Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pirms vairākām nedēļām es izkliedzu pāris repliku par notikumiem pirisma* frontē. Toreiz no valsts pasūtījuma Veselības ministrijā (VM) diezgan rupjā, pat skandalozā veidā tika izsviests līdz tam laikam labi ieredzētais Mediju Tilts, kura šefs Filips Rajevskis publiski apgalvoja, ka neesot arī ne kapeikas dabūjis no Valsts kancelejas ceturtdaļmiljona “komunālā” kontrakta. Tiesa, negaidītā un gandrīz brīnumainā kārtā, mazajā šķirbiņā starp Ziemassvētkiem un Jauno gadu, Ekonomikas ministrija (EM) viņam iešķieba līgumiņu tā uz 80 kilo. Par skaitļiem valstiskā pirisma jomā tālāk būs pāris tabulu, bet tagad īsi, par ko šai rakstā nebūs.

Ne vārda par vakcīnām! – kā būtu teicis poručiks Rževskis**. Lai arī šis piriskais skandāliņš virmoja ap VM un laikā sakrita ar Viņķeles kdzes drausmīgo blamāžu un sekojošo demisiju un tagad viss sabiedriskais troksnis ir pārcēlies uz vakcinēšanas lietām, – par to ne šeit un ne šoreiz.

Ministru maiņai zibenīgi sekoja jauna vadības centra – Vakcinācijas biroja – izveide, un publikas uzmanība uzkrita augstajam atalgojuma līmenim un arī kopīgajai tāmītei: papildus 600 tūkstotīšu gadā. Man iznāks pat tāda kā šī projekta aizstāvēšana. Tālāk aprādīšu, ka šī summa nav liela, salīdzinot ar to līdzekļu izplinderēšanu, kas tradicionāli notiek ministrijās un valsts kantoros gaisa tricināšanas jomā. Un būs padomjlaiku dziesminieka V. Luksa fabula par kazām, kura publicēta mākslinieciskās pašdarbības repertuāra krājumā, drukāta manā dzimšanas gadā (1955.).

Šī sliktā, sliktā, sliktā valdības komunikācija, ak āpāc!

Tomēr viena atklāsme te ļoti iederas, jo nāk no pašiem “sliktās komunikācijas” vaininiekiem. Pērnā gada 16. decembrī šī tēma tika cilāta Saeimas komisijā, un re, ko mums pauda cilvēks no valstiskā komunikācijas paša viduča:

“Komentējot kritiku, Valsts kancelejas konsultante stratēģiskās komunikācijas jautājumos Daiga Holma norādīja… Situāciju apgrūtina arī tas, ka, pēc Holmas paustā, komunikācijas resursi valsts pārvaldē ir ierobežoti – ministru komunikācijas departamentos ir apmēram pa trim cilvēkiem. Tāpat viņa uzsvēra, ka pēdējos desmit mēnešus arī komunikācijas eksperti strādā pastiprinātā režīmā….”

Tātad departamentos esot pa trim cilvjiem, un tie paši pārstrādājušies. Pirmkārt, te nu jāvaicā: varbūt nevajag tā pūlēties? Ja reiz darbs nepadodas un visi vienprātīgi atzīst, ka darba produkts, proti, valdības komunikācija, ir katastrofāli slikta, tad nevajag tā mocīties. Un, otrkārt, stāsti par mazo cilvēku skaitu un trūcīgo rocību ir blēņas, lai neteiktu rupjāk.

Tikai pāršķirstot ministriju un Valsts kancelejas mājas lapas, atrodam sešus dučus personāžu, kuru tiešais uzdevums ir publiskā komunikācija. Sarakstā ir tikai tie amati, kuru nosaukumā tas atšifrēts, un ļoti ticams, ka ārpus šī skaita būs gandrīz tikpat daudz tādu, kas ir vienkārši “padomnieki”, “konsultanti” un tamlīdzīgi ļauži, kuru darbības sfēra nav konkretizēta. Te būs neliels pārskatiņš:

MK un ministru/ministriju
komunikāciju darbinieki/padomnieki
(ar atšifrētu darbības sfēru)

 

 

Premjera birojs

2

Valsts kanceleja:

        Komunikācijas departaments

7

        Stratēģiskās komunikācijas departaments

5

Finanšu ministrija

6

VARAM

7

Veselības ministrija

5

Ekonomikas ministrija

5

Labklājības ministrija

4

Iekšlietu ministrija

4

Ārlietu ministrija

4

Satiksmes ministrija

6

Tieslietu ministrija

3

Izglītības ministrija

3

Zemkopības ministrija

5

Kultūras ministrija

6

Kopā:

72

Vidēji mēnešalgās (1600/mēn)

115200

Gadā kopā

1382400

Tabulā ieliktā mēnešalga ir ticams pieņēmums caurmēra situācijai, jo ir cilvēki, kas strādā par valstī vidējo algu, bet ir arī tādi, kas saņem divtik un pat vairāk. Skaitlis ielikts tālabad, lai pievērstu uzmanību, ka šie 72 atklāti redzamie un vēl kāds pulciņš šeit neuzskaitīto saņem algu katru mēnesi, kas gada griezumā sasummējas kā 1,4 miljoni.

Ja pieliekam klāt nodokļus, tad kopumā uz šo “ierobežoto resursu” komunikāciju gadā no budžeta aiziet kādi divi miljoni. Par sliktu, vienprātīgi atzītu sliktu komunikāciju. 2 mio. Algās.

… bet tas vēl nav viss!

Gaišu nākotni, tai skaitā spēka un varonības pilnu valdības komunikāciju, mums sola ar nopietnu apņēmību. Protams, jaunveidojamajos birojos algas būs līdz pat trīsreiz lielākas par iepriekšējā tabulā izmantoto piemēru, bet galvenais: jaunas programmas, projekti un pasākumi, iepirkumi un konkursi, kuros taču piedalīsies vislabākie profesionālie spēki, un tad tik būs! Būs, būs. Noteikti. Jo nav jau tā, ka mēs bez pieredzes šai ziņā.

Tās pašas visnotaļ profesionālās firmas jau gadiem ilgi zīž no ministriju un citu valstisku veidojumu tesmeņiem. Pavirši pārskrienot oficiālos iepirkumu datus, uztaisīju mazu tabuliņu par trīs redzamiem šī žanra pārstāvjiem un dažiem pērnā gada līgumiem.

 

Datums

Summa
(bez PVN)

 

Veselības ministrijas līgums ar DDB
“Seksuālās un reproduktīvās veselības veicināšanas kampaņas stratēģijas izstrāde”

22.09.2020.

47210

Veselības ministrijas līgums ar DDB
“Reklāmas izveide un izvietošana gripas profilakses jautājumos”

04.11.2020.

39720

Veselības ministrijas līgums ar DDB
“Sabiedrības informēšanas aktivitāšu par aktuālām sabiedrības veselības veicināšanas un slimību profilakses tēmām izstrāde un īstenošana (79341000-6)”

05.01.2021.

150000

Veselības ministrijas līgums ar DDB
“Sabiedrības informēšanas aktivitāšu par aktuālām sabiedrības veselības veicināšanas un slimību profilakses tēmām izstrāde un īstenošana.”

06.01.2021.

68999

DDB Worldwide Latvia pakalpojumu iepirkumi
pēdējo četru mēnešu laikā, kopā, bez PVN:

 

 

305929

Valsts kanceleja “Vispārīgā vienošanās par “Valsts kancelejas un Ministru kabineta plānoto komunikācijas kampaņu un pasākumu realizāciju. “Deep White”, “Mediju Tilts”, “PR kvadrāts”.  Vienošanās paredz, ka tālāk “pasūtītājs izvēlas pakalpojumu sniedzēju konkrētiem pasākumiem.

15.04.2020.

250000

SPKC Līgums par “Sabiedrības informēšanas kampaņu veselības veicināšanas jautājumos izstrādi un īstenošanu”. Līgumam ir 3 daļas – viena ar “Deep White”

17.06.2020.

39679

Valsts vides dienests, Līgums ar Deep White  par “VVD komunikācijas standarta izstrādi”

05.08.2020.

24870

Labklājības ministrijas Līgums ar Deep White
“Starptautiskas konferences organizēšana par vīriešu lomu mūsdienu sabiedrībā”

21.08.2020.

24342

CSDD Līgums ar Deep White.
“Sabiedrības izpratnes un informētības paaugstināšana par CSDD piedāvātajiem pakalpojumiem”.

20.10.2020.

20000

Nodibinājums “Iespējamā misija” Līgums ar Deep White.
“Skolotāju izglītības projekta “Mācītspēks” reklāmas kampaņas materiālu izstrādes pakalpojumi ESF līdzfinansētā projekta Nr. 8.2.1.0/18/I/004 “Latvijas Universitātes inovatīvas, pētniecībā balstītas studiju virziena “Izglītība, pedagoģija un sports” studiju programmas” ietvaros”

03.11.2020.

30783

Iepirkumi no “Deep White”, ieskaitot komunālo VK līgumu, no kura MT neko neesot saņēmis,
2020. gads, kopā, bez PVN:

 

 

389674

 

 

 

 

Veselības ministrijas līgums ar Mediju Tilts.
“Sabiedrības informēšanas kampaņa par zāļu starptautiskā nepatentētā nosaukuma izrakstīšanu”.

19.02.2020.

197545

Veselības ministrijas līgums ar Mediju tilts.
“Veselības ministrijas dalības nodrošināšana pasākumā "ZZ čempionāts" 2020.gadā”.

15.05.2020.

41800

VARAM līgums ar Mediju Tilts
 “Sabiedrības informēšana par individuālo apkures iekārtu pareizu ekspluatāciju, lai mazinātu kurināmo dedzināšanas ietekmi uz vidi un cilvēka veselību”.

25.09.2020.

28390

SPKC divi līgumi ar Mediju Tilts
“Sabiedrības informēšanas kampaņu veselības veicināšanas jautājumos izstrāde un īstenošana”

30.11.2020.

39678

39600

Ekonomikas ministrijas iepirkuma komisijas lēmums par Mediju tiltu kā konkursa uzvarētāju.
“Sabiedrības informēšanas kampaņas iedzīvotāju motivēšanai mācīties visas dzīves garumā un uzņēmēju motivēšanai veikt ieguldījumus cilvēkkapitālā izstrāde un īstenošana”.

28.12.2020.

80527

Mediju Tilts pakalpojumu iepirkumi,
2020. gads, kopā, bez PVN:

 

 

427540

Trīs (vai varbūt trīs ar pusi) ārpakalpojumu sniedzēju darbu apjoms dažos līgumos valdības un tās kantoru apčubināšanā gada laikā:

 

 

1123143

Tātad šajā vienprātīgi par sliktu atzītajā valdības komunikācijā sešciparu skaitļu naudas summiņas profesionāļi jau ir saņēmuši. Piedevām šie ir tikai pašā virspusē viegli redzamie pasākumi. Pirmkārt, daļa no aumež gardiem kumosiem ir noslepenoti (tādiem klientiem, kā NBS un Aizsardzības ministrija, piemēram), otrkārt, milzu summas apgrozās pseidosabiedriskās organizācijās, kuras pārdala gan mūsu budžeta, gan eiro naudiņas. Un tie ir miljoni, kuri nāk klāt jau pirmajā tabulā atspoguļotajām aldziņām.

Tehniskais rezultāts? Vienīgais neapšaubāmais šo aktivitāšu rezultāts ir līdzekļu apgūšana. Sabiedrība tiek aplaimota ar informēšanu, ministrijas – ar koncepcijām. Protams, mēdz būt arī kādi konkrētāki sasniegumi, par ko atsevišķi kantori var parādīt statistiku, bet to nav pārāk daudz, lai traucētu vispārīgo ainu: valdības komunikācija esot slikta, slikta, slikta. Par pāris miljoniem algās un vēl nezcik miljoniem līgumos.

Atšķirībā no celtniekiem, kuriem par tādu vai citādu cenu kaut kas tomēr beigu beigās ir jāuzbūvē, ne piristiem, ne IT producentiem nekas paliekoši taustāms nav obligāti jāatstāj. Papīri jāsakārto, un var ķerties pie nākošā, kas atsauc atmiņā jau anonsēto staļinlaiku dzejdarbu. Fragmentiņš:

aiz muguras kaut sen tai slava slikta,

par dārznieci bij atkal kaza likta.

Kā pienākas,

bij uzrakstītas dubultanketas,

bij lūgumraksts

un vēl šis tas.

Smalks ieteikums,

ka gudra, čakla tā, —

bij pie rokas, —

ka izturēta

un ka visi darbi sokas,

un, protams, — jaunā vietā kazai vajagot

visatbildīgāko

no darbiem dot.

Un vēl viens salīdzinājums ar celtnieku branžu. Kā zināms, lielākie celtniecības uzņēmumi ir būtiski atkarīgi no infrastruktūras attīstīšanas, tātad no valsts un pašvaldībām. Lai atceramies to reizi, kad valdības katastrofālas neizdarības rezultātā apstājās ES fondu finansētie projekti, – celtniecība kā tautsaimniecības nozare piedzīvoja milzu krīzi. Privātie projektiņi te neko daudz nelīdzēja. Ja mūsu “izmeklējošā žurnālistika” papētītu pēc būtības lielāko piristu bilances, tad droši vien izrādītos, ka ministriju, valsts kantoru un budžetu pārdalošo “sabiedrisko” pasūtījumu apjoma daļa viņu ieņēmumos būs proporcionāli tāda pati, ja ne vēl lielāka.

Bet celtnieki, kuri projektos apgroza miljonus desmitiem, dod darbu tūkstošiem cilvēku. Dižpiristi savukārt pārdala dažus (vai vairākus) miljonus ik gadu, ar darba vietu tūkstošiem neaizraujas. Jo tranšejas nav jārok un jābetonē ar nekas nav.

Un atšķirībā no celtniekiem, neviens ne par kādiem karteļiem netramda, un dividendēs var dalīt itin jaukas summas. Ziedojumi politiskajām partijām? Nu ir jau pa kādam, bet tā ir tīrā sagadīšanās. Nav jau nekāds biatlons.

… bet tas vēl arī nav viss!

Jums šķita, ka nu jau pietiks? Valdība stratēģiski pakomunicē caur Valsts kancelejas 12 cilvēku brigādi, ministrijas ar savām sešciparu iespējām, nu un kas, ka sanāk slikti? Cenšas taču, resursu trūkstot.

Ak, jaukie naivie ļaudis! Būs vēl un vēl, un tad vēl pa virsu. Septembrī mūs aplaimoja ziņa, ka vēl papildus jau ierastajiem tēriņiem ļoti sliktajai valdības komunikācijai daži miljoni obligāti jānotērē arī visas valsts tēlam. Žanra cienītāji jau būs iepazinušies ar valstiskas atbildības caurvītu opusu, kurš sākas šādi:

„Informatīvais ziņojums “Par vienota valsts tēla izstrādi”

Informatīvais ziņojums “Par vienota valsts tēla izstrādi” (turpmāk – Informatīvais ziņojums) sagatavots, pamatojoties uz 2019. gada 7. maijā apstiprinātā Valdības rīcības plāna Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanu (turpmāk – VRP) 45.1. punktu “Panāksim, ka ir vienots un pozitīvs tēls par Latviju kā vietu eksportējošiem uzņēmumiem”. Ekonomikas ministrija, sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (turpmāk – LIAA), sniedz informāciju par VRP 45.1. punkta, 1. uzdevuma “Nodefinēt Latvijas vienotā tēla vērtības piedāvājumu (value proposition)” izpildi un rezultātiem. Informatīvajā ziņojumā, tai skaitā tiek aprakstīta esošā situācijā, kontekstā ar VRP 45.1. punktā noteiktā mērķa aktualitāti, uzsverot tā nozīmi eksporta veicināšanā, tūrisma attīstībā un ārvalstu investīciju piesaistē.”

Ja esat paguruši jau no pirmajām rindkopām, tad iesaku nemežģīt prātu un šķirt uzreiz 8. lpp:

„Vienotā valsts tēla ieviešanai nepieciešams finansējums 2021.gadam 1 399 761 euro, 2022.gadam 1 367 761 euro un 2023.gadam 1 367 761 euro apmērā, kas definēts Informatīvā ziņojuma Protokollēmuma 4.punktā, iekļauts arī PP “Valsts ekonomiskā tēla ieviešana, lai stiprinātu Latvijas uzņēmēju eksportspēju un ārvalstu investīciju piesaisti Latvijas tautsaimniecības attīstībai” un pēckrīzes ekonomiskās izaugsmes plānā. Jautājums par papildu finansējuma piešķiršanu skatāms Ministru kabinetā likumprojekta “Par valsts budžetu 2021.gadam” un likumprojekta “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2021., 2022. un 2023.gadam” sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju iesniegto prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām.”

Tātad vēl četri miljoniņi klāt. Vēl viens tesmenis pieaudzēts budžeta govij. Tāds mūsdienu mičurinisms un piedevām ar iezīmētu perspektīvu.

Protams, pupu skaits ir ierobežots, un iepriekšējo gadu favorītus bieži vien piemeklē skarbs liktenis. Tikko kā dzirdēju jaunumus par kādreiz tik brīvi ministru (un it īpaši ministru biroja vadītāju) durvis vērušā Ginta Federa finanšu nedienām, ja var ticēt dažiem avotiem. Vēl pirms dažiem gadiem tas šķistu neiespējami, ka PR firmas īpašnieks, kurš dividendēs mēdza sadalīt sešciparu sumas, netiek galā ar banālu nodokļu rēķinu. Bet pamainās spēku sadalījums valdībā, un še tev!

Bizness privāts, bet naudiņas ta lielākoties sabiedriskas…

Arī šīs tēmas aizsākšanu rosinājušais incidents ar Mediju Tilta peripetijām ir nepārprotami daļa no grūstīšanās pie valstsgovs piena avotiem. Skaidri jūtams, ka Deep White veiksmīgi izmanto savu nemaskēto politisko afiliāciju. Bet process tieši šai momentā sāk tā īsti ieskrieties, tādēļ tēmu paturpināšu pēc kāda brītiņa.

* pirisms un attiecīgi pirists – žargona apzīmējums sabiedriskajām attiecībām (no PR, Public Relations) un šajā jomā strādājošiem speciālistiem.

** – Молчать! Не слова о жопе, господа офицеры!

Pārpublicēts no https://benedictingibjorg.wordpress.com/

Novērtē šo rakstu:

148
5

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Valsts sabiedrisko attiecību mazspēja un katastrofa

FotoSakarā ar zemiem Latvijas vakcinācijas skaitļiem un attiecīgu risku, ka atkal būs ierobežojumi un ka mācības atkal notiks attālināti uc, atļaušos izteikt arī savas neprofesionālas pārdomas.
Lasīt visu...

10

Savāds laiks

FotoNo aizmirstības putekļiem mediju starmešos atkal parādījies tas pats vīrs, kurš reiz solījās visus oligarhus apkarot un Latvijā taisnību atjaunot.
Lasīt visu...

21

Vainīguma prezumpcija jāatceļ, citādi – kapitālais remonts beidzies, bet ēka nav apdzīvojama

FotoNeviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta likumā noteiktajā kārtībā. Nevienam nav jāpierāda savs nevainīgums. Šie ir jebkuras demokrātiskas, tiesiskas valsts pamatprincipi. Nevainīguma prezumpcija ir nostiprināta arī Latvijas likumdošanā. Izņemot vienu virzienu – banku sektoru.
Lasīt visu...

6

Ultimāts valsts prezidentam Egilam Levitam

FotoMēs ierosināsim valsts prezidenta Egila Levita pirmstermiņa atbrīvošanu no amata, ja mūsu prasības netiks izpildītas divu nedēļu laikā, Jums tiks atņemta prezidenta pensija, dzīvoklis un mašīna. Latvijas Republikā nevar būt prezidents, kas neievēro Satversmi un Tautas gribu. Tādēļ tiks ierosināts Likums par prezidenta pirmstermiņa atbrīvošanu no amata, liedzot Jums visas privilēģijas.
Lasīt visu...

21

Daudz ko var paveikt īsā laikā, tikai – bez viņiem

FotoJa esošais ministrs un valdība nezina, kā, un nemāk panākt 60 - 70 procentu vakcinēto skaitu, lai paiet malā. Garantējot brīvprātīgu pieeju vakcinācijas procesam, noņemot totāli neveiksmīgo „vakcinācijas ministru” un izvirzot vakcināciju par līdzekli, nevis mērķi, šis skaitlis ir reāli panākams īsā laikā, jo vakcīnu ir pietiekami.
Lasīt visu...

15

Es esmu vienīgā īstā opozīcija, nevis kaut kāds tur Šlesers!

FotoSvētdien veltīju nedaudz laika un papētīju publisko informāciju par Aināra Šlesera organizēto pasākumu pie Rīgas pils nākamo sestdien. Galu galā Šlesers aicināja man tam pievienoties. Secinājumi šādi.
Lasīt visu...

12

Ticiet ekspertiem, un viss būs tikpat labi kā līdz šim

FotoCovid-19 vakcīnas trešās devas ievadīšana ir aktuāls jautājums ne tikai Latvijā, bet arī citur pasaulē. Lēmumi par šī procesa uzsākšanu nereti vairāk tiek argumentēti ar lokāliem pieņēmumiem, nevis zinātniski pamatotiem faktiem. 
Lasīt visu...

21

Nē cūku un vistu slepkavošanai vēdera baudai!

FotoKatru gadu Latvijā tiek noslepkavoti 700 tūkstoši cūku un vairāk nekā 21 miljons vistu, lai piepildītu iedzīvotāju kāri apmierināt savu garšas kārpiņu prasības un piepildīt vēderu.
Lasīt visu...

12

Tagad Latvijas Ārstu biedrība paudīs tikai „pareizo” viedokli: ja nomirst saskaņā ar Covid-19 vadlīnijām, tad OK

FotoDomas kavējas pie Latvijas Ārstu biedrības prezidentes ārstes Ilzes Aizsilnieces atklātās vēstules, precīzāk, pretreakcijas no jaunizveidotās darba grupas, kura norobežojas no vēstulē paustās patiesības.
Lasīt visu...

21

VID atņem cilvēku sociālās iemaksas, lai segtu svešu uzņēmumu parādus

FotoValsts ieņēmumu dienests (VID) ir vērsies pret visiem SIA Tokyo City darbiniekiem, kopumā atņemot viņiem sociālās iemaksas 130 000 eiro apmērā, lai tādejādi kompensētu trešo pušu uzņēmumu nodokļu parādus.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Hermanis Rāzens, Putņa sāga

Kas nav ar mums, tas ir pret mums, tas Putnis ir viens pārpratums, viņš visur saskata tik slikto, un tāpēc valdei sāka likties, ka partijā viņš...

Foto

Reālajā dzīvē, kuru, iespējams, no Rīgas pils logiem grūtāk saskatīt, problēmas ir gluži citas

Rudens sesiju atklājot, valsts prezidents Egils Levits informēja Saeimu, ka ar Latvijas...

Foto

Mazais Gobzems gāž lielo vezumu

Uzreiz jāpiebilst, ka autors nav skandalozā deputāta Alda Gobzema cienītājs. Skaļo dīvainīti var uzlūkot ar žēlumu un līdzjūtību. Taču jāatzīst, ka...

Foto

Pateicamies par uzticēšanos valsts prezidenta institūcijai, bet ko tad mēs, mēs jau neko

Cienījamā Rozenbergas kundze! Valsts prezidenta kancelejā 2021. gada 19. jūlijā saņemts valsts prezidentam...

Foto

Vadoņu konstruēšana

Divi pašieceltie un, jāatzīst, daudzu atbalstītie varoņi Latvijā jau ir, jo Saeimas vēlēšanu kampaņa jau ņipri sākusies. Līdz vēlēšanām gan vēl gads ar mazu...

Foto

Neaizmirstam cilvēcību viens pret otru

Īsi un kodolīgi par to, kur slēpjas problēma un kā to risināt. Neaizmirstam cilvēcību viens pret otru - cilvēki ilgstoši ir...

Foto

Ar īpašu minoritāšu politiku uzkrāsim antivielas pret nacionālismu!

“Cilvēkiem jābūt mūsu politikas pašā centrā. Tāpēc es vēlos, lai visi eiropieši aktīvi piedalītos konferencē par Eiropas nākotni...

Foto

Protestētāji neslimo ar kroņa vīrusu

Šobrīd visā pasaulē globālo kungu vietējie pakalpiņi baida ļaudis, ka protesta saietu dēļ pieaugs saslimstība ar koronavīrusu. Taču nekas tamlīdzīgs nenotiek....

Foto

Kā mēs visi vēlamies dzīvot pēc tam, kad šis viss būs beidzies

Pēdējo nedēļu laikā ļoti maz esmu apmeklējis vietējo plašsaziņas mediju kanālus. Tas tāpēc, ka...

Foto

Izziņa kā garīga vērtība

Pirms aptuveni divarpus gadsimtiem vairāki raksti sākās ar paskaidrojumu, kam tie paredzēti – skolniekiem vai skolotājiem. Skolnieku vajadzībām bija jāraksta viegli saprotami...

Foto

Gobzems Latvijā vislabāk slauka dibenu un visu, ko vien spējam iedomāties

"Žurku skrējiens" pēc varas šoreiz sācies agrāk nekā parasti. Draņķīgākie politiķi steidz manipulēt ar masu...

Foto

Vai Kariņa valdību varētu izmest kā mīkstās rotaļlietas?

„Un ko ar tām (mīkstajām mantiņām – E.V.) vajadzēja darīt? Kariņam nest uz mājām un sasēdināt uz viesistabas...