Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Izrādās, pašreizējam Ministru prezidenta lauksaimniecības padomniekam Uldim Krievāram, ar kuru saistītais uzņēmums Latvijas piens saņēmis piecu miljonu latu valsts garantijas jaunas piena pārstrādes rūpnīcas būvei Jelgavā, jau ir negatīva pieredze lauksaimnieciskajā ražošanā, - lai gan viņa vārds izputējušās lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības Laidars G oficiālo amatpersonu vidū nav atrodams, Pietiek zināms, ka Krievāram šajā uzņēmumā bijusi būtiska loma.

Pašlaik sabiedrība Laidars G oficiāli nav ne maksātnespējīga, ne bankrotējusi, taču faktiski darbību jau sen beigusi – kādreizējās uzņēmuma biroja telpas ir pamestas, un iespaidīgs ir arī Laidara G kreditoru prasību apjoms. Savukārt gada pārskatu kooperatīvā sabiedrība nav iesniegusi jau kopš 2006. gada, kad šī lopu audzētāju apvienība vēl ziņoja par lieljaudas kautuves iegādi Siguldā un lieliem nākotnes plāniem.

Saskaņā ar Uzņēmumu reģistra un Lursoft datiem pašreizējais premjera Valda Dombrovska lauksaimniecības padomnieks Krievārs Laidara G valdē nemaz nav bijis, savukārt sabiedrības dalībnieku saraksts Lursoft datu bāzē nav pieejams. Taču no neoficiāliem, taču drošiem avotiem Pietiek zināms, ka patiesībā Krievāram bijusi vērā ņemama loma nu jau izputējušajā kooperatīvajā sabiedrībā, - viņš daudzkārt piedalījies Laidara G valdes sēdēs, kur arī uzstājies un piedalījies beigu beigās neveiksmīgo lēmumu pieņemšanā.

Pats tagadējais premjera padomnieks par šo savu negatīvo uzņēmējdarbības pieredzi runā nelabprāt, - bijusī Latvijas Avīzes žurnāliste Iveta Tomsone, kas nu pilda Latvijas piena preses pārstāves funkcijas, Pietiek norādīja, ka šie jautājumi vispār neesot saistīti ar Latvijas piena lielākā dalībnieka – Krievāra vadītās lauksaimniecības pakalpojumu piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības Trikāta KS darbību, „tādēļ, ja jūs interesē detalizēta informācija par Laidars G darbību, iesaku vērsties pie bijušā kooperatīva vadītāja Agra Veides”.

Krievāra pārstāve ne noliedza, ne apstiprināja to, ka tagadējais premjera padomnieks un jaunās piena pārstrādes rūpnīcas būvniecības iniciators būtu aktīvi piedalījies izputējušā Laidara G valdes sēdēts, tā vietā paziņojot: „Ja vēlaties uzzināt, ko Uldis Krievārs runājis valdes sapulcēs, lūdzu, precizējiet, konkrēti kādās sapulcēs un konkrēti par kādiem jautājumiem.”

Latvijas piena preses sekretāre gan atzina, ka arī Krievārs, kurš Laidarā G „centās iesaistīties īsi pirms šī uzņēmuma likvidācijas, kad no amatiem bija atkāpušies iepriekšējie valdes locekļi un kooperatīva vadītājs”, tāpat kā citi zemnieki zaudējis kooperatīvā ieguldīto, taču „iemesli kooperatīva likvidācijai bija iepriekšējās kooperatīva vadības neveiksmīgās un neprasmīgās darbības un vienlaikus kriminālo aprindu ietekme uz Latvijas gaļas tirgu un tirgū iesaistītajiem dalībniekiem”.

Kooperatīvam Trikāta KS Krievāra „iepriekšējo gadu pieredze saistībā ar kooperācijas kustības attīstību Latvijā” esot zināma, un uzņēmums viņam pilnībā uzticoties, bet kā premjera Dombrovska ārštata padomniekam kooperatīva Laidars G darbība Krievāram nemaz neesot jāpārrunā, jo gaļas kooperatīvs reāli beidzis darboties jau 2007. gadā. „Turklāt Laidars G pieredze ir plaši publiski aprakstīta un vispārzināma,” piebilda Tomsone.

Pietiek jau informējis, ka šonedēļ tiek likts pamatakmens Latvijas piena iecerētajai jaunajai piena pārstrādes rūpnīcai. Kā rāda Lursoft datu bāze, pagājušā gada nogalē dibinātā SIA Latvijas piens pieder trim piensaimnieku sabiedrībām – Dzēse, Piena partneri un Trikāta KS. No šīm trim sabiedrībām noteicošā loma ir pēdējai, kam jaunajā uzņēmumā pieder puse kapitāldaļu (abām pārējām – pa 25%). Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs ir Krievārs.

Pats Trikāta KS koncerns, kā liecina tā konsolidētais 2010. gada pārskats, kas atrodams Lursoft datu bāzē, pagājušo gadu beidzis ar 366 tūkstošu latu pašu kapitālu un nepilnu 18 tūkstošu latu peļņu. Toties Trikātas loģistikas pašu kapitāls pagājušā gada beigās bijis negatīvs – gandrīz mīnus 180 tūkstoši latu, un gadu tā beigusi ar 87 tūkstošu latu zaudējumiem. Savukārt AS Trikātas siers pašu kapitāls gada beigās bijis pozitīvs, toties tās zaudējumi bijuši vēl iespaidīgāki – 193 tūkstoši latu.

Gada beigās Trikātas siera ilgtermiņa parāds Trikātai KS par piegādāto preci pārsniedzis 146 tūkstošus latu, savukārt uzņēmuma kopējie parādi par preci (faktiski – pienu) Trikātai KS pagājušā gada beigās bijuši jau 776,7 tūkstoši latu – trīsreiz lielāki nekā gadu iepriekš. Šo parādu ķēdi vēl turpinājis otrs Trikātas KS meitasuzņēmums – SIA Trikātas loģistika, kas savukārt Trikātas sieram par produkciju gada beigās parādā palicis aptuveni 265 tūkstošus latu.

Pēc tam, kad Pietiek 15. septembrī publiskoja šos datus, Trikāta KS nāca klajā ar paziņojumu medijiem, apgalvojot, ka „nepilnas divas nedēļas pirms SIA Latvijas Piens pamatakmens ielikšanas jaunajai piena pārstrādes rūpnīcai no jauna aktivizējusies kampaņa, kas vērsta pret zemnieku - piena ražotāju apvienošanos kopīgā projekta īstenošanai” un ka „īpaši aktīvi tiek nomelnota lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība (LPKS) Trikāta KS”.

Šajā paziņojumā Krievārs un Trikātas siera valdes priekšsēdētājs Raimonds Freimanis nenoliedza, ka Pietiek publiskojis precīzus zaudējumu un parādu datus no uzņēmumu auditētajiem 2010. gada pārskatiem, taču vienlaikus apgalvoja: „Tiek apgalvots, ka LPKS Trikāta KS piederošie uzņēmumi Trikātas siers, kas nodarbojas ar piena pārstrādi, un Trikātas loģistika, kuras uzdevums ir nodarboties ar Trikātas siera produkcijas pārdošanu, strādā nerentabli. Šie apgalvojumi nav patiesi.”

Saskaņā ar Krievāra un Freimaņa paziņojumu šogad abi uzņēmumi sākuši darboties veiksmīgāk - Trikātas siera peļņa esot 22 000 latu, bet Trikātas loģistikas - 12 000 latu. Savukārt Trikātas KS pusgada peļņa pārsniegusi 204 tūkstošus latu, - to apliecina arī visu triju uzņēmumu operatīvie finanšu dati.

Tikmēr zemkopības ministrs Jānis Dūklavs valsts atbalstu saņēmušo jauno piena rūpnieku finanšu problēmās neko sliktu nesaskata. „Neesmu pārbaudījis topošajā piena pārstrādes uzņēmumā iesaistīto piena ražotāju, kuru ir ap sešiem simtiem, apgrozījumu, peļņu, zaudējumus utt., un tas arī nav mans pienākums. Atbilstoši visām prasībām projektu izvērtē Lauku atbalsta dienests,” – šādi ministrs atbildēja uz jautājumu, vai viņš ir informēts par to, kāda ir valsts atbalstu saņēmušā jaunās piena rūpnīcas uzņēmumu finansiālā situācija.

Saskaņā ar Dūklava pārliecību pašlaik svarīgākais esot tas, ka „atbalsts piena pārstrādes uzņēmuma radīšanai ir sniegts lietderīgi, lai apmēram 300 tonnas svaigpiena katru dienu tiktu pārstrādātas Latvijā, nevis kaimiņvalstī Lietuvā”. Savukārt aizdomas, ka ar šo projektu ir sniegts atbalsts premjera Valda Dombrovska padomnieka Krievāra neveiksmīgā biznesa glābšanai, viņš nekomentēšot: „Uzskatu par nekorektu komentēt kārtējās aizdomas, jo tad man ikdienā būtu jānodarbojas ar visdažādāko aizdomu komentēšanu abos virzienos.”

Savukārt Krievārs un Freimanis atzīst, ka „kooperatīvs Trikāta KS uzņēmumu AS Trikātas siers pārņēma ļoti sarežģītā situācijā, un nomaksājot visus uzņēmuma iepriekšējos parādus. Neskatoties uz 2009.gada grūtībām piena nozarē, kā arī produkcijas realizācijā, tika izstrādāta Trikātas siers darbības programma. Kā rezultātā šobrīd uzņēmums ir kļuvis par eksportspējīgu”.

Kā jau ziņots, no kopējām jaunās piena pārstrādes rūpnīcas projekta izmaksām - 10,4 miljoniem latu – valsts atbalsts (garantijas formā) ir plānots piecu miljonu latu apmērā, kooperatīva biedru līdzfinansējums – miljons latu, bet Eiropas Savienības fondu finansējums - aptuveni trīs miljoni latu.

Foto no bnn.lv

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Rietumu civilizācijas krīze

FotoIevērojamais britu vēsturnieks Arnolds Toinbijs ir rakstījis, ka nevienas nācijas un nācijvalsts vēsturi nevar izskaidrot pašu par sevi – tas ir iespējams tikai civilizācijas kontekstā.[1] Tāpēc ikvienam no mums ir būtiski izprast Rietumu civilizācijas būtību, tās vēsturi un šodienu. Manuprāt, Rietumu civilizāciju šodien raksturo viens vārds – krīze. Un tā vistiešākajā veidā attiecas uz mums.
Lasīt visu...

21

Divi vienā

FotoLasot manas publikācijas laikrakstos no astoņdesmito gadu beigām līdz manis uzrakstītām un izdotām grāmatām, lasītāji zina, ka nespecializējos uz kādu konkrētu tematu, bet rakstu par visu, kas man šķiet svarīgs.
Lasīt visu...

21

Trīs aktuāli izskaidrojumi un viens negaidīts secinājums

Foto1.Nogurums no patiesības jeb patiesības destruktivitāte. Nogurums no patiesības ir realitāte. Tāds psihiskais stāvoklis ir iespējams individuālā līmenī. Iespējams arī kolektīvā līmenī kā sociuma kādas daļas (piem., inteliģences) apziņas pazīme. Tā tas ir tajos gadījumos, kad patiesībai ir kolektīvs raksturs. Tādās reizēs patiesība attiecas uz daudziem cilvēkiem, kā arī var attiekties uz visu tautu.
Lasīt visu...

21

Rīga. Vai tiešām bezceRīga?

FotoKādu laiku nebiju braukusi pa Rīgu, taču aizvadītajās brīvdienās pabraukāju pa vairākiem mikrorajoniem (man gan labāk patīk teikt apkaimēm). Ticiet man – šajās pāris stundās no sirds varēju uz savas ādas izbaudīt to, par ko beidzamajā laikā žēlojas šoferīši – un viņus var labi saprast! – par absolūti sabrukušajām Rīgas ielām.
Lasīt visu...

6

Vai „Jaunajai Vienotībai” ir jāpilda „Vecās Vienotības” solījumi?

FotoIzglītības un zinātnes ministrija Vienotību pārstāvošā ministra Kārļa Šadurska personā 2018.gadā apsolīja pedagogiem darba samaksas pieaugumu. Šis solījums turklāt tika nostiprināts “uz papīra”, kad Ministru kabinets 2018.gada 15.janvārī izdeva rīkojumu Nr.17 “Par pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku laikposmam no 2018.gada 1.septembra līdz 2022.gada 31.decembrim” (https://likumi.lv/ta/id/296460-par-pedagogu-darba-samaksas-pieauguma-grafiku-laikposmam-no-2018-gada-1-septembra-lidz-2022-gada-31-decembrim).
Lasīt visu...

18

Kam mēs esam pret

FotoKPV LV vajadzētu sākt aizdomāties par to, lai latvieši neatceras, kā boļševiki kungu mājas dedzināja. Kam pieder valsts vēlētājiem solīto darbu izpilde - to visu Artuss Kaimiņš un Co. ir paveikuši pāris nedēļu laikā:
Lasīt visu...

21

Linkaits izvēlas „Yandex Taxi”?

FotoOtrdien, 12.februārī pie Satiksmes ministrijas (SM) tiek plānots protests, kas tieši vērsts pret nozares politisko vadītāju Tāli Linkaitu (Jaunā konservatīvā partija). To sola rīkot taksisti un citi pārvadātāji, kam dzīvi apgrūtina nelegāli strādājošie un nodokļus nemaksājošie – vai citām valstīm maksājošie – konkurenti.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Latvietis "Saskaņas" mītiņā pie Rīgas domes

Mans paziņojums par vēlmi piedalīties „Saskaņas” mītiņā pie Rīgas domes bija izsaucis vētru ne tikai sociālajos tīklos, bet arī ģimenē...

Foto

Ģeopolitika un mūsu neapskaužamais stāvoklis

Visjaunākie notikumi Venecuēlā, saprotams, pirmkārt un galvenokārt attiecas uz šīs valsts iedzīvotājiem un nekorekti ir iejaukties ar komentāriem viņu kultūras norisēs....

Foto

Koncepcijas projekts „Harmoniska Latvija. Taisnīgāka sabiedriskā iekārta”

Gatavojot šo projektu, par pamatu ņēmu Vācijas Brēmenes zemes satversmi. Domājot par Stradiņu dzimtas dzimto novadu Sēliju, Brēmenes zemi...

Foto

Precedents

Jau rakstīju par negaidītajiem pavērsieniem Armēnijā, par Roberta Kočarjana un Serža Sargsjana atstumšanu no varas, par Armēnijas «Samta» revolūciju, kā arī par vēlēšanām, kurās Armēnijā...

Foto

Nodrāztais tiesiskums Bordāna stilā: paši beidzām, dosim citiem

Pēdējo gadu laikā par vienu no iemīļotākajiem dažādu partiju pārstāvju vārdiem ir kļuvis vārds “tiesiskums”. Tas tiek locīts...

Foto

Vai tiešām Rozenvalds nesaprot, ka ir kļuvis par noderīgo idiotu Kremļa propagandas ķetnās?

Uzzināju, ka piektdien, 01.02.2019. "masu medija" Sputnik lapā ir intervija ar "Latvijas Universitātes sociālo un...

Foto

Rūpējoties par Baltijas valstu izaugsmi un saviem klientiem, no darba atlaidīsim 800 darbinieku

2019. gada laikā Luminor vienkāršos savu darbības modeli, tostarp samazinot darbinieku skaitu visos...

Foto

Latvistikas politiskā seja un etnopolitoloģija

Šis teksts ir veltīts latviešu tautas mentalitātes vienotībai ar politiku. Mentalitāte, demogrāfija un kultūra ir trīs pīlāri, uz kuriem balstās burtiski...

Foto

Es redzēju sapnī, kā…

“Neviens nav pārāk liels cietumam. Neviena persona vai uzņēmums, kas kaitē ASV ekonomikai, nav ārpus likuma. Tas attiecas arī uz lielajiem uzņēmumiem,”...

Foto

Kailcirte: kaimiņa skatījums

Skaidrs, ka pārskatāmā nākotnē lielāks vai (cerams) mazāks kailciršu īpatsvars Latvijas mežos ir neizbēgams. Jā, kailcirtēm nav nekāda ekoloģiska attaisnojuma, un sabiedrībai tās...

Foto

Obskurantisma aprobācija

2019.gada 28.janvārī internetā varēja izlasīt: “Līdz ar tiesnešu neatkarības palielināšanos būtiski jāpalielinās arī tiesnešu atbildības apmēram, un par šo divu aspektu samērīgumu iestāsies arī...

Foto

Ir tikai divas izvēles iespējas

Mēs visi vērojam un vērtējam pasauli, kurā dzīvojam. Atbilstoši savam vērtējumam mēs izdarām savu izvēli, un šī izvēle nosaka mūsu praktisko...

Foto

Ja Jurašs ir tik tīrs, ko tad šis tā baidās no tiesas un ko tad “bezkompromisa tiesiskuma” ieviesēji tā raustās no tiesiskuma?

Visticamākais, Juris Jurašs ir...

Foto

Nacionālā apvienība visu laiku pūš Kremļa taurē, tikai neviens to negrib redzēt

Sveicināti, mīlīši, Latvijas nacionālpatriotiski noskaņotie pilsoņi un pilsones, sveiciens arī tev, skaistā Dace Kalniņa,...

Foto

Liberālā agonija jeb ideāli, kas ātri var izzust

Sākšu ar to, ka pats pēc politiskās pārliecības vairāk tiecos būt liberāls dažādos jautājumos, kas būtu kaut vai...

Foto

„Normāla cilvēka” viedoklis un himēriskuma anatomija

Pēc 13.Saeimas vēlēšanām sākās valdības veidošanas šarāde. Tajā figurēja demogrāfiskā aina. Mūsu slavenie “naciķi” neatlaidīgi iesacīja organizēt “demogrāfijas ministriju”. Momentā...

Foto

Ideoloģija un mūsdienas: sabiedrisko organizāciju pilnvaru uzplaukums “čekas maisu” paēnā

Laikraksta “Diena” 15.janvāra numura ievadrakstā tika uzdots retorisks jautājums, proti, kas notika ar personām, kuras savulaik...

Foto

Vara barikādēs

Ikdienišķos notikumos varas attieksme pret sabiedrību ir standartizēta un iepriekš paredzama. Emocionālās piesātinātības brīžos arī dažus varas pārstāvjus pārņem sabiedrībā valdošās noskaņas un viņi...

Foto

Svarīgi, lai katrs uzņēmuma darbinieks ir iesaistīts kvalitatīvā klientu apkalpošanā

Vēlos sniegt informāciju saistībā ar publikāciju „Jauns izdomas līmenis valsts naudas šķērdēšanā: „Valsts nekustamie īpašumi” pasūta...

Foto

Kas gaidāms

2018. gada nogalē bija skaidrs, ka Amerikas Savienoto Valstu prezidenta rīcība labvēlīgi ietekmē ASV ekonomiku un radīti vairāk nekā četri miljoni jaunu darbavietu kopš...

Foto

Artus, neizdari kļūdu, nepievil un nepamet mani

Artus, piecus gadus, gatavojot informāciju un faktus Tavām Suņu būdām un vēlāk arī Saeimas runām, iepazinu Tevi kā principiālu...

Foto

Ir arī laipni un atsaucīgi mediķi

Mūsdienās, kad ir tik daudz negatīvā, tajā skaitā par veselības aprūpē notiekošo, gribētos pateikt kādu labu vārdu ar portāla starpniecību,...

Foto

Eiropas kolonizēšana: Latvijas pieredze

Gadumijā apsveŗot, kas bijis svarīgākais notikums pērn Eiropā un kas visvairāk ietekmēs tās turpmākos likteņus, atbildēt ir viegli. Tas, ka turpinājās [Rietumu]...

Foto

Kartītes, nejaušas kā proftehmeiteņu likstas

Nedēļa man sākās ar smagu izāzēšanu – izrādīju pat pusotru minūti ilgu apstulbumu, kamēr meklēju atbildi uz jautājumu: “Vai tu jau...

Foto

Izglītības interpretācijas konflikti: iemesli un untumi

Saeimas vēlēšanās uzvarējušās “6.oktobra paaudzes” valdības sastādīšanas šarādē jau no pirmās ainas figurēja solījums turpināt izglītības reformas. Tas neapšaubāmi ir...

Foto

Cik zaļi dzīvosim vecumdienās? Pensiju sistēmas ilgtspējas šķietamība

Daudz ir rakstīts un diskutēts par mūsu pensiju sistēmas nākotnes finansiālo ilgtspēju, t.i., par nākotnē sagaidāmo budžeta ieņēmumu...

Foto

„Naida runas” fabricēšana un orveliskā domu kontrole

"Visapkārt mums plosās naida runas uzplaiksnījumi,” - tā apgalvo tie, kuri vēlas attēlot noteiktus viedokļus vissliktākajā iespējamajā skatījumā, lai tos deleģitimizētu. Ja...