Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

„Tikko es sāku interesēties par to, kas mūsu valstī notiek ar Satversmes aizsardzības biroju, ar drošības struktūrām, tā es kļuvu par trako,” – tā sarunā ar Pietiek par Satversmes aizsardzības biroju, par KNAB, par politiku un valsti atzīst bijušais deputāts, bijušais Saeimas Nacionālas drošības komisijas (NDK) priekšsēdis, bijušais iekšlietu ministrs Dzintars Jaundžeikars.

Kāpēc augstākās valsts amatpersonas ir diezgan inertas par jautājumiem, kas saistīti, piemēram, ar Satversmes aizsardzības biroju (SAB)? Kāpēc ir vērojams tāds viedokļu un diskusijas trūkums? Tās ir bailes, ka SAB neiedos vai atņems pielaidi?

 

Tieši tā. Esmu pietiekami ilgi strādājis ar šiem jautājumiem, gan kā iekšlietu ministrs, gan kā deputāts pētījis šo situāciju. Šeit slēptā veidā ir vienas drošības iestādes pārraudzība par valsti, nevis otrādi.

Jūs gribat teikt, ka SAB ir milzīgas, nepamatoti lielas pilnvaras?

Jā. Tā ir vienīgā iestāde valstī, kuras vadītāja lēmumus attiecībā uz pielaižu piešķiršanu nevar pārsūdzēt tiesā. Savukārt pielaides piešķiršana cilvēkam nozīmē darbu, karjeru utt. Ar šo jautājumu ir izšķirts faktiski viss operatīvajā un arī politikas sfērā strādājošo liktenis.

Vai, jūsuprāt, SAB kaut kā manipulē ar šo pielaižu piešķiršanu?

 

Redziet, ja nav kontroles, visatļautība pieaug. Pētot šo jautājumu un iepazīstoties arī ar Vācijas pieredzi, esmu sapratis, ka mūsu drošības sistēma būtībā ir pilnīgi ačgārna. Bundestāga deputāti nevarēja saprast, kā tas tā var būt, ka parlamenta pakļautībā esoša iestāde lemj par deputātu pielaidēm.

Vai, jūsuprāt, SAB ir nekontrolējama struktūra ar lielām pilnvarām?

Jā.

Kā tad tas ir? Vai Jānis Kažociņš visus tur savā dūrē?

Kāpēc Kažociņš? Viņš taču nav viens, turklāt arī viņu kādreiz tikai izvirzīja šim amatam.

Kažociņa kungs nāk no Rietumiem. Viņš ir ļoti pieņemams NATO, ASV - partneri viņu atbalsta, un šeit tiek darīts viss, lai viņš būtu formālais SAB vadītājs, jo, izmantojot to, var darboties sistēma, kāda tā ir. Būtība jau ir cita, ir sava zināma grupa, kas ir saistīta ar SAB un kas sistēmu kontrolē.

Kas tā ir par grupu?

Viņa jau var arī mainīties. Pašreiz zināma liela ietekme tur ir vietniekam, kurš aizgāja prom. Viņš ilgi strādāja SAB un virzīja likumdošanā izmaiņas, lai stiprinātu SAB.

Vai runājat par bijušo SAB priekšnieka vietnieku Uldi Dzenīti?

Jā.

Vai tas ir reāli, ka, piemēram, kriminālprocesu vai pārbaudi par kādu SAB amatpersonu var tā vienkārši nolikt „uz bremzēm”?

 

Kādēļ ne? Es biju iekšlietu ministrs, es labi atceros, kur bija lietas, kas bija saistītas ar noklausīšanos, - viņas bija sen noliktas „uz bremzēm”.

Kas bremzes ieslēdz?

Nu, kaut kā tās lietas apstājas. Mēs jau to arī jūtam šodien. Tā pati Bora lieta – reakcija no visaugstāko amatpersonu, ar vislielākajām privilēģijām puses bija nekāda, pilnīgi nekāda, viņi neuztraucās par to.

Runājot par SAB – šajā birojā vispār nav uzskaites un kontroles ne par piesegpasēm, ne automašīnu numuriem, kurus viņi lieto. Tomēr neviens viņus pie atbildības nesauc.

Vai tā ir normāla situācija, ja SAB izlūkošanas šefs ilgus gadus sadarbojas ar cilvēku, kuru apsūdz par desmitos miljonu lielu naudas atmazgāšanu un kurš apgrozās kriminālās aprindās?

 

Viņš jau nav vienīgais, kas sadarbojas ar kriminālām aprindām. Tas rāda, ka SAB ir iestāde, kurai dotas lielākas pilnvaras nekā citām iestādēm. Tas pats jau bija ar citu SAB darbinieku Sparānu, kuru automašīnā arī brauca viens no kriminālo aprindu autoritātēm.

Tā, protams, nav normāla situācija nacionālajā izlūkdienestā. Šeit jau parādās būtība, ka kontroles pār SAB nav, tāpēc jau es saku, ka mums ir nevis parlamentāra valsts, parlamentāra kontrole, bet mūs visus savā kontrolē un iespaidā tur viena drošības iestāde. Neviens gan to negrib atzīt. Mums šī drošības iestāde ir arī vienīgā, kura ir zem likuma par valsts noslēpumu un arī, piemēram, visi kritēriji, kā personai piešķir pielaidi valsts noslēpumam, ir klasificēti.

Visās Eiropas un NATO valstīs viņi ir atklāti, visiem pieejami. Tas darīts ļoti apzināti, lai jebkurš cilvēks, kas iet strādāt darbā, kurā nepieciešama pielaide, zina, kādi ir šie kritēriji, lai iestāde nevarētu manipulēt. Otrs, arī sabiedrība, zinot, kādi ir kritēriji pielaides saņemšanai, var uz to reaģēt. Mums ir vienīgā valsts no visām, kur kritēriji pielaides iegūšanai ir slepeni.

Mēs vienmēr kladzinām, ka mums ar Eiropu jāsaskaņo visa likumdošana, - tad šī ir viena lieta, kas nav saskaņota ar ES un par kuru neviens neko nerunā, ka kaut kas ir jāmaina, ka likumdošana jāsaskaņo ar ES.

Jūs mēģinājāt?

Esmu iesniedzis prezidentam ziņojumu pusgadu atpakaļ, bet katrā ziņā prezidents no šīs sarunas vienmēr izvairījās.

Kāpēc, jūsuprāt, esat kļuvis balto vārnu un vienmēr Saeimā tikāt kritizēts par savām darbībām, iniciatīvām?

Tieši tāpēc, ka esmu izpētījis, ka šī situācija ar drošības iestādēm valstī nav normāla, un gribēju veikt izmaiņas, jo man tas nelikās normāli. Bet ir cilvēki, kas strādā pret to, un viņu rokās ir ļoti liela vara. Šī situācija ir ļoti bīstama.

Vai teorētiski ir iespējams, ka SAB var nodrošināt jumtu kaut kādām kriminālām aprindām?

 

Nevis teorētiski, arī praktiski.

Bez Bora – Hartmaņa piemēra vai jums zināmi vēl citi?

 

Nu, katrā ziņa nekāda pārbaude nav sekojusi arī pēc tā gadījuma ar Sparāna automašīnu. Ne jau tas tā vienkārši bija ar šo mašīnas numuru. Varbūt tur ir desmitiem un simtiem numuru, kurus SAB paņem ar norādi, ka vajadzīgi aģentiem. Ja pie CSDD atnāk no SAB un prasa numurus, tad CSDD jau klusēs un izpildīs šos rīkojumus, taču mēs jau nezinām, kāpēc šos piesegnumurus vajag, kā viņi tiek lietoti, varbūt taču arī tā, ka aiz tā slēpjas zagto auto tirdzniecība, varbūt savādāk.

Kam tas būtu jāizmeklē?

Šī ir tā situācija. Mēs skandinām - prokurors, bet arī prokurora uzraugošā funkcija ir minimāla, ir tikai viens prokurors, kas uzrauga, Usānes kundze.

Mēs [Nacionālās drošības komisija] ar viņu esam runājuši, un viņa atzīst, ka viņiem trūkst resursu un spēka, lai šo uzraudzību īstenotu. Un vienalga, lai prokurors kaut ko varētu baudīt, viņam būs jāiet uz SAB un jāsaņem pielaide, - ja SAB to neiedos, tad sveiki. Te jau ir tā lieta, ka pielaides saņemšanas kritēriju nav publiski, un tur ir viens tāds punkts  - nebauda uzticību, kas ir ļoti manipulējams.

   

Bet varbūt šis ir sabiedrības uzticības jautājums, - mums vienkārši ir jāuzticas SAB godīgumam kā nacionālas drošības institūcijai?

 

Parlamentārā uzbūve nav tikai Latvijā, un tā paredz parlamenta kontroli.

Mēģinājumi pastiprināt parlamentāro kontroli jau bija, proti, ļoti asi kritizētie Kalvīša valdības virzītie grozījumi drošības likumos?  

 

Tajos grozījumos jau nekas īpašs nebija. Toreiz tas bija sagrozīts un medijiem pasniegts nepareizi.

Būtībā es varu teikt, ka Vaira Vīķe – Freiberga meloja, pasniedzot sabiedrībai, ka tiek taisītas „nu tādas” likumu izmaiņas. Ar prezidenti toreiz „strādāja” SAB, kam šīs izmaiņas drošības likumos nebija vajadzīgas.

Vai drošības iestādes vāc informāciju par amatpersonām, deputātiem, veido tā sauktos dosjē?

Vairāk vai mazāk dienesti savstarpēji sadarbojas un kaut ko vāc. Katrā ziņā Saeimas NDK bija nonākusi pie secinājums, ka ir jāveic pārbaude par šīm lietām, par tām pašam pašām piesegpasēm, jo Latvija jau nav milzīga izlūkdienesta valsts ar milzīgiem plāniem ārzemēs utt. Šie jautājumi, piemēram, vispār nav kontrolēti – cik, kam, kāpēc?

Uz šo komisijas pieprasījumu SAB negribēja dot atbildi, un, tā kā šī informācija paralēli bija pieprasīta no iekšlietu ministrijas pārraudzībā esošās Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, iekšlietu ministre Linda Mūrniece uzreiz šo vēstuli publiskoja.

Ja mēs ņemam pēc likuma, šī informācija Saeimas NDK bija jāsniedz. Es ceru, ka tagad komisija to tupinās.

Tajā pašā laikā izskanēja, ka jūs partijas smagsvaru uzdevumā rūpējaties par uzturēšanās atļauju krievu miljardierim, tā dēvētajam krievu alkohola karalim Jurijam Šefleram.

Šeflers ir Izraēlas pilsonis, viņš nav pat Krievijas pilsonis. Ir tikai tas, ka Krievijai viņš ir slikts cilvēks. Viņš daļu sava biznesa pārnesa uz Latviju, uz a/s Latvijas balzams, kurš strādā un ražo, maksā lielus nodokļus. Šefleram te ir māja, un viņš Latvijā attīsta nekustamos īpašumus, viņš jau pēc visiem kritērijiem atbilst tam, lai saņemtu uzturēšanās atļauju.

Bet kas mums notiek? Mums notiek absurds. Mēs neaizstāvam tos, kas atnes šeit labumu un veido biznesu, mūsu drošības dienesti strādā Krievijas interesēs.

Šeflers bija iesniedzis visus dokumentus, oficiāli, lai viņš varētu dzīvot savā īpašumā utt. Un Latvija, kura varētu domāt par tiem, kas šeit iegulda un atstāj naudu, lai viņus aizsargātu, neko nedara.

Viņš prasīja, lai var droši šeit braukt, dzīvot. Krievija viņu ir ielikusi Interpola datu bāzē, prasot izdot, bet katra valsts individuāli lemj par to, vai izdot vai neizdot. Tas ir jautājums, kā katra valsts par to domā.

Latvijai vienkārši būtu jāgarantē, ka viņš var mierīgi te braukt, dzīvot, vadīt savus uzņēmumus un ka viņu vienkārši Latvijā neapcietinās policija pēc Krievijas pieprasījuma.

Tas, ka pret Šefleru bija tāda kampaņa, pilnīgi izskatās kā tāds krievu specdienestu pasūtījums.

Bet tas bija pārmetums jums, ka jūs personīgi, izmantojot NDK vadītāja amatu, interesējaties par konkrētām personām, lietām?

 

Tie bija meli. Komisija neprasīja informāciju par personām, kā to Mūrniece teica. Tāda informācija nebija prasīta. Mūrniece sāka izplatīt arī melus par kaut kādu izmeklētāju, kas it kā saistīts ar manu dēlu. Tie taču bija pilnīgi meli.

Tai paša laikā jums izveidojusies tāda reputācija, kāda ir, un te jautājums - kam ticēt? Jums, kas saka, ka tie ir meli, vai ministrei?

 

Es jau viens pats ne par piesegpasēm, ne citām lietām neizlēmu. Komisija izlēma pieprasīt šo informāciju, jo komisijā [Saeimas NDK] ienāca informācija, ka ir pārāk daudz šo piesegpasu. Mēs prasījām, cik tad tādu ir.

Tomēr te arī ir risks, ja, teiksim, Saeimas komisijas pieci deputāti zinās, kādām personām izdotas piesegpases, kuri ir aģenti, tas taču var apdraudēt nacionālo drošību.

Saeima rada valstī dienestu, un, ja tāds dienests ir radīts, tad tas arī ir jākontrolē. Ja šī persona, kas darbojas NDK šādu informāciju izpaudīs, tad tas ir tas pats, ja to izpaudīs, piemēram, Kažociņš vai SAB darbinieki. Ja nav kontroles, tad var izdot, piemēram, piesegpasi Hartmanim, var, piemēram, izdot paši sev un par to saņemt otru algu kā aģenti.

Kad bijāt iekšlietu ministrs, vai tad jums negribējās izmantot šo ietekmi, šo sajūtu, ka varat kontrolēt situāciju?

Tur nemaz nekādas ietekmesd nav, jo ministrs nevar neko pavēlēt policijas priekšniekam.

Kā nav? Jūs pats sakāt, ka Mūrniece ir iespējas pavēlēt, iegūt informāciju?

 

Jā, nu ir dažādas atšķirības.

Toreiz, kad bijāt ministrs, jūsu jaunajai paaudzei - dēlam nebija tādas sajūtas, ka, ja jau tētis ir ministrs, tad jau es varu darīt, ko gribu?

Maniem dēliem nekad tā nav bijis, jo viņi ir vairāk sodīti nekā citi. Tā situācija ar manu dēlu toreiz bija pavisam citādāka. To es zinu - katru cilvēku, kas tur piedalījās, un kā tas bija patiesībā. 

Jūs aizvien turaties pie versijas, ka jūsu dēlam narkotiskās vielas tika piebērtas?

Es nevis turos, bet zinu, ka tā bija, un zinu konkrētus cilvēkus, kas to izdarīja. Apmainīja viņam glāzes. Protams, ka mans dēls savu reizi iedzer, bet vienmēr tikai tad, ja viņam pašam nekur nav jābrauc ar mašīnu. Viņš nav tik stulbs, lai brauktu ar mašīnu, kad iedzer. Tā ka to es zinu, kā tas bija un kas to plānoja.

Tas ir tāpat, kā man pašam bija, kad vēl pirms dēla aizturēšanas man, braucot vakarā uz māju, piebrauca priekšā liels džips, izraisot avārijas situāciju. Tas cilvēks tika izsaukts, pratināts, tas bija viens no kriminālām aprindām, viņam bija licies, ka es gribu viņam uzbraukt, jo viņš stāvēja šosejas malā. Tas bija janvārī, ziemā.

Jūs arī uzskatāt, ka informācija par jums, kā bijušo iekšlietu ministru, Saeimas NDK vadītāju tiek apzināti sagrozīta, jo jūs pretojaties sistēmai?

 

Jā. Tāpēc, ka es esmu izpētījis visas šīs lietas.

Tajā pašā laikā ir informācija, ka jūs tiekaties ar bijušo SAB priekšnieku, ar Lemberga ietekmi saistīto Laini Kamaldiņu?

Nu, nē.

Tomēr mediji ir par to ziņojuši, un Kamaldiņa reputācija nav no tām labākajām.

Reputācija ir stiepjams jēdziens. Kamaldiņa saistība ar Lembergu ir Lemberga jautājums. Te jau ir runa pār pārkāpumiem, kas saistīti ar SAB.

Varbūt tomēr tā ir cīņa nevis par drošības iestādēm un to ietekmi, bet politiska cīņa par to, kurš kontrolēs šo informācijas plūsmu, kurš politiskais spēks kontrolēs procesus, kurš būs pie siles?

Nu, es tam nepiekrītu. Kad, piemēram, Kamaldiņš vadīja SAB, viņiem bija jāiet uz Saeimas komisiju un jāatskaitās par visām lietām. Tagad tā nav.

Saeimas komisija sanāk, paklausās, ko atbildīgie drošības dienestu vadītāji norunā, un viss. Ne jau tāda ir parlamenta kontrole. Šī parlamentārā kontrole jau tieši tāpēc ir domāta un izpaužas, lai varas partijas nevarētu izmantot šo informāciju, šo statusu kaut kādās interesēs, kaut kāda viena politiskā spēka interesēs. Tāpēc jau arī Saeimas NDK ir pārstāvji no gandrīz visām Saeimas frakcijām.

Bieži ir arī tā, ka tie komisijas locekļi neuztver to dziļāko būtību. Arī par tām piesegpasēm, ko mēs prasījām, – ir taču skaidrs, ka nav šīs kontroles, nav informācijas par to cik daudz, un kā.

Jā, bet jūs tomēr kuluāros dēvē par „trako” Jaundžeikaru, un norāda, ka jūs informāciju par tām pašām piesegpasēm prasījāt konkrētās interesēs?

Jā, mani pataisa par trako, saka, ka man sazvērestības teorijas rādās, un tamlīdzīgi. Taču viens aiz otra tie fakti atklājas, un teorijas pierādās.

Jo tā situācija ir tāda, ka arvien nekontrolētāki ir drošības dienesti, jo viņi jūtas visvarenāki, nekontrolēti, un tā tas attīstīsies, ja nebūs gribas no parlamenta kontrolēt un, ja visu laiku visi baidīsies. 90.gados, kad cilvēkus organizēja uz barikādēm, tad es nedomāju, ka organizēja šādai valstij un sistēmai, kad drošības iestādes kontrolē visu.

Ja es mājas apskatos, tad man ir visādi nopelni, bet, kad es sāku interesēties par to, kas mūsu valstī notiek ar SAB, ar drošības struktūrām, tad es kļuvu par trako.

Ļoti aktuāls šobrīd ir jautājums par KNAB, par priekšnieka Normunda Vilnīša spēju vadīt šo biroju.

Te jau atkal parādās, ka likums ir dažāds. Vilnītis nevar īstenot savas pilnvaras, kamēr tam pretojas vietnieki Strīķe un Vilks.

Bet vai jūs varat pieņemt viedokli, ka nevajag „tikt vaļā” no Strīķes un Vilka, ka problēma ir Vilnītī, kurš nespēj vadīt KNAB, kurš nav autoritāte, kuram, iespējams, ir skeleti skapī un kurš vienkārši nav labs vadītājs?

Ļoti interesanti. Neviens jau pret Vilnīti neiebilda, kad viņš izgāja šo konkursa ceļu un kļuva par KNAB priekšnieku. Arī pie prezidenta, Nacionālās drošības padomē (NDP) neviens toreiz neko neiebilda. Te jau nav diskusija par viņa profesionālajām spējām, viņam tomēr ir pieredze.

Tajā paša laikā ir runas, ka Vilnīša sieva kādreiz nodarbojās ar alkohola importa biznesu, ka viņai ir ļoti lieli parādi. Tas taču uzdod jautājumu, vai viņš tāpēc ir atbilstošs šim amatam.

Lai KNAB strādātu, ir vajadzīgs tāds cilvēks, kas ir bijis arī biznesā, jo visas lietas jau ir saistītas. Jautājums, vai viņš ir sodīts, vai viņa sieva ir par to sodīta, par šo alkohola biznesu. Nē.

Piemēram, par mani ņirgājas, ka es esmu piensaimnieks vai arī zemnieks, vai biezpiena dīzelis, un kas tik es neesmu. Cilvēki mani izvirzīja, es kandidēju vēlēšanās, un mani ievēlēja.

Tāpat, ja Vilnītis būtu nodzēries, atkarīgs, tad varētu teikt, ka viņu var ietekmēt, bet viņš nav.

Tomēr, kad Vilnīti apstiprināja amatā bija arī runas, ka viņš nāk ar Aināra Šlesera vadītās LPP/LC cilvēku gādību, vēlāk atklājās, ka viņa ģimenei ir loti lieli parādi.

Viņam personīgi nekādu lielu parādu nav. Ja mēs paņemsim KNAB darbiniekus, tad tik tiešām redzam, ka tur daudziem ir parādi, kredīti, kuri pārsniedz atalgojumu, bet tad vienmēr ir iemesli - apprecējis sievu ar milzīgu māju u.tml. Visādi brīnumi.

Runa ir par to, ja Vilnītis kaut kādu noziegumu izdarījis, tad to vajag pierādīt. Viņam uzdeva sakārtot KNAB struktūru, un viņš to visu darīja. Tikai tad, kad vietniekiem par darbu bija jāatskaitās, radās šīs domstarpības, jo KNAB bija radīta tāda sistēma, ka priekšnieks nolikts kaut kā atsevišķi, lai viņš tur sēž un kaut ko tur runā, bet mēs paši tur visu darīsim.

Ir taču skaidrs, ka iestāde, komanda nevar strādāt, ja ir domstarpības, ja priekšnieks nav līderis, ja ir aizdomas utt.?

Iedomājieties situāciju. Jūs esat valsts iestādes priekšnieks, bet jūs pārraugoša amatpersona nerunās ar jums, bet uzklausīs vietniekus, jo tie ir viņa cilvēki. Jūs domājat, ka tā ir iespējams strādāt?

Bet priekšniekam būtu jābūt autoritātei, līderim.

Ja vienam atļauti vieni noteikumi, bet otram citi, tad arī nekas nevar notikt.

Gribat teikt, ka, piemēram, Strīķe vai Vilks kaut kādā mērā ir ietekmējami no vienām politiskām partijām?

Bet tas jau ir parādījies visu laiku! Vai tad kādam nav zināms par Jaunā laika cilvēku attiecībām ar Strīķi?

Kas zināms, kāda ziņā Strīķe ir JL cilvēks?

 

Nu, cik reizes tas ir izskanējis.

Tās taču ir tikai kaut kādas runas, kuras izplata konkrēti politiski spēki, neviena fakta nav. Strīķe tomēr ar darbiem parādījusi, ka ir profesionāle, nevis politiski ietekmējama, vai tad ne?

Man, piemēram, ir pavisam cits uzskats.

Kāpēc ir šī ass pret Strīķi?

 

Bet tas viss ar to KNAB nebūtu iznācis uz āru, ja nebūtu šī konfrontācija pret priekšnieku.

Pasakiet, kā Kažokas kundze [Iveta Kažoka, Providus pētniece], kura nekad nav bijusi profesionāls izmeklēšanas darbinieks, var teikt, ka Vilnītis pilnīgi un galīgi neko nemāk darīt, - tas taču ir absurds. Nebūdama speciāliste, viņa pasaka, ka Vilnītis ir dumjš, ka viņš neko nemāk vadīt.

Tomēr kas tad slikts ir Strīķē, - viņa dara sava darbu un viņai ir liela autoritāte. Kāpēc ir šis konflikts Strīķe – Vilnītis?

Kas ir slikts Strīķē? Neviens to nevar pateikt. Jautājums ir viens: ja ir noteikta likumā paredzēta kārtība, ja viņa to visu pilda, tad jautājumu nav, savukārt, ja viņa to nepilda, tad jautājumi ir par iekšējo disciplīnu.

 

Viņa apkaro korupciju!

Nu, pagaidiet, mēs visi varam teikt, ka apkarojam. Es arī apkaroju, bet man pasaka, ka es esmu idiots. Saka, ka Jaundžeikars ir dumjš, viņam kaut kādas teorijas galvā.

Kāpēc šī situācija ar KNAB tāda ir izveidojusies, kāpēc citās iestādēs tā nav? Iznāk tā, ja Strīķei nepatīk priekšnieks, tad viņš nav derīgs.

Varbūt risinājums ir tajā, lai Saeima beidzot apstiprina Strīķi par KNAB priekšnieci? Konkursos viņa taču ir tikusi atzīta par labāko.

 

Ja jau viņai nebūtu likuma pārkāpumu, tad jau varētu.

Kādi likuma pārkāpumi?

 

Nu, es nevaru runāt - kādi. Taču, piemēram, kaut vai tā pati naudas pazušanas lieta no KNAB. Tas nebija normāli, ka par to neatbildēja ne Strīķe, ne Loskutovs. Tas, ka Loskutovu toreiz par to naudas pazušanu no KNAB atbrīvoja, tas jau vēl bija sīkums, viņš jau netika saukts pie atbildības. Normāli, ja būtu cits, nevis Loskutovs, viņš jau būtu citā vietā. Bet, nē, Loskutovs bija „labais”.

Tomēr kāpēc tad nevar būt tāds variants, ka Saeima ļauj Strīķei, kurai ir autoritāte, vadīt KNAB: viņa veido komandu, viņai uzticas cilvēki, un birojs strādā?

 

Nav nevienā valstī tā, ka katrs var sataisīt savu struktūru tikai tāpēc, ka ir vienpersona, autoritāte.

Bet jūs nevarat noliegt, ka viņa ir līdere, viņai uzticas komanda...

 

Katrs jau ir līderis kaut kādā veidā. Ja man nebūtu informācijas, kas liek par viņu šaubīties, tad es nerunātu.

Par Vilnīti taču arī ir bažas, ka viņš nopludina informāciju, ka viņš ir pazīstams ar „vajadzīgajiem” cilvēkiem, ka viņš amatā ir ielikts, lai sakārtotu KNAB tā, kā to vajag atsevišķiem oligarhiem?

Es zinu, kā viņu izvirzīja. Es, piemēram, viņu pirms tam nepazinu. Atsauces bija ļoti labas, un NDP neviens, neviens, pat Maizītis [bijušais ģenerālprokurors] neiebilda.

Varbūt atkārtošos, tomēr, ja vadītājs nespēj vadīt komandu, tad ir jāsecina, ka kaut kas nav kārtībā ar vadītāju, nevis komandu?

Nav tādas vietas, kur visi ir mierā ar vadītāju. Taču, ja jebkurā vietā, kur padotie nav apmierināti ar vadītāju, priekšnieks tāpēc tiktu mainīts, tad jau vairs nedarbojas likums.

Bet nav jau faktu, kas liecinātu, ka Strīķe vai Vilks apzināti dara kaut ko pretlikumīgu?

Nu, bet ir taču komisijas atzinums, ka Vilnītis darbojās atbilstoši likumam.

Mēs redzējām, ka vienu KNAB vadītāju ar puķēm skrien aizstāvēt, lai gan KNAB darbā bija konstatēti pārkāpumi par liela apjoma naudas pazušanu.

Tas nav tas, ka sabiedrībā ir polarizēts viedoklis, tas ir citādi. Mēs vienas institūcijas gadījumā runājām par vienu morāli, citas institūcijas gadījumā - citu, bet jautājums jau ir par to, vai tas ir likumīgi. Tad jau jebkurš var rīkoties, kā grib.

Šajā valstī pašlaik redzu, ka tā nav vairs mūsu valsts, par kuru mēs cīnījāmies uz barikādēm. Var teikt, ka es esmu stulbs, bet es redzu, ka tā nav parlamentāra valsts, tas ir leļļu teātris, ko mēs spēlējam.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Patīkamas vilšanās veltās cerībās

FotoPēc eksaltētu jūsmu tirādēm biju mazliet apmulsis: varbūt valsts prezidenta Egila Levita kvalifikācijas glorificētājiem sava taisnība, kritizētājiem sava? Varbūt pārspīlējumi abās pusēs? Tāpēc šonedēļ “Rīta panorāmā” gaidīju patīkamu vilšanos savos uzskatos. Nesagaidīju. 
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 2. Cilvēka kritēriji

FotoMūsu laikmeta intriģējoša pazīme ir grandiozās antropoloģiskās pārmaiņas. Veidojas jauns antropoloģiskais tips. Tā nosaukums ir “postcilvēks”. Postcilvēku uzskata par antipodu cilvēkam. Nosaukums “postcilvēks” nav patīkams. Taču tam jau labu laiku ir starptautiskā autoritāte – daudzu zemju intelektuāļu acīs iemantota patiesības, pareizības un taisnības garanta reputācija.
Lasīt visu...

12

Mārtiņš Bondars = politiskā prostitūta?

FotoStarp citu, to pirmais pateica Artuss Kaimiņš. Un pēc šī raksta izlasīšanas dīvainā kārtā šādam apgalvojumam varētu piekrist pat premjers Krišjānis Kariņš. Un Raimonds Pauls jau noteikti. Jo ļoti iespējams, ka zināmā mērā par Maestro un tūkstošiem citu Krājbankas noguldītāju apmuļķošanu saņemtā asinsnauda palīdz nodrošināt Bondaru pārim ierasto spožo un padārgo dzīves stilu. Citi iespējamie scenāriji, kā Latvijas liberālās politikas “spīdeklis” Mārtiņš Bondars un viņa daiļā kundze Ieva gūst ienākumus, ir pāris krimināllietu ierosināšanas vērti.
Lasīt visu...

18

Grāmatas nav nekāds alkohols, lai tām samazinātu nodokli

FotoFinanšu ministrija kompetences ietvaros ir izskatījusi Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas 2019.gada 12.jūnija vēstuli, kurā atkārtoti tiek lūgts atbalstīt samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk - PVN) likmes noteikšanu jebkura formāta grāmatām ne lielāku par 5 procentiem, un sniedz šādu informāciju.
Lasīt visu...

21

Juceklis sabiedriskajos medijos

FotoPirms nedēļas Latvijas radio Ziņu dienests izteica neuzticību radio valdei un pieprasīja tās atkāpšanos vai atbrīvošanu. Šo paziņojumu atbalstīja vairums Ziņu dienesta darbinieku. Žurnālisti uzskata, ka strādā vismaz ceturto daļu virs noteiktās slodzes un nesaņem adekvātu atalgojumu par padarīto darbu.
Lasīt visu...

21

Par "Mīļumu" Gobzemu, dubulttiesnesi un citiem interesantajiem ļaudīm: kas patiesībā redzams attēlos

FotoFotogrāfijas no ministriju un tās padotībā esošo iestāžu saviesīgajiem sarīkojumiem ir patiešām interesants izpētes objekts. Nepiekrītu, ka konkrētajā gadījumā fotogrāfijām pievērsta uzmanība tāpēc, ka ir zaudēts tiesas process, jo šādā gadījumā slimnieks noteikti padalās ar savu diagnozi. Diagnozes nav, bet ir tikai stāsts par "interesanto". Piekrītu, ka fotogrāfijas gaismā izcēlusī persona nav sistēmas cilvēks, citādi raksts būtu daudz sulīgāks un saturētu daudz interesantāku informāciju.
Lasīt visu...

21

Aicinājums iedzīvotājiem, kuri dzīvo auto-moto trašu un šautuvju tuvumā

FotoIesākšu šoreiz savu rakstu ar Satversmes tiesas priekšsēdētājas, profesores Inetas Ziemeles uzrunā teikto Latvijas tiesnešu konferencē 2018.gada 7.septembrī: ”...Latvijas ilgtspējīgai attīstībai ir svarīga katra valsts iedzīvotāja vēlme būt šajā sabiedrībā, dzīvot, pilnveidoties un meklēt aizsardzību nepieciešamības gadījumā...”
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 1. Pašapmāna ideoloģija par cilvēku

FotoRietumu civilizācijā eksistē pašapmāna ideoloģija par cilvēku. Tai ir milzīgs spēks. Tā pastāv daudzus gadsimtus un acīmredzot pastāvēs arī turpmāk nenosakāmi ilgu laiku. Šī ideoloģija radās pēc Romas impērijas sabrukuma. Aizvadītajos gadsimtos tai ir bijuši dažādi panākumi. Taču vislielākie panākumi sākās XX gadsimtā, kad Rietumu sabiedrība kļuva masu sabiedrība. 
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pūce un meža kapitālvērtība

Koku ciršanas noteikumu grozījumi, kas ļautu cirst tievākus kokus, nereti tiek attaisnoti ar to, ka tie ļautu palielināt mežu kapitālvērtību. Šoreiz gribu...

Foto

Korupcijai nav vietas ne Latvijā, ne Rīgā, ne manā darbā un dzīvē

Iepriekšējās diennaktis man pagāja satraukumiem pilnas, arī plašsaziņas līdzekļos parādījusies informācija - jāsaka, ka...

Foto

Jauniešiem, kuri gatavojas dienestam bruņotajos spēkos

Pienāks laiks, kad tieši jums būs jākļūst par pagastu, rajonu un pilsētu vadītājiem. Starp jums būs arī kāds, kuram būs...

Foto

Skaistas runas par solidaritāti no rīta, sirsnīgs rokasspiediens lielzaglim Šķēlem vakarā

Tā bija gandrīz vai sirdi plosoša aina – pirmdienas vakarā sociālajos tīklos vērot, kā pirmie...

Foto

Sākušies Levita laiki Rīgas pilī

Stājoties prezidenta amatā, Egils Levits ir devis svinīgo solījumu un saņēmis Rīgas pils atslēgas no bijušā prezidenta Raimonda Vējoņa. Levits ir...

Foto

Latvijas tauta tiek aicināta veltīt savas pūles Tēvzemei un Brīvībai: runa pie Brīvības pieminekļa

Mīļie Latvijas cilvēki! Divi vārdi, divi lietvārdi – Tēvzemei un Brīvībai. Tās...

Foto

Mazliet par “influenceriem” un “viedokļu līderiem”. Un sirdsinteliģences piemēru

Reizēm par to aizdomājos, jo dažreiz esmu dzirdējis, ka mani nodēvē par “viedokļu līderi” - kas ir...

Foto

Kad mums būs “Latvia first”?

Latvijas ārpolitika nespēj atbrīvoties no valdošo politiķu mānijas izkalpoties citu valstu vajadzībām vai kaprīzēm – mūsu pašu nacionālās intereses atstumjot malā...

Foto

Nepieļausim, lai ar „Daugavpils satiksmi” atkārtojas „Rīgas satiksmes” scenārijs

Vēlos vērst uzmanību uz notikumiem, kas šobrīd norisinās Daugavpilī saistībā ar šī gada 19. jūlijā Daugavpils mēra...

Foto

Rūgtā paaudžu teorija

Paaudžu teoriju var uzskatīt par Rietumu civilizācijas norieta sastāvdaļu. Ja nebūtu civilizācijas norieta, ko spilgti iezīmē paaudžu vēsturiskās virzības negatīvā trajektorija, tad, visticamākais,...

Foto

Mums melots desmit gadus no vietas, laiks sākt prasīt atbildību

Desmit gadus no vietas visai Latvijas sabiedrībai ticis melots par patiesā labuma guvējiem Ventspilī. Tagad, kad...

Foto

Prātojums par viršiem

Sazvērestības teoriju virpinātājiem gards kumosiņš. Jaunākā intriga īsajā versijā būtu šāda: "Attīstībai/Par!" kombinatori palaida tautās likumprojektu par 40 miljonu izmaksāšanu draudzīgām biedrībām, lai...

Foto

Publiski izteikts viedoklis ir melns traips manai reputācijai, kas mani turpmāk pavadīs visur un vienmēr

Šodien esmu vērsies Valsts policijā pret Unu Rozenbaumu par neslavas celšanu....

Foto

“Saskaņa” grib kļūt par zemūdeni

Runājot par partiju “Saskaņa”, pirmais salīdzinājums, kas nāk prātā, ir – tā uzvedas kā kārtīga māksliniece un ir paņēmusi garu pauzi....

Foto

Levits inaugurācijas pasākumu iecerējis kā vecpuišu un vecmeitu ballīti

Pagājušajā nedēļā saņēmu uzaicinājumu uz sarīkojumu par godu Egila Levita inaugurācijai. Liels bija man izbrīns, ka tas...

Foto

Prokurors pieprasa tiesvedību bez advokāta

Šī gada 25.jūnijā Lemberga tiesvedības procesā mans vienīgais un pastāvīgais tiesas advokāts Raimonds Krastiņš nosūtīja Rīgas apgabaltiesai negaidītu paziņojumu, ka veselības...

Foto

Cilvēciskuma amputēšana un postcilvēka instinkta aktivizēšana “Lampas” tumsā

Par “Lampu” nav jēgas gari un plaši rakstīt. “Lampas” misija pilnā mērā ir adekvāta vispārējam pagrimumam gan visā...

Foto

Tautas pēdējā fāze: 5. Masu komunikācijas jānusisms

Tautas pēdējā fāzē līksmo dekadence – cilvēku darbības, uzvedības un komunikācijas pagrimums. Dekadences pamatpazīmēs stabilu vietu ieņem masu komunikācijas...

Foto

Gurķi

Šis raksts ir domāts tiem, kas saprot lasīto un izdara pareizus secinājumus. Tie, kam viss ir skaidrs, zināms, un arī tiem, kas ir patiesība pēdējā instancē,...

Foto

Juku laiki Rīgas domē

Jāņi nosvinēti, un ir pietiekami daudz laika atkal pievērsties politiskajiem šoviem. Saeimas deputāti izbauda godīgi nopelnītās brīvdienas un arvien retāk parādās televīzijā...

Foto

Uzspēlēsim konkursu

Maija beigās Latvijas Nacionālais teātris sadarbībā ar Nacionālās mākslas atbalsta fondu  izsludināja pilna apjoma lugu ideju “makšķerēšanas” konkursu, vēloties teātra repertuārā iekļaut jaunākos Latvijas autoru...