Iesaki rakstu: 
Ar marta vētrām, pēkšņiem sniegiem un pat negaisu kaut kur Vidzemes jūrmalā pavasaris tomēr ir klāt. Veselības ministrs gatavojas uzvaras pār ļauno vīrusu parādei, pirms prasīt jaunus miljonus nākamās versijas apkarošanai, tai pašā laikā paštaisna truluma pārpārēm apveltīti personāži, kas labi iejutušies visu veidu sabiedrisko mēdīkļu naudas apgūšanā, steidzami kārto sev vēl kādu pusmiljoniņu (iesākumam) vēl vienai sabiedrības krieviskošanas afērai, bet iekšlietu ministre ar atturīgu eleganci turpina imitēt nozares vadīšanu.
Jūtos pavasarīgi pacilāts, jo nu ir skaidrs, ka izrāde būs, un vēl kāda! Priekšvēlēšanu atmosfērā politiķu riesta dejas kļūst jo dienas, jo košākas, un politikas vērotājiem atliek iesēsties ērtāk dīvānā un izvēlēties kādu no kanāliem: politerotiku, soft vai hard politporno.
Socioloģisko mērījumu marta rezultāti uzrāda dažas tendences, kas iezīmē interesantākos seriālus. Hardporno norisinās tā sauktajā krieviskajā elektorāta zonā: “Saskaņas” ilgstoši noturīgo reitingu strauji sev par labu pārdala agresīvi kremliniskā “Latvijas Krievu savienība” un internacionālie zilzaļrozā progresīvie jaunkomunisti.
“Saskaņas” vadībai, kas skaidri iestājas par Ukrainu, tagad jāmeklē jaunas metodes, kā apturēt šo grupveida ballīti, kur šie ir cietēju lomā. Ja tendences noturēsies, nākamajā Saeimā mēs varbūt redzēsim visas šī trīsdanča dalībnieku frakcijas vai krasākajā scenārijā pat tikai divus jaunpienācējus.
Softporno žanrā kolorītākā ņemšanās ir “Attīstībai/Par!” kārtējā atklātā pagulšanās zem azartspēļu bosiem un bijušā paristu līdera Rīgas mēra Staķa pēkšņā izkāpšana no šīs iesildītās gultiņas. Tā kā progresīvie kongresā paziņojuši, ka Saeimas vēlēšanās startēs atsevišķi, un no attparistu deķapakšas ir izvilkuši konkurentu kādreizējo iespējamo premjera kandidātu, tad reitingu uzrādītā tendence par iespēju iekļūt nākamajā Saeimā rādās itin reāla, un tas dotu plus vēl vienu frakciju nākamās valdības veidošanas sarunās.
Lielākā izvēle šoreiz ir politiskās autoerotikas žanrā. Vecajiem jaunkomunistiem no Jaunās konservatīvās partijas viņu iepriekšējais elektorāts bezkaunīgo nodevību ar kažoka apmešanu 40 miljonu afēras jautājumā un pilnīgi katastrofālo pāreju antikonservatīvo nometnē saistībā ar aktīvu tradicionālās ģimenes koncepta sagraušanas likumdošanas virzīšanu ir maksājis nonākšanu uz izkrišanas robežas, bet tas šamajiem netraucē turpināt publisku pašapmierināšanos. Savukārt viņu sīvākie konkurenti iepriekšējās vēlēšanās – Nacionālā apvienība – dara to pašu, sērīgi politmasturbējot Rīgas domes aizkulisēs un drusciņ redzamāk Saeimā. Viens otra cienīgi varoņi.
Veiksmīgāk ar nekā nedarīšanas pārdošanu publikai veicas “Jaunajai Vienotībai” un Zaļo un Zemnieku savienībai: pirmie itin veiksmīgi izliekas, ka vada valdību un ir atbildīgs un prognozējams spēks, otrie imitē opozīciju ar līdzīgām metodēm un pašlaik tīri ciešamiem rezultātiem. Tā kā reāli nekas nenotiek, tad visa darbība līdz porno žanram tā arī nepaceļas, paliekot tai pašā kategorijā, kurā spēlē Jaunā konservatīvā partija un Nacionālā apvienība.
Kas no visa šī sanāks? Kādas pārmaiņas sola Saeimas vēlēšanas? Šobrīd izskatās, ka iepriekšējam politklucīšu komplektam varētu nākt klāt vēl kādi divi trīs, kas neatrisinās pirms četriem gadiem iezīmēto problēmu: kā salikt vārdu LAIME no burtu komplekta, kurā ir vairāki D un pa kādām R un S, bet nav ne L, ne E? Nežēlīgais, ārprātīgais krievu karš Ukrainā ir sabiedrību sapurinājis un uzbudinājis emocijas, bet būtiskas izmaiņas sabiedriski politiskajā ainavā vēl nav redzamas.
Vēl ir tikai aprīlis, līdz rudenim būs jaunas epizodes jau aizsāktajos seriālos, un gan jau sāksies arī kas jauns. Gaidīsim.
Pārpublicēts no aprinkis.lv
Seko mums 
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
