Ar marta vētrām, pēkšņiem sniegiem un pat negaisu kaut kur Vidzemes jūrmalā pavasaris tomēr ir klāt. Veselības ministrs gatavojas uzvaras pār ļauno vīrusu parādei, pirms prasīt jaunus miljonus nākamās versijas apkarošanai, tai pašā laikā paštaisna truluma pārpārēm apveltīti personāži, kas labi iejutušies visu veidu sabiedrisko mēdīkļu naudas apgūšanā, steidzami kārto sev vēl kādu pusmiljoniņu (iesākumam) vēl vienai sabiedrības krieviskošanas afērai, bet iekšlietu ministre ar atturīgu eleganci turpina imitēt nozares vadīšanu.
Jūtos pavasarīgi pacilāts, jo nu ir skaidrs, ka izrāde būs, un vēl kāda! Priekšvēlēšanu atmosfērā politiķu riesta dejas kļūst jo dienas, jo košākas, un politikas vērotājiem atliek iesēsties ērtāk dīvānā un izvēlēties kādu no kanāliem: politerotiku, soft vai hard politporno.
Socioloģisko mērījumu marta rezultāti uzrāda dažas tendences, kas iezīmē interesantākos seriālus. Hardporno norisinās tā sauktajā krieviskajā elektorāta zonā: “Saskaņas” ilgstoši noturīgo reitingu strauji sev par labu pārdala agresīvi kremliniskā “Latvijas Krievu savienība” un internacionālie zilzaļrozā progresīvie jaunkomunisti.
“Saskaņas” vadībai, kas skaidri iestājas par Ukrainu, tagad jāmeklē jaunas metodes, kā apturēt šo grupveida ballīti, kur šie ir cietēju lomā. Ja tendences noturēsies, nākamajā Saeimā mēs varbūt redzēsim visas šī trīsdanča dalībnieku frakcijas vai krasākajā scenārijā pat tikai divus jaunpienācējus.
Softporno žanrā kolorītākā ņemšanās ir “Attīstībai/Par!” kārtējā atklātā pagulšanās zem azartspēļu bosiem un bijušā paristu līdera Rīgas mēra Staķa pēkšņā izkāpšana no šīs iesildītās gultiņas. Tā kā progresīvie kongresā paziņojuši, ka Saeimas vēlēšanās startēs atsevišķi, un no attparistu deķapakšas ir izvilkuši konkurentu kādreizējo iespējamo premjera kandidātu, tad reitingu uzrādītā tendence par iespēju iekļūt nākamajā Saeimā rādās itin reāla, un tas dotu plus vēl vienu frakciju nākamās valdības veidošanas sarunās.
Lielākā izvēle šoreiz ir politiskās autoerotikas žanrā. Vecajiem jaunkomunistiem no Jaunās konservatīvās partijas viņu iepriekšējais elektorāts bezkaunīgo nodevību ar kažoka apmešanu 40 miljonu afēras jautājumā un pilnīgi katastrofālo pāreju antikonservatīvo nometnē saistībā ar aktīvu tradicionālās ģimenes koncepta sagraušanas likumdošanas virzīšanu ir maksājis nonākšanu uz izkrišanas robežas, bet tas šamajiem netraucē turpināt publisku pašapmierināšanos. Savukārt viņu sīvākie konkurenti iepriekšējās vēlēšanās – Nacionālā apvienība – dara to pašu, sērīgi politmasturbējot Rīgas domes aizkulisēs un drusciņ redzamāk Saeimā. Viens otra cienīgi varoņi.
Veiksmīgāk ar nekā nedarīšanas pārdošanu publikai veicas “Jaunajai Vienotībai” un Zaļo un Zemnieku savienībai: pirmie itin veiksmīgi izliekas, ka vada valdību un ir atbildīgs un prognozējams spēks, otrie imitē opozīciju ar līdzīgām metodēm un pašlaik tīri ciešamiem rezultātiem. Tā kā reāli nekas nenotiek, tad visa darbība līdz porno žanram tā arī nepaceļas, paliekot tai pašā kategorijā, kurā spēlē Jaunā konservatīvā partija un Nacionālā apvienība.
Kas no visa šī sanāks? Kādas pārmaiņas sola Saeimas vēlēšanas? Šobrīd izskatās, ka iepriekšējam politklucīšu komplektam varētu nākt klāt vēl kādi divi trīs, kas neatrisinās pirms četriem gadiem iezīmēto problēmu: kā salikt vārdu LAIME no burtu komplekta, kurā ir vairāki D un pa kādām R un S, bet nav ne L, ne E? Nežēlīgais, ārprātīgais krievu karš Ukrainā ir sabiedrību sapurinājis un uzbudinājis emocijas, bet būtiskas izmaiņas sabiedriski politiskajā ainavā vēl nav redzamas.
Vēl ir tikai aprīlis, līdz rudenim būs jaunas epizodes jau aizsāktajos seriālos, un gan jau sāksies arī kas jauns. Gaidīsim.
Pārpublicēts no aprinkis.lv






2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
Nesen man kāda pārmeta: “Tu esi latviete — kā tu vari dziedāt krieviski?” Un tas aizgāja līdz tai stadijai: „Krievs paliek krievs.” Es reti bloķēju cilvēkus, bet ar laiku nāk skaidra sapratne — ne ar visiem mums ir pa ceļam dzīvē.
Reiz kādā nelielā, bet lepnā ziemeļu valstī, ko sauca par Latviju, Jēkaba ielas namā valdīja Koalīcija. Viņu galvenais produkts nebija likumi vai reformas – tas bija Stāsts. Stāsts par to, ka viss tiek kontrolēts, ka drošība ir garantēta un ka jostas jāsavelk tikai tādēļ, lai vēlāk būtu vieglāk elpot. Taču 2026. gada sākumā šī Stāsta uzturēšanas izmaksas kļuva astronomiskas.
Lasu neskaitāmos rakstus par Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” slikto servisu, draņķīgo attieksmi, nenormāli augstajām cenām, atceltajiem lidojumiem, nespēju nolaisties plānotajā galamērķī, pārpārdotajiem reisiem un ārpus borta palikušo lidotgribētāju šausminošajiem piedzīvojumiem un pārdzīvojumiem.