Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēc Latvijas Īpašumu vērtētāju asociācijas un tās biedru publikācijām, publiskajām vēstulēm un iesniegumiem Valsts zemes dienestam (VZD), Tieslietu ministrijai un Ministru prezidentam 30.07.2020. pēc VZD uzaicinājuma notika divu stundu gara diskusija starp VZD, Latvijas Īpašumu vērtētāju asociācijas (LĪVA) un Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas (LANĪDA) pārstāvjiem, pieaicinot arī Finanšu nozares asociācijas un Tieslietu ministrijas pārstāvjus, kur visi nekustamā īpašuma nozares pārstāvji no LĪVA un LANĪDA puses pauda savu sašutumu un argumentēja savu negatīvo viedokli par projektētajām kadastrālajām vērtībām 2022. gadam.

Diskusijas laikā no nozares speciālistu puses tika paustas nopietnas bažas par iespējamām negatīvām sekām šībrīža un iecerētajai nekustamā īpašuma nodokļu politikai pie VZD aprēķinātajām projektētājām kadastrālajām vērtībām 2022. gadā, bet ņemot vērā diskusijas sākumā izskanējušo Tieslietu ministrijas uzaicinājumu LĪVA un LANĪDA pārstāvjiem uz kopīgu diskusiju par nekustamā īpašuma nodokļu politiku, vairāk uzmanības tika veltīts kadastrālās vērtēšanas problemātikai un iespējamiem risinājumiem.

Būtiskākie diskusijas rezultāti ir šādi:

1. Valsts zemes dienests apstiprina, ka pretēji publiski izskanējušajam Valsts zemes dienests nenosaka īpašumu tirgus vērtību un noteiktā kadastrālā vērtība nav tas pats, kas konkrētā īpašuma tirgus vērtība, jo ar masveida vērtēšanas paņēmieniem nevar sasniegt tādu rezultātu (precizitāti – aut.piezīme), kādu var sasniegt ar individuālu īpašumu sertificētu novērtēšanu. VZD atzīst, ka ir jāmaina retorika un sabiedrības uzmanība jāvērš uz to, ka masveidā noteiktā vērtība nav tirgus vērtība, tā ir ar pilnīgi citu precizitāti, citu atbilstību (VZD nevar noteikt precīzu vērtību katram objektam);

2. Valsts zemes dienests atzīst, ka atsevišķām objektu kategorijām (piemēram, zemei zem infrastruktūras objektiem) kadastrālās vērtības nav balstītas uz tirgus darījumiem, bet gan uz pieņēmumiem par to kadastrālās vērtības bāzi;

3. Valsts zemes dienests atzīst, ka atsevišķām objektu kategorijām (piemēram, komercobjektiem (birojiem, tirdzniecības un noliktavas ēkām – aut.piezīme), lieliem dzīvokļiem jaunajos projektos, privātmājām virs 250 kv.m., ražošanas objektiem, tukšām ēkām, celtniecības procesā esošiem objektiem un citiem objektiem Rīgā) projektētā kadastrālā aprēķināta pārāk augsta.

4. Valsts zemes dienests atzīst, ka šībrīža kadastrālās metodikas un noteikto kadastrālo vērtību pamatā ir vairākas būtiskas problēmas:

4.1. analīzē izmantotās un pieejamās informācijas apjoms (informācijas trūkums);

4.2. atteikšanās no 85% „drošības spilvena” jeb prasības, ka kadastrālās vērtības jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, kā tas ir bijis iepriekšējos kadastrālās vērtēšanas noteikumos. Problēma radusies, jo normatīvajos aktos pēkšņi tika noteikts, ka pieļaujama kadastrālās vērtības atbilstība robežās no 90-110%.

Latvijas Īpašumu vērtētāju asociācija atkārtoti norādīja, ka šībrīža kadastrālās vērtības aprēķina metodikas pamatā nav ņemta vērā Nekustamā īpašuma vērtēšanas konsultatīvās padomes (kuras sastāvā ietilpst arī LĪVA) izstrādātā un ar 03.10.2012. MK rīkojumu Nr. 462 apstiprinātā Kadastrālās vērtēšanas sistēmas pilnveidošanas un kadastra datu aktualitātes nodrošināšanas koncepcija[1] (turpmāk – Koncepcija), kas paredzēja:

pāreju uz vienotu nekustamā īpašuma novērtēšanu (pretstatā šībrīža situācijai, kad kadastrālā vērtēšana apbūves nekustamajiem īpašumiem tiek veikta atsevišķi zemei un atsevišķi būvei);

nodrošināt pilnvērtīgu nekustamā īpašuma tirgus darījumu informāciju (t.sk. noma) un izmantot katrai īpašumu grupai piemērotāko vērtēšanas metodi;

noteikt kadastrālo vērtību atbilstību zemākajam tirgus līmenim – kadastrālās vērtības jānosaka 85 % apmērā no vidējā tirgus līmeņa. nav ievēroti koncepcijas pamatprincipi.

LĪVA pārstāvji norādīja arī uz to, ka, virzot tālāk neatbilstošas kadastrālās vērtības (Ministru kabineta noteikumu projektu "Noteikumi par kadastrālo vērtību bāzi 2022., 2023., 2024. un 2025. gadam" – aut.piezīme) un tādējādi veicinot pārāk strauju nekustamā īpašuma nodokļu nastas pieaugumu:

nav izslēgtas tiesvedības pret Latvijas valsti, balstoties uz nepamatotu kadastrālo vērtību un uz tās pamata aprēķinātiem nodokļiem un nodevām;

būtu jāpārskata komercobjektu kredītu ķīlu vērtības, kas ir noteiktas ar ieņēmumu pieeju (prognozējot nākotnes naudas plūsmu, kas ietver arī nekustamā īpašuma nodokļa izdevumus – aut.piezīme), un bankas būtu spiestas pārskatīt attiecīgo kredītu nosacījumus, vai arī sliktākajā gadījumā - vērtētāji būtu spiesti atsaukt vēsturiski sagatavotos vērtējumus.

LĪVA diskusijas laikā piedāvāja sekojošu rīcības plānu:

„iesaldēt” šībrīža kadastrālās vērtības;

veikt izmaiņas normatīvajos aktos, lai atjaunotu 85% „drošības spilvenu” jeb prasību, ka kadastrālās vērtības jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa;

ievērojot augstākminētās Koncepcijas pamatprincipus sākt jaunas kadastrālās vērtēšanas metodikas izstrādi un veikt jaunus kadastrālās vērtības bāzes aprēķinus.

Tika saņemts VZD pilnīgs atbalsts 85% „drošības spilvena” atkārtotai ieviešanai un panākta vienošanās par kopīgu vēršanos pie Tieslietu ministrijas, lai atjaunotu un stiprinātu Nekustamā īpašuma vērtēšanas konsultatīvās padomes darbību, tādējādi nodrošinot efektīvāku sadarbību nepieciešamo izmaiņu kadastrālās novērtēšanas metodikas izstrādē saskaņā ar augstākminēto Koncepciju un aprēķinu rezultātu aprobācijā no nozares speciālistiem.

LĪVA ir apņēmusies sniegt arī konkrētus priekšlikumus konstatēto nepilnību un kļūdu novēršanai šībrīža kadastrālajā novērtēšanā. Vairāki priekšlikumi jau ir izskanējuši un tika apspriesti diskusijas gaitā. Kā svarīgāko būtu jāmin ienākumu pieejas pielietošana komercobjektu kadastrālās vērtības aprēķinā, balstoties uz publiski pieejamo informāciju par tirgus nomas maksām, kā arī saņemot papildu informāciju gan no tirgus dalībniekiem, gan īpašniekiem.

LĪVA vārdā es gribētu pateikties par sen iekavētu diskusiju starp VZD un nozares speciālistiem un paust piesardzīgu optimismu un cerību par to, ka Ministru kabineta noteikumu projekts "Noteikumi par kadastrālo vērtību bāzi 2022., 2023., 2024. un 2025. gadam" netiks virzīts tālāk, un kadastrālās vērtēšanas sistēmā tiks veikts sen nepieciešamais kapitālais remonts.


[1] https://likumi.lv/doc.php?id=251895

Novērtē šo rakstu:

33
1

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

FotoBrīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Lasīt visu...

21

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Lasīt visu...

6

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

FotoMēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Lasīt visu...

21

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

FotoPēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Lasīt visu...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...

21

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

FotoLatvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Lasīt visu...

20

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

FotoRīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...