Iesaki rakstu: 
Ar marta vētrām, pēkšņiem sniegiem un pat negaisu kaut kur Vidzemes jūrmalā pavasaris tomēr ir klāt. Veselības ministrs gatavojas uzvaras pār ļauno vīrusu parādei, pirms prasīt jaunus miljonus nākamās versijas apkarošanai, tai pašā laikā paštaisna truluma pārpārēm apveltīti personāži, kas labi iejutušies visu veidu sabiedrisko mēdīkļu naudas apgūšanā, steidzami kārto sev vēl kādu pusmiljoniņu (iesākumam) vēl vienai sabiedrības krieviskošanas afērai, bet iekšlietu ministre ar atturīgu eleganci turpina imitēt nozares vadīšanu.
Jūtos pavasarīgi pacilāts, jo nu ir skaidrs, ka izrāde būs, un vēl kāda! Priekšvēlēšanu atmosfērā politiķu riesta dejas kļūst jo dienas, jo košākas, un politikas vērotājiem atliek iesēsties ērtāk dīvānā un izvēlēties kādu no kanāliem: politerotiku, soft vai hard politporno.
Socioloģisko mērījumu marta rezultāti uzrāda dažas tendences, kas iezīmē interesantākos seriālus. Hardporno norisinās tā sauktajā krieviskajā elektorāta zonā: “Saskaņas” ilgstoši noturīgo reitingu strauji sev par labu pārdala agresīvi kremliniskā “Latvijas Krievu savienība” un internacionālie zilzaļrozā progresīvie jaunkomunisti.
“Saskaņas” vadībai, kas skaidri iestājas par Ukrainu, tagad jāmeklē jaunas metodes, kā apturēt šo grupveida ballīti, kur šie ir cietēju lomā. Ja tendences noturēsies, nākamajā Saeimā mēs varbūt redzēsim visas šī trīsdanča dalībnieku frakcijas vai krasākajā scenārijā pat tikai divus jaunpienācējus.
Softporno žanrā kolorītākā ņemšanās ir “Attīstībai/Par!” kārtējā atklātā pagulšanās zem azartspēļu bosiem un bijušā paristu līdera Rīgas mēra Staķa pēkšņā izkāpšana no šīs iesildītās gultiņas. Tā kā progresīvie kongresā paziņojuši, ka Saeimas vēlēšanās startēs atsevišķi, un no attparistu deķapakšas ir izvilkuši konkurentu kādreizējo iespējamo premjera kandidātu, tad reitingu uzrādītā tendence par iespēju iekļūt nākamajā Saeimā rādās itin reāla, un tas dotu plus vēl vienu frakciju nākamās valdības veidošanas sarunās.
Lielākā izvēle šoreiz ir politiskās autoerotikas žanrā. Vecajiem jaunkomunistiem no Jaunās konservatīvās partijas viņu iepriekšējais elektorāts bezkaunīgo nodevību ar kažoka apmešanu 40 miljonu afēras jautājumā un pilnīgi katastrofālo pāreju antikonservatīvo nometnē saistībā ar aktīvu tradicionālās ģimenes koncepta sagraušanas likumdošanas virzīšanu ir maksājis nonākšanu uz izkrišanas robežas, bet tas šamajiem netraucē turpināt publisku pašapmierināšanos. Savukārt viņu sīvākie konkurenti iepriekšējās vēlēšanās – Nacionālā apvienība – dara to pašu, sērīgi politmasturbējot Rīgas domes aizkulisēs un drusciņ redzamāk Saeimā. Viens otra cienīgi varoņi.
Veiksmīgāk ar nekā nedarīšanas pārdošanu publikai veicas “Jaunajai Vienotībai” un Zaļo un Zemnieku savienībai: pirmie itin veiksmīgi izliekas, ka vada valdību un ir atbildīgs un prognozējams spēks, otrie imitē opozīciju ar līdzīgām metodēm un pašlaik tīri ciešamiem rezultātiem. Tā kā reāli nekas nenotiek, tad visa darbība līdz porno žanram tā arī nepaceļas, paliekot tai pašā kategorijā, kurā spēlē Jaunā konservatīvā partija un Nacionālā apvienība.
Kas no visa šī sanāks? Kādas pārmaiņas sola Saeimas vēlēšanas? Šobrīd izskatās, ka iepriekšējam politklucīšu komplektam varētu nākt klāt vēl kādi divi trīs, kas neatrisinās pirms četriem gadiem iezīmēto problēmu: kā salikt vārdu LAIME no burtu komplekta, kurā ir vairāki D un pa kādām R un S, bet nav ne L, ne E? Nežēlīgais, ārprātīgais krievu karš Ukrainā ir sabiedrību sapurinājis un uzbudinājis emocijas, bet būtiskas izmaiņas sabiedriski politiskajā ainavā vēl nav redzamas.
Vēl ir tikai aprīlis, līdz rudenim būs jaunas epizodes jau aizsāktajos seriālos, un gan jau sāksies arī kas jauns. Gaidīsim.
Pārpublicēts no aprinkis.lv
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
