Iesaki rakstu: 
Veselības ministrija kārtējo reizi ir izcēlusies citu ministriju starpā ar savdabīgu izpratni, kā jārīko konkursi un kā notiek kandidātu atlase vadošiem amatiem - šoreiz konkrēti Stradiņu slimnīcas vadītāja jeb valdes priekšsēdētāja amatam.
Pēc Komerclikuma visiem valdes locekļiem ir vienādas pilnvaras un atbildība, valdes priekšsēdētājs sasauc valdes sēdes un nosaka dienas kārtību, taču veselības aprūpē valdes priekšsēdētājs tiek pielīdzināts slimnīcas direktoram ar krietni lielākām pilnvarām.
Drīz jau būs gads, kopš P. Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā nav šāda direktora, pat valde nav pilnā sastāvā, kaut slimnīcā notiek ļoti problemātisks un dārgs būvniecības process, tiek plānots un apstiprināts uzņēmuma gada budžets un jāapgūst ierastais, neprognozējamais valsts papildu finansējums gada beigās, ir arī citas problēmas - kā slavenais zaļais koridors, kurš funkcionē vāji vai drīzāk kā sanāk, kataraktas slimnieku superoperāciju skaits utt.
Arī pati tagadējā veselības ministre Anda Čakša bija „Stradiņu” valdē, taču pēc toreizējā ministra Gunta Belēviča aicinājuma amatu pameta, pievēršoties tikai Bērnu slimnīcas darbam. Saistībā ar šo slimnīcu publiski regulāri izskan gadījumi, kas liecina, ka šai ārstniecības iestādē ne tuvu viss nav kārtībā, taču oficiāli tas nekad netiek atzīts, pat bērnu nāves gadījumos ne.
Stradiņu slimnīcā neviens direktora trūkumu neizjūt, jo visus jautājumus pēc savām vajadzībām un interesēm visos augstākajos līmeņos kārto neformālais līderis Andrejs Ērglis, - labāk vai sliktāk, bet kaut kas notiek, un jaunajam korpusam ES finansējums ir.
No Čakšas puses kā potenciālais likumīgais vadītājs tika izraudzīts Dzintars Mozgis. Taču oficiāli tika izsludināts konkurss, un Mozgis neiesniedza dokumentus kā citi, „parastie” pretendenti, bet noteiktajā laikā un vietā vienkārši ieradās aprunāties, - tur netīšām sēdēja konkursa komisija, kas noklausījās cienījamā pretendenta lekciju par veselības aprūpes organizēšanu slimnīcā un viennozīmīgi atzina kā pārāku par citiem.
Mozgim gan lekciju lasīšana ir maizes darbs, par ko viņš saņem vidēji ap 1000 eiro mēnesī kā lektors RSU. Taču labas lektora prasmes nebūt neliecina par veiksmīgu teorijas ieviešanu dzīvē. Neskatoties uz solījumiem Pēterim Apinim, ka viss būs kārtībā, tika atstātas divas nedēļas laika starp uzvarētāja paziņošanu un apstiprināšanu amatā, kur šai laikā Mozga amata brāļi no „Stradiņiem” politiķu kuluāros darīja visu, lai viņš amatā nenonāktu, - kas arī notika.
Šoreiz Čakša ir izvēlējusies citu taktiku: atkal tiek sludināts konkurss, bet pretendenti pat netiek vērtēti, visi tiek atzīti par nederīgiem uzreiz. Arī šoreiz tiek uzrunāts pretendents, taču arī uzreiz tiek paziņots par tā plānoto iecelšanu – tā ir Dzemdību nama vadītāja Ilze Kreicberga, kurai uzreiz ir gatavs plāns un redzējums.
Tiek pat noorganizēts publisks Slimnīcu biedrības atzinums. Pēc preses relīzes gan nav skaidrs vai tas ir personīgs biedrības vadītāja Jevgēņija Kalēja viedoklis, vai Slimnīcu biedrībai ir bijusi valdes sēde vai kopsapulce, kur par to runāts.
Tiesa, Kalējs vienlaikus ir arī privāta medicīnas centra Jūras medicīnas centrs padomes loceklis, un, kā zināms, tieši šobrīd tiek gaidīti jaunie līgumi par valsts finansējuma piešķiršanu 2017. gadam, kas ir ļoti svarīgi Jāņa Birka īpašumā esošajai iestādei, jo bez tā centrs strādātu ar zaudējumiem. Līdz ar to nav brīnums, ka Kalējs pauž pozitīvu viedokli šādām ministrijas aktivitātēm.
Turklāt Jūras medicīnas centram (JMC) ir līgums ar Stradiņu slimnīcu par smagi slimu pacientu aprūpi, - tā ietvaros pacienti ar onkoloģijas vai citām smagām saslimšanām, kam nepieciešama medicīniskā aprūpe, tiek pārvesti uz JMC. Konkurss par šo pakalpojumu nav bijis, kaut ir arī citas veselības iestādes gan Rīgā, gan Latvijā, kas to varētu veikt. Tādēļ Kalējam kā JMC padomes pārstāvim ir būtiski līgumu saglabāt (un saglabāt arī savu amatu) – līdz ar to būt labās attiecībās ar jauno „Stradiņu” vadību.
Kreicberga ir šauri specializētas, pašvaldībai piederošas ārstniecības iestādes - Dzemdību nama valdes priekšsēdētāja. Pēdējā laikā ir pieaudzis dzmedētēja skaits Jūrmalas un ļoti strauji Siguldas slimnīcas dzemdību nodaļās, kas ļoti nepatīk Dzemdību namam, jo izvēles iespējas izmanto tieši izglītotās jaunās māmiņas, kas izvēlas sev patīkamākus un attieksmes ziņā pozitīvākas vietas, kur laist pasaulē mazuļus.
VM izstrādātajā Mātes un bērna plānā, kura radīšanā piedalījās Dzemdību nama un vispār galvenā speciāliste šai jautājumā Dace Rezeberga, tika būtiski paaugstināts finansējums grūtnieču ambulatorai aprūpei, tai skaitā privātpraksēm, un no valsts puses tika apmaksātas mākslīgās apaugļošanas procedūras ar būtisku valsts papildu finansējumu.
Jāsaka, ka plāns nav sasniedzis savu mērķi - mātes un bērna mirstības samazināšanu valsti, bet tieši pretēji, rādītāji ir dramatiski auguši. Blakus tam ginekologiem radās jaunas darbavietas privātklīnikās ar labu algu un bez nakts dežūrām, kuras arī ārsti izmantoja, atstājot tukšas darbavietas Dzemdību namā, arī neonatologi atrada labi apmaksātas darbavietas.
Rezeberga arī publiski ir paudusi bažas par katastrofālo kadru trūkumu, viņa gan nerunā arī par katastrofālo kvalitātes kritumu, kas ir radies līdz ar pieredzējušo kolēģu aiziešanu. Situācija Dzemdību namā, maigi sakot, ir dramatiska, jo savulaik nav attīstīta ambulatorā centra daļa – līdzīgi tam kā citās valstīs ir Mātes un bērna centri, kur pieejami dažādi ambulatorie pakalpojumi, kas būtu noturējuši ārstus Dzemdību nama darbavietās.
Tā ka neviļus rodas jautājums par jaunās „Stradiņu” vadītājas plānošanas, organizēšanas un menedžmenta spējām. Rīgas domes celtniecības projekti tiek stingri uzraudzīti no Labklājības departamenta puses, kur par to atbild Uldis Līkops, un Dzemdību nama vadības līdzdalība ir formāla. Vai Līkops tagad atbildēs arī par „Stradiņu” būvniecību?
Valdībai ir kritiski zems uzticības līmenis visas aptaujās, valdības darbs tiek vērtēts ļoti zemu. Vadošās partijas ZZS reitingi strauji krīt, arī Čakšas reitingi ir ļoti zemi. Būtu dīvaini, ja šāda darbošanās tos paaugstinātu, un šāda veida slimnīcas vadītāju izvēle bez konkursa tikai to pastiprina. Par to, ka Kreicberga tiek virzīta amatam, baumas izskanēja jau sen, bet nez vai viņai pašai nav pārsteigums tieši par šādu virzīšanu...
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
