Jauns cietums acīmredzot Bordāna kunga padotajiem ir nepieciešams vairāk nekā pašiem ieslodzītajiem
Pietiek lasītājs18.05.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvijas Republikas Satversmes tiesa 2019. gada 7. novembra spriedumā lietā Nr. 2018-25-01 "Par Latvijas Sodu izpildes kodeksa 50.4 panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. pantam" atzina Latvijas Sodu izpildes kodeksa 50.4 pantu, ciktāl tajā paredzētajai atšķirīgajai attieksmei pret notiesātajiem vīriešiem nav objektīva un saprātīga pamata, par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 91. pantam un spēkā neesošu no 2021. gada 1. maija.
Jānorāda, ka Staversmes tiesa izvērtējot valsts iespējas un pieejamos resursus ir noteikusi adekvātu un pietiekamu laiku jaunā tiesiskā regulējuma pieņemšanai, nodrošinot sodu izpildes nepārtrauktību (https://likumi.lv/ta/id/310595-par-latvijas-sodu-izpildes-kodeksa-50-sup4sup-panta-atbilstibu-latvijas-republikas-satversmes-91-pantam 31. punkts) t.i. no 2019. gada 11. novembra līdz 2021. gada 1. maijam.
Tieslietu ministrija uz 1.11.2020. un 21.11.2020. iesniegumiem (TM reģ. Nr. 1-24/7337 un Nr. 1-24/7489) citastarp norāda: "Papildus informējam, ka arī Latvijā pirmās ārkārtējās situācijas laikā noteikto ierobežojumu dēļ samazinājās ieslodzīto skaits. 2020.gada 23.oktobrī Latvijas ieslodzījuma vietās bija 4822 vietas, savukārt reālais ieslodzīto skaits – 3241."
Līdz ar ko esošajā infrastruktūrā ir pietiekoši vietu notiesāto izmitināšanai atbilstoši Satversmes tiesas lemtajam.
Turklāt būtiski atzīmēt, ka Satversmes tiesa nav norādījusi uz automātisku soda izciešanas režīma maiņu visiem notiesātajiem, kuri sodu izcieš slēgta cietuma režīma zemākajā pakāpē, bet gan pienākumu, izvērtējot slēgta cietuma režīma zemākajā pakāpē esošo notiesāto individuālo situāciju, lemt vai konkrētā notiesātā atrašanās šajā režīma pakāpē ir objektīvi un saprātīgi pamatota.
Latvijas Sodu izpildes kodeksa 50.5 pants. Soda izpildes režīms daļēji slēgtajos cietumos citastarp noteic - daļēji slēgtajos cietumos tiek nodrošināta notiesāto apsardze un pastāvīga uzraudzība. Notiesātie soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē sodu izcieš slēgtās kamerās. Pēc ievietošanas cietumā notiesātajam ne mazāk kā viena ceturtdaļa no piespriestā soda laika jāizcieš soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē. Ne mazāk kā viena ceturtdaļa no piespriestā soda viņam jāizcieš soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē.
No tā izriet, ka ir iespējama (individuāli izvērtējot) notiesāto pārvietošana no slēgta cietuma režīma zemākās pakāpes uz daļēji slēgta cietuma režīma zemāko pakāpi. Jo šie notiesātie būtībā turpinātu izciest sodu kamerās, kurās atrodas pašreiz. Turklāt minētā notiesāto pārvietošana nenozīmē nekontrolētu notiesāto pirmstermiņa atbrīvošanu no soda un/vai turpmāku automātisku virzību pa režīma pakāpēm, jo par šādu virzību lemj speciāli izveidota komisija. Savukārt pirmstermiņa atbrīvošanu no soda nosaka tiesa. Līdz ar ko, pēc individuālas apstākļu izvērtēšanas pārvietojot notiesāto daļu (kuri bez objektīva un saprātīga pamata tiek turēti atšķirīgos apstākļos) no slēgta cietuma režīma zemākās pakāpes uz daļēji slēgta režīma zemāko pakāpi, tiktu pildīts Satversmes spriedums daudz lielākā mērā, nekā to piedāvā Tieslietu ministrija.
Turklāt pastāv iespēja nepieciešamības gadījumā vismaz līdz jaunā Liepājas cietuma atvēršanai notiesātos izvietot Brasas cietumā! Uz šāda risinājuma iespējamību ir norādījis arī tieslietu ministrs: "Ņemot vērā, ka jauna cietuma būvniecība atlikta, mums būs jādomā par esošo un novecojošo cietumu remontiem nepieciešamo papildu līdzekļu piesaistīšanu. Ja reiz neuzskata par iespējamu investēt un būvēt cietumu, tad redzam iespēju atjaunot slēgto Brasas cietumu.” (https://nra.lv/latvija/295000-iespejams-naksies-atjaunot-brasas-cietumu.htm)
It sevišķi, ievērojot apstākli, ka neilgi pirms Brasas cietuma slēgšanas tajā tika veikts remonts (remontēts vismaz viens cietuma korpuss), šāds situācijas risinājums ir izvērtēšanas vērts. Līdz ar ko ir iespējams uz laiku atjaunot cietuma darbību, izvietojot tajā vismaz daļu notiesāto.
Attiecībā uz saziņu ar tuviniekiem slēgta cietuma režīma zemākajā pakāpē esošajiem notiesātajiem Satversmes tiesa spriedumā ir norādījusi: "Tādējādi saskaņā ar Komitejas ziņojumā norādīto tādi tiesību uz saskarsmi ar citām personām ierobežojumi, kādi šobrīd noteikti slēgtajos cietumos, nav pieļaujami attiecībā ne uz vienu ieslodzīto kategoriju." (sprieduma 30. punkts).
Kā norādīts iepriekš, tad ieslodzīto skaits pēdējo desmit gadu laikā ir samazinājies no 7000 līdz 3500. No minētā izriet, ka esošajā infrastruktūrā ir bijis iespējams nodrošināt satikšanās iespējas divreiz lielākam ieslodzīto skaitam ikvienā cietumā. Tādējādi satikšanās reižu palielināšana esošajā infrastruktūrā ir iespējama bez būtisku finansiālu un cita veida resursu ieguldīšanas.
Tieslietu ministrija bez ievērības ir atstājusi citu saziņas veidu - telefonsarunas. Uz doto brīdi tiesiskais regulējums noteic, ka notiesātajiem slēgta cietuma režīma zemākajā pakāpē ir tiesības izmantot vienu telefonsarunu mēnesī (sk. Kodeksa 50.4 panta devītās daļas 1. un 4. punktu). Telefonsarunu ilgums ir 5 minūtes. Līdz ar ko minētie notiesātie var veikt telefonzvanu tuviniekiem reizi mēnesī ne ilgāk kā 5 minūtes. Bez šaubām šāds saziņas apjoms ir pazemojošs un personas cieņu aizskarošs.
Tieslietu ministrija nav vērtējusi telefonsarunu biežuma un ilguma palielināšanas iespējas. Tomēr ievērojot augstākminēto ieslodzīto skaita būtisko samazinājumu telefonsarunu biežumu/ilgumu ir iespējams būtiski palielināt. Jānorāda, ka vēl nenotiesātās personas (apcietinātie) var veikt telefonzvanus ne retāk kā reizi nedēļā un sarunu ilgums ir ne mazāks kā 5 minūtes (Apcietinājumā turēšanas kārtības likuma 13. panta pirmās dalas 5. punkts).
Uzskatāms, ka arī notiesātajiem esošajā infrastruktūrā ir iespējams nodrošināt analoģiskas iespējas. Saziņa ar tuviniekiem ir vienlīdz svarīga notiesātajiem un apcietinātajiem, tomēr pastāv būtiska atšķirība saziņas apjomā - biežumā un ilgumā.
Ievērojot minēto, Tieslietu ministrijas un Ieslodzījuma vietu pārvaldes paustais, ka tikai un vienīgi jauna cietuma uzbūve būtu risinājums visām Satversmes tiesas uzskaitītajām nepilnībām (ilgstošiem, būtiskiem ieslodzīto tiesību pārkāpumiem), izklausās kā lētas atrunas un jauna cietuma uzbūvēšanas lobijs. Jauns cietums acīmredzot ir nepieciešams Bordāna kunga padotajiem vairāk nekā pašiem ieslodzītajiem.
Vai tiešām 10 gadu laikā (ieslodzīto skaits samazinājies uz pusi) nav bijis iespējams rast iespēju palielināt telefonsarunu un satikšanās skaitu, ja reiz tos pašus taksofonus un tās pašas satikšanās telpas lieto krietni mazāks skaits ieslodzīto? Acīmredzot, tikai zaudējot lietas Eiropas Cilvēktiesību tiesā, Tieslietu ministrija sāks domāt un beigs atrunāties.
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
