Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Divās nedēļās, kopš finanšu ministrs Andris Vilks 5. aprīlī Latvijas radio tiešraidē izvairījās no atbildes sniegšanas par uzņēmuma Prudentia pakalpojumu izmantošanu Liepājas metalurga problēmu risināšanai un pēcāk mēģināja par šo tēmu sameloties, vieni uzņēmuma kreditori ir nolieguši, ka gatavotos no saviem līdzekļiem apmaksāt bēdīgi slavenā airBaltic "investoru piesaistītāja" pakalpojumus, savukārt citi stomās un atbildi par to apmaksu nespēj sniegt.

Oficiālā versija par Prudentia pakalpojumu izmantošanu ir šāda: 21.martā tikusi organizēta Liepājas metalurga lielāko kreditoru - AS Citadele banka, AS SEB banka, AS Latvenergo, kā arī iespējamā kreditora - valsts, kuru pārstāv finanšu ministrs Andris Vilks, sanāksme. Tās laikā panākta vienošanās par starpkreditoru vienošanās noslēgšanu un profesionāla finanšu un komercdarbības konsultanta piesaisti.

Taču, kad 5. aprīlī Latvijas radio tiešraidē finanšu ministram Vilkam tika uzdots jautājums - cik izmaksās uzņēmuma Prudentia pakalpojumi Latvijas metalurga situācijas risināšanā, ministrs uz jautājumu neatbildēja, paziņojot, ka par to lemjot privāto kreditoru klubs.

Tā kā tobrīd bija labi zināms, ka kreditoru klubā ir iesaistījusies arī valsts, Pietiek finanšu ministram uzdeva vairākus jautājumus - vai tad Latvijas valsts sākotnēji nebija šajā kreditoru klubā un, ja bija, pa kuru laiku un ar kā lēmumu tā no šī kluba izstājusies, bet, ja nav izstājusies, tad kā valsts kā kreditors pieļāvusi, ka lēmums par konsultanta piesaisti tiek pieņemts bez tās līdzdalības?

Savukārt, ja ministrs tomēr būtu runājis nepatiesību un Latvijas valsts tomēr būtu piedalījusies konsultanta piesaistes jautājuma izlemšanā, Vilkam tika lūgts atbildēt vēl uz pāris jautājumiem - kāpēc tad viņš Latvijas radio raidījumā izvairījās no savas/valsts lomas atzīšanas šajā izvēlē, cik tad īsti izmaksās uzņēmuma Prudentia pakalpojumi Latvijas metalurga situācijas risināšanā, kā arī - kas, kad, uz kādiem nosacījumiem ir noslēdzis līgumu par šiem pakalpojumiem?

Pēc šo jautājumu saņemšanas finanšu ministrs jau "atcerējās", ka "Finanšu ministrija (FM)/ Valsts kase (VK) bija un ir AS Liepājas metalurgs kreditoru klubā" un ka "FM/VK piedalījās finanšu konsultanta Prudentia izvēlē". Taču par Prudentia pakalpojumu apmaksu gan Vilks neko pateikt nevarot, jo "jānorāda, ka finanšu konsultanta Prudentia pakalpojumus nolīgtajiem darbiem sedz citi kreditori, ne valsts, jo to paredz līgums".

Pat pēc atkārtota jautājuma Vilks nevēlējās sniegt atbildi - vai Finanšu ministrija tiešām nezina, cik tad īsti šoreiz izmaksās Prudentia pakalpojumi? Kā zināms, Prudentia meitasfirma Prudentia Adviser 2011. gada oktobra vidū valsts īpašumā nonākušajai lidsabiedrībai airBaltic sāka sniegt konsultācijas, kas airBaltic ik nedēļu izmaksāja aptuveni 13 000 latu (ar PVN), tas ir, ap 2,6 tūkstošiem latu dienā, bet precīzo summu valdība joprojām slēpj.

"Tātad valsts nezina, cik izmaksās Prudentia pakalpojumi, vai arī vienkārši nevēlas to izpaust?" - uz šo Pietiek jautājumu Vilks sniegt skaidru atbildi atkal izvairījās, paziņojot, ka "jūs varat šo vaicāt tiem AS Liepājas metalurgs kreditoriem, kas apmaksā finanšu konsultanta Prudentia pakalpojumus. Noslēgtā līguma ietvaros valsts nemaksā par šiem pakalpojumiem".

Taču, kā izrādās, arī nebūt ne visi pārējie uzņēmuma kreditori apmaksā Prudentia pakalpojumus. "AS Latvenergo neveic nekādus maksājumus uzņēmumam IB Prudentia. Šobrīd nemaksā un negatavojas maksāt," - šādu atbildi Pietiek sniedza Latvenergo, apgāžot ministra apgalvojumu par visu pārējo kreditoru piedalīšanos Prudentia pakalpojumu apmaksā.

Jau krietni izvairīgāka un stomīgāka bija valstij tāpat piederošā AS Citadele banka, uz kuras pleciem, pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, uzlikta lielākā daļa Prudentia pakalpojumu apmaksas - pēc neoficiālām ziņām, vismaz 10 000 latu nedēļā.

"Bankas Citadele valde visus ar uzņēmuma operatīvo vadību saistītos jautājumus pieņem, vadoties no strikti komerciāliem apsvērumiem, aizstāvot bankas intereses un nodrošinot maksimālu atdevi abu bankas akcionāru ieguldītajam kapitālam. Liepājas metalurga restrukturizācijas sakarā kreditoru kluba biedri lēmumus pieņem kopīgi, starp Prudentia un kreditoru kluba dalībniekiem slēgtā līguma nosacījumi ir konfidenciāli," bija bankas atbilde uz jautājumu, cik lieli valsts līdzekļi tiek izmantoti Prudentia pakalpojumiem.

Tikpat stomīga šajā jautājumā bija arī SEB banka - tā "šobrīd pēc labākās sirdsapziņas līdzdarbojas konstruktīvu risinājumu meklēšanā, lai definētu uzņēmuma ilgtermiņa darbības iespējas, vienlaikus arī lai tiktu ņemtas vērā arī kreditoru intereses un uzņemtās saistības no klienta puses".

Pietiek jau informējis, ka Ģirtam Rungainim un Jānim Lielcepurem piederošās Prudentia meitasfirma Prudentia Adviser kopš 2011. gada oktobra vidus sniedz airBaltic dārgas konsultācijas, kas, kā nule aģentūrai LETA atzina arī satiksmes ministrs Anrijs Matīss, nav novedušas pie tā, ka  lidsabiedrībai būtu kaut viens nopietns potenciālais investors.

Redzamākā Prudentia aktivitāte šajā jomā bijusi - pērn laikrakstā Financial Times tika publicēts piedāvājums potenciālajiem investoriem par airBaltic akciju iegādi. Prudentia arī it kā turpinot runāt "ar visiem potenciālajiem investoriem".

„Nevajag iet lielzagļu pavadā, kam Prudentia traucē izkārtot zaudēto naudu vēlamajā apmērā no airBaltic. Prudentia atlīdzība ir daudzas reizes mazāka un līdz kabatai nonāk tikai daži procenti no ienākumiem. Šāda līmeņa naudas jebkad no valsts ir dabūjuši tikai augstāk minētie lielzagļi," - tā savukārt sava uzņēmuma veiksmi valsts apkalpošanā iepriekš Pietiek ir skaidrojis pats Rungainis.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

10

Šakāļi

FotoTā iegājies, ka vieni zvēri mums simbolizē drosmi un cēlumu, bet citi - gļēvumu un zemiskumu. Tā, piemēram, lauvu mēs dēvējam pat par zvēru karali, bet hiēnām un šakāļiem cilvēku vērtību sistēmā ir visai zīmīgs, bet nožēlojams statuss. Tie reti uzbrūk spēcīgam pretiniekam, tie vareni tikai barā, tie uzglūn slimam vai vājam,      vai vēl neizaugušam, vārdu sakot, tādam, kurš nespēj sevi aizstāvēt.
Lasīt visu...

18

Mums pilnīgi neparedzētām vajadzībām ļoti nepieciešami vēl divi miljoni nodokļu maksātāju naudas

FotoLatvijas Televīzija Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) 2020. gada 15. janvārī iesniegusi informatīvo ziņojumu par vidēja termiņa darbības stratēģijas (2020.-2022. gadam) ieviešanu un kapitālsabiedrības sekmīgai attīstībai nepieciešamiem priekšnoteikumiem. Ziņojumā apkopota informācija par šābrīža situāciju uzņēmumā.
Lasīt visu...

21

Intelektuālā atombumba

FotoCilvēce vēsturiski nesen ieguva atombumbu kā pagaidām efektīvāko līdzekli cilvēku fiziskajai iznīcināšanai. Taču cilvēce vēsturiski vēl nesenāk (no XX gs.70.gadiem) ieguva atombumbu  arī cilvēku garīgajai (apziņas, domāšanas, prāta, uztveres) iznīcināšanai, viņus neiznīcinot fiziski. Arī tas pagaidām ir efektīvākais līdzeklis attiecīgajā jomā. Tik efektīvs līdzeklis garīgajai iznīcināšanai nav ne reliģiskā dogmātika, ne politiski ideoloģiskā dogmātika. Šo līdzekli jāsauc par intelektuālo atombumbu.
Lasīt visu...

21

Mums būtu jāsāk uzvesties kā saprātīgiem vismaz līdz budžeta apstiprināšanai

FotoPēdējās dienās visi jau ir apjukuši no tā ziņu daudzuma, kas ar mediju un sociālo tīklu starpniecību nāk no Rīgas domes gaiteņiem. Izsekot, par ko kārtējo reizi kāds no partneriem ir apvainojies vai izteicis ultimātu, patiešām kļūst grūti, un es atvainojos rīdziniekiem par šo jucekli.
Lasīt visu...

21

2020. No Tuvajiem Austrumiem līdz Baltijai: ģeopolitiskās prognozes ASV un Irānas konflikta kontekstā

FotoĢeopolitiskās prognozes jaunajam gadam no dažādu politologu puses skan neviennozīmīgi un tās atšķiras gan pēc vektora, gan dinamisma - no globāla atomkara briesmām līdz Baltkrievijas iekļaušanai Krievijas iniciētajā “valstu savienībā”. Tomēr vairums ir vienisprātis, ka šis gads solās būt notikumiem bagāts.
Lasīt visu...

21

Pilnveidotais augstskolu pārvaldības modelis top necaurspīdīgi

FotoLatvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) nosūtījusi vēstuli Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), Latvijas Rektoru padomei, Augstākās izglītības padomei, Latvijas Universitāšu asociācijai, paužot iebildumus par necaurspīdīgo procesu, kādā top pilnveidotais augstskolu pārvaldības modelis. LIZDA sagatavojusi priekšlikumus augstskolu pārvaldības modeļa uzlabošanai. Priekšlikumi un iebildumi ir nosūtīti izvērtēšanai IZM.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

500 metru aptieku darbības ģeogrāfiskais ierobežojums jāatceļ, lai veicinātu medikamentu pieejamību un normalizētu zāļu cenas Latvijā

Nevalstiskā organizācija Impact 2040 vērsusies pie Valsts prezidenta, Saeimas deputātiem...

Foto

Atklātā vēstule par ilgtspējīgu un gudru saimniekošanu Latvijas mežos

Mežs mūsdienās klāj vairāk nekā pusi Latvijas teritorijas, kas ir pēdējos 250 gados lielākā meža platība. Latvijas meža...

Foto

Pašlaik galvaspilsētu vada Mata Hari, kas iepriekšējos 10 gadus veiksmīgi nēsājusi čemodānus aiz vajadzīgajiem cilvēkiem

Maniem kolēģiem Rīgas domē, kā man liekas, ir divas iespējas, kā...

Foto

Pa Latviju klīst populāra nopūta - “Galvenais, ka šoreiz ir prezidents, par kuru nav kauns”

Tas, ko esmu ievērojis un sen sapratis - cilvēkiem ārpus Latvijas...

Foto

Neredzam nekādu iemeslu, lai kaut ko mainītu partijas darbībā arī pašlaik

Ņemot vērā situāciju, kāda izveidojusies saistībā ar ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC)...

Foto

Kā Kariņa valdība iespēra zem jostas vietas Latvijai kā tiesiskai valstij

9.janvāra Saeimas plenārsēdē tika izskatīts deputātu pieprasījums Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam “Par valdības nespēju pamatot...

Foto

Cerību ideoloģija

Uz planētas pašlaik notiek sīva cīņa par pasaules kārtību. Cīņa notiek starp tiem, kuri vēlas dzīvot daudzpolārā pasaulē, kur pasaules kārtību nosaka vairākas spēcīgas...

Foto

IZM izteikti neieklausās profesionāļu viedoklī un nāk klajā ar nepārdomātiem priekšlikumiem

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pēdējā laikā izceļas ar dažādu noteikumu aktīvu ražošanu, bet tas...

Foto

Vai LTV izplata viltus ziņas?

6. janvārī sabiedrība uzzināja par kārtējām vadošo darbinieku iecelšanām Latvijas TV. Zīmīgi, ka pārmaiņas skārušas tieši atbildīgos par saturu. LTV pavēstīja,...

Foto

„Mediju ekspertes” Rudušas piecpadsmitā darbavieta atbilstoši viņas vektoram būs valsts televīzija

No 2020. gada 6. janvāra Latvijas Televīzijas Programmu daļas direktores pienākumus pilnā apjomā sākusi pildīt...

Foto

Laimīgā dzīve ar “suņa s...iem” un prognozēšanas rutīna

Ar svešvārdu “rutīna” neapzīmē vienīgi šablonisku darbību, kad valda ilgi trenēts un stabils, taču ne visai simpātisks automātisms....

Foto

Iniciatīva: valsts un pašvaldību autotransportu aprīkot ar GSM GPS izsekošanas ierīcēm

Brīdī, kad valstī trūkst naudas mediķiem, demogrāfijas jautājumiem, ir nepieciešams arī palūkoties, kur varētu ietaupīt...

Foto

Daudzi šeit Latvijā savā apziņā vēl nedzīvo kā Eiropā, par kuru sapņojam

Eiropa. Brīvā Eiropa. Padomju Latvijas laikā tā bija katra latvieša sapnis. Nostāsti par turīgajiem...

Foto

Valdībai jāpievērš uzmanība nepilnībām regulējumā par aptieku izvietojumu

Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments 18.decembrī, izskatot pieteikumu par Zāļu valsts aģentūras izsniegtām atļaujām aptiekas atvēršanai, atcēla...

Foto

Elektriskā dzīve

Pagātne ir ne tikai notikumiem, bet arī idejām. Notikums bez idejas ir ikdiena, bet notikums ar ideju kļūst par vēsturi. Pagājušā gadsimta otrajā gadu...

Foto

Pagātnes fakti tagadnei

Latvijas sabiedrības kādā daļā joprojām saglabājas speciāli iezombētais melīgais priekšstats par “perestroiku/atmodu”. Daudzi turpina slavēt tādus VDK sameistarotos pseidonacionālos mistrojumus kā LTF, LNNK,...

Foto

Lai arī pamazām, tomēr tiesiskā situācija Latvijā uzlabojas

23. decembrī Satversmes tiesa (ST) par neatbilstošu Satversmei atzinusi normu, kas liedz kriminālvajāšanai izdotam Saeimas deputātam piedalīties Saeimas...

Foto

Datu valsts inspekcijas direktore jaunu izaicinājumu priekšā

Datu valsts inspekcijas vadītāja amatā tiku iecelta 2016.gada 5.aprīlī, neilgi pirms tika pieņemta Vispārīgā datu aizsardzības regula (2016.gada 27.aprīlī)...

Foto

No kā mums lūgt svētību jeb svētība vai lāsts?

Šajos Ziemassvētkos arhibīskaps Zbigņevs Stankēvičs aicina iznīcināt ļaunumu savās dzīvēs. Šai sakarā minēšu kādu piemēru, kur no...

Foto

Objektīvais faktors

Eksistenciālajai traģēdijai, kas latviešu tautā turpinās jau gadus trīsdesmit un izteikti triumfālu pakāpi ir sasniegusi “6.oktobra paaudzē”, ir objektīvs faktors. Tāds faktors patiešām eksistē...

Foto

Notiek sorosītu bezprecedenta uzbrukums Valsts policijai

Pēdējās dienās lielu vairumu Latvijas masu mediju ir pāršalkusi ziņa, ka it kā kāda persona terorizējot un vajājot žurnālistu organizāciju Re:Baltica un...