Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nesen sociālajā tērzētavā ”X” kāda dāma interesējās, ar ko diez naudu pelna viens no Latvijas politbiznesa odiozākajiem un spilgtākajiem personāžiem Edgars Jaunups? Dāma bija neizpratnē, kā viņš var būt visur un par kādu naudu dzīvo, ja nekādus sabiedrībai redzamus uzņēmumus nevada, amatos nav, bet dzīvo gana labu dzīvi un var atļauties arī tērēt naudiņu savām PR kampaņām.

Kā viņš pelna naudu? Tāpat kā daudzi viņam līdzīgiem - tirgo ietekmi. Īstie cilvēki īstajās vietās, vajadzīgie “klienti” uzņēmēju pusē, un nauda vairs nav problēma. Un savējo cilvēku iestādēs Jaunupa grupējumam ir patiesi daudz. Pat, ja formāli, šis personāžs un viņa komanda ir tālā un nīstā opozīcijā, valdības koalīcija mums šobrīd ir tik vāja, ka Jaunups un viņa rokaspuiši var netraucēti darboties fonā, akumulējot gan resursus, gan ietekmi ikdienas lietu sakārtošanai un arī paši sev jaunajam vēlēšanu ciklam.

Viena no šādām Jaunupa ietekmes barotnēm pēdējos gados bijusi arī Konkurences padome. Principā viena no svarīgākajām iestādēm, kuras lēmumi caur konkurences uzraudzību nosaka spēles noteikumus ļoti daudzās jomās, sākot no publiskā sektora iepirkumiem un beidzot ar akcijām veikalos un degvielas cenām benzīntankos vai atļauju noprikt konkurējošu uzņēmumu. Iestāde, kuras ietekmi un varu ļoti labi apzinās tie, kuru ienākumus nodrošina dažādi politbiznesa projekti un valsts iepirkumi.

Pagājušajā nedēļā ziņu portālos parādījās ziņa, ka turpmāk Konkurences padomes priekšsēdētāju pienākumus veiks kāds kungs vārdā Kārlis Piģēns. Vidējais Latvijas iedzīvotājs gan jau šo ziņu uztvēra bez liekas intereses – gan tāpēc, ka Konkurences padome viņus pārāk neinteresē, gan tāpēc, ka pats Kārlis Piģēns viņiem, visticamāk, neko neizsaka. Taču praksē šis nevienam neko neizsakošais un izbijušais dažādu valsts iestāžu juriskonsultants, konsultantu balstīts un stutēts, centās kļūt par vienu no ietekmīgākajām personām Latvijas biznesa vidē. Centās Jaunupa brigādes interesēs. 

Kas tad ir ir Kārlis Piģēns, un kāda viņam pieredze vispār konkurences tiesībās? Īsumā – nekāda. Viņš ir izbijis Ekonomikas ministrijas ierēdnis jeb juriskonsults, kurš savu satriecošo karjeru veidojis Edgara Jaunupa laba drauga un politbiznesa partnera Jura Pūces paspārnē. Laikā, kad Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs bija Juris Pūce, Piģēns bija kluss un nemanāms ministrijas Enerģētikas departamenta ierēdnītis, kurš kopā ar Jaunupa labās rokas Lailas Spaliņas māsu, Ekonomikas ministrijas juristi Daci Spaliņu (abi attēlā) izdarīgi izpildīja visus darbiņus, ko “saimnieks” bija uzdevis. To, ka Juris Pūce un Edgars Jaunups ir best friends forever, nevienam portāla lasītājam gan jau nav jāskaidro. Taču tieši Pūces laikā tika izsniegta arī lielākā daļa OIK atļauju Latvijas zaļajiem politbiznesmeņiem, ļaujot tiem nopelnīt miljonus. Šajā laikā Piģēns bija ierēdnis Enerģētikas departamentā, kurš šīs atļaujas kopā ar Daci Spaliņu arī gatavoja.

Beidzoties Jura Pūces ērai Ekonomikas ministrijā, ne bez pārsteigumiem visi viņa un Jaunupa izdarīgākie un uzticamākie biedri nonāca dažādos amatos citās iestādēs un organizācijās. Kārlis Piģēns kopā ar vēl citiem Pūces enerģētikas politikas veidotājiem Gati Ābeli un Rotu Šņuku varēja skaisti turpināt savu neticamo karjeras izaugsmi labi apmaksātajā SPRK, kas lemj ne tikai par elektrības sadales un pārvades tarifiem, bet arī gāzes, atkritumu, elektronisko pakalpojumu un daudzu citu nozaru uzņēmumu interesējošiem tarifiem, kas veido to apgrozījumus un attiecīgi iespējas nopelnīt. Iespējas nopelnīt arī Jaunupam, kas šos tarifus sakārtoja un dara to joprojām ar Aldas Ozolas rokām. Visi to zina, bet neviens neko nedara.

Tikmēr Dace Spaliņa noprofilējās kā “Attīstības” politiķu juridiskā padomniece: Mārtiņš Staķis, Daniels Pavļuts un Artis Pabriks – pie šiem visiem “Attīstības” projekta personāžiem viņa paguva pastrādāt, vēlāk nobāzējoties Jura Pūces sievas Zaigas vadītājā Sabiedrības integrācijas fondā (SIF), kas cita starpā lemj, kuriem medijiem un kādos apjomos piešķirt līdzekļus no Mediju atbalsta fonda. Tagad gan Zaigas pilnvaru laiks fondā ir beidzies, bet aģenti jau paliek un darbus var turpināt, ko tie arī sekmīgi dara, netīkamo mediju projektus izgāžot pārāk neglīta teksta fonta dēļ, bet vajadzīgajiem - salabojot komatu un skaitļu kļūdas, lai uzvara ir droša.

Konkurences padomē tikmēr Kārlis Piģēns bija iecerējis turpināt darīt to, kas tik labi izdevies gan kopš iecelšanas padomē, gan iepriekš EM un SPRK – ražot Jaunupa bandas klientiem viņiem nepieciešamos lēmumus un atzinumus, bet nu jau kā padomes priekšsēdētājs – ar attiecīgām pilnvarām un ietekmi un loģiski citām likmēm klientiem.

Tikmēr iepriekšējais padomes priekšsēdētājs Juris Gaiķis Jaunupa intereses varēs turpināt sludināt nu jau arī citā nozarē – veselības aprūpē, kur ar veselības ministra un visas valdības svētību iecelts par Latvijas Digitālās veselības centra vadītāju. Caur Gaiķa rokām tagad izies ne vairs Konkurences padomes lēmumi, kurus bija ieplānots atstāt uzticamajās Piģēna rokās, gluži kā tādu karaļa kroni troņmantiniekam, bet nu arī desmiti miljoni nodokļu maksātāju eiro, kas “ļoti godīgu” iepirkumu rezultātā nonāks pie  politbiznesmeņiem digitializētājiem. Visticamāk, starpniece starp Jaunupu un Gaiķi arī turpmāk būs jau ierastā Ināra Pētersone, kam ir laba sasaiste ar šiem abiem jau no VID laikiem.

Tad nu varam likt likmes, vai Rumkovska kunga korporācijas uzvarēs Gaiķa pirmajā, otrajā vai tikai trešajā iepirkumā? Pie viena pazīlēt, vai, ieraugot Ilonas Ošas sarunātos uzvarētājus, Gaiķis skries uz iepriekšējo darba vietu sūdzēties tikpat centīgi, kā viņš pēdējos mēnešos ir sūdzējies iestādēs par saviem priekšniekiem, kolēģiem, padotajiem un vienkāršiem garāmgājējiem?

Novērtē šo rakstu:

173
7

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Progresīvā vienotība ir internacionāls vēzis

FotoVisiem, kuriem gadījies būt Ņujorkas Kenedija lidostā, būs iekritīs acīs, cik tā nolaista un vienmēr rada sajūtu, ka ierodies kādā Trešās pasaules valstī. Tas pats redzams visriņķī ASV lielajās pilsētās - ceļi un tilti avārijas stāvoklī, visapkārt panīkums un miskaste. Publiskā vide tai valstī izskatās šokējoši depresīva. Sliktāk nekā daudz kur Āzijā vai austrumu valstīs. Analfabētisms, valsts vidienē miljoniem ļaužu dzīvo treileros.
Lasīt visu...

18

Citējam reperi ansi, bet tikmēr Kremļa pakalpiņi pie arēnas Rīgā izkar ķīniešu reklāmas

FotoLatvijas ārpolitikas debates, kas ir ikgadējs pasākums, labi parādīja, ka muldēt mēs mākam. Ministre, citējot reperi ansi, savas runas noslēgumā aicināja dziedāt savu spēku, bēdas, grēkus, rētas… Vēl vajagot pacelt balsi. Savu balsi. Labs aicinājums. Nu tad – Baibiņ, pamēģini manu pacelto balstiņu izmantot par “turīgu, drošu, suverēnu Latviju”. Te būs piemērs, ka runāt nav darīt. Bet – kurš darīs?
Lasīt visu...

10

Šis režīms ved mūsu tautu uz kapiem

FotoNo rīta Vienotības galvenā ideologa Rinkēviča ieliktā premjerministre aiz muļķības intervijā neapdomīgi piekrīt Armanda Broka priekšlikumam pārcelt uz Latviju DOGE (Maska vadītās valdības lietderības pārvaldes) metodi un uzrīkot totālo auditu valsts pārvaldes un mediju astoņkājim. Pēcpusdienā ierēdņu mafija viņai liek solījumu atsaukt, jo Latvijā nekas tāds nav vajadzīgs.
Lasīt visu...

21

Valstij jābūt ar ierobežotām funkcijām

FotoRēgs klīst pa Eiropu ― komunisma rēgs. Visi vecās Eiropas spēki ir apvienojušies svētam vajāšanas karam pret šo rēgu: pāvests un cars, Meternichs un Gizo, franču radikāļi un vācu policisti.
Lasīt visu...

6

Jāprasa atbildība no atbildīgām institūcijām

FotoKad vienas politiskās grupas pārstāvji ieņem vairākus nozīmīgus valsts amatus, piemēram, valsts prezidenta, ministru prezidenta, tieslietu un iekšlietu ministru posteņus, kā arī vada tādas iestādes kā Ģenerālprokuratūra, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), Finanšu izlūkošanas dienests un Valsts policija, rodas jautājums par varas koncentrācijas ietekmi uz demokrātijas principiem un vārda brīvību.
Lasīt visu...

21

Varakļānu novada domes deputāti aicina respektēt iedzīvotāju gribu un novērst sabiedrības šķelšanu

FotoVarakļānu novada domes deputāti ir nosūtījuši vēstuli Latvijas Republikas valsts prezidentam, Saeimas deputātiem un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai, paužot neizpratni un sašutumu par Saeimas opozīcijas deputātu pieteikumu Satversmes tiesā. Šajā pieteikumā tiek apstrīdēts administratīvi teritoriālās reformas lēmums par Varakļānu novada pievienošanu Madonas novadam, kas rada nevajadzīgu sabiedrības šķelšanu un liek novada iedzīvotājiem kļūt par politisko manipulāciju ķīlniekiem.
Lasīt visu...

21

Vara baidās no patiesības un uztver to kā lielāku apdraudējumu nekā korupciju vai ārējos ienaidniekus

FotoLatvijā valsts drošības dienestu līdzatbildība valsts nozagšanā ir sistēmiska problēma, kas apdraud ne tikai tiesiskumu, bet arī nacionālo drošību un sabiedrības uzticību valstij. Kad šie dienesti, kuru primārais uzdevums ir aizsargāt valsti un tās iedzīvotājus, sāk kalpot nevis sabiedrības interesēm, bet atsevišķām ietekmīgām grupām, tiek deformēti tiesiskuma pamati.  
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi