
Jaunzeme atgriežas VID, drīz redzēsim vismaz dažus piemērus, kā viņa atstrādā atgūto amatu
Pietiek lasītājs30.01.2023.
Komentāri (0)
Šodien, 30.janvārī darbā Valsts ieņēmumu dienestā (VID) atgriežas Ieva Jaunzeme, kuru pagājušā gadā toreizējais finanšu ministrs Jānis Reirs (Jaunā vienotība) par daudzkārtējiem pārkāpumiem atstādināja no amata uz disciplinārlietas izskatīšanas laiku, bet pašreizējais finanšu ministrs Arvils Ašeradens (Jaunā vienotība) atjaunoja amatā, par visiem viņas pārkāpumiem izsakot tikai aizrādījumu. Kā pēc tik daudziem pārkāpumiem, kliedzošas korupcijas gadījumiem un absolūtas nekompetences demonstrācijas amatā tika atlikta atpakaļ šī ierēdne?
Pastāv vairākas versijas. Ticamākās no tām - Jaunajā vienotībā nevalda nemaz tik liela vienotība, un daudziem tās biedriem savs maks un āda ir svarīgāki par valsts interesēm. Pēdējās Saeimas vēlēšanas mainīja JV biedru oficiālos reitingus, un līdz šim pie lielās naudas dalīšanas netikušie JV biedri izvērsa nopietnu cīņu par amatiem. I.Jaunzemes atjaunošana amatā ir daļa no šīs cīņas.
Otra versija - jaunizceptā finanšu ministra A.Ašeradena senā biznesa partnere Sarmīte Ēlerte, kura pašreiz strādā pie valsts prezidenta Egila Levita, vienojās ar A.Ašeradenu par I.Jaunzemes atjaunošanu amatā, tādējādi iegūstot sviras ietekmēt politiskos un saimnieciskos procesus un pie reizes palīdzot tikt galā ar dažiem E.Levitam neērtiem cilvēkiem.
Ja šīs versijas atbilst patiesībai, kļūst skaidrs, kāpēc A.Ašeradens bija gatavs norīt krupi, saņemot plašu kritiku par savu vēlās piektdienas pēcpusdienas lēmumu atjaunot amatā I.Jaunzemi.
Cerams, ka pašai I.Jaunzemei veselība tagad ir savesta kārtībā, jo Latvijā disciplinārlietām ir apbrīnojama ietekme uz amatpersonu veselību - tās gandrīz vienmēr saasina aizdomās turēto amatpersonu veselības stāvokli tik ļoti, ka nepieciešama ilgstoša ārstēšanās. Savukārt disciplinārlietu izbeigšana brīnumainā kārtā spēj izārstēt pat vissmagāk saslimušos ierēdņus.
I.Jaunzemes gadījumā jāatzīmē, ka pēc disciplinārlietas uzsākšanas viņa varonīgi cīnījās ar pēkšņo slimību un padevās tikai tajā novembra dienā, kad tika izziņots par plāniem viņu rotēt uz Finanšu ministrijas Ēnu ekonomikas apkarošanas departamentu. Tomēr kā īsta cīnītāja, par spīti slimības lapai, viņa turpināja iet uz tikšanām, kuras tikai sakritības dēļ varētu saistīt ar pūliņiem tikt ieliktai atpakaļ VID vadītājas amatā.
I.Jaunzemes atgriešanos amatā tā īsti negaida ne tie VID darbinieki, kuriem traucēja viņas haotiskais un nekompetentais vadības stils, ne tie VID darbinieki, kuri par spīti dažādām aizdomām un baumām saglabā savus amatus, tieši pateicoties I.Jaunzemei.
Tā, piemēram, Juridiskās un pirmstiesas strīdu izskatīšanas pārvaldes direktore Inga Brutāne uzmanīgi turpināja savas rebes auditu strīdu jautājumos. Muitas pārvaldes direktors Raimonds Zukuls gan nedaudz iesvīda pēc kārtējo muitnieku aizturēšanas, bet, tā kā arī pēc 29 muitnieku aizturēšanas viņa darbs tika atzīts par nevainojamu, par nodokļu maksātāju naudu medijiem atkal tika iebarots stāsts par muitnieku zemajām algām. Savukārt līdz ar R.Zukulu savu darbību ir turpinājusi arī viņa vietniece Sandra Kārkliņa-Ādmine, kurai palīdz gan vīrs ar saviem radiniekiem, gan nakts deju partneri, gan tikai dažreiz pieķertie Latgales muitnieki Loits un Kokins.
Tomēr visaktīvāk I.Jaunzemes prombūtni ir izmantojis VID Iekšējās drošības pārvaldes (IDP) vadītājs Aigars Prusaks. Kaut arī I.Jaunzeme pēc savas atstādināšanas mirkļa vājumā izpauda ierobežotas pieejamības informāciju par 6 izmeklēšanām, ko IDP veic pret VID darbiniekiem, A.Prusaks par to neuzsāka resorisko pārbaudi, kā to prasa likums. Tā vietā viņš ar saviem darbiniekiem vairāk laika velta interesei par uzņēmumiem un biznesiem, kuras neietilpst IDP kompetencē, bet kurās apgrozās ievērojami līdzekļi un tādi personāži kā Juris Jurašs.
Iepriekš jau rakstīts par A.Prusaka plānu kļūt par VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes (NMPP) direktoru. Tagad šī vieta ir atbrīvojusies, jo janvāra sākumā negaidīti atlūgumu iesniedza līdzšinējais NMPP direktors Kaspars Podiņš.
Tā kā I.Jaunzemes atgriešanās amatā toreiz bija tikpat neticama kā tas, ka viņa ir spējīga nokārtot ierēdņa kvalifikācijas pārbaudi, izskan dažādas versijas par K.Podiņa atkāpšanās iemesliem. Viena no tām - K.Podiņš saņēma darba piedāvājumu, kurā tiks izmantota viņa darbā iegūtā pieredze un informācija. Otra - K.Podiņš izlēma necīnīties par amatu un ar savu atkāpšanos uzņēmās atbildību par notikušo NMPP. Kā ir patiesībā, zina tikai viņš.
Diemžēl vai par laimi I.Jaunzemes atgriešanos VID nesagaidīja arī viņas preses sekretārs Andrejs Vaivars. Tas ir devies strādāt pie sava iepriekšējā darba devēja Māra Kučinska (Apvienotais saraksts) Iekšlietu ministrijā. Kaut arī nelielu neizpratni rada situācija, ka informācija par A.Vaivara pašreizējo darbavietu ir atrodama gan Iekšlietu ministrijas, gan VID mājaslapā, VID darbinieki ir priecīgi, ka vairs nevajadzēs klausīties A.Vaivara anekdotes, pieglaimošanos I.Jaunzemei klātienē un viņas aprunāšanu aizmuguriski.
Visumā I.Jaunzemei nav daudz iemeslu justies kā uzvarētājai. Visdrīzāk viņai paredzami grūti laiki. Papildus daudzajiem jaunajiem uzdevumiem korupcija VID nekur nav zudusi, tieši otrādi - tā ir plaukusi un zēlusi tieši tāpēc, ka VID vadītājas amatā ir bijusi tik nekompetenta ierēdne. Agri vai vēlu būs kārtējais korupcijas skandāls, kārtējās pasūtījumu lietas un nopirkti auditi. Kādus argumentus sevis attaisnošanai izmantos I.Jaunzeme un A.Ašeradens, to rādīs laiks.
Tomēr pirms tam redzēsim vismaz dažus piemērus, kā I.Jaunzeme atstrādā atgūto amatu. Paredzams, ka drīz tiesā nonāks krimināllietas gan pret Lato Lapsas brāli, gan pret Jurģa Liepnieka sievu. Bet gadījumā, ja L.Lapsa un J.Liepnieks turpinās publicēt pašieceltajai elitei un I.Jaunzemei neērtu informāciju, tiesā nonāks arī krimināllietas pret viņiem pašiem.





Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.