Jaunās SEPLP priekšnieks Siksnis pats nespēj vai nevēlas ne uzrakstīt, ne izplatīt savu viedokli, - tam noalgota bēdīgi slavenā PR firma „Deep White”
PIETIEK29.11.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvijas valstij naudas tik daudz kā nekad iepriekš, - lai to lieku reizi apliecinātu, jaunizveidotās Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) vadītājs, kādreizējais neveiksmīgais valsts prezidenta Raimonda Vējoņa preses sekretārs Jānis Siksnis nav ne vēlējies, ne spējis pats uzrakstīt un izplatīt savu viedokļrakstu vai izmantot tam pašas padomes darbinieku spējas. Tā vietā ir noalgota pēdējā laikā bēdīgi slavenā PR firma Deep White, kuras īpašnieces Egles Klekeres - Krekeles Gits Knoks ir nozīmīgs Kustības Par aktīvists, Rīgas mēra Mārtiņa Staķa politiskais padomnieks. Šodien publicējam saņemto sūtījumu pilnā apmērā.
No: Alona Zandere <[email protected]>
Date: otrd., 2021. g. 23. nov., plkst. 16:13
Subject: SEPLP vadītāja Jāņa Sikšņa viedokļraksts
To: Alona Zandere <[email protected]>
Sveiki!
Nosūtu Jums Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) priekšsēdētāja Jāņa Sikšņa viedokļrakstu. Nupat pagājušas 100 dienas, kopš ievēlēti jaunās padomes locekļi. Paralēli apjomīgajam darbam, veidojot pilnīgi jaunu valsts pārvaldes institūciju, sperti nozīmīgi soļi Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas kvalitatīvai attīstībai ilgtermiņā. Viedokļrakstā J. Siksnis ieskicē sabiedrisko mediju nozīmīgumu laikā, kad informatīvā telpa ir piesātināta ar dezinformāciju, kā arī tuvākos plānus attiecībā uz sabiedrisko mediju attīstību.
Pielikumā ir arī foto. Lūgums tai norādīt atsauci: no Baltijas Mediju izcilības centra arhīva.
Sirsnībā,
Aļona Zandere
Deep White komunikācijas konsultante
mob. +37129367772
Sabiedriskie mediji pelnījuši stabilus un prognozējamus pamatus
Jānis Siksnis
Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājs
Nesen pagājušas 100 dienas, kopš ievēlēti jaunās Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekļi. Paralēli apjomīgajam darbam, veidojot pilnīgi jaunu valsts pārvaldes institūciju, esam spēruši nozīmīgus soļus Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas kvalitatīvai attīstībai ilgtermiņā.
Pēdējo gadu laikā informatīvā telpa ir jo īpaši trausla. Cilvēki apjūk kardināli pretēju notikumu traktējumu un dezinformācijas priekšā, un tieši šādas situācijas skaidri parāda, cik profesionāli ir gan žurnālisti, gan redaktori un mediju vadītāji. Vai tie spēj atrast veidus, kā sasniegt cilvēkus ar dažādām pārliecībām, vai māk izkāpt no burbuļiem, kuros ērti dzīvo virkne viedokļu līderu, vai prot saredzēt tālāku nākotni, prognozējot to, kurp mēs kā Latvijas sabiedrība savā attīstībā atradīsimies kaut vai tuvākajās desmitgadēs? Šie jautājumi ir arī SEPLP galvenais vadmotīvs, kas definē mūsu prioritātes, pieņemot lēmumus un izvirzot mērķus.
Satura kvalitāte – mediju vadības un ombuda prioritāte
Sabiedrisko mediju loma cilvēku informēšanā un izglītošanā ir neaizstājama. To pierāda arī pētījumi. Sabiedriskās domas aptaujas, ko ik mēnesi veic pētījumu aģentūra “Kantar”, atklāj, ka Latvijas Televīzija jau kopš vasaras sākuma stabili spēj noturēt līderpozīcijas kā Latvijas skatītākais kanāls, un Latvijas Radio programmu klausīšanās ilgums arvien pieaug – tas nozīmē, ka cilvēki novērtē sabiedrisko mediju radīto saturu.
Drīz gatavojamies izsludināt konkursu uz trīs vakantajām Latvijas Televīzijas valdes locekļu amata vietām. Pirms to darīt, sapratām, ka ir jāpārskata prasības, lai tās atbilstu aktuālajām LTV vajadzībām un ietu kopsolī ar to, kā attīstās mediju vide Latvijā un pasaulē, kā mainās sabiedrība un tās paradumi. Izvirzot to kā prioritāti, izveidojām konkursa nominācijas komisiju, kuras sastāvā ir gan pieredzējušākie mediju eksperti, gan korporatīvās pārvaldības un valsts pārvaldes speciālisti.
Jau izsludināts konkurss uz sabiedrisko mediju ombuda amatu – principiāli jaunu pozīciju, kas faktiski būs kā vidutājs starp medijiem, sabiedrību un valsti. Šogad veiktais “Eirobarometra” pētījums par uzticēšanos medijiem Baltijas valstīs liecināja, ka Latvijā šī gada sākumā ir pieaudzis uzticības līmenis drukātajai presei, savukārt palielinājusies neuzticēšanās radio un televīzijai. Lai gan absolūtos skaitļos uzticības ziņā abi – gan radio, gan televīzija – joprojām ieņem līderpozīcijas, jaunākie dati brīdina, cik svarīgi medijiem ir saglabāt ciešu saikni ar sabiedrību, ne tikai objektīvi atspoguļojot informāciju, bet arī izprotot tās vajadzības. Viens no ombuda galvenajiem uzdevumiem būs proaktīvi veicināt diskusiju par kvalitatīvu žurnālistiku un sabiedrisko mediju lomu iedzīvotāju informēšanā.
Tas, ko mēs jau šobrīd redzam, – sabiedriskajos medijos nepieciešams arvien vairāk un vairāk analītiskās un pētnieciskās žurnālistikas, lai skaidrotu apkārt notiekošo. Pārāk maz uzmanības pēdējos gados ir pievērsts mazākumtautību auditorijai. Tāpat skaidrs, ka ir nepieciešamas arvien jaunas radošas metodes jaunu cilvēku noturēšanai pie sabiedriskajiem medijiem. Jauni cilvēki izjūt kārdinājumu aizplūst interneta plašumos, kur satura kvalitāte netiek vērtēta. Šī ir bīstama tendence, jo pavisam drīzā nākotnē viņi būs tie, no kuriem būs atkarīga mūsu valsts. Ja tā turpināsies, pastāv risks, ka piedzīvosim sabiedrību, tajā skaitā arī lēmumu pieņēmēju paaudzi, kam kvalitātes latiņa ir zema un kritiskā domāšana – atrauta no realitātes. Šāds iespējamais scenārijs ļauj skaidri prognozēt potenciālās sekas un jau tagad apzināties mūsu kopējo atbildību.
Medijiem apvienojoties, jārada lielāka kopīgā jauda
Viens no lielākajiem izaicinājumiem gan mums kā padomei, gan arī sabiedrisko mediju kolēģiem, bez šaubām, būs Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio apvienošana. Vairāki gadu desmiti pagājuši, diskutējot par veidiem un iespējām, kā īstenot spēcīga vienota sabiedriskā medija ieceri. Iespējams, daudzi tur strādājošie jau ir noguruši no šīs tēmas. Bet līdz ar jauno sabiedrisko mediju pārvaldības likumu, kurā padomei uzdots pusgada laikā izstrādāt apvienošanas koncepciju, beidzot ir izskanējis nepārprotams starta šāviens. Arī Valsts prezidents mediju apvienošanas koncepciju izcēlis kā SEPLP galveno prioritāti, akcentējot viedokļu daudzveidības un augstas žurnālistikas kvalitātes saglabāšanu. Ļoti īsā laikā jāpaveic monumentāls darbs. Ciešā sadarbībā ar Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas darbiniekiem SEPLP vadītās darba grupas intensīvi strādā, lai jau līdz februārim iesniegtu vienotā medija koncepciju Saeimā. Zinām, ka, praktiski realizējot šo apvienošanu, sastapsimies ar lieliem izaicinājumiem. Bet mums tepat blakus – Lietuvā un Igaunijā – ir veiksmīga pieredze, no kā varam smelties atsevišķus veiksmīgus risinājumus, kā arī izvairīties no mīnām, uz kurām uzkāpa mūsu kaimiņi. Kā norāda Igaunijas mediju analītiķi, mediju apvienošana nesa pozitīvus rezultātus. To arī vienā no Latvijas Radio intervijām atzina Tallinas Universitātes asociētais profesors Andress Jēsārs, atklājot, ka reportieriem nu ir vairāk laika un resursu, lai strādātu pie pētniecības. Ja agrāk radio un televīzijas žurnālisti strādājuši katrs atsevišķi, nedaloties ar informāciju, tad tagad, strādājot kopā, stāsti ir daudz jaudīgāki.
Mēs jau šobrīd redzam, cik veiksmīgi sevi ir attaisnojis Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas vienotais ziņu portāls LSM.LV, kas dažu gadu laikā nostiprinājies starp Latvijas vadošajiem interneta medijiem. Pagājušajā nedēļā “Gemius” publicētajā Latvijas interneta lietotāju apmeklētāko vietņu TOP 20 LSM.LV ieņēma trešo vietu, piedzīvojot skaitliski lielāko auditorijas pieaugumu starp TOP interneta vietnēm. Mēneša laikā tas sasniedza 738 000 lietotāju. Mums kā mediju uzraugiem tas rada lepnumu par profesionāliem un spēcīgiem kolēģiem un sniedz pārliecību, ka kopīgiem spēkiem ir iespējams sasniegt arvien augstāku līmeni, paceļot ne tikai žurnālistikas kvalitātes kopējo latiņu, bet arī piedāvājot Latvijas iedzīvotājiem augstvērtīgu saturu, kam īpaši šajā laikā ir izšķiroša nozīme.
Seko mums 
Vēlos Jūs informēt, kas notiek Valmieras policijā un prokuratūrā.Jau neskaitāmas reizes pēdējo pāris gadu laikā tiek ierosinātas krimināllietas par izvarošanu. Tiek aizturēti cilvēki, kuri pēc pāris mēnešiem tiek atbrīvoti. Bet tajā pašā laikā cietušās personas saņem no valsts atlīdzību, kas paredzēta cietušām personām
Pirms vairāk nekā desmit gadiem politiskajā dienaskārtībā pirmoreiz nonāca jautājums par Latvijas sabiedrisko mediju apvienošanu. Toreiz Latvijas Radio iestājās pret to, jo apvienošanās sākotnējais ambiciozais plāns toreizējā resursu trūkuma situācijā bija nerealizējams, savukārt apvienošanās, neieguldot nepieciešamos finanšu līdzekļus attīstībai, solīja vairāk risku nekā ieguvumu. Procesa virzītāji aizrautīgi runāja par sinerģiju, kas veidosies apvienotajā medijā, tajā pašā laikā nespējot kliedēt bažas par to, vai:
Pirms ejam tālāk, ir jāuzsver, ka sazvērestības teoriju patiesums šeit nav būtisks. Vārdu savienojums “sazvērestības teorija” sākotnēji nenozīmē, ka šī teorija pauž nepatiesību, vien to, ka tā apraksta vairāku spēlētāju sazvērēšanos. Taču skaidrs, ka mūsdienās šim vārdu savienojumam ir negatīva konotācija — ar to apzīmē stāstus, kurus publiskajā telpā nav pieņemts uzskatīt par patiesiem.
16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Uzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
Valsts prezidents Egils Levits kādā nesenā televīzijas intervijā, atbildot uz jautājumu, vai kandidēs uz otro termiņu, atbildēja: „Ja partijas uzskata, ka būtu jēdzīgi to darīt, es varu to darīt.” Par šādu izteikumu ir grūti nesmīnēt, taču pašreizējos apstākļos jāsaka godīgi — ir bezjēdzīgi gaidīt drosmīgāku un skaidrāku atbildi. Jo tāda ir mūsu pašreizējā valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, tāda ir mūsu prezidenta vēlēšanas tradīcija, un tādu piesardzību veicina mūsu attieksme pret zaudētājiem un drosmīgajiem.
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
