Jaunu Saeimu gaidot

Vidējam latvietim reizi pa četriem gadiem datorā līdzi ievācas vēlēšanas, kas tad nu tiek virzītas, reklamētas, apspriestas un analizētas. Vidējais latvietis tad dienā saņem politiķu diskusijas, Artusa Kaimiņa sarunu ar Andri Priekuli, bet naktī – Nila Ušakova satraukuma pilnu vēstuli no Kazahstānas ar aicinājumu Doma laukumā piketēt pret Parex, Citadeles un citu banku biznesiem.

Būtiska virtuālai pasaulei ir atziņa, ka izsakās visi, īpaši tie, kas ir pilnīgi nekompetenti, paši vēlēšanās nepiedalās, savas reklāmas avīzītes svešās pastkastēs nemet, uz plakātiem savus fotošopētos portretus neizvieto, balonus ar partiju uzrakstiem nepūš un virs uzvalciņa nevelk baltus T kreklus ar partijas loguci. Raksta autors pieder tieši pie šīs nekompetentās masas.

Raksta mērķis ir saprast, kāpēc pasākums kā upe virzas pretī ūdenskritumam, proti, vēlēšanu rezultātam, kur sociāldemokrātiskajai partijai Saskaņa ar partiju No sirds Latvijai kopā sanāk 51 balss Saeimā un Latvija 5. oktobra rītā pamostas citā realitātē.

Šāds Saeimas sastāvs izveido jaunu valdību, kurā ievērojams vairākums ir latvieši, kura rīkojas tikpat labi vai slikti kā pašreizējā, kura nemaina Satversmi un būtiskos likumus, bet vienkārši ir kaut kādā mērā ietekmējama no lielās kaimiņvalsts. Šādas valdības ministri godprātīgi lidināsies uz Briseli, no NATO un ES laukā nestāsies un savus darījumus veiks eiro naudiņās, nevis rubļos.

Šo ūdenskritumu lielā mērā nosaka divi aspekti. Vidējais datorā dzīvojošais latvietis neiet vēlēt. Ja nu viņš nejauši vēlēšanu dienā dietu garām vēlēšanu iecirknim, viņš tajā varbūt ieietu, bet oktobra pirmajā sestdienā nevienam datorā mītošam latvietim skola vai kultūras nams nav pa ceļam. Prognozējamā vēlēšanu aktivitāte būs 45-55%. Uz vēlēšanām dosies tie, kam revolucionārā pārliecība teiks – sliktāk par pašreizējo valdību nekas nevar būt.

Šobrīd mums ir vairāku kompāniju veiktas aptaujas, kas norāda dažādu partiju reitingus, vēlētāju solījumus balsot par šīm partijām. Aptaujās vēlētāji gatavojas balsot ar intensitāti 80% un vairāk, bet realitātē šādi skaitļi sasniegti netiks. Tādēļ katras partijas reitingam būtu jāpievieno koeficients.

Vislielākais koeficients? Vismaz ar 0.9 jāreizina vēlētāju skaits Ingunas Sudrabas partijai. Kā ārsts varu Jums izstāstīt, ka tas, kas attēlots šīs partijas simbolikā, ir dibens. Nu, katrā ziņā tā nav sirds, nu nemaz nav līdzīga.

Partijas No sirds Latvijai vēlētājs sirgst ar revolucionāru kāpšanu uz grābekļa, viņš jau ir balsojis par Reformu partiju, par Ivetu Griguli, tagad balsos par fotošopētu Ingunu Sudrabu. Visai labi atceros – tik gluda Inguna nebija pat divdesmit gadus atpakaļ.

Parex bankas atbildīgās amatpersonas Ingunas Sudrabas gaišajam tēlam nepielīp tas, ka viņa pilnīgi atklāti melo gan par savu saistību ar kaimiņvalsts specdienestu darbiniekiem, gan par saviem lidojumiem uz Maskavu privātās lidmašīnās, gan par savas partijas naudas izcelsmi.

Visai labs iznākums gaidāms arī Nacionālajai apvienībai. Es teiktu, ka 0.8 būtu korekts reizinātājs. Kaut Nacionālajai apvienībai atbalstītāju skaits ir krities, viņu vēlētājs uz vēlēšanām dosies. Manuprāt, arī ZZS vēlētājs – lauku cilvēks un pensionārs dosies pie vēlēšanu urnas, ja vien tā neatrodas tālāk par 5 kilometriem no dzīves vietas, jo degviela šādam pārbraucienam ir pārliecīgs izdevums salīdzinot ar ieguvumu – zīmodziņu pasē. Koeficientu es liktu 0.7.

Saskaņas vēlētājs ir noguris no mūžīgo solījumu un sasniegumu disonanses. Ušakovs, protams, ir izcils līderis, kurš ir nopircis vēlētājiem pašus dārgākos trolejbusus pasaulē par šo pašu vēlētāju naudu, bet vēlēšanu aģitācijā dominē vienkāršajam klausītājam nesaprotama nodokļu politika. Neskaidrs paliek arī jautājums – kuriem ukraiņiem Ušakovs ziedojis rīdzinieku naudu – tiem, kas karo par vai pret Ukrainas nedalāmību. Es domāju, ka Ušakova vēlētājs būs visai kūtrs vēlēšanu apmeklētājs, bet koeficientu 0.6 es liktu.

Uz vēlēšanām neies Vienotības vēlētājs – darbaspējīgais cilvēks, kurš vispār jau saprot stabilas valdības jēgu, saprot Vienotības padarīto un to, ka jaunpienācēji divus gadus muļļājas, pirms vispār aptver, kas Saeimā darāms.

Vienotībai šobrīd tiek piedēvēta neveiksmīga Citadeles pārdošana komplektā ar atpūtas braucienu uz Gruziju. Šobrīd Vienotību draudzīgi „sit” visi – kā konkurenti, tā prese, tā savējie. Vienotībai netrūkst atbalstītāju, bet, saglabājoties pašreizējam noskaņojumam, viņi 4. oktobri pavadīs ģimenē, datorā, vasarnīcā, laukos, ārzemēs, laivā, bet tikai ne vēlēšanu iecirknī.

Vienotības pašreizējā pozīcija ļoti atgādina Latvijas ceļa un Tautas partijas finišu. Patiesībā es ļoti ceru, ka Vienotība sapurināsies, uzrunās savus vēlētājus un tiks pāri 5% barjerai.

Ja nu kāds ir izlasījis līdz šai vietai, es iesaku pārdomāt – kādas partijas vēlēšanu aģitācijas aktivitātes viņš ir redzējis. Uz plakātiem, autobusu un mikroautobusu mugurām, ēkām, transporta pieturām Ingunas Sudrabas fotošopētā seja ir ievērojami biežāk redzama nekā visi pārējie Saeimas pretendenti kopā. Rodas iespaids, ka tas bizness, kas sponsorē Ingunu Sudrabu, ir vismaz 10 reizes lielāks par to, kas atbalsta, piemēram ZZS vai Nacionālo apvienību. Nu neticu, ka šī nauda nāk no godprātīgu latviešu ietaupījumiem.

Pie minimālās vēlētāju aktivitātes, saskaitot iespējamās balsis, ZZS kopā ar NA un Vienotību labākajā gadījumā sanāk nedaudz virs 50%, bet Saskaņai kopā ar No sirds Latvijai – nedaudz zem. Šādā gadījumā visvairāk vietu no šīs trijotnes būs ZZS, kurai tad nu nāksies iecelt savu premjeru. Pieļauju, ka šis premjers neko tādu nav sasapņojis ļaunākajos murgos.

Ja turpināsies drausmīgais Vienotības un citu varas partiju popularitātes kritums – situācija būs pretēja, un līdzīgas dilemmas priekšā nonāks cits mērs, cits premjera kandidāts. Viņš labi saprot, ka premjera darbs nav savienojams ar darbu brīvostā un labu algu.

Varbūt tomēr vidējam latvietim garlaikoti izstaipīties pie datora, piecelties, apaut kājas un aiziet līdz vēlēšanu urnai 4. oktobrī?

Novērtē šo rakstu: