - Neērti teikt, bet Tevi grib sagriezt trīs daļās. Kaut gan latvietis jau biji! Valodu noturēji, bet, eh, - nepareizais viedoklis un partija! Tā ka - trīs daļās un miers mājās!
Lasīt visu...

6

Likumi ir rakstīti arī ministriem

FotoPēdējos gados Latvijā arvien vairāk iesakņojas tiesiskai valstij nepieņemamā pārliecība, ka augstas ranga valsts amatpersonas var pieņemt citas personas skarošus prettiesiskus lēmumus bez kādām negatīvām sekām sev pašiem. Tomēr neatkarīgi no politiskās atbildības un tā, ka kaitējums nodarīts, veicot amata pienākumus, jebkurš par savu rīcību ir atbildīgs likuma priekšā. Citējot senos romiešus: Dura lex, sed lex – Likums ir skarbs, bet tas ir likums.
Lasīt visu...

12

Par Ievu Raubiško, kura neaizgāja no Omelas

FotoStāstā "Tie, kas aizgāja no Omelas" Ursula Le Gvina apraksta utopisku sabiedrību, kas dzīvo pārtikušu, drošu un skaistu dzīvi. Omelas iedzīvotāji paši pārvalda savu pilsētu, tur nav karaļu, nav vergu, visi ir vienlīdzīgi. Taču šai dzīvei ir cena. Lai omelieši varētu labi dzīvot, kādam ir jācieš. Šis kāds ir mazs bērns – izsalcis, netīrs, pusjucis un ieslodzīts skapī, kur tam mūžīgi jāpaliek, lai Omelas iedzīvotāji varētu iet savās ikdienas gaitās un svinēt svētkus.
Lasīt visu...

12

Neēdušais paēdušo neinteresē

FotoParalēli daudzām citām, jau ierastām ziņām, ka valsts budžetā nav atrasts finansējums vienai, otrai vai trešajai lietai, kas visai sabiedrībai vai noteiktām tās daļām ir akūti svarīgas, šonedēļ jau atkal lasām kārtējās ziņas, kas politiķu un ierēdniecības sausajā valodā skan visai bezpersoniski un sausi – naudas nav, neprasiet.
Lasīt visu...

21

Runa Valsts valodas dienā: lūdzu, iztaisnosim muguras!

FotoSveicināti, labi ļaudis! Šodien svinam Valsts valodas dienu. Vai tā būtu nejaušība, ka “Valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda?”. Vai tā būtu nejaušība, ka šie vārdi Satversmes 4. pantā nostiprināti pirms 26 gadiem Veļu laikā? Veļu laiks izrādījies zīmīgs vairākkārt — gan pirms 825 gadiem mums pieteiktais krusta karš, gan okupantu pūliņi Saules kaujā izrādījušies veltīgi. Latviešu tautas dievestība joprojām ir dzīva.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi