Iesaki rakstu: 
Jau vismaz divas nedēļas visiem, kas pievērš uzmanību politikai, ir skaidrs, ka tiks rīkotas Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas. Piektdien to oficiāli paziņoja arī VARAM ministrs Juris Pūce. Ir nosaukts arī ticamākais ārkārtas vēlēšanu datums – nākamā gada 29.februāris. Jau aprēķināts, ka šīm ārkārtas vēlēšanām būšot vajadzīgi 1,5 miljoni eiro.
Vienlaikus turpinās kampaņa par parakstu vākšanu referenduma rīkošanai par Saeimas atlaišanu. Beidzot savu pieteikumu ir iesniedzis arī Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības vadītājs Valdis Keris. Iespējams, tas radīs atkal jaunu aktivitāti parakstu vākšanā, jo daudzi vēlas atbalstīt mediķu prasības pēc lielākas algas.
Būs interesanti vērot “Saskaņas” izvēlēto taktiku pirms Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām. Šobrīd redzams, ka partija pati īsti nezina, ko gribētu panākt. Piemēram, “Saskaņas” smagsvars Jānis Urbanovičs ir paziņojis, ka agrākais “Saskaņas” veiksmes stāsts Nils Ušakovs ir gatavs kandidēt uz Rīgas domi. Tomēr pats Ušakovs pagaidām nav sniedzis skaidru atbildi, vai tiešām būtu gatavs atteikties no Eiropas Parlamenta deputāta mandāta un atkal strādāt Rīgas domē.
Protams, “Saskaņa” paļaujas uz tā saukto Ušakova fenomenu, kurš daudziem krievvalodīgajiem vēlētājiem ir teju kāda svētā mocekļa vietā un kuri būs tam uzticīgi līdz savas dzīves galam. Jebkurā gadījumā ir skaidrs, ka Ušakovs būs redzams visās “Saskaņas” reklāmās priekvēlēšanu kampaņas laikā un būs šīs kampaņas seja.
Otrs “Saskaņas” reklāmas kampaņas motīvs būs parakstu vākšana par referenduma rīkošanu Saeimas atlaišanai. Par to jau ir paziņojuši vairāki “Saskaņas” pārstāvji, uzsverot, ka tādā veidā tiks sodīts ne tikai sliktais Pūce, bet arī visa sliktā valdošā koalīcija, kas negrib ņemt valdībā “Saskaņu”. Šobrīd tiek arī minēts, ka daļa “Saskaņas” biedru gribētu, lai uz Rīgas mēra amatu kandidē Regīna Ločmele-Luņova, kura līdz šim ir bijusi uzticama Ušakova atbalstītāja.
Lielāku interesi rada par nepaklausību no “Saskaņas” izslēgtā četrinieka – Vadima Baraņņika, Alekseja Rosļikova, Vitālija Dubova un Valērija Petrova turpmākā rīcība. Viņi jau vairākkārt ir izteikušies par nodomu veidot savu partiju un konkurēt ar “Saskaņu”. Dzirdēts arī, ka šis četrinieks varētu pieslēgties kādai no sen dibinātajām sīkpartijām, lai ietaupītu laiku.
Ja Baraņņikam izdosies panākt, ka šai partijai pievienosies arī daļa no tagadējiem “Saskaņas” biedriem, tā varētu radīt nopietnu konkurenci “Saskaņai” ne tikai Rīgas domes, bet arī Saeimas vēlēšanās. Jāņem vērā, ka šis politiskais projekts var rēķināties arī ar Krievijas atbalstu, jo Baraņņiks ir biedrības “9.maijs.lv” vadītājs. Šī biedrība kopā ar Krievijas vēstniecību ik gadu rīko pasākumus pie tā sauktā Uzvaras pieminekļa Pārdaugavā.
Diezgan bieži tiek apspriesta arī citu politisko projektu veidošana. Piemēram, tautā runā, ka bijušie bankas ABLV īpašnieki būtu gatavi atbalstīt jaunas partijas veidošanu. Tajā varētu iesaistīties Vjačeslavs Dombrovskis, kuram ir izveidojusies sena un laba sadarbība ar bankas ABLV īpašniekiem. Viņš cerēja, ka tiks ievēlēts par “Saskaņas” priekšsēdētāju pēc Ušakova aizbēgšanas uz Briseli, tomēr tika uzmests.
Tiek pieļauts, ka šādai Dombrovska vadītai partijai atbalstu varētu sniegt arī citi aizkulišu spēlētāji, piemēram, Ainārs Šlesers, kurš pirms Saeimas vēlēšanām kopā ar avīzi “Dienas Bizness” atklāti lobēja “Saskaņas” un Kaimiņa partijas veidotu valdību, kā arī stāstīja, ka Dombrovskis vai harizmāts Aldis Gobzems būs labākie premjerministri Latvijā. Ir skaidrs, ka šādā projektā varētu iekļauties ne tikai citi “Saskaņas” biedri, kuri vēlas kaut ko mainīt, bet arī bijušie Kaimiņa partijas biedri, piemēram, Gobzems, Didzis Šmits un Linda Liepiņa.
Iespējams, šādā projektā būtu gatavi darboties arī citu partiju biedri. Ir skaidrs, ka gadījumā, ja Kaimiņa partijas reitings paliks ap 2% un nepaaugstināsies, par jaunu partiju domās vairāki šīs partijas biedri, piemēram, abi Ģirģeni un Ralfs Nemiro. Tāpat dzirdēts, ka ZZS gribētu pamest vairāki tās biedri, un šādā projektā ir viegli iedomāties, piemēram, Edgaru Tavaru. Vēl jau ir arī citas partijas, kuru biedri meklē sev jaunas iespējas, kaut vai Ingunas Sudrabas “No sirds Latvijai”. Jaunajā projektā ir viegli iedomāties šīs partijas virsmāti Sudrabu vai Gunāru Kūtri.
Politikas vērotājiem ne mazāk interesanti būs vērot, ko tālāk darīs “Gods kalpot Rīgai”. Šobrīd šī partija ir piepildījusi visus mērķus – tās biedrs Oļegs Burovs ir kļuvis par Rīgas mēru. Partija kontrolē daudzus ietekmīgus amatus pašvaldības uzņēmumos un iestādēs. Partijas priekšsēdētājs Andris Ameriks kopā ar Ušakovu tika ievēlēts Eiropas Parlamentā.
Šobrīd “Gods kalpot Rīgai” vēl nav pieņēmusi galīgo lēmumu par startu Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās. Kaut arī Burovs ir paziņojis, ka ir gatavs vadīt partijas sarakstu ārkārtas vēlēšanās, tiek pieļauts, ka partija varētu saglabāt seno tradīciju un veidot kopīgu sarakstu ar “Saskaņu”. Tas tomēr būtu dīvaini, ņemot vērā daudzos kašķus un biežos “Saskaņas” ultimātus Rīgas domē, kur “Saskaņa” joprojām uzvedas kā vecākais brālis.
Nesen notikušajā “Gods kalpot Rīgai” kongresā vienu no agresīvākajām runām teica partijas frakcijas vadītājs Vjačeslavs Stepaņenko. Viņš paziņoja, ka “Gods kalpot Rīgai” ir jāpiedalās arī Saeimas vēlēšanās, ne tikai Rīgas domes vēlēšanās.
Daudzi jau ir aizmirsuši, ka 2009.gadā uz Rīgas domi kandidēja Šlesers ar LPP/LC sarakstu, un pēc ievēlēšanas viņš kļuva par vicemēru (jau 2010.gadā Šlesers bīdīja jaunu projektu uz Saeimas vēlēšanām). Toreiz kopā ar Šleseru Rīgas domes vēlēšanās piedalījās daudzi politiķi, kuri tagad ir izveidojuši “Gods kalpot Rīgai”. Partijas kongresu atklāja senais Šlesera cīņu biedrs mācītājs Ainars Baštiks, un kongresā bija redzami arī citi Šlesera senie cīņu biedri, sākot ar Ameriku, Daini Turlo un Stepaņenko.
Interesanti, ka raidījums “De Facto” pirms kāda laika publiskoja noplūdinātas sarunas no kādas “Gods kalpot Rīgai” sanāksmes. Tajā tik bieži tika piesaukts Šlesers, ka ir skaidrs, ka daudzi partijas biedri joprojām konsultējas ar viņu par turpmākām darbībām. Piemēram, Ameriks informēja, ka “Slaviks šobrīd ir pie Aināra Jūrmalā”, proti, ka Stepaņenko ir devies uz konsultācijām pie Šlesera, lai saprastu, kā turpmāk reaģēt uz “Saskaņas” ultimātiem par Baraņņika atbrīvošanu no vicemēra amata.
Redzot, cik aktīvs pēdējā laikā ir Stepaņenko, ir skaidrs, ka “Gods kalpot Rīgai” var rēķināties ar Šlesera un citu aizkulišu spēlētāju atbalstu. Sagadīšanās dēļ no “Saskaņas” saraksta Saeimā ievēlētā neatkarīgā depuāte Jūlija Stepaņenko ir ne tikai “Gods kalpot Rīgai” valdes locekle, bet arī Vjačeslava Stepaņenko sieva. Pēdējā laikā Jūlija Stepaņenko bieži parādās televīzijā un radio, stāstot par cīņu pret valdošo koalīciju Saeimā. Viņa ir arī izteikusies, ka strādā kopā ar citiem neatkarīgajiem deputātiem. Tāpēc varētu arī būt, ka Šmits un Gobzems ar savu komandu pievienojas šim politiskajam projektam pirms Saeimas vēlēšanām. Kā viņi cer – pirms ārkārtas Saeimas vēlēšanām.
Nav šaubu, ka daudzi sapņo par jaunas valdošās koalīcijas veidošanu pēc Saeimas ārkārtas vēlēšanām, kurā darbotos “Saskaņa” kopā ar jaunajiem politiskajiem projektiem. Ir arī skaidrs, ka šādas vīzijas dēļ ir vērts papūlēties. Protams, nevar izslēgt arī citu jaunu politisko projektu parādīšanos jau tuvākajā laikā, kas nodrošinās interesantu dzīvi politikas vērotājiem.
Seko mums 
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
