Iesaki rakstu: 
Kaut gan Rīgas domes deputāts, par Vienotības kasieri dēvētais Edgars Jaunups savā valsts amatpersonas deklarācijā par 2010. gadu norāda, ka viņam lietošanā esot nodots dzīvoklis, kas pieder Jaunā laika ziedotāja Mārtiņa Lāmas uzņēmumam ME Birojs, publiskās datu bāzes rāda, ka šai SIA pašai nepieder neviens pats nekustamais īpašums un tāds nav piederējis arī pērn. Līdz ar to atklāts paliek jautājums, no kā īsti un par kādu samaksu vai pakalpojumiem Jaunups ieguvis lietošanā savu mājokli.
Kā SIA ME Birojs juridiskā adrese norādīta Rīgā, Smilšu ielā 10, un, kā Pietiek jau informējis, Smilšu ielā gandrīz iepretim šim Vecrīgas namam bieži var redzēt arī Jaunupa jauno sporta auto Mitsubishi Lancer Evolution ar valsts numura zīmi HP166.
Taču, kā rāda Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata un Lursoft datu bāze, uzņēmumam ME Birojs, kas kā savu pamatnodarbi uzrādījis apdrošināšanas aģentu un brokeru darbību, pašam nepieder neviens pats nekustamais īpašums ne Vecrīgā, ne jebkur citur galvaspilsētā.
Vēl vairāk – izrādās, ka arī 1984. gadā dzimušajam Lāmam personiski Rīgā nepieder neviens nekustamais īpašums, kuru viņš būtu varējis nodot lietošanā Jaunupam. Lāmam pieder tikai trīs nekustamie īpašumi Ķekavas novada Baložos.
Savukārt lielākā daļa no daudzdzīvokļu nama Vecrīgā, Smilšu ielā 10 pieder gluži citiem uzņēmējiem, kuru attāla saistība ar Jaunupu jau iepriekš pieminēta medijos. Liela daļa ēkas pieder SIA Iespēju centrs, kuras īpašnieki ir tādi būvniecības nozarē pazīstami uzņēmēji kā Normunds Luste, Alvis Tanbergs, Armands Garkāns un Kaspars Garkanis. Vēl daļa ēkas pieder SIA A logi, kuras īpašnieki ir Garkāns un Garkanis.
Lāma, kas saskaņā ar Lursoft datiem ir lielākais līdzīpašnieks arī ceļubūves uzņēmumā Aizputes ceļinieks, kas saņēmis simtos tūkstošos latu lēšamus pasūtījumus no dažādām pašvaldībām, ka arī valsts uzņēmumiem Latvijas Valsts ceļi un Latvijas Valsts meži, kā rāda Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja dati, 10. Saeimas vēlēšanu kampaņas laikā 2010. gada 9. septembrī toreizējam Jaunajam laikam ziedojis tobrīd maksimālo atļauto summu – 18 000 latu.
Izrādās, ka arī pāris no Smilšu ielas 10. nama īpašniekiem ir bijuši iespaidīgi politiskie ziedotāji, - interesanti, ka tieši tādu pašu summu – 18 tūkstošus latu – un tieši tajā pašā datumā Jaunajam laikam ziedojis arī Garkanis. Gan Garkanis, gan Luste bijuši arī Par labu Latviju ziedotāji – jau atkal vienā dienā, 2010. gada 31. augustā viņi partiju apvienībai ziedojuši attiecīgi 10 tūkstošus un 18 tūkstošus latu.
Kā jau ziņots, pats Jaunups nekādus komentārus saistībā ar savu dzīvokli sniegt joprojām nevēlas.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
