“Jaunās Vienotības” kandidāte - kolaborante atsakās komentēt savu vārdu “čekas maisā”, kandidāta anketā to neuzrāda
PIETIEK04.05.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
“Negribu atbildēt” — tāda ir Daces Kornas (“Jaunā Vienotība”) reakcija uz jautājumu par to, kāpēc viņas aģentes kartīte ar segvārdu “Filologs” atrodas LPSR VDK aģentu kartotēkā, bet vēlēšanu kandidāta anketā viņa nav norādījusi savu sadarbību ar VDK.
Dace Korna atkārtoti kandidē uz Ventspils domi no t.s. “apvienotā” jeb “Meroni saraksta”, kuru šogad sastāda “Jaunā Vienotība” un Latvijas Reģionu Apvienība. Viņa Ventspils domē darbojusies jau trīs sasaukumus jeb 12 gadus un arī šoreiz, neraugoties uz aiziešanu pensijā, startē atkal un sarakstā ir ceturtajā vietā. Kandidāte par sevi norādījusi, ka viņai esot augstākā izglītība filoloģijā (1978) un maģistres grāds humanitārajās zinātnēs (1999).
Viņa savā oficiālajā kandidātu anketā norādījusi: “Kandidāts nav sadarbojies (-usies) ar PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestiem, izklūdienestiem vai pretizlūkošanas dienestiem kā šo dienestu ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs.”
Turpretī LPSR Valsts drošības komitejas (VDK) aģentu oficiālajā datubāzē redzama kartīte uz Daces Janovnas Kornas vārda, kurā lasāms — viņa esot tikusi savervēta 1988. gada 25. janvārī zem segvārda “Filologs”. Kartītes otrā pusē redzams, ka viņu savervējuši vietējā Ventspils pārvaldē.
Uz mēģinājumiem uzdot jautājumus D. Korna pagājušajā nedēļā neatbildēja. Vispirms deputāte necēla telefonu, tad atzvanīja, bet, uzzinot, par ko runa, pārtrauca sarunu.
Nevienās no iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām šāda informācija neizskanēja, un D. Korna tika ievēlēta Ventspils domē kā “Vienotības” biedre 2009., 2013. un 2017. gada pašvaldību vēlēšanās. Tikai 2018. gada decembrī VDK aģentu kartotēka pēc ilgām politiskajām cīņām tomēr beidzot nonāca dienasgaismā — publicēšanai vairākkārt centās pretoties vairāki Saeimas deputāti, kas bija ievēlēti no “Vienotības”.
Totalitārisma seku dokumentēšanas centrs ir pārbaudījis visu 5. jūnija pašvaldību vēlēšanu kandidātu iesniegtās ziņas un nekonstatēja, ka kāds no kandidātiem savulaik būtu darbojies kā okupācijas režīma drošības dienestu štata darbinieks — šādi gadījumi iepriekš ir bijuši, piemēram, Daugavpilī. Taču pārbaude acīmredzot nav tikusi veikta attiecībā uz šo virsnieku savulaik savervētajiem aģentiem, līdz ar to D. Korna pagaidām nav svītrota no “Jaunās Vienotības” un Latvijas Reģionu Apvienības saraksta Ventspilī.
Šajā sarakstā vismaz 7 no 16 kandidātiem ir saistīti ar uzņēmumiem, kurus kontrolē Rūdolfs Meroni — viņi kā darbavietas ir uzrādījuši AS Ventbunkers, SIA Ventspils Port Services, SIA Noord Natie Ventspils Terminals u.c. Savukārt šos kandidātus regulāri izceļ R. Meroni finansētajai SIA Media Support piederošie portāli.
Savukārt attiecīgā vēlēšanu saraksta līderis, Ventspils brīvostas pārvaldes priekšsēdētājas vietnieks Ģirts Valdis Kristovskis vēl 2017. gada nogalē izlaida grāmatu “Pieskāriens”, kurā detalizēti aprakstījis savus regulāros labprātīgos gājienus pie Ventspils VDK virsniekiem, pat nebūdams aģenta statusā.
Piemēram: “Noskan telefona zvans. Tas tiešām ir no čekas! Esmu jau vairāk nekā stundu gaidījis! Un tomēr gluži priecīgs tveru klausuli, šajā dienā bija tik daudz saules! Pats majors Rubenis zvana. Kāds prieks! Es tomēr savaldu sevi,” — tā Ģ. V. Kristovskis par notikumiem astoņdesmito gadu vidū (“Pieskāriens”. R., Latvijas Mediji, 2017.)
Seko mums 
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
