Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šodien, 30.janvārī darbā Valsts ieņēmumu dienestā (VID) atgriežas Ieva Jaunzeme, kuru pagājušā gadā toreizējais finanšu ministrs Jānis Reirs (Jaunā vienotība) par daudzkārtējiem pārkāpumiem atstādināja no amata uz disciplinārlietas izskatīšanas laiku, bet pašreizējais finanšu ministrs Arvils Ašeradens (Jaunā vienotība) atjaunoja amatā, par visiem viņas pārkāpumiem izsakot tikai aizrādījumu. Kā pēc tik daudziem pārkāpumiem, kliedzošas korupcijas gadījumiem un absolūtas nekompetences demonstrācijas amatā tika atlikta atpakaļ šī ierēdne?

Pastāv vairākas versijas. Ticamākās no tām - Jaunajā vienotībā nevalda nemaz tik liela vienotība, un daudziem tās biedriem savs maks un āda ir svarīgāki par valsts interesēm. Pēdējās Saeimas vēlēšanas mainīja JV biedru oficiālos reitingus, un līdz šim pie lielās naudas dalīšanas netikušie JV biedri izvērsa nopietnu cīņu par amatiem. I.Jaunzemes atjaunošana amatā ir daļa no šīs cīņas.

Otra versija - jaunizceptā finanšu ministra A.Ašeradena senā biznesa partnere Sarmīte Ēlerte, kura pašreiz strādā pie valsts prezidenta Egila Levita, vienojās ar A.Ašeradenu par I.Jaunzemes atjaunošanu amatā, tādējādi iegūstot sviras ietekmēt politiskos un saimnieciskos procesus un pie reizes palīdzot tikt galā ar dažiem E.Levitam neērtiem cilvēkiem.

Ja šīs versijas atbilst patiesībai, kļūst skaidrs, kāpēc A.Ašeradens bija gatavs norīt krupi, saņemot plašu kritiku par savu vēlās piektdienas pēcpusdienas lēmumu atjaunot amatā I.Jaunzemi. 

Cerams, ka pašai I.Jaunzemei veselība tagad ir savesta kārtībā, jo Latvijā disciplinārlietām ir apbrīnojama ietekme uz amatpersonu veselību - tās gandrīz vienmēr saasina aizdomās turēto amatpersonu veselības stāvokli tik ļoti, ka nepieciešama ilgstoša ārstēšanās. Savukārt disciplinārlietu izbeigšana brīnumainā kārtā spēj izārstēt pat vissmagāk saslimušos ierēdņus.

I.Jaunzemes gadījumā jāatzīmē, ka pēc disciplinārlietas uzsākšanas viņa varonīgi cīnījās ar pēkšņo slimību un padevās tikai tajā novembra dienā, kad tika izziņots par plāniem viņu rotēt uz Finanšu ministrijas Ēnu ekonomikas apkarošanas departamentu. Tomēr kā īsta cīnītāja, par spīti slimības lapai, viņa turpināja iet uz tikšanām, kuras tikai sakritības dēļ varētu saistīt ar pūliņiem tikt ieliktai atpakaļ VID vadītājas amatā.

I.Jaunzemes atgriešanos amatā tā īsti negaida ne tie VID darbinieki, kuriem traucēja viņas haotiskais un nekompetentais vadības stils, ne tie VID darbinieki, kuri par spīti dažādām aizdomām un baumām saglabā savus amatus, tieši pateicoties I.Jaunzemei.

Tā, piemēram, Juridiskās un pirmstiesas strīdu izskatīšanas pārvaldes direktore Inga Brutāne uzmanīgi turpināja savas rebes auditu strīdu jautājumos. Muitas pārvaldes direktors Raimonds Zukuls gan nedaudz iesvīda pēc kārtējo muitnieku aizturēšanas, bet, tā kā arī pēc 29 muitnieku aizturēšanas viņa darbs tika atzīts par nevainojamu, par nodokļu maksātāju naudu medijiem atkal tika iebarots stāsts par muitnieku zemajām algām. Savukārt līdz ar R.Zukulu savu darbību ir turpinājusi arī viņa vietniece Sandra Kārkliņa-Ādmine, kurai palīdz gan vīrs ar saviem radiniekiem, gan nakts deju partneri, gan tikai dažreiz pieķertie Latgales muitnieki Loits un Kokins.

Tomēr visaktīvāk I.Jaunzemes prombūtni ir izmantojis VID Iekšējās drošības pārvaldes (IDP) vadītājs Aigars Prusaks. Kaut arī I.Jaunzeme pēc savas atstādināšanas mirkļa vājumā izpauda ierobežotas pieejamības informāciju par 6 izmeklēšanām, ko IDP veic pret VID darbiniekiem, A.Prusaks par to neuzsāka resorisko pārbaudi, kā to prasa likums. Tā vietā viņš ar saviem darbiniekiem vairāk laika velta interesei par uzņēmumiem un biznesiem, kuras neietilpst IDP kompetencē, bet kurās apgrozās ievērojami līdzekļi un tādi personāži kā Juris Jurašs.

Iepriekš jau rakstīts par A.Prusaka plānu kļūt par VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes (NMPP) direktoru. Tagad šī vieta ir atbrīvojusies, jo janvāra sākumā negaidīti atlūgumu iesniedza līdzšinējais NMPP direktors Kaspars Podiņš.

Tā kā I.Jaunzemes atgriešanās amatā toreiz bija tikpat neticama kā tas, ka viņa ir spējīga nokārtot ierēdņa kvalifikācijas pārbaudi, izskan dažādas versijas par K.Podiņa atkāpšanās iemesliem. Viena no tām - K.Podiņš saņēma darba piedāvājumu, kurā tiks izmantota viņa darbā iegūtā pieredze un informācija. Otra - K.Podiņš izlēma necīnīties par amatu un ar savu atkāpšanos uzņēmās atbildību par notikušo NMPP. Kā ir patiesībā, zina tikai viņš.

Diemžēl vai par laimi I.Jaunzemes atgriešanos VID nesagaidīja arī viņas preses sekretārs Andrejs Vaivars. Tas ir devies strādāt pie sava iepriekšējā darba devēja Māra Kučinska (Apvienotais saraksts) Iekšlietu ministrijā. Kaut arī nelielu neizpratni rada situācija, ka informācija par A.Vaivara pašreizējo darbavietu ir atrodama gan Iekšlietu ministrijas, gan VID mājaslapā, VID darbinieki ir priecīgi, ka vairs nevajadzēs klausīties A.Vaivara anekdotes, pieglaimošanos I.Jaunzemei klātienē un viņas aprunāšanu aizmuguriski.

Visumā I.Jaunzemei nav daudz iemeslu justies kā uzvarētājai. Visdrīzāk viņai paredzami grūti laiki. Papildus daudzajiem jaunajiem uzdevumiem korupcija VID nekur nav zudusi, tieši otrādi - tā ir plaukusi un zēlusi tieši tāpēc, ka VID vadītājas amatā ir bijusi tik nekompetenta ierēdne. Agri vai vēlu būs kārtējais korupcijas skandāls, kārtējās pasūtījumu lietas un nopirkti auditi. Kādus argumentus sevis attaisnošanai izmantos I.Jaunzeme un A.Ašeradens, to rādīs laiks.

Tomēr pirms tam redzēsim vismaz dažus piemērus, kā I.Jaunzeme atstrādā atgūto amatu. Paredzams, ka drīz tiesā nonāks krimināllietas gan pret Lato Lapsas brāli, gan pret Jurģa Liepnieka sievu. Bet gadījumā, ja L.Lapsa un J.Liepnieks turpinās publicēt pašieceltajai elitei un I.Jaunzemei neērtu informāciju, tiesā nonāks arī krimināllietas pret viņiem pašiem.

Novērtē šo rakstu:

230
9

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

13

Pensiju 2.līmeņa iemaksu samazināšana grauj uzticību valsts pensijai

FotoFinanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Lasīt visu...

21

14 mīti par inflāciju un cenām

FotoAr ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Lasīt visu...

21

Netematiska un nekonsekventa doma. Latvju tautas vērtējumi

FotoPēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Lasīt visu...

21

Kur slēpjas igauņu veiksmes atslēga - kāpēc kaimiņi spēj pieņemt racionālus lēmumus, bet mēs ne?

FotoIr taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Lasīt visu...

10

Vai patiešām „Rail Baltica” jēgas meklējumu dēļ ir jāieķīlā visas valsts nākotne?

FotoKomentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Lasīt visu...

21

Darbinieku trūkums – problēma samilst. Ko varam mācīties no attīstītākajām ekonomikām?

FotoRīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Lasīt visu...

21

Kā var būt, ka atalgojums atsevišķu valsts kapitālsabiedrību vadībai ir lielāks par atalgojumu līdzvērtīgu privātu uzņēmumu vadītājiem?

FotoValsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi