Jauns “dezinformācijas antirekords”: LTV slavina, ka “pēc dažiem gadiem Latvijā sākšoties mikroshēmu ražošana!”, kaut patiesībā šogad tā svin 60 gadu jubileju
N. Andersons01.12.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pilnīgi nesaprotamus brīnumus, pat vēl lielākus nekā citās reizēs, otrdienas vakarā pārraidīja LTV “Panorāma”: sižetā enerģiskās balsīs tiek stāstīts, kā trīs līdz piecu gadu laikā Latvijā gribot “izveidot nozari”, kas patiesībā strādā kopš 1962. gada.
“Jau pēc 3 līdz 5 gadiem Latvijā varētu sākt ražot pirmās mikroshēmas. Otrdien sāka kaldināt plānus šīs jomas attīstībai nākamajiem 10 gadiem. Plāns ir sākt tehnoloģiju pētniecību, projektēšanu un mikročipu jeb integrālo shēmu ražošanu. Nonākšana pie pirmajiem nopietnajiem produktiem varētu prasīt līdz 10 gadiem,” tā ziņoja “Panorāma” un vēlāk pārpublicēja LSM portāls.
Faktiski mikroshēmas Latvijā tiek ražotas vēl kopš dziļiem padomju laikiem, kopš 1962. gada, kad rūpnīca “Alfa” sāka ražot mikroshēmas uz iespiestajām platēm. Kā visās valstīs sākotnēji tā bija militārā produkcija, kam vēlāk pievienojās detaļu ražošana ikdienas patēriņa precēm.
Kā rakstīts Enciklopedija.lv, 1985. gadā “Alfa” saražoja 180 miljonus tranzistoru un 70 miljonus mikroshēmu. 1990. gadā uzņēmums kļuva par akciju sabiedrību “Alfa RPAR”, kas līdz pat šai dienai ražo mikroshēmas “Alfas” galvenajā korpusā Brīvības ielas malā. Izveidojās arī vairāki blakusuzņēmumi.
Neatkarīgi no padomju laiku iestrādnēm deviņdesmito gadu beigās tika nodibināta mikroshēmu rūpnīca “Hanzas Elektronika” Ogrē, kas tīšuprāt neņēma darbā cilvēkus ar padomju fabriku pieredzi. Uzņēmums uzplauka tik lielā mērā, ka rūpnīca kļuva par šauru, un Ventspilī tika uzcelta vēl otra, firmai pārdēvējoties par “Hansa Matrix”.
Latvijas Banka savos makroekonomikas apskatos piemin arī šādus mikroshēmu ražotājus: AS “RD ALFA Mikroelektronikas departaments” ar ražošanu Ventspilī, SIA “Volburg” (zemāk links uz video), SIA “Almiko” un citas kompānijas. Lielākie daudzumi no saražotās preces (parasti 85% līdz 100%, atkarībā no konkrētās firmas) tiek eksportēti, savukārt atlikušās mikroshēmas citi Latvijas ražotāji izmanto savu galaproduktu ražošanā. To vidū var pieminēt ir SIA “Autonams” (ražo digitālus pretaizdzīšanas komplektus automašīnām), AS “SAF Tehnika” (mobilo telekomunikāciju tīklu aparatūras un mērierīču ražošana vismaz ceturtdaļmiljarda vērtībā katru gadu), SIA “Mikrotīkls” (eksportē datu pārraides rūterus, 5G aprīkojumu utt.), CHD (kases aparāti, maksājumu karšu norēķinu termināļi) un daudzi citi.
Savukārt RTU laboratorijās top mikroshēmas kosmiskajiem aparātiem un satelītu novērošanai, kas ir tik precīzas un dārgas, ka to lodēšana notiek ar rokām – “EvenTech” aparāts, kas maksā virs 10 tūkstošiem dolāru, mēra laiku līdz pikosekundei un attālumu līdz Mēnesim ar 2 milimetru precizitāti.
Līdz ar to LTV “Panorāmai” gadā, kad mikroshēmu ražošanas industrija Latvijā svin savu sešdesmitgadi, ir izdevies uztaisīt enerģisku sižetu par to, kā “pēc trim līdz pieciem gadiem Latvijā sāksies mikroshēmu ražošana”.
Attēlā no Enciklopedija.lv: mikroshēmu ražošana 2017. gadā Ogrē
Realitātē: https://www.ltrk.lv/lv/business/343
https://lv.wikipedia.org/wiki/R%C4%ABgas_pusvad%C4%ABt%C4%81ju_r%C5%ABpn%C4%ABca_%22Alfa%22
Video no ražotnes: https://www.youtube.com/watch?v=9KM1-2gjOX0
https://www.makroekonomika.lv/latvija-rupnieciba-ir-2-dala-par-augsti-tehnologiskam-nozarem
https://www.kuwaittimes.com/lab-developing-device-to-help-earth-dodge-asteroids/
Seko mums 
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
Ar nelabu sajūtu sekoju medijos publicētajām ziņām par Zolitūdes traģēdijas tiesvedību. Esmu būvinženieris, absolvējis Venecuēlas Centrālo universitāti, un man ir Kārnegija un Melona Universitātes (ASV) maģistra grāds būvinženierijā (ar iespējami augstāko atzīmi).
ANO 1919. gadā dibinātā Starptautiskā Darba organizācija publicējusi statistiku – 2020. gadā Latvijā aptuveni 29% visu strādājošo bija nodarbināti publiskajā sektorā, bet labākā proporcija esot Austrijā – 4%. Ieliku šo ziņu Twitter, un tas sāka vārīties. Esot sajaukti āboli ar bumbieriem, un vispār, kas tā tāda par organizāciju?
Šis raksts ir pēdējais brīdinājums koloniālajiem pārvaldniekiem Latvijā! Pēdējais brīdinājums viņu pakalpiņiem valdībā un valsts struktūrās. Tautas pacietības mērs ir izsmelts! Mēs runājām, aicinājām apstāties un pārtraukt LATVJU TAUTAS iznīcināšanas politiku. Taču viss veltīgi. Jūs nevēlējāties mūs sadzirdēt, ieklausīties un saprast - PIETIEK! Tad runāsim citā "valodā" ! Jums saprotamajā!
