Jauns “dezinformācijas antirekords”: LTV slavina, ka “pēc dažiem gadiem Latvijā sākšoties mikroshēmu ražošana!”, kaut patiesībā šogad tā svin 60 gadu jubileju
N. Andersons01.12.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pilnīgi nesaprotamus brīnumus, pat vēl lielākus nekā citās reizēs, otrdienas vakarā pārraidīja LTV “Panorāma”: sižetā enerģiskās balsīs tiek stāstīts, kā trīs līdz piecu gadu laikā Latvijā gribot “izveidot nozari”, kas patiesībā strādā kopš 1962. gada.
“Jau pēc 3 līdz 5 gadiem Latvijā varētu sākt ražot pirmās mikroshēmas. Otrdien sāka kaldināt plānus šīs jomas attīstībai nākamajiem 10 gadiem. Plāns ir sākt tehnoloģiju pētniecību, projektēšanu un mikročipu jeb integrālo shēmu ražošanu. Nonākšana pie pirmajiem nopietnajiem produktiem varētu prasīt līdz 10 gadiem,” tā ziņoja “Panorāma” un vēlāk pārpublicēja LSM portāls.
Faktiski mikroshēmas Latvijā tiek ražotas vēl kopš dziļiem padomju laikiem, kopš 1962. gada, kad rūpnīca “Alfa” sāka ražot mikroshēmas uz iespiestajām platēm. Kā visās valstīs sākotnēji tā bija militārā produkcija, kam vēlāk pievienojās detaļu ražošana ikdienas patēriņa precēm.
Kā rakstīts Enciklopedija.lv, 1985. gadā “Alfa” saražoja 180 miljonus tranzistoru un 70 miljonus mikroshēmu. 1990. gadā uzņēmums kļuva par akciju sabiedrību “Alfa RPAR”, kas līdz pat šai dienai ražo mikroshēmas “Alfas” galvenajā korpusā Brīvības ielas malā. Izveidojās arī vairāki blakusuzņēmumi.
Neatkarīgi no padomju laiku iestrādnēm deviņdesmito gadu beigās tika nodibināta mikroshēmu rūpnīca “Hanzas Elektronika” Ogrē, kas tīšuprāt neņēma darbā cilvēkus ar padomju fabriku pieredzi. Uzņēmums uzplauka tik lielā mērā, ka rūpnīca kļuva par šauru, un Ventspilī tika uzcelta vēl otra, firmai pārdēvējoties par “Hansa Matrix”.
Latvijas Banka savos makroekonomikas apskatos piemin arī šādus mikroshēmu ražotājus: AS “RD ALFA Mikroelektronikas departaments” ar ražošanu Ventspilī, SIA “Volburg” (zemāk links uz video), SIA “Almiko” un citas kompānijas. Lielākie daudzumi no saražotās preces (parasti 85% līdz 100%, atkarībā no konkrētās firmas) tiek eksportēti, savukārt atlikušās mikroshēmas citi Latvijas ražotāji izmanto savu galaproduktu ražošanā. To vidū var pieminēt ir SIA “Autonams” (ražo digitālus pretaizdzīšanas komplektus automašīnām), AS “SAF Tehnika” (mobilo telekomunikāciju tīklu aparatūras un mērierīču ražošana vismaz ceturtdaļmiljarda vērtībā katru gadu), SIA “Mikrotīkls” (eksportē datu pārraides rūterus, 5G aprīkojumu utt.), CHD (kases aparāti, maksājumu karšu norēķinu termināļi) un daudzi citi.
Savukārt RTU laboratorijās top mikroshēmas kosmiskajiem aparātiem un satelītu novērošanai, kas ir tik precīzas un dārgas, ka to lodēšana notiek ar rokām – “EvenTech” aparāts, kas maksā virs 10 tūkstošiem dolāru, mēra laiku līdz pikosekundei un attālumu līdz Mēnesim ar 2 milimetru precizitāti.
Līdz ar to LTV “Panorāmai” gadā, kad mikroshēmu ražošanas industrija Latvijā svin savu sešdesmitgadi, ir izdevies uztaisīt enerģisku sižetu par to, kā “pēc trim līdz pieciem gadiem Latvijā sāksies mikroshēmu ražošana”.
Attēlā no Enciklopedija.lv: mikroshēmu ražošana 2017. gadā Ogrē
Realitātē: https://www.ltrk.lv/lv/business/343
https://lv.wikipedia.org/wiki/R%C4%ABgas_pusvad%C4%ABt%C4%81ju_r%C5%ABpn%C4%ABca_%22Alfa%22
Video no ražotnes: https://www.youtube.com/watch?v=9KM1-2gjOX0
https://www.makroekonomika.lv/latvija-rupnieciba-ir-2-dala-par-augsti-tehnologiskam-nozarem
https://www.kuwaittimes.com/lab-developing-device-to-help-earth-dodge-asteroids/
Seko mums 
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
