„Jaunās Vienotības” politiskā platforma - drīkstam klaji melot ārzemju latviešiem?
Rihards Kols*11.08.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Priekšvēlēšanu laiks šogad nes visādus brīnumus, taču patiešām nebiju gaidījis, ka viena no koalīcijas partijām - Jaunā Vienotība, kas tik ļoti savās reklāmās uzsver patiesas komunikācijas nozīmi, nodarbosies ar klaju melu izplatīšanu, lai tikai vinnētu kādu plusiņu vēlēšanās.
Kā diasporas likumprojekta sākotnējās redakcijas izstrādātājs un Saeimas Ārlietu komisijas darba grupas diasporas likumprojekta izstrādei vadītājs biju visnotaļ pārsteigts, uzzinot, ka Diasporas likumu, izrādās, izstrādājusi Latvijas Republikas Ārlietu ministrija ciešā ārlietu ministra Edgara Rinkēviča uzraudzībā. Jauna Vienotība, bet tie paši vecie triki un paradumi…
Īss atskats nesenā pagātnē - pērnā gada nogalē ārlietu ministrs aicināja deputātus iesūtīt savus priekšlikumus ikgadējā ārlietu ziņojuma sākotnējās redakcijas papildināšanai, kas tobrīd šķita patiesi koleģiāls un uz sadarbību vērsts solis no ministra puses. Tā kā biju jau izstrādājis sākotnējo redakciju diasporas likumprojektam, kopā ar virkni citu priekšlikumu, aicināju ziņojumā iekļaut apņemšanos pieņemt diasporas likumu jau 2018. gadā. Pēc mana ierosinājuma, šī sadaļa tika iekļauta.
Un laikam tieši tad, kad ar vislabākajiem nodomiem vērsos pie Ārlietu ministrijas ar sākotnējo diasporas likumprojekta versiju, aicinot šī likumprojekta tapšanā sadarboties, Jaunā Vienotība izlēma, ka ir vērts piesavināties svešas idejas un paziņot, ka tajā jau top diasporas likums.
Kad nesaprašanās bija nogludinātas un darbs pie diasporas likuma norisinājās Saeimas Ārlietu komisijā, atkal šķita, ka varam sadarboties. Četru mēnešu laikā, kad darba grupa intensīvi strādāja pie tā likumprojekta, kuru Saeima pavasarī pieņēma pirmajā lasījumā, Rinkēviča kungu neredzējām ne reizi. Nebija ne zvanu, ne vēstuļu. Bet piedalījās pārstāvji no Ārlietu ministrijas, kas, kopā ar citām ministrijām un organizācijām, sniedza milzīgu pienesumu mūsu kopīgajam darbam. Tiešām šķita, ka esam beiguši “vilkt deķīti katrs uz savu pusi”.
Bet šoreiz esat pāršāvuši pār strīpu.
Vēršos pie Jums, Kariņa kungs. Vai tiešām šī ir Jaunās Vienotības politiskā platforma? Edgars Rinkēvičs savos ierakstos aicina "demokrātiskā centra un nacionāli konservatīvajām partijām" vienai otru atbalstīt, bet patiesībā vienkārši darām visu, kas ienāk prātā? Izdomājam, ka drīkstam klaji melot ārzemju latviešiem?
Cienīga rīcība būtu atvainoties. Ne man, bet tiem vēlētājiem, kuriem esat samelojuši.
Un nevajadzētu visu atbildību uzgrūst nabaga preses sekretāram, kas sagatavoja atbildi. Ticu, ka jūs neesat tik zemiski un vāji.
* 12. Saeimas deputāts, Ārlietu komisijas priekšsēdētāja vietnieks
Seko mums 
Policijas nolaidība, nenovēršot vīrieša īstenotu jaunas sievietes vajāšanu, apdraudēšanu un galu galā – nonāvēšanu, ir atgriezusi publiskajā telpā jautājumu par Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (turpmāk – Stambulas konvencijas) ratifikāciju. Latvijas valdība šo konvenciju parakstīja jau 2016. gadā, tomēr šādai rīcībai ir tikai politisks, bet ne juridisks spēks. Lai konvencija taptu patiešām saistoša, nepieciešama parlamenta rīcība ratifikācijas veidā, kam jau septiņus gadus pietrūkst deputātu vairākuma.
Tas, protams, ir simboliski, ka Latvijas Saeima nolēmua vēlēt Latvijas prezidentu 31. maijā – Pasaules dienā bez tabakas (World No Tobacco Day).
Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcija uzskata, ka šajā saspringtajā ģeopolitiskajā situācijā, kāda valda pasaulē, nav īstais laiks, kad Latvija var ļauties eksperimentiem valsts prezidenta izvēlē, tāpēc balsojumā par valsts prezidentu deputāti atbalstīja ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču, kuram ir visatbilstošākā pieredze un zināšanas šodienas apstākļiem.
Kurta Vonnegūta romānā "Kaķa šūpulis" var atrast Bokonona dziesmiņu, kas ir gana dziļdomīga: Žūpa, kas parkā uz soliņa dzied, Mednieks, kas tīģeru medībās iet, Ķīniešu zobārsts, Angļu karaliene Ir mezgliņi, ko viens pavediens sien. Smalks, smalks pavediens – Tik dažādi ļaudis, bet kamoliņš viens.
Kurš
Laikā, kad tik daudz emociju un spraigu cīņu uz ledus, sāncensības gars pēkšņi pārņēmis arī gluži negaidīti saformējušos komandu – Latvijas psihiatrus. Lai arī patīkamāk noteikti būtu svinēt Latvijas svarīgāko uzvaru, diemžēl nāksies brīdi uzkavēties arī šajā publiskās diskusijas laukumā, īsi atvairot izdarītos metienus pa maniem vārtiem.
Tā vien izskatās, ka pašreiz izvirzītajiem valsts prezidenta amata kandidātiem nav cerību iekarot Rīgas pili, jo nevienam nav nav tik liela atbalsta, lai saņemtu ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu. To lieliski apzinās arī politiķi.
