Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
NĀVE audiogrāmata

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēc Latvijas Īpašumu vērtētāju asociācijas un tās biedru publikācijām, publiskajām vēstulēm un iesniegumiem Valsts zemes dienestam (VZD), Tieslietu ministrijai un Ministru prezidentam 30.07.2020. pēc VZD uzaicinājuma notika divu stundu gara diskusija starp VZD, Latvijas Īpašumu vērtētāju asociācijas (LĪVA) un Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas (LANĪDA) pārstāvjiem, pieaicinot arī Finanšu nozares asociācijas un Tieslietu ministrijas pārstāvjus, kur visi nekustamā īpašuma nozares pārstāvji no LĪVA un LANĪDA puses pauda savu sašutumu un argumentēja savu negatīvo viedokli par projektētajām kadastrālajām vērtībām 2022. gadam.

Diskusijas laikā no nozares speciālistu puses tika paustas nopietnas bažas par iespējamām negatīvām sekām šībrīža un iecerētajai nekustamā īpašuma nodokļu politikai pie VZD aprēķinātajām projektētājām kadastrālajām vērtībām 2022. gadā, bet ņemot vērā diskusijas sākumā izskanējušo Tieslietu ministrijas uzaicinājumu LĪVA un LANĪDA pārstāvjiem uz kopīgu diskusiju par nekustamā īpašuma nodokļu politiku, vairāk uzmanības tika veltīts kadastrālās vērtēšanas problemātikai un iespējamiem risinājumiem.

Būtiskākie diskusijas rezultāti ir šādi:

1. Valsts zemes dienests apstiprina, ka pretēji publiski izskanējušajam Valsts zemes dienests nenosaka īpašumu tirgus vērtību un noteiktā kadastrālā vērtība nav tas pats, kas konkrētā īpašuma tirgus vērtība, jo ar masveida vērtēšanas paņēmieniem nevar sasniegt tādu rezultātu (precizitāti – aut.piezīme), kādu var sasniegt ar individuālu īpašumu sertificētu novērtēšanu. VZD atzīst, ka ir jāmaina retorika un sabiedrības uzmanība jāvērš uz to, ka masveidā noteiktā vērtība nav tirgus vērtība, tā ir ar pilnīgi citu precizitāti, citu atbilstību (VZD nevar noteikt precīzu vērtību katram objektam);

2. Valsts zemes dienests atzīst, ka atsevišķām objektu kategorijām (piemēram, zemei zem infrastruktūras objektiem) kadastrālās vērtības nav balstītas uz tirgus darījumiem, bet gan uz pieņēmumiem par to kadastrālās vērtības bāzi;

3. Valsts zemes dienests atzīst, ka atsevišķām objektu kategorijām (piemēram, komercobjektiem (birojiem, tirdzniecības un noliktavas ēkām – aut.piezīme), lieliem dzīvokļiem jaunajos projektos, privātmājām virs 250 kv.m., ražošanas objektiem, tukšām ēkām, celtniecības procesā esošiem objektiem un citiem objektiem Rīgā) projektētā kadastrālā aprēķināta pārāk augsta.

4. Valsts zemes dienests atzīst, ka šībrīža kadastrālās metodikas un noteikto kadastrālo vērtību pamatā ir vairākas būtiskas problēmas:

4.1. analīzē izmantotās un pieejamās informācijas apjoms (informācijas trūkums);

4.2. atteikšanās no 85% „drošības spilvena” jeb prasības, ka kadastrālās vērtības jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, kā tas ir bijis iepriekšējos kadastrālās vērtēšanas noteikumos. Problēma radusies, jo normatīvajos aktos pēkšņi tika noteikts, ka pieļaujama kadastrālās vērtības atbilstība robežās no 90-110%.

Latvijas Īpašumu vērtētāju asociācija atkārtoti norādīja, ka šībrīža kadastrālās vērtības aprēķina metodikas pamatā nav ņemta vērā Nekustamā īpašuma vērtēšanas konsultatīvās padomes (kuras sastāvā ietilpst arī LĪVA) izstrādātā un ar 03.10.2012. MK rīkojumu Nr. 462 apstiprinātā Kadastrālās vērtēšanas sistēmas pilnveidošanas un kadastra datu aktualitātes nodrošināšanas koncepcija[1] (turpmāk – Koncepcija), kas paredzēja:

pāreju uz vienotu nekustamā īpašuma novērtēšanu (pretstatā šībrīža situācijai, kad kadastrālā vērtēšana apbūves nekustamajiem īpašumiem tiek veikta atsevišķi zemei un atsevišķi būvei);

nodrošināt pilnvērtīgu nekustamā īpašuma tirgus darījumu informāciju (t.sk. noma) un izmantot katrai īpašumu grupai piemērotāko vērtēšanas metodi;

noteikt kadastrālo vērtību atbilstību zemākajam tirgus līmenim – kadastrālās vērtības jānosaka 85 % apmērā no vidējā tirgus līmeņa. nav ievēroti koncepcijas pamatprincipi.

LĪVA pārstāvji norādīja arī uz to, ka, virzot tālāk neatbilstošas kadastrālās vērtības (Ministru kabineta noteikumu projektu "Noteikumi par kadastrālo vērtību bāzi 2022., 2023., 2024. un 2025. gadam" – aut.piezīme) un tādējādi veicinot pārāk strauju nekustamā īpašuma nodokļu nastas pieaugumu:

nav izslēgtas tiesvedības pret Latvijas valsti, balstoties uz nepamatotu kadastrālo vērtību un uz tās pamata aprēķinātiem nodokļiem un nodevām;

būtu jāpārskata komercobjektu kredītu ķīlu vērtības, kas ir noteiktas ar ieņēmumu pieeju (prognozējot nākotnes naudas plūsmu, kas ietver arī nekustamā īpašuma nodokļa izdevumus – aut.piezīme), un bankas būtu spiestas pārskatīt attiecīgo kredītu nosacījumus, vai arī sliktākajā gadījumā - vērtētāji būtu spiesti atsaukt vēsturiski sagatavotos vērtējumus.

LĪVA diskusijas laikā piedāvāja sekojošu rīcības plānu:

„iesaldēt” šībrīža kadastrālās vērtības;

veikt izmaiņas normatīvajos aktos, lai atjaunotu 85% „drošības spilvenu” jeb prasību, ka kadastrālās vērtības jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa;

ievērojot augstākminētās Koncepcijas pamatprincipus sākt jaunas kadastrālās vērtēšanas metodikas izstrādi un veikt jaunus kadastrālās vērtības bāzes aprēķinus.

Tika saņemts VZD pilnīgs atbalsts 85% „drošības spilvena” atkārtotai ieviešanai un panākta vienošanās par kopīgu vēršanos pie Tieslietu ministrijas, lai atjaunotu un stiprinātu Nekustamā īpašuma vērtēšanas konsultatīvās padomes darbību, tādējādi nodrošinot efektīvāku sadarbību nepieciešamo izmaiņu kadastrālās novērtēšanas metodikas izstrādē saskaņā ar augstākminēto Koncepciju un aprēķinu rezultātu aprobācijā no nozares speciālistiem.

LĪVA ir apņēmusies sniegt arī konkrētus priekšlikumus konstatēto nepilnību un kļūdu novēršanai šībrīža kadastrālajā novērtēšanā. Vairāki priekšlikumi jau ir izskanējuši un tika apspriesti diskusijas gaitā. Kā svarīgāko būtu jāmin ienākumu pieejas pielietošana komercobjektu kadastrālās vērtības aprēķinā, balstoties uz publiski pieejamo informāciju par tirgus nomas maksām, kā arī saņemot papildu informāciju gan no tirgus dalībniekiem, gan īpašniekiem.

LĪVA vārdā es gribētu pateikties par sen iekavētu diskusiju starp VZD un nozares speciālistiem un paust piesardzīgu optimismu un cerību par to, ka Ministru kabineta noteikumu projekts "Noteikumi par kadastrālo vērtību bāzi 2022., 2023., 2024. un 2025. gadam" netiks virzīts tālāk, un kadastrālās vērtēšanas sistēmā tiks veikts sen nepieciešamais kapitālais remonts.


[1] https://likumi.lv/doc.php?id=251895

Novērtē šo rakstu:

33
1

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Raidījumam “Nekā personīga” jāatsauc viltus ziņas

FotoStarptautiskais preču tirdzniecības uzņēmums „TELF AG” pieprasa atsaukt uz viltus ziņām balstītus apmelojumus, kurus kā sensacionālu sižetu “Caur Latviju akmeņogles eksportē firma, kas vainota “Vagner” grupas finansēšanā” svētdien, 15. janvārī skatītājiem piedāvāja Artas Ģigas (attēlā) vadītās producentu grupas  RedDotMedia raidījums “Nekā personīga”.
Lasīt visu...

21

Jana Brēmera 1. vēstule pigmejiem. Nobeigums

FotoES un ASV stratēģiskie mērķi šobrīd sakrīt, abiem vajadzīga Krievijas paralīze. ES – lai izdzīvotu, bet ASV - lai saistītu Krieviju kā Ķīnas partneri un sabiedroto. Nav noslēpums, ka Ķīnas neitralizēšanai angloamerikāņu pasaule nolēmusi veidot jaunu bloku AUKUS, kur ietilptu visas Britu sadraudzības valstis un, iespējams, Japāna.
Lasīt visu...

21

Jana Brēmera 1. vēstule pigmejiem

FotoBezgalīgi var vērot uguni, mākoņus, pa upi peldošus liberāļu līķus un aktīvo idiotu rosību, mēģinot vadīt Latvijas valsti. Acīmredzami, ka šī vadīšana ir pilnīgi ačgārna un nekādus rezultātus nedod. Un tas ir saprotams, jo valsts stūre ir nodevēju, nejēgu, ārzemju aģentu un politisku pigmeju rokās. Savukārt propagandas nomāktie ierindas pigmeji, kas izglītības dēļ nespēj saprast visa notiekošā jēgu, ir cietēji, jo tiek maldināti, izdilst un iet mazumā.
Lasīt visu...

3

Vēsturnieku komisiju es nolikvidēju, bet tagad nāk prezidenta vēlēšanas – varētu vietā uzcirst veselu institūtu

FotoDāmas un kungi! Godātie skolotāji! Es tiešām priecājos par šo vēstures skolotāju konferenci. Tas, manuprāt, Latvijas valstij ir ļoti būtisks temats.
Lasīt visu...

21

Īsumā par “visu ģimeņu” absurdu

FotoValstī, kurā pietiek pavisam reālu un steidzami risināmu problēmu, ir mēģinājumi pacelt dažu jautājumu aktualitāti ar iespējami lielāku troksni. T.s. “partnerattiecību”, “visu ģimeņu” (vienalga, kā tagad sauc mēģinājumus panākt viendzimuma laulību atzīšanu) tēma nav tā, kurai es gribētu veltīt sevišķi daudz uzmanības. Bet troksnis ir liels, un tāpēc ir vērts atkārtot dažas lietas, kas ir aksiomas.
Lasīt visu...

21

Medikamentu pieejamības atslēga – vietējie ražotāji

FotoNav noslēpums, ka nu jau vairākus mēnešus akūti trūkst zāļu gan aptieku plauktos, gan slimnīcās. Kāpēc tā? Lai gan Latvijas farmācijas nozarei ir daudz, ko piedāvāt – izcila zinātniskā bāze, vērtīgas tradīcijas, patiešām kvalitatīvi un konkurētspējīgi produkti, tomēr 95% zāļu tirgus veido importa produkti.
Lasīt visu...

21

Mēs salauzām izglītības mugurkaulu un nogrāvām izglītības pamatus

FotoAtgriežos pie šīs bildes, jo tai ir lielāka jēga, nekā šķiet ar pirmo acu uzmetienu. Pusgadu pastrādājot skolā, es sapratu, ka mani priekšstati par izglītības sistēmas degradācijas procesu ir nepilnīgi. Neteikšu, ka tagad es visu saprotu līdz galam, bet dažas lietas noteikti esmu sapratis labāk. Un viens secinājums ir šāds: mūsu izglītības sistēma tika nolemta kraham nevis tajā brīdī, kad mēs sākām ieviest degradējošas mācību programmas, bet tad, kad mēs salauzām izglītības procesa ētisko mugurkaulu.
Lasīt visu...

21

Izdevusies valsts

Foto1. Es šodien, 2023.gada 18.janvārī saņēmu kārtējo Latvijas Republikas tiesas spriedumu ar tūkstošu eiro sodiem par “distancēšanos neievērošanu” pirms vairāk nekā diviem gadiem. Ar mani “nedistancējās” daži cilvēki, ar kuriem draudzīgi parunājām. Par to mūs izdrāza “izdevusies valsts”, kaut gan neviens necieta, nevienam no klātesošajiem nekas ļauns netika nodarīts un arī šodien pasaulē ir jau pierādīts, ka distancēšanās bija lielākais absurds pasaules vēsturē.
Lasīt visu...

21

Mammu, es gribu, mammu, es gribu, es gribu, gribu, gribu, gribu, gribu!

FotoJaunā Rīgas teātra (JRT) Lāčplēša ielas mājas remonts turpinās jau 5 gadus un ir atkal iestrēdzis. Darbu pabeigšanas termiņš atkal nav zināms, un pašlaik jau tiek runāts par līguma laušanu starp darba pasūtītāju (Valsts nekustamie īpašumi) un celtniekiem (Skonto). Tas savukārt nozīmētu remonta beigu atlikšanu vēl uz 2-3 gadiem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vai, izmetot no mācību satura vēsturi, neesam rīkojušies līdzīgi kā traks cilvēks, kas stāda ķiršu mīkstumus?

Sākot pārdomas par vēsturnieku tikšanos ar valsts prezidentu (13.01.23.) ienāca...

Foto

Kādu nacionālismu mums vajag?

Ir laiki, kuros notiek viss, kas sakrājies desmitgadēs. Kopš Krievijas pilna apmēra uzbrukuma Ukrainai ir sācies tieši šāds laiks. Prasība pēc atbrīvošanās...

Foto

Kariņš saistībā ar plūdiem Jēkabpils novadā kārtējo reizi demonstrē nespēju uzņemties krīzes vadību

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš saistībā ar plūdiem Jēkabpils novadā kārtējo reizi demonstrē nespēju...

Foto

Kā Ašeradens restartēs VID?

Finanšu ministra postenis pārsvarā pienākas premjera partijai. Bez valsts budžeta vadības finanšu ministra pārziņā ir arī valsts asinsrite – nodokļu maksātāju veiktie...

Foto

Iestājamies pret Andas Nulles reputācijas graušanu un profesionālās darbības ierobežošanu

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) atkārtoti vērsusies pie valsts prezidenta, ministru prezidenta un veselības ministres par atsauktās...

Foto

Stigmatizētājus – pie atbildības!

Pagājušā gada 15. decembrī 14.Saeima noraidīja likumprojektu “Civilās savienības likums”, kam bija jākalpo par tiesisko pamatu visu ģimeņu tiesiskās aizsardzības nodrošināšanai, lai...

Foto

Bīstamās garšas – veipošanas spožums un posts!

Kopš elektronisko cigarešu izgudrošanas veipošana ir kļuvusi par vienu no pasaulē populārākiem nikotīna uzņemšanas veidiem. Sākotnēji radītas kā viens...

Foto

Kremlini un globālisti vienojas latviešu valodas noniecināšanā

Jautājums par latviešu valodas lomu un vietu Latvijas valstī nepazūd no dienaskārtības jau kopš neatkarības atjaunošanas pirmajām dienām. Lai...

Foto

Trūkst sīko vagariņu

“Nekonkurētspējīga piedāvātā atalgojuma dēļ Ārlietu ministrija saskaras ar darbinieku trūkumu, taču šī problēma ir arī citās valsts pārvaldes iestādēs,” publiski vaimanā ārlietu ministrs...

Foto

Ja vairākums grib tā dzīvot, tad lai arī tā dzīvo

Mani domubiedri. Ļaudis, kuri domā līdzīgi man. Ļaudis, kuri redz nolaisto valsti, nolaisto izglītību, nolaisto visu,...

Foto

Vai īstais brīdis skatīt tarifu pieteikumu?

14. decembra LTV raidījumā Kas notiek Latvijā piedalījās Augstsprieguma tīkla (AST) un Sadales tīkla (ST) vadība, ekonomikas un topošais finanšu ministrs, vairāki eksperti. Vispirms atgādināšu, ka 2000.gadā...

Foto

Marksisms vienmēr centies balstīties tieši uz šīm starpslāņu aprindām

Pēc tam, kad Saeimas Juridiskā komisija 6. decembrī nolēma apturēt darbu pie Civilās savienības likuma, bet Saeima...