Iesaki rakstu: 
Šī gada vasarā finanšu ministram Jānim Reiram (JV) bija tā apnikusi pašreizējās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītājas Ievas Jaunzemes informācijas slēpšana no sabiedrības, ka viņš pats sniedza paziņojumu par tobrīd 31 ierosinātu kriminālprocesu pret negodprātīgiem VID darbiniekiem. Tas ir pārāk daudz, lai to norakstītu tikai uz labu KNAB un citu iestāžu darbu - lielā mērā tā ir liecība par iepriekš daudz aprakstīto bezkaunības un korupcijas pieaugumu VID kopš amatā tika iecelta I.Jaunzeme.
Līdz ar paziņojumu par aizvien lielāku korupciju un VID vadītājas nepieņemamo rīcību, slēpjot šo informāciju no sabiedrības, J.Reirs uzdeva VID un tā pašreizējai vadītājai beigt spēlēt izbijušos strausu un sniegt informāciju par visiem uzsāktajiem procesiem.
Kad I.Jaunzeme par visām varītēm turpināja slēpt šo informāciju, J.Reirs jūlija beigās ieradās VID, lai klātienē tiktos ar visiem VID augstākā līmeņa vadītājiem. Divu stundu ilgās tikšanās laikā J.Reirs sev neraksturīgi stingrā veidā pateica gandrīz visu, ko viņš domā par šo situāciju. I.Jaunzeme kā centīga komjauniete J.Reira priekšā esot līdusi gandrīz uz vēdera, solot izpildīt visus norādījumus un vēl vairāk.
Ir pagājuši gandrīz 2 mēneši, bet I.Jaunzemes solītais joprojām nav izdarīts. No šī laika gan jāatskaita 3 nedēļas, kad viņa bija devusies, kā pašai šķita, pelnītā atvaļinājumā. Pa to laiku VID, Finanšu ministrijā un citās iestādēs turpināja pienākt sūdzības par VID ierēdņu pretlikumīgajām darbībām, meliem, korupciju un dokumentu viltošanu.
Runā, ka Finanšu ministrijā pacietīgi gaidīja I.Jaunzemes atgriešanos no atvaļinājuma, cerot, ka viņa beidzot sāks darīt kaut ko jēdzīgu un izpildīs finanšu ministra norādījumus (vai vismaz darīs savu darbu). Tā vietā I.Jaunzeme 8.septembrī uzstājās TV ar skaitļiem, kas, viņasprāt, rada labu priekšstatu par VID darbu, un metās runāt par savu jauno prioritāti - atgūt nepareizi izmaksātos dīkstāves pabalstus.
Ja atceramies, pašā karstākajā Covid-19 krīzes laikā viņa par VID prioritāti noteica nevis dīkstāves pabalstu izmaksu, bet pārbaudes, lai tos nesaņemtu tie, kuriem tādi nepienākas. Šajā cīņā viņa nosūtīja gandrīz visus VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes (NMPP) darbiniekus, kuri tādēļ nevarēja pildīt savus tiešos pienākumus. Ietaupījums uz neizmaksātajiem pabalstiem, protams, sanāca krietni mazāks nekā iztērētie resursi, nemaz nerunājot par lielisku iespēju visādiem krāpniekiem gūt papildus ienākumus, kamēr NMPP darbinieki apstaigāja frizētavas un citas stratēģiskas iestādes.
I.Jaunzeme, žonglējot ar skaitļiem TV ēterā, "aizmirsa" pieminēt, ka viņas nosauktie daži procenti, par kādiem šobrīd nodokļu ieņēmumi atpaliek no plānotā, nozīmē iztrūkumu par vairāk nekā 560 miljoniem eiro. Tāpat viņa "aizmirsa" pieminēt, ka nodokļu parādi (kas sasnieguši 1 miljarda eiro apmēru) iepriekš samazinājās ne jau viņas labā darba rezultātā, bet tāpēc, ka liela daļa, tai skaitā PVN un citās shēmās izkrāptie līdzekļi, tika norakstīti, nevis iekasēti.
Tagad, kad VID vadītāja I.Jaunzeme savu uzmanību ir nolēmusi veltīt dažu simtu tūkstošu eiro atgūšanai, atkal iedarbinot visu VID represīvo aparātu šī mērķa sasniegšanai, varam būt pārliecināti, ka VID vismaz kādu laiku nekas nemainīsies - I.Jaunzemes "mērcītē" nodokļu ieņēmumi samazināsies par dažiem procentiem, nevis simtiem miljoniem, parādi saruks labā darba, nevis norakstīšanas dēļ, VID turpināsies iespēja nopirkt labvēlīgus audita lēmumus, un VID darbinieki varēs tos pieņemt uz izdomātu likumu interpretācijas pamata.
Ieguvēji no šīm I.Jaunzemes aktivitātēm atkal kļūs tikai apķērīgi mahinatori, kuri prot izmantot pašreizējās VID vadītājas nekompetenci un priekšā noliktu lēmumu nelasīšanu. Pati I.Jaunzeme turpinās saņemt 4500 eiro lielu algu par to, ka neprot savu darbu, izdomā nelietderīgas VID darba prioritātes un paraksta neizlasītus dokumentus. Bet finanšu ministram J.Reiram valdības koalīcijas stabilitātes vārdā būs tikai jāturpina paciest šo nekompetento būtni.
Seko mums 
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
Dīvainā Latvija. Zeme, kur iegulda (pagaidām gan vairāk sapņo un šķērdējas ar naudu) miljardus, lai kaut kad tālā nākotnē, tā ap 2035. gadu, dotu iespēju 3 miljoniem pasažieru pārvietoties pa "RailBaltica", bet neatrod dažus miljonus gadā, lai savlaicīgi veiktu elektrotīklu remontus, kas radītu iespēju droši pārvadāt 19 miljonus pasažieru katru gadu. Pērk jaunus vilcienus par simtiem miljonu eiro, bet ekonomē uz dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu.
Nezinu, ko jūs domājat, bet man personīgi ir diezgan slikti ar airBaltic ziņām. Tāpēc es aicinu Eiropas Savienību iejaukties situācijā ar Latvijas aviokompāniju, jo Latvijas Republikas valdība acīmredzot ir pilnīgi nespējīga pati sakārtot situāciju.
Pievērsīsimies vienam no pamatjēdzieniem nacionālisma domāšanā. Kad kāds saka, ka latviešu tauta ir nācija, kā to saprast? Vai “tauta” un “nācija” ir dažādi jēdzieni? Vai tie viens otru papildina? Kad tauta ir arī nācija?
