Jauns bērnudārzs Sunīšos — ieguldījums nākotnē vai līdzekļu izšķērdēšana?
Rodijs Rododendrs02.06.2025.
Komentāri (35)
Iesaki rakstu: 
2024. gada 1. septembra raidījumā DeFacto tika vēstīts, ka konfiscētajā savrupmājā Kalnāju ielā 1, Sunīšos, kuru valsts nodevusi Ropažu novada pašvaldībai, tiek plānots izveidot pirmsskolas izglītības iestādi (PII). Šim nolūkam pašvaldība jau 2024. gadā piešķīrusi 60 000 eiro.
Par šiem darbiem atbild pirmsskolas iestādes “Skudriņas” vadītājs un vienlaikus domes deputāts Pēteris Salenieks. Raidījumā viņš skaidroja, ka šobrīd notiek “remontdarbi”, lai saņemtu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un Veselības inspekcijas atzinumus, kas ļautu ēku reģistrēt kā PII.
Taču ir acīmredzami, ka ēkas lietošanas veida maiņai no dzīvojamās mājas uz pirmsskolas izglītības iestādi obligāti jāizstrādā pilnvērtīgs pārbūves būvprojekts. Ar “vienkāršu remontu” par 60 000 eiro šādu pārbūvi tehniski un juridiski nav iespējams veikt. Turklāt 2025. gada budžetā paredzēti vēl 88 000 eiro šo telpu pielāgošanai pirmsskolas izglītības iestādes vajadzībām. Tomēr Būvniecības informācijas sistēmā nav reģistrēta neviena būvniecības iecere šajā adresē.
Līdz ar to rodas loģisks jautājums - ar ko īsti nodarbojas pašvaldība un Pēteris Salenieks? Vai šī nav darbības imitācija un nodokļu maksātāju naudas izšķērdēšana?
Jebkurš būvspeciālists pateiks — šī ēka nav piemērota bērnudārza izveidei ne arhitektoniski, ne pēc plānojuma vai izvietojuma. Turklāt ēka daudzus gadus nav tikusi apkurināta, tajā konstatēts pelējums, un acīmredzami tā neatbilst drošības un higiēnas prasībām.
Ir pilnīgi skaidrs, ka, pirms izlemt šo jautājumu, pašvaldība veikusi ēkas tehnisko apsekošanu, lai izvērtētu ēkas konstrukciju stāvokli, iespējamību nodrošināt ēkas atbilstību LBN 200-21 “Būvju vispārīgo prasību būvnormatīvs”, kā arī Ministru kabineta noteikumu Nr.890 “Higiēnas prasības bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējiem un izglītības iestādēm, kas īsteno pirmsskolas izglītības programmu” prasībām. Tāpat arī pirms lēmuma pieņemšanas būtu jāsaņem vismaz provizoriskā tāme, cik šāda pārbūve varētu izmaksāt. Tomēr lēmums piešķirt līdzekļus no pašvaldības budžeta bija pieņemts bez jebkādiem pamatojošiem dokumentiem.
Šokē arī fakts, ka 2024. gada 11. decembra domes sēdē nelikumīgi tika atceltas detālplānojuma prasības tikai vienam zemesgabalam — Kalnāju ielai 1, lai Pēteris Salenieks varētu turpināt īstenot savu bezjēdzīgo ieceri. Turklāt visas ielas, kas nodrošina piekļuvi šai ēkai, pieder privātpersonām. Līdz ar to pašvaldība nevarēs izbūvēt nepieciešamos inženiertīklus vai stāvvietas bez šo īpašnieku piekrišanas.
Tajā pat laikā pašvaldība plāno būvēt jaunu pirmsskolas izglītības iestādi Garkalnē 200 bērniem, un pēc domes priekšsēdētājas vārdiem ēkas nodošana ekspluatācijā ir ieplānota uz 2027.gada pavasari.
Tad paliek atklāts jautājums: kādam mērķim tika iztērēti 60 000 eiro pērn un kam tiks tērēti vēl 88 000 šogad, ja šī ēka faktiski nav pārveidojama par bērnudārzu?
Sunīšu iedzīvotāji arī stāsta, ka šo “remontdarbu” rezultātā no greznās savrupmājas pazudusi ļoti dārga santehnika, kas nomainīta pret Ķīnā ražotu. Atliek vien minēt, kuram mājās šobrīd ir zelta pods…
Seko mums 
Mani sauc Evija Rača. Šobrīd man ir 36 gadi. Esmu, pirmkārt, jau mamma, sieva un Latvijas iedzīvotāja, kas cīnījusies ar vēzi. Izgājusi cauri vairāk nekā 40 ķīmijterapijām un kaulu smadzeņu transplantācijai. Un jau vairāk nekā piecus mēnešus es cīnos ne tikai par savu dzīvību, bet arī par taisnīgumu VISU PACIENTU VĀRDĀ!
Cenšos skatīties Latvijas valsts propagandas kanālus cik reti vien var, bet… 18. jūnija rīta ziņās manas valsts pārstāvis Izraēlā. Pretīgs, melīgs, pastulbs radījums.
Pretēji ekspertiem, kas pēc aizvadītajām vēlēšanām pauž skepsi par iespēju "integrēt krievus", es redzu, ka ir tieši tagad ir pavēries iespēju logs. Krieviskais piedāvājums pašlaik ir tik ļoti sadrumstalots, vēlētāji ir vīlušies savās iepriekšējās simpātijās. "Stabilitāte" ir smagi aplauzusies, kurinot neapvaldītu radikālismu. Krievu elektorāts ir izgājis separācijas procesu - sadalījies radikāļos, mērenajos un liberāļos.
Jau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
