Jaunzeme cer tomēr iedabūt amatā saviem saimniekiem vajadzīgo „Juraša brigādes” pārstāvi Prusaku
PIETIEK23.02.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme, kurai februāra vidū neizdevās paslepus apstiprināt vakantajā Nodokļu un muitas policijas pārvaldes vadītāja amatā Iekšējās drošības pārvaldes vadītāju Aigaru Prusaku, tomēr nav zaudējusi cerības nodrošināt šo amatu saviem saimniekiem vajadzīgajam „Juraša brigādes” pārstāvim, - kaut gan piespiesta izveidot oficiālu konkursa komisiju, viņa tajā „piemirsusi” iekļaut Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pārstāvi.
Kā zināms, pēc tam, kad izgāzās plāns paslepus iecelt A. Prusaku amatā, kas kļuva vakants pēc odiozā ģenerāļa Kaspara Podiņa aiziešanas, I. Jaunzeme 14. februārī paziņoja, ka martā esot plānots uz šo amatu izsludināt atklātu konkursu un ka „nozares profesionāļi, kurus interesē un kuri ir spējīgi izprast finanšu noziegumus, laipni aicināti pieteikties”.
Taču zinātājiem nav nekādu šaubu, ka patiesībā neviens, izņemot I. Jaunzemei un viņas saimniekiem vajadzīgo A. Prusaku, nebūt nav laipni aicināts. Par to cita starpā liecina arī izveidotās konkursa komisijas sastāvs – pareizāk, NEsastāvs.
Kā oficiāli ir paziņojis VID, pretendentu vērtēšanas komisijā līdztekus VID amatpersonām darbošoties arī pārstāvji no Valsts drošības dienesta, Valsts policijas, Valsts robežsardzes un Ģenerālprokuratūras.
Taču „piemirsies” ir KNAB pārstāvis, un tas nav nejauši, - KNAB vadītājs Jēkabs Straume un viņa vietnieks Jānis Roze ir labi zināmi kā amatpersonas, kurām ir savs izcili negatīvs viedoklis par Jura Juraša aktivitātēm un „mantojumu”, līdz ar ko I. Jaunzemei vēlamajam A. Prusakam viņi varētu likt ceļā nopietnus šķēršļus.
10. februārī pietiek.com publicēja labi informēta lasītāja rakstu, kurā tika minēts, ka I. Jaunzeme NMPP direktora amatā bez konkursa iecēlusi līdzšinējo VID Iekšējās drošības pārvaldes (IDP) vadītāju A. Prusaku, un rezonanse bija tik iespaidīga, ka I. Jaunzemei nācās izlikties, ka šāda lēmuma vispār nav bijis.
Portāls pietiek.com jau iepriekš bija ziņojis par gatavošanos iecelt A.Prusaku NMPP direktora amatā, tomēr neviens nebija gatavs tik bezkaunīgai I.Jaunzemes rīcībai, nerīkojot pat formālu konkursu uz šo valstiski svarīgo amatu.
Pietiek.com jau vairākkārt bija rakstījis par A.Prusaka ciešo saikni ar daudzos noziegumos aizdomās turēto Juri Jurašu kopš KNAB laikiem un iespējamu saistību ar jumtošanas pakalpojumu sniegšanu,” rakstīja labi informētais lasītājs.
Taču šī un vēl divas pietiek.com publikācijas, kurās tika norādīts uz A. Prusaka ciešo saistību ar bēdīgi slaveno Juri Jurašu un viņa „brigādi”, izraisīja īstu paniku VID vadībā. Par to uzskatāmi liecina fakts, ka VID vadība vēl joprojām nav spējusi sniegt atbildes uz jautājumu – kādus tieši rīkojumus attiecībā uz NMPP vadītāja amatu I. Jaunzeme ir pieņēmusi šā gada februārī.
Šīs nespējas izskaidrojums, kā ziņo pietiek.com informācijas avoti VID, ir vienkāršs – vispirms I. Jaunzeme parakstījusi rīkojumu nozīmēt A. Prusaku par NMPP direktora vietas izpildītāju, bet pēc tam, sākoties rezonansei, pārbijusies un rīkojumu atcēlusi.
Interesanti, ka 14. februārī I. Jaunzeme paziņoja, ka par NMPP direktora vietas izpildītāju ir iecelta bijusī A. Prusaka sieva, pašreizējā pārvaldes direktora vietniece Kristīne Prusaka-Brinkmane, taču pēc tam izrādījās, ka viņa esot vai nu atvaļinājumā, vai uzrakstījusi atlūgumu.
Šīs ziņas nāca atklātībā pēc laikraksta Diena aizvadītās piektdienas publikācijas „Kas un kā „pasūtīja” Lato Lapsu un Jurģi Liepnieku”. I. Jaunzemei saistībā ar tajā publicētajiem faktiem līdz 22. februāra vakaram bija jāsniedz skaidrojumi finanšu ministram, bet Finanšu ministrija pagaidām slēpj skaidrojumu saturu un to, vai tie vispār saņemti.
Seko mums 
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
