Jauni dokumenti liek secināt: pēkšņais 23 tūkstošu tonnu sāls iepirkums par valsts naudu bijis iepriekš sarunāts līdz vissīkākajām detaļām
PIETIEK18.06.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēkšņais 23 tūkstošu tonnu ceļu kaisāmās sāls iepirkums, kas tika izsludināts 30. aprīlī un kurā uzvarēja iepriekš prognozētā “čaulas” kompānija, bijis iepriekš sarunāts līdz vissīkākajām detaļām un ticis gatavots “pareizajam” pretendentam jau vismaz 2 nedēļas pirms tam, rāda noliktavas nomas konkurss.
Valsts uzņēmums Latvijas Autoceļu uzturētājs (tas pats, kurš iepērk sāli ceļu kaisīšanai ziemās) 16. aprīlī izsludinājis konkursu, vēloties izīrēt sev piederošu sāls noliktavu Jelgavas novada Valgundes pagastā netālu no Kalnciema, kas oficiāli tā arī saucas — “Jelgavas ceļu rajona sāls noliktava”.
Rakstveida konkurss par
Tikmēr pats Latvijas Autoceļu uzturētājs tikai 30. aprīlī, divas stundas pirms lielajām 1. — 4. maija svētku brīvdienām, izsludināja nekad iepriekš pavasarī vēl neredzētu konkursu piegādāt ceļu kaisāmo sāli. Iepriekš tāds konkurss katru gadu ticis izsūtīts septembrī (vai pat vēlāk) ar piegādes datumiem oktobrī vai novembrī, kad varētu būt gaidāms pirmais sals un sniegs.
Kā jau pirms tam tika prognozēts, no konkursā formāli pielaistajiem astoņiem uzņēmumiem piegādes tiesības 22 100 tonnu apmērā ieguva Baltkrievijas uzņēmējs Petrs Kravčenko, izņemot nieka 900 tonnu piegādes tiesības, kas tikušas SIA Aktivators. Pārējiem nav ticis nekas.
Ziņas par Valgundes sāls noliktavas iznomāšanu 5. maijā par labu tam pašam uzņēmumam, kas tikai vēl pēc divām nedēļām uzvarēs attiecīgajā sāls iepirkuma konkursā un kuram vajadzēs importējamos sāls tonnu desmittūkstošus kaut kur glabāt, — tas vēlreiz ļauj izteikt slēdzienu, ka viss pēkšņais iepirkums ir bijis jau iepriekš sarunāts, pie kam tik lielā mērā, ka viens no astoņiem pretendentiem ir bijis pavisam drošs par savu uzvaru un jau laikus iznomājis specializētu noliktavu sāls glabāšanai.
Pietiek jau ziņoja: publiski nav ticis pausts nekāds pamatojums, kāpēc par valsts naudu pavasarī jāiepērk 23 tūkstoši tonnu sāls ceļu kaisīšanai, kamēr noliktavās vēl stāv neizkaisīti 30 tūkstoši tonnu no iepriekšējās rekordsiltās ziemas.
Toties ir aizdomas, ka pēkšņais iepirkums par t.s. “vasaras cenām” (kas patiesībā ir spēkā vismaz līdz septembra beigām) izsludināts tikai tāpēc, lai ārzemniekam piederoši privātuzņēmumi varētu atbrīvoties no sāls uzkrājumiem, kas apledojuma un sniega trūkuma dēļ nebija pārdodami pagājušajā ziemā un kas tagad rada to turētājiem zaudējumus.
Savukārt pats LAU šo sāli nevarēs izmantot, jo līdz ar šī gada beigām LAU līgums ar valsti izbeidzas, un LAU vietā var nākt privātie ceļu uzturēšanas un tīrīšanas uzņēmumi (kā tas ir Igaunijā), kas līgumus ar valsti slēgs konkursa kārtībā un konkurēs savā starpā ar cenu.
Nonāca pat tiktāl, ka par šo aizdomīgo sāls iepirkumu ieinteresējās Saeimas deputāti un izprasīja no LAU dokumentus, taču Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas deputāti LAU sniegtās atbildes nevarēja nodot žurnālistiem publicēšanai, jo LAU atbildes deputātu pieprasījumiem bija noslepenojis… pats LAU.
Valgundes sāls noliktavas iznomāšanas konkurss:
Uzvarētājs:
https://www.vni.lv/lat/kapitalsabiedribu_publiceta_informacija/iznomatie_nekustamie_ipasumi/?id=6600
Iepriekšējās publikācijas par sāls shēmām:
Seko mums 
Latvija ir atteikusies no Krievijas gāzes un naftas. Tomēr pie mums turpina ieplūst kāda īpaša Krievijas eksporta "prece" – sazvērestības teorijas. Kādu lomu šis propagandas instruments spēlē Kremļa informatīvajā karā pret rietumiem?
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
