“Jaunās Vienotības” kandidāte - kolaborante atsakās komentēt savu vārdu “čekas maisā”, kandidāta anketā to neuzrāda
PIETIEK04.05.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
“Negribu atbildēt” — tāda ir Daces Kornas (“Jaunā Vienotība”) reakcija uz jautājumu par to, kāpēc viņas aģentes kartīte ar segvārdu “Filologs” atrodas LPSR VDK aģentu kartotēkā, bet vēlēšanu kandidāta anketā viņa nav norādījusi savu sadarbību ar VDK.
Dace Korna atkārtoti kandidē uz Ventspils domi no t.s. “apvienotā” jeb “Meroni saraksta”, kuru šogad sastāda “Jaunā Vienotība” un Latvijas Reģionu Apvienība. Viņa Ventspils domē darbojusies jau trīs sasaukumus jeb 12 gadus un arī šoreiz, neraugoties uz aiziešanu pensijā, startē atkal un sarakstā ir ceturtajā vietā. Kandidāte par sevi norādījusi, ka viņai esot augstākā izglītība filoloģijā (1978) un maģistres grāds humanitārajās zinātnēs (1999).
Viņa savā oficiālajā kandidātu anketā norādījusi: “Kandidāts nav sadarbojies (-usies) ar PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestiem, izklūdienestiem vai pretizlūkošanas dienestiem kā šo dienestu ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs.”
Turpretī LPSR Valsts drošības komitejas (VDK) aģentu oficiālajā datubāzē redzama kartīte uz Daces Janovnas Kornas vārda, kurā lasāms — viņa esot tikusi savervēta 1988. gada 25. janvārī zem segvārda “Filologs”. Kartītes otrā pusē redzams, ka viņu savervējuši vietējā Ventspils pārvaldē.
Uz mēģinājumiem uzdot jautājumus D. Korna pagājušajā nedēļā neatbildēja. Vispirms deputāte necēla telefonu, tad atzvanīja, bet, uzzinot, par ko runa, pārtrauca sarunu.
Nevienās no iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām šāda informācija neizskanēja, un D. Korna tika ievēlēta Ventspils domē kā “Vienotības” biedre 2009., 2013. un 2017. gada pašvaldību vēlēšanās. Tikai 2018. gada decembrī VDK aģentu kartotēka pēc ilgām politiskajām cīņām tomēr beidzot nonāca dienasgaismā — publicēšanai vairākkārt centās pretoties vairāki Saeimas deputāti, kas bija ievēlēti no “Vienotības”.
Totalitārisma seku dokumentēšanas centrs ir pārbaudījis visu 5. jūnija pašvaldību vēlēšanu kandidātu iesniegtās ziņas un nekonstatēja, ka kāds no kandidātiem savulaik būtu darbojies kā okupācijas režīma drošības dienestu štata darbinieks — šādi gadījumi iepriekš ir bijuši, piemēram, Daugavpilī. Taču pārbaude acīmredzot nav tikusi veikta attiecībā uz šo virsnieku savulaik savervētajiem aģentiem, līdz ar to D. Korna pagaidām nav svītrota no “Jaunās Vienotības” un Latvijas Reģionu Apvienības saraksta Ventspilī.
Šajā sarakstā vismaz 7 no 16 kandidātiem ir saistīti ar uzņēmumiem, kurus kontrolē Rūdolfs Meroni — viņi kā darbavietas ir uzrādījuši AS Ventbunkers, SIA Ventspils Port Services, SIA Noord Natie Ventspils Terminals u.c. Savukārt šos kandidātus regulāri izceļ R. Meroni finansētajai SIA Media Support piederošie portāli.
Savukārt attiecīgā vēlēšanu saraksta līderis, Ventspils brīvostas pārvaldes priekšsēdētājas vietnieks Ģirts Valdis Kristovskis vēl 2017. gada nogalē izlaida grāmatu “Pieskāriens”, kurā detalizēti aprakstījis savus regulāros labprātīgos gājienus pie Ventspils VDK virsniekiem, pat nebūdams aģenta statusā.
Piemēram: “Noskan telefona zvans. Tas tiešām ir no čekas! Esmu jau vairāk nekā stundu gaidījis! Un tomēr gluži priecīgs tveru klausuli, šajā dienā bija tik daudz saules! Pats majors Rubenis zvana. Kāds prieks! Es tomēr savaldu sevi,” — tā Ģ. V. Kristovskis par notikumiem astoņdesmito gadu vidū (“Pieskāriens”. R., Latvijas Mediji, 2017.)
Seko mums 
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
