Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Neraugoties uz jau trim zaudētām tiesas prāvām saistībā ar mēģinājumiem slēpt informāciju par nodokļu maksātāju naudas tērēšanu un valsts iestādes darbību, Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa kanceleja pat nedomā laboties. Savos jaunajos paskaidrojumos tiesai saistībā ar nevēlēšanos sniegt prasītās ziņas par bēdīgi slaveno Vējoņa uzrunu ANO Ģenerālajā asamblejā viņa kancelejas vadītājs Arnis Salnājs raksta, ka vispār nesaprotot, kāda tieši informācija neesot sniegta, un deklarē, ka šādi „nepamatoti” informācijas pieprasījumi no kancelejas prasot „pārmērīgus resursus”. Pietiek šodien pilnā apmērā publicē šo izteiksmīgo dokumentu, kas uzskatāmi demonstrē Vējoņa un viņa līdzgaitnieku attieksmi pret nepieciešamību atskaitīties par savu darbu.

Latvijas Valsts prezidenta kancelejas paskaidrojumi administratīvajā lietā Nr.A420304517 par Lato Lapsas pieteikumu par pienākuma uzlikšanu Valsts prezidenta kancelejai sniegt pieteicēja pieprasīto informāciju un morālā kaitējuma atlīdzināšanu

Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneses 2017.gada 23.oktobra lēmumu ierosināta administratīvā lieta pēc pieteicēja Lato Lapsas (turpmāk - pieteicējs) pieteikuma par pienākuma uzlikšanu Valsts prezidenta kancelejai (turpmāk - Kanceleja) sniegt pieteicējam 2017.gada 25.septembra iesniegumā pieprasīto informāciju un morālā kaitējuma atlīdzināšanu - atvainošanos. Atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicināta Kanceleja.

Kanceleja pieteikumu neatzīst pilnībā un saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 203 .panta otro daļu sniedz paskaidrojumus administratīvajā lietā.

1. 2017.gada 25.septembrī Kancelejā tika saņemts pieteicēja elektroniskā pasta sūtījums, kurā pieteicējs lūdza Kanceleju sniegt informāciju:

1.1. kas bija amatpersona/amatpersonas, kas sagatavoja pašreizējā Valsts prezidenta R.Vējoņa uzrunu ANO Ģenerālās asamblejas sesijas debatēs? Miniet vārdus, uzvārdus, ieņemamos amatus;

1.2. vai minētās R.Vējoņa uzrunas gatavotāji saņēma no pašreizējā Valsts prezidenta kādus norādījumus par runas saturu? Ja jā, kad un kādus;

1.3. cik ilgu laiku pirms minētās uzrunas plānotā laika gatavotāji iesniedza runas tekstu minētajam R.Vējonim;

1.4. vai minētais R.Vējonis pirms uzrunas nolasīšanas bija ar to iepazinies? Ja jā, tad cik ilgu laiku iepriekš? Ja nē, kādu iemeslu dēļ ne;

1.5. vai minētais R.Vējonis pirms uzrunas nolasīšanas bija mēģinājis to nolasīt? Ja jā, tad cik reizes un ar kādiem panākumiem? Ja nē, kādu iemeslu dēļ ne;

1.6. vai minētajam R.Vējonim bija detaļās saprotams viņa nolasītās uzrunas teksts? Vai minētajam R.Vējonim bija saprotams katrs viņa nolasītās uzrunas vārds/termins;

1.7. ar ko skaidrojams, ka minētais R.Vējonis uzrunā daudzkārt ar mainīgām sekmēm mēģināja izrunāt garākus un sarežģītājus vārdus.

2. 2017.gada 26.septembrī Kancelejā tika saņemts pieteicēja elektroniskā pasta sūtījums, kurā pieteicējs papildināja uzdotos jautājumus un lūdza Kanceleju sniegt informāciju:

2.1. kas bija amatpersona/amatpersonas, kas sagatavoja pašreizējā Valsts prezidenta R.Vējoņa uzrunu ANO Ģenerālās asamblejas sesijas debatēs? Miniet vārdus, uzvārdus, ieņemamos amatus. Vai ikviena no šīm amatpersonām pārzina angļu valodu un iepriekš ir piedalījusies uzrunu rakstīšanā;

2.2. vai minētās R.Vējoņa uzrunas gatavotāji saņēma no pašreizējā Valsts prezidenta kādus norādījumus par runas saturu? Ja jā, kad un kādus;

2.3. cik ilgu laiku pirms minētās uzrunas plānotā laika gatavotāji iesniedza runas tekstu minētajam R.Vējonim;

2.4. vai minētais R.Vējonis pirms uzrunas nolasīšanas bija ar to iepazinies? Ja jā, tad cik ilgu laiku iepriekš? Ja nē, kādu iemeslu dēļ ne;

2.5. vai minētais R.Vējonis pirms uzrunas nolasīšanas bija mēģinājis to nolasīt. Ja jā, tad cik reizes un ar kādiem panākumiem. Ja nē, kādu iemeslu dēļ ne;

2.6. vai minētajam R.Vējonim bija detaļās saprotams viņa nolasītās uzrunas teksts? Vai R.Vējonim bija saprotams katrs viņa nolasītās uzrunas vārds/termins un vai R.Vējonis var paskaidrot, kas uzrunā bija domāts ar vārdu kopumu “people on the ground”;

2.7. ar ko skaidrojams, ka minētais R.Vējonis uzrunā daudzkārt ar mainīgām sekmēm mēģināja izrunāt garākus un sarežģītājus vārdus;

2.8. kāds bija R.Vējoņa uzrunas mērķis;

2.9. vai, gatavojoties debašu uzrunai, R.Vējonis sagatavošanās darbus veica pēc labākās apziņas, ņemot vērā Valsts prezidenta svinīgajā solījumā teikto: “Savus pienākumus izpildīšanu pēc labākās apziņas”.

3. Papildus 2017.gada 26:septembrī Kancelejā tika saņemts pieteicēja elektroniskā pasta sūtījums, kurā pieteicējs lūdza Kanceleju sniegt informāciju - vai taisnība, ka 20.septembra uzrunas tekstu Kanceleja no Ārlietu ministrijas saņēma jau 28.augustā.

4. 2017.gada 27.septembrī Kancelejā tika saņemts pieteicēja 2017.gada 25.septembra iesniegums, kurā pieteicējs ar mērķi veicināt tiesiskumu valsts pārvaldē un labas pārvaldības principus, pamatojoties uz Informācijas atklātības likuma normām, lūdza Kanceleju sniegt informāciju par iepriekš minētajos elektroniskā pasta sūtījumos uzdotajiem jautājumiem, kas bija vienkopus apkopoti vienā iesniegumā.

5. Atbildot uz augstāk minētajiem pieteicēja elektroniskā pasta sūtījumiem un iesniegumu, ar 2017.gada 10.oktobra vēstuli Nr.1675 Kanceleja, informēja pieteicēju, ka:

5.1. Valsts prezidenta uzrunas ANO Ģenerālās asamblejas ikgadējā sesijā projektu sagatavo Ārlietu ministrijas darbinieki sadarbībā ar diplomātisko pārstāvniecību ANO Ņujorkā, ņemot vērā Ārlietu ministrijas kompetenci vienotas valsts ārpolitikas īstenošanā. Tālāk ar šo dokumentu turpina strādāt Valsts prezidents un Valsts prezidenta padomnieki, pilnveidojot un precizējot uzrunas projekta tekstu. Tā ir ierasta kārtība un, gatavojoties ANO Ģenerālās asamblejas 72.sesijai, šajā kārtībā netika ieviestas kādas izmaiņas;

5.2. atbilstoši Kancelejas un Ārlietu ministrijas norunai konkrētās uzrunas projekts katru gadu tiek sagatavots un nodots Valsts prezidenta un Kancelejas rīcībā līdz vasaras beigām, ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas sesiju norises laiku ik gadu septembra otrajā pusē. Vienlaikus kanceleja apstiprināja, ka pieteicēja rīcībā esošā informācija par uzrunas projekta saņemšanas laiku Kancelejā atbilst patiesībai - tā tika saņemta 2017.gada 28.augustā;

5.3. uzrunājot ANO dalībvalstu vadītājus un starptautisko institūciju pārstāvjus, Valsts prezidents pauda Latvijas nostāju ārpolitikas un drošības aktualitātēs, kā arī uzsvēra straujāku ANO reformu, it īpaši Drošības padomē, nepieciešamību. Vienlaikus pieteicēja uzmanība tika vērsta uz to, ka Latvijas Valsts prezidentam, tāpat kā citu valstu vadītājiem, bija svarīgi izteikties par pasaules karstajiem punktiem, tostarp par situāciju Ziemeļkorejā un Sīrijā, kā arī globālā terorisma radītajiem draudiem starptautiskajam mieram un drošībai visā pasaulē. Valsts prezidentam bija svarīgi paust atbalstu Ukrainas teritoriālajai vienotībai un uzsvērt nepieciešamību Eiropas drošību balstīt starptautiski pieņemtajos noteikumos un principos;

5.4. piedaloties ANO Ģenerālās asamblejas 72.sesijā, Valsts prezidents savus pienākumus pildīja pēc labākās apziņas. Tā kā Valsts prezidenta angļu valoda nav perfekta, Kanceleja pieteicēju informēja, ka Valsts prezidents pastāvīgi turpina pilnveidot savas angļu valodas zināšanas. Vienlaikus pieteicēja uzmanība tika vērsta uz to, ka neviens cilvēks nav pasargāts no pārteikšanās gan ikdienišķās sarunās, gan pildot amata pienākumus, uzstājoties lielas auditorijas priekšā, laika zonas maiņas vai citu apstākļu ietekmē;

5.5. visas amatpersonas, kas piedalījās konkrētās runas rakstīšanā, gan labi pārzina angļu valodu, gan ari iepriekš ir piedalījušās runu rakstīšanā;

5.6. gadījumā, ja pieteicējām nav saprotams kāds no Valsts prezidenta uzrunā ANO Ģenerālās asamblejas 72.sesijā lietotajiem terminiem angļu valodā, piemēram, “people on the ground", Kanceleja aicināja pieteicēju Kancelejas mājaslapā internētā iepazīties ar minētās uzrunas tekstu latviešu valodā vai izmantot kādu no pieejamām angļu valodas terminus skaidrojošām vārdnīcām. Papildus Kanceleja informēja pieteicēju, ka tā minētais formulējums “people on the ground”, gan arī citi runā lietotie formulējumi tiek izmantoti dažādu valstu un institūciju amatpersonu uzrunās, tostarp arī to amatpersonu komunikācijā, kuru dzimtā valoda ir angļu valoda.

6. Papildus Kancelejas 2017.gada 10.oktobra vēstulē Nr.1675 minētajam, informējam, ka ANO Ģenerālās asamblejas darbs tiek organizēts sesijās, kas ik gadu sākas septembrī un ilgst gadu. Iesākot regulāro sesiju, tiek organizētas Ģenerālās asamblejas debates.

Ikgadējā ANO Ģenerālās asamblejas debate ir formāts, kurā pasaules līderi uzrunā globālus, kā arī nacionāli prioritārus jautājumus, kas ir ANO darba kārtībā. Šā gada septembrī notikušajās ANO Ģenerālās asamblejas 72.sesijas atklāšanas debatēs piedalījās 196 augsta līmeņa amatpersonas, tostarp ANO novērotājvalstu pārstāvji.

Tradicionāli Ģenerālās Asamblejas augsta līmeņa debatēm tiek dota tematiski vienojoša tēma. Šīs sesijas pamattēma - koncentrēšanās uz cilvēkiem: centieni nodrošināt mieru un pienācīgu dzīvi visiem cilvēkiem uz ilgtspējīgas planētas - deva iespēju pasaules līderiem gan paust viedokli par aktuālākajiem globāliem izaicinājumiem starptautiskajam mieram un drošībai, kā piemēram, terorismu, kodolieroču izplatību, starptautisko tiesību neievērošanu, kā arī izaicinājumiem ilgtspējīgas attīstības, klimata pārmaiņu kontekstā, migrācijas izraisītajām sekām un citām pasaules dienas kārtībā esošām tēmām.

Vienlaikus savās uzrunās valstu līderi tradicionāli pievērsās organizācijas institucionālajiem jautājumiem, kā piemēram, Drošības padomes reformai, veto tiesību ierobežošanai īpašos apstākļos un līdzīgiem ar ANO darbību saistītiem jautājumiem. Daudzi pasaules līderi uzsvēra multilaterālas pieejas un sistēmas nozīmi globālo problēmjautājumu risināšanā. Valstu vadītāji šajā debatē izmanto arī iespēju uzrunāt savai valstij īpaši svarīgus jautājumus, kuriem vēlas saglabāt augstu ANO uzmanību, kā arī informēt starptautisko sabiedrību par īpaši svarīgiem nacionāla līmeņa notikumiem.

Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis ANO Ģenerālās asamblejas 72.sesijas atklāšanas uzrunā pauda atbalstu gan stingrai starptautisko tiesību ievērošanai, gan izteica viedokli par aktuālākajiem ģeopolitiskajiem jautājumiem. Attiecībā uz Latvijas lomu globālo procesu virzīšanā, Valsts prezidents apliecināja mūsu valsts apņemšanos īstenot Parīzes klimata līgumu pilnā mērā, kā arī nākamajā gadā iesniegt brīvprātīgu nacionālo pārskatu par ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanu Latvijā.

Tāpat arī Valsts prezidents pauda atbalstu ANO kā organizācijai un tās jaunajam ģenerālsekretāram Antoniu Guterrešam, vēlot sekmīgi veikt nepieciešamās reformas, tostarp saistībā ar ANO Drošības padomes paplašināšanos un darba metožu pārskatīšanu. Valsts prezidenta pilnas uzruna teksta un video faila formātā ir pieejama Valsts prezidenta kancelejas internēta mājaslapā, kā arī ANO preses dienesta kopsavilkumā par Latvijas Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa uzrunu ANO Ģenerālās asamblejas 72.sesijā.

7. Pieteicējs 2017.gada 17.oktobra pieteikumā norāda, ka Kancelejas 2017.gada 10.oktobra vēstulē Nr.1675 nav sniegta pieteicēja 2017.gada 25.septembra iesniegumā pieprasītā informācija, līdz ar to pieteicējs uzskata Kancelejas rīcību par prettiesisku.

Pieteicējs nav norādījis, kāda viņa pieprasītā informācija nav sniegta. Līdz ar to Kanceleja var tikai minēt, kas pieteicēju sniegtajā atbildē nav apmierinājis.

Pievēršama uzmanība apstāklim, ka visi pieteicēja uzdotie jautājumi ir saistīti ar Valsts prezidenta 2017.gada 20.septembra uzrunas ANO Ģenerālās asamblejas 72.sesijā subjektīvu vērtējumu, kur pieteicējs nav sniedzis nevienu argumentu, kas varētu tikt vērtēts, vadoties pēc teiktās uzrunas satura vai tajā paustā. Pieteicēja paustā kritika nesatur arī nevienu pamatoti vērtējamu argumentu, kas dotu pamatu vērtēt Valsts prezidenta uzrunas sagatavošanā iesaistīto Kancelejas un ārlietu dienesta darbinieku kvalifikāciju vai zināšanas.

Pieteicējs secinājumus izdarījis un jautājumus uzdevis, nevis iepazīstoties ar pilnu Valsts prezidenta uzrunas tekstu video vai teksta formātā, bet izmantojot īpaši sagatavotu, par kopējo uzrunas tekstu teju desmit reizes īsāku video ierakstu, kurā pēc pārteikšanās pazīmes apkopotas un izceltas atsevišķas runas epizodes un vārdi (sk. pielikumā internēta vietnes “pietiek.com” 2017.gada 25. un 26.septembra publikācijas).

Pieteicēja kritika pret Valsts prezidentu, Kancelejas vadību, Valsts prezidenta padomniekiem un ārlietu dienestā strādājošajiem uzrunas sagatavošanā iesaistītajiem darbiniekiem saistīta ar pieteicēja subjektīvu vērtējumu un paša pieteicēja zināšanu līmeni. Personas tiesības saņemt atbildi uz iesniegumu vai informācijas pieprasījumā prasīto informāciju neparedz iestādei pienākumu atbildi formulēt, pielāgojoties iesniedzēja izpratnes līmenim vai izmantojot iesniedzēja lietotos jēdzienus.

Ikvienam ir tiesības paust savu viedokli un Satversmes 100.pantā paredzētās tiesības uz vārda brīvību to garantē. Taču tiesības uz vārda brīvību, Iesniegumu likumā un Informācijas atklātības likumā noteiktā iesniegumu un informācijas pieprasījumu izskatīšanas kārtība neparedz pienākumu iestādei reaģēt uz katru iesniedzēja jautājumu vai vērtējumu. Tiesības saņemt atbildi pēc būtības nenozīmē tiesības saņemt iesniedzēja iedomātu atbildi vai tādu atbildi, kādu iesniedzējs būtu vēlējies.

8. Saistībā ar pieteicēja deklarētajiem mērķiem veicināt tiesiskumu valsts pārvaldē un labas pārvaldības principus papildus informējam, ka:

8.1. atbildot uz pieteicēja 2017.gada 26.septembra iesniegumu, Kanceleja ar 2017.gada 13.oktobra vēstuli Nr.1708 sniedza pieteicēja prasīto informāciju par Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa vizītes Amerikas Savienotajās Valstīs 2017.gada septembrī darba kārtību, darba valodu, viesnīcu, kurā uzturējās Valsts prezidents, viesnīcas, ceļa un citiem izdevumiem. Izmantojot minēto informāciju, internēta vietnē “pietiek.com” 2017.gada 24.oktobrī ievietota publikācija (sk. pielikumā pieteicēja 2017.gada 26.septembra iesniegumu, Kancelejas 2017.gada 13.oktobra vēstuli Nr.1708 un internēta vietnes “pietiek.com ” 2017.gada 24.oktobra publikāciju);

8.2. atbildot uz pieteicēja 2017.gada 30.augusta iesniegumu, Kanceleja ar 2017.gada 15.septembra vēstuli Nr.1515 sniedza pieteicējam prasīto informāciju par Kancelejas vadītāja, Kancelejas vadītāja vietnieces un Valsts prezidenta padomnieku ārvalstu komandējumiem laikposmā no 2017.gada 1.janvāra līdz 31.augustam (sk. pielikumā pieteicēja 2017.gada 30.augusta iesniegumu un Kancelejas 2017.gada 15.septembra vēstuli Nr.1515).

9. Informējam, ka 2017.gada laikā līdz šim brīdim Kanceleja no pieteicēja saņēmusi 61 dažāda satura un apjoma informācijas pieprasījumus un iesniegumus, kas Kancelejai radījis ievērojamu papildu darba apjomu un noslodzi, pieteicēja vajadzībām apkopojot un grupējot lielu informācijas apjomu, skaidrojot un sniedzot informāciju par Kancelejas darbu.

Tāpat arī Administratīvās rajona tiesas tiesvedībā šobrīd atrodas 15 administratīvās lietas, kurās piedalās pieteicējs un Kanceleja (lieta Nr. A420195417, Nr. A420187717, Nr. A420193517, Nr. A420227917, Nr. A420192717, Nr. A420227817, Nr. A420234917, Nr. A420227617, Nr.A420261117 (apvienota ar lietu Nr. A420282017), Nr.A420289117, Nr.A420320317, Nr.A420304217, Nr.A420289517, Nr.A420289617 un Nr.A420304517).

Persona savas tiesības drīkst izmantot atbilstoši to būtībai, kas nozīmē arī godprātīgu to izmantošanu. Ja persona nepamatoti ar saviem informācijas pieprasījumiem vai iesniegumiem sniegt atbildi pēc būtības prasa pārmērīgus resursus no valsts puses, tas līdz ar to nepamatoti ierobežo citu personu tiesības saņemt informāciju vai atbildi pēc būtības, jo valsts nespēj pienācīgi tos izskatīt (sk. arī Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2007.gada 8.jūnija spriedumu lietā Nr.SKA-194/2007).

Ņemot vērā iepriekš minēto, Kanceleja lūdz pieteikumu pilnībā noraidīt.

Dokumenti

FotoFotoFotoFotoFotoFotoFoto

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Intelektuālā atombumba

FotoCilvēce vēsturiski nesen ieguva atombumbu kā pagaidām efektīvāko līdzekli cilvēku fiziskajai iznīcināšanai. Taču cilvēce vēsturiski vēl nesenāk (no XX gs.70.gadiem) ieguva atombumbu  arī cilvēku garīgajai (apziņas, domāšanas, prāta, uztveres) iznīcināšanai, viņus neiznīcinot fiziski. Arī tas pagaidām ir efektīvākais līdzeklis attiecīgajā jomā. Tik efektīvs līdzeklis garīgajai iznīcināšanai nav ne reliģiskā dogmātika, ne politiski ideoloģiskā dogmātika. Šo līdzekli jāsauc par intelektuālo atombumbu.
Lasīt visu...

21

Mums būtu jāsāk uzvesties kā saprātīgiem vismaz līdz budžeta apstiprināšanai

FotoPēdējās dienās visi jau ir apjukuši no tā ziņu daudzuma, kas ar mediju un sociālo tīklu starpniecību nāk no Rīgas domes gaiteņiem. Izsekot, par ko kārtējo reizi kāds no partneriem ir apvainojies vai izteicis ultimātu, patiešām kļūst grūti, un es atvainojos rīdziniekiem par šo jucekli.
Lasīt visu...

21

2020. No Tuvajiem Austrumiem līdz Baltijai: ģeopolitiskās prognozes ASV un Irānas konflikta kontekstā

FotoĢeopolitiskās prognozes jaunajam gadam no dažādu politologu puses skan neviennozīmīgi un tās atšķiras gan pēc vektora, gan dinamisma - no globāla atomkara briesmām līdz Baltkrievijas iekļaušanai Krievijas iniciētajā “valstu savienībā”. Tomēr vairums ir vienisprātis, ka šis gads solās būt notikumiem bagāts.
Lasīt visu...

21

Pilnveidotais augstskolu pārvaldības modelis top necaurspīdīgi

FotoLatvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) nosūtījusi vēstuli Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), Latvijas Rektoru padomei, Augstākās izglītības padomei, Latvijas Universitāšu asociācijai, paužot iebildumus par necaurspīdīgo procesu, kādā top pilnveidotais augstskolu pārvaldības modelis. LIZDA sagatavojusi priekšlikumus augstskolu pārvaldības modeļa uzlabošanai. Priekšlikumi un iebildumi ir nosūtīti izvērtēšanai IZM.
Lasīt visu...

21

500 metru aptieku darbības ģeogrāfiskais ierobežojums jāatceļ, lai veicinātu medikamentu pieejamību un normalizētu zāļu cenas Latvijā

FotoNevalstiskā organizācija Impact 2040 vērsusies pie Valsts prezidenta, Saeimas deputātiem un Ministru kabineta ar ierosinājumiem grozījumiem noteikumos, kas regulē aptieku izvietojumu saistībā ar pēdējā laikā aktualizēto medikamentu pieejamības un to dārdzību Latvijā.
Lasīt visu...

21

Atklātā vēstule par ilgtspējīgu un gudru saimniekošanu Latvijas mežos

FotoMežs mūsdienās klāj vairāk nekā pusi Latvijas teritorijas, kas ir pēdējos 250 gados lielākā meža platība. Latvijas meža koku krājas pieaugums, proti, koksne, ko augšanas procesā saražo koki, saskaņā ar Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” veiktajiem pētījumiem veido apmēram 26 miljonus kubikmetru gadā, no tā izmantojam apmēram 16 līdz 17 miljonus kubikmetru, bet vismaz 6 miljoni kubikmetru koksnes atmirst citu faktoru – kukaiņu, slimību, vēja un sniega – dēļ. Tā rezultātā ik gadu koksnes krāja Latvijas mežos palielinās par aptuveni 3 līdz 4 miljoniem kubikmetru.
Lasīt visu...

12

Pašlaik galvaspilsētu vada Mata Hari, kas iepriekšējos 10 gadus veiksmīgi nēsājusi čemodānus aiz vajadzīgajiem cilvēkiem

FotoManiem kolēģiem Rīgas domē, kā man liekas, ir divas iespējas, kā pārvarēt pašreizējo krīzi. Viena - sarežģīta un godīga, otra - ātra un gļēva.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pa Latviju klīst populāra nopūta - “Galvenais, ka šoreiz ir prezidents, par kuru nav kauns”

Tas, ko esmu ievērojis un sen sapratis - cilvēkiem ārpus Latvijas...

Foto

Neredzam nekādu iemeslu, lai kaut ko mainītu partijas darbībā arī pašlaik

Ņemot vērā situāciju, kāda izveidojusies saistībā ar ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC)...

Foto

Kā Kariņa valdība iespēra zem jostas vietas Latvijai kā tiesiskai valstij

9.janvāra Saeimas plenārsēdē tika izskatīts deputātu pieprasījums Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam “Par valdības nespēju pamatot...

Foto

Cerību ideoloģija

Uz planētas pašlaik notiek sīva cīņa par pasaules kārtību. Cīņa notiek starp tiem, kuri vēlas dzīvot daudzpolārā pasaulē, kur pasaules kārtību nosaka vairākas spēcīgas...

Foto

IZM izteikti neieklausās profesionāļu viedoklī un nāk klajā ar nepārdomātiem priekšlikumiem

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pēdējā laikā izceļas ar dažādu noteikumu aktīvu ražošanu, bet tas...

Foto

Vai LTV izplata viltus ziņas?

6. janvārī sabiedrība uzzināja par kārtējām vadošo darbinieku iecelšanām Latvijas TV. Zīmīgi, ka pārmaiņas skārušas tieši atbildīgos par saturu. LTV pavēstīja,...

Foto

„Mediju ekspertes” Rudušas piecpadsmitā darbavieta atbilstoši viņas vektoram būs valsts televīzija

No 2020. gada 6. janvāra Latvijas Televīzijas Programmu daļas direktores pienākumus pilnā apjomā sākusi pildīt...

Foto

Laimīgā dzīve ar “suņa s...iem” un prognozēšanas rutīna

Ar svešvārdu “rutīna” neapzīmē vienīgi šablonisku darbību, kad valda ilgi trenēts un stabils, taču ne visai simpātisks automātisms....

Foto

Iniciatīva: valsts un pašvaldību autotransportu aprīkot ar GSM GPS izsekošanas ierīcēm

Brīdī, kad valstī trūkst naudas mediķiem, demogrāfijas jautājumiem, ir nepieciešams arī palūkoties, kur varētu ietaupīt...

Foto

Daudzi šeit Latvijā savā apziņā vēl nedzīvo kā Eiropā, par kuru sapņojam

Eiropa. Brīvā Eiropa. Padomju Latvijas laikā tā bija katra latvieša sapnis. Nostāsti par turīgajiem...

Foto

Valdībai jāpievērš uzmanība nepilnībām regulējumā par aptieku izvietojumu

Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments 18.decembrī, izskatot pieteikumu par Zāļu valsts aģentūras izsniegtām atļaujām aptiekas atvēršanai, atcēla...

Foto

Elektriskā dzīve

Pagātne ir ne tikai notikumiem, bet arī idejām. Notikums bez idejas ir ikdiena, bet notikums ar ideju kļūst par vēsturi. Pagājušā gadsimta otrajā gadu...

Foto

Pagātnes fakti tagadnei

Latvijas sabiedrības kādā daļā joprojām saglabājas speciāli iezombētais melīgais priekšstats par “perestroiku/atmodu”. Daudzi turpina slavēt tādus VDK sameistarotos pseidonacionālos mistrojumus kā LTF, LNNK,...

Foto

Lai arī pamazām, tomēr tiesiskā situācija Latvijā uzlabojas

23. decembrī Satversmes tiesa (ST) par neatbilstošu Satversmei atzinusi normu, kas liedz kriminālvajāšanai izdotam Saeimas deputātam piedalīties Saeimas...

Foto

Datu valsts inspekcijas direktore jaunu izaicinājumu priekšā

Datu valsts inspekcijas vadītāja amatā tiku iecelta 2016.gada 5.aprīlī, neilgi pirms tika pieņemta Vispārīgā datu aizsardzības regula (2016.gada 27.aprīlī)...

Foto

No kā mums lūgt svētību jeb svētība vai lāsts?

Šajos Ziemassvētkos arhibīskaps Zbigņevs Stankēvičs aicina iznīcināt ļaunumu savās dzīvēs. Šai sakarā minēšu kādu piemēru, kur no...

Foto

Objektīvais faktors

Eksistenciālajai traģēdijai, kas latviešu tautā turpinās jau gadus trīsdesmit un izteikti triumfālu pakāpi ir sasniegusi “6.oktobra paaudzē”, ir objektīvs faktors. Tāds faktors patiešām eksistē...

Foto

Notiek sorosītu bezprecedenta uzbrukums Valsts policijai

Pēdējās dienās lielu vairumu Latvijas masu mediju ir pāršalkusi ziņa, ka it kā kāda persona terorizējot un vajājot žurnālistu organizāciju Re:Baltica un...