Jaunās konservatīvās partijas biedra Avotiņa metode un mērķis
Imants Vīksne07.07.2025.
Komentāri (25)
Iesaki rakstu: 
Politiķiem ļoti patīk vispārināt, un daudzdesmit gadu laikā jau esmu pieradis pie manam arodam veltītām palamām – žurnaļuga, žurnālistiņš, "žurnālists", skribents, jūs visi utt. Darba profesionālā garoziņa. Bet tiklab varētu apgalvot, ka arī visi politiķi ir zagļi, pamuļķi, nelieši utt. Un tas nebūtu nedz patiesi, nedz arī pieklājīgi. Bet daži patiešām ir. Katrā nozarē un katrā arodā ir gan augstas raudzes profesionāļi, gan amatieri un neprašas, kam tur nevajadzētu atrasties. Arī politikā.
Kā sagadījies, kā ne, manam darbam pastiprināti seko Jaunās konservatīvās partijas (JKP) politiķi. Apsaukājas, cenšas pret mani ar policijas rokām rosināt izmeklēšanu, apsūdzēt. Par ko? JKP dibinātājs Bordāns mēģināja ierosināt kriminālprocesu faktiski par to, ka iztulkoju Latvijas reputāciju graujošu vācu izdevuma «Bild» rakstu.
Eiropas daudzmiljonu auditorijai pirms četriem gadiem tika vēstīts, ka caur mūsu bankām tiek atmazgāti Ziemeļkorejas miljardi, uzraudzības iestādes piesedz netīras naudas plūdus no Krievijas, bet tieslietu ministrs un Juridiskās komisijas vadītājs uz abiem ir saņēmuši 500 000 lielu kukuli, lai ļautu izzagt «PNB banku». Tas bija nepārprotami melīgs savārstījums viena tiesas procesa interesēs, bet Bordāns tā vietā, lai vērstos pret «Bild» un aizstāvētu Latvijas reputāciju, aizstiepa uz policiju mani.
Biedrs Jurašs rīkojās tāpat. Policijā toreiz tiešā tekstā pateica, ka nebūs vienkārši, jo svarīgi kungi ieinteresēti. Galu galā tomēr svarīgie kungi palika garu degunu – policija krimināllietu neierosināja, JKP zaudēja politisko ietekmi un nepārvarēja 5% barjeru iekļūšanai Saeimā. Nu arī abi kungi politikai metuši mieru. Taču viņiem ir sekotāji. Tajā skaitā Ogres novadā.
Pirmdien, saņemot pieprasījumu no policijas, sajutu tādu kā déjà vu. Atkal jādodas sniegt paskaidrojumus par to, ka godprātīgi daru savu žurnālista darbu. Domē no JKP ir ievēlēts tāds smērvielu tirgotājs Kārlis Avotiņš. Tad nu viņš vērsies pa taisno policijā ar iesniegumu par neslavas celšanu.
No policijas pieprasījuma izriet, ka neslava celta ar publikāciju «Kandidāts Avotiņš noklusējis par kriminālprocesu». Absurdā kārtā Avotiņš pat nav pacenties policijai iesniegt šo publikāciju, un resoriskā pārbaude sākta par rakstu, ko izmeklētāja nav lasījusi. Neko darīt. Aizsūtīju šo rakstu policijai Avotiņa vietā. Aizsūtīju arī sekojošo rakstu, kurā nopublicēta no policijas saņemtā atbilde par kriminālprocesu, kurā Avotiņš iesaistīts.
Jaunnedēļ aiziešu arī klātienē izmeklētājai paskaidrot, ko un kāpēc rakstīju par Avotiņu un šo kriminālprocesu. Ja izsauks vēlreiz, iešu. Un rakstīšu skaidrojumus. Un vēl... un vēl... Un izmeklētāja sarakstīs papīru blāķus par biedram Avotiņam it kā celto neslavu. Droši vien resoriskā pārbaude beigsies ar to pašu, ar ko beidzās biedru Bordāna un Juraša rosinātās pārbaudes.
Taču tas nemaina faktu, ka metode, ko piekopj JKP biedri, ir vienkārši cūciska. Tā zog laiku, nervus, arī izdevēja un valsts naudu. Par šīs metodes nelietību daudz runāts arī Eiropas Savienības līmenī. Pret žurnālistiem tiek rakstītas sūdzības, rosinātas tiesvedības, un nevis par nepatiesiem faktiem, bet gan par žurnālista viedokli – ar mērķi, lai žurnālisti klusētu, lai ierobežotu vārda brīvību. Lai žurnālisti vazātos pa policijas iecirkņiem un tiesām, nevis pildītu savus tiešos darba pienākumus.
Tāds ir arī JKP biedra Avotiņa mērķis. Cūciska metode un nekrietns mērķis.
Seko mums 
Šonedēļ kustība “Bez partijām” aicina dalīties ar saviem “desmit punktiem”, kas aprakstītu to, par ko jūs politiski iestājaties. Šī nav mūsu “programma”, bet tikai mana izejas pozīcija, ar kuru es stājos pretī vai kopā ar pārējiem. Par laimi, ne viss šai pasaulē notiek pēc mana prāta, un nevienam nebūs jāpiedzīvo visu manu vēlmju piepildīšanās, bet ceru, ka šis manifests palīdzēs jums saprast, cik dažādi prāti ir vienojušies kustībā “Bez partijām” ar galveno virsmērķi — atgriezt demokrātisko varu tautai, mainot vēlēšanu kārtību.
Šī nav “Bez partijām” programma (tāda sekos vēlāk), bet mans privāts viedoklis par darbiem, kas būtu darāmi:
Ja vīrietis un sieviete ir divas dažādas lietu dabas, tad ir loģiski, ka tiktāl, cik runa ir par vienas dabas atšķirību no otras, vienu dabu iemiesojošie indivīdi būs savu īpatnējo dabu aprakstošo īpašību ziņā pārāki par indivīdiem, kuri nepieder pie šīs dabas.
Esmu pret Stambulas konvenciju un jebkuru citu konvenciju, kas atdod suverēna varu nevēlētām, ideoloģiskām ārvalstu institūcijām. Šī konvencija ir nevis apņemšanās partneriem, ka mēs labticīgi ievērosim zināmas civilizētā sabiedrībā pieņemtas normas (un viņi mums attālināti iedos varbūt kādu atzīmi, kas ļaus citu valstu pilsoņiem rēķināties ar zināmu paredzamu tiesisko ietvaru), bet, ka mēs atdodam imūniem GREVIO inspektoriem teikšanu pār savu zemi, teikšanu par to, kāda veida patvaļīgi interpretētas “jebkādas vardarbības” mums būs viņu institucionalizētā uzraudzībā jāievieš un kādi normāli un sakārtotā divu dzimumu sabiedrībā nenovēršami stereotipi viņu ideoloģiskās noslieces dēļ mums būs “jāizskauž”. Tā nav vienošanās, tā ir neskaidru robežu pilnvaru atdošana.
Ekselences, godātie delegāti, vispirms vēlos pateikties Brazīlijas prezidentam un valdībai par viesmīlību. Mēs tiekamies ANO Klimata pārmaiņu COP30 konferencē. Šī gada konference ir veltīta globālai mobilizācijai. Lai kopīgi virzītos no sarunām uz mērķu īstenošanu.
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
