„Jaunās Vienotības” deputāte Bērziņa Saeimas komisijā: es labprāt nedotu jums vārdu!
Pietiek lasītājs07.02.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
"Mums ir arī šodien pieteikušies dažādu organizāciju pārstāvji, kas pārstāv pretēju viedokli ārstu viedoklim. Es, godīgi, labprāt nedotu jums vārdu, jo es visnotaļ piekrītu Ārstu biedrības teiktajam. Bet, tā kā jūs esat ieradušies, mēs jūs uzklausīsim," - ar šādu ievadrunu Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē diskusiju par elektronisko smēķēšanas ierīču šķidrumu un tabakas aizstājējproduktu, kas satur aromatizētājus, aizliegšanu sāka komisijas vadītāja, "Jaunās Vienotības" (JV) pārstāve Inga Bērziņa.
Sēdē bez Finanšu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Narkologu asociācijas un Valsts policijas pārstāvjiem piedalījās arī Latvijas Tirgotāju asociācijas priekšsēdētājs Henriks Danusēvičs, Tradicionālo un bezdūmu tabakas izstrādājumu apvienības valdes loceklis Anrijs Matīss, kā arī Beztabakas produktu asociācijas (BPA) parstāvji un bezdūmu nozares asociācijas pārstāvji.
I. Bērziņa pretēji partijas biedra Krišjāņa Kariņa sludinātajai nepieciešamībai lēmumu pieņemšanā uzklausīt un sadarboties ar nevalstisko organizāciju pārstāvjiem vēlējās jau sēdēs sākumā ierādīt sanākušajiem vietu.
Vairākkārt vēstīts, ka šobrīd notiek asas diskusijas par nepieciešamību aizliet e-cigarešu aromātvielas. Minētajā 24.janvāra sēdē Sociālo un darba lietu komisijas deputāti arī neatbalstīja opozīcijas deputātu priekšlikumu, kas paredz neaizliegt elektronisko smēķēšanas ierīču šķidrumus un tabakas aizstājējproduktus, kas satur aromatizētājus.
Taču šoreiz stāsts nav par to, kas kaitīgāks - tabaka vai e-cigaretes. Par to vēl pētnieki strīdas, un pasaulē ir stipri dažādas pieejas. Taču I. Bērziņai viss ir skaidrs. Bez diskusijām un sarunām. Šoreiz vairāk stāsts ir par veidu un formu, kā pie varas esošie cenšas par šo jautājumu diskutēt.
Nav jābūt ekspertam, lai ar neapbruņotu aci redzētu, ka notiekošais ir apzināta vai neapzināta tabakas lobēšana. Iepriekš par tabakas lobija jaudu Latvijā ir izteicies arī dakteris Pēteris Apinis.
"Kopš tabakas industrijai izdevās mani izspiest no Ārstu biedrības vadības, cīņa pret tabakas smēķēšanu Latvijā vairs nenotiek. Tiklīdz, tas bija pirms četriem gadiem, Ilze Aizsilniece kļuva par biedrības prezidenti, viņa kā pirmo darbu veica – atsauca mani no smēķēšanas ierobežošanas valsts komisijas. Kopš tā laika Ārstu biedrība ne ar pušplēstu vārdu nekritizē smēķēšanu.
Bet tāda nu ir pasaules kārtība, ka smēķēšanas ierobežošana ir ārstu funkcija, jo neviens cits pa īstam smēķēšanas ļaunumu neapzinās. Ja Latvijas Ārstu biedrības prezidente slēpti lobē industriju, to sajūt visa valsts. Nevar jau to pierādīt, ka viņa tieši cigaretes lobē; viņa mēdz īstajā brīdī teikt pareizas un skaistas frāzes par smēķēšanas kaitīgumu, bet realitātē tiek rosināts neauglīgs strīds par tematu – kas ir sliktāks: cigaretes vai elektroniskās cigaretes," publiski izteicies P. Apinis.
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
