“Jaunās Vienotības” kandidāts Kristovskis no valsts iestādes saņēmis 100 000 eiro ienākumus par neeksistējoša amata “pildīšanu”
N. Andersons25.09.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Divarpus gadus pēc Ventspils brīvostas valdes likvidācijas tās bijušais valdes loceklis turpina saņemt vismaz 3000 eiro mēnesī, it kā šāds amats joprojām eksistētu, un to uzrāda kā galveno amatu savā kandidāta deklarācijā.
“Jaunās Vienotības” kandidāts Ģirts Valdis Kristovskis gan savās valsts amatpersonas deklarācijās, gan kandidāta anketā vairākkārt un atkārtoti uzrādījis amatu – “Ventspils brīvostas pārvalde, valdes loceklis”, arī “valdes priekšsēdētāja vietnieks”.
2019. gada decembrī, kad pēc Jāņa Bordāna un Jura Juraša braucienu uz Vašingtonu “Konservatīvo” politiķiem izdevās izlūgties Latvijas valsts iestādes – Ventspils brīvostas pārvaldes – ievietošanu ASV sankciju sarakstā, Saeima sāka aktīvi mainīt likumus.
2019. gada 12. decembrī ar grozījumiem, kas stājās spēkā divas dienas vēlāk, Saeima samazināja Rīgas un Ventspils ostās valdes locekļu skaitu līdz četriem, izslēdzot pašvaldības pārstāvjus.
Jau 20. decembrī stājās spēkā nākamie grozījumi, kas tālāk noteica: “Līdz dienai, kad stājas spēkā likums, ar kuru tiek mainīts Latvijas ostu pārvaldības modelis […], Ventspils ostas pārvalde darbojas, ievērojot šādus nosacījumus: […] tās valdē ir četri valdes locekļi. Līdz šā pārejas noteikumu punkta spēkā stāšanās dienai Ventspils ostas valdē ieceltie locekļi turpina veikt savus pienākumus līdz atbrīvošanai vai līdz brīdim, kad iestājas cits tiesisks pamats valdes locekļa amata zaudēšanai.”
Šādas normas noteiktas Ostu likumā (iepriekšējais tā nosaukums – “Likums par ostām”), savukārt konkrēti Ventspils brīvostas likumā, kuru Saeima grozīja vienlaicīgi ar iepriekšminēto likumu, uz pusi jau samazinātā valde tika likvidēta pavisam.
Ventspils brīvostas likuma II nodaļas “pārvaldes organizācija” 5. pants “Brīvostas pārvalde” nosaka, ka Ventspils “brīvostas pārvaldīšanu veic Brīvostas pārvalde”. Ar Ventspils brīvostas likuma grozījumiem, kas stājās spēkā 2019. gada 20. decembrī, brīvosta kā tāda turpināja strādāt, taču no tās struktūras tika pilnībā dzēsta valde, jo no likuma tika izslēgts 6. pants, kurš paredzēja, ka jebkāda valde (neatkarīgi no tā, cik locekļu sastāvā) Ventspils brīvostas pārvaldē vispār ir.
Iepriekš šis pants noteica, ka “Brīvostas pārvaldes augstākā lēmējinstitūcija ir Brīvostas valde. Tās locekļus amatā ieceļ un no amata atbrīvo Likuma par ostām 8. pantā noteiktajā kārtībā”. Taču kopš 2019. gada 20. decembra attiecīgais likuma pants, kurš paredz valdes eksistenci Ventspils brīvostas kopējā struktūrā, no likuma tika izslēgts pilnībā.
Stājoties spēkā grozījumiem Ventspils brīvostas likumā un zaudējot locekļa amatu valdē līdz tās likvidāciju, Ģirts Valdis Kristovskis (“Jaunā Vienotība”) turpināja saņemt vairāk nekā 3000 eiro mēnesī, “turpinot strādāt” neeksistējošajā valdē.
Nākamajā gadā pēc Ventspils brīvostas valdes likvidēšanas Ģ. V. Kristovskis kā “valdes priekšsēdētājs” par nepastāvošā amata pildīšanu no brīvostas pārvaldes saņēmis 37 131 eiro, tātad 3094 eiro mēnesī.
2021. gadā, tātad vairāk nekā pilnu gadu pēc Ventspils brīvostas valdes likvidēšanas, Ģ. V. Kristovskis no šīs valsts iestādes turpinājis saņemt vidēji 3034 eiro mēnesī, kas gadā veidojuši 36 468 eiro.
Tā kā savā “Jaunās Vienotības” kandidāta anketā viņš joprojām – vairāk nekā divarpus gadus pēc šī amata likvidācijas – turpina uzrādīt sevi kā “Ventspils brīvostas valdes locekli” un pieņemot, ka turpina par to saņemt vismaz 3000 eiro mēnesī, tad uz šo brīdi Ģirts Valdis Kristovskis kopš amata likvidācijas par tā “pildīšanu” saņēmis 100 599 eiro no nodokļu maksātāju (šinī gadījumā – ostas maksu) naudas.
Tātad 2019. gadā bijusi situācija, kurā Ostu likuma pārejas noteikumos bijis definēts: “Līdz šā pārejas noteikumu punkta spēkā stāšanās dienai Ventspils ostas valdē ieceltie locekļi turpina veikt savus pienākumus līdz atbrīvošanai vai līdz brīdim, kad iestājas cits tiesisks pamats valdes locekļa amata zaudēšanai.” Redzams, ka šis cits tiesiskais pamats iestājies faktiski nekavējoties, jo no Ventspils brīvostas likuma valde izslēgta tajā pašā dienā. Turklāt Ventspils brīvostas likuma kā speciālā likuma normas jebkurā gadījumā ir augstākas nekā Ostu likuma normas, jo Ostu likums ir vispārējais tiesību akts (šādu tiesību normu hierarhiju nosaka Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 9. panta 6. daļa).
Salīdzinājumam jāpiezīmē, ka Rīgas brīvostā ar valdi viss ir kārtībā — Rīgas brīvostas likumā identiskais 6. pants nav ticis izslēgts, un tas joprojām nosaka, ka Rīgas brīvostas valdē ir četri valdes locekļi, kā arī pārvaldnieks. Taču Ventspils brīvostā ir pretēji.
Kandidāts: https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidati/girts-valdis-kristovskis
Ostu likums: https://likumi.lv/ta/id/57435-ostu-likums
Ventspils brīvostas likums: https://likumi.lv/ta/id/41737-ventspils-brivostas-likums
Rīgas brīvostas likums: https://likumi.lv/ta/id/3435-rigas-brivostas-likums
https://likumi.lv/ta/id/249322-oficialo-publikaciju-un-tiesiskas-informacijas-likums
Seko mums 
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
Pirms diviem gadiem bērnu ārste Anda Čakša kļuva par izglītības un zinātnes ministri, un viņa skaidri apzinājās, ka bērni jāapmāca peldētprasmē, jo tas glābj bērnu dzīvību. Un vēl viņa apzinājās un deklarēja, ka bērniem jāapmeklē peldēšanas nodarbības, jo tas nostiprina veselību, samazina aptaukošanos un nostiprina stāju. Man ir šo solījumu videoieraksti. Pagājuši divi gadi, bērnu peldētprasmes veicināšana palikusi tukšu solījumu un birokrātisku atskaišu līmenī. 
Šis būs hrestomātisks pastāsts par ierēdņu un politiķu attiecībām. Un te pat nav runa par to, ka konkrētais politiķis ir bijis gana vājš, lai konkrētajā attiecību partijā tiktu apspēlēts, bet gan vairāk to, kādā varas, nesodāmības un ārēju stimulu (?) paralēlajā universā mēdz dzīvot ierēdņi, kuriem mēs visi maksājam algu un esam pastarpināti deleģējuši milzu varu.
Politologs Jānis Ikstens šajās dienās ir paudis, ka lielā problēma ir nevis reisu atcelšana, par ko tagad liela ažiotāža, bet gan tas, ka pretēji solījumiem “airBaltic” joprojām nav izdevies piesaistīt investoru. Precīzi! Bet kāpēc nenāk investors? Jo redz, ka investora piesaiste ir izmisuma solis, lai izdzīvotu, tāpēc vēl nogaida, līdz varēs, tā teikt, savākt par sviestmaizi? Iespējams.
