Jaunzeme cer tomēr iedabūt amatā saviem saimniekiem vajadzīgo „Juraša brigādes” pārstāvi Prusaku
PIETIEK23.02.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme, kurai februāra vidū neizdevās paslepus apstiprināt vakantajā Nodokļu un muitas policijas pārvaldes vadītāja amatā Iekšējās drošības pārvaldes vadītāju Aigaru Prusaku, tomēr nav zaudējusi cerības nodrošināt šo amatu saviem saimniekiem vajadzīgajam „Juraša brigādes” pārstāvim, - kaut gan piespiesta izveidot oficiālu konkursa komisiju, viņa tajā „piemirsusi” iekļaut Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pārstāvi.
Kā zināms, pēc tam, kad izgāzās plāns paslepus iecelt A. Prusaku amatā, kas kļuva vakants pēc odiozā ģenerāļa Kaspara Podiņa aiziešanas, I. Jaunzeme 14. februārī paziņoja, ka martā esot plānots uz šo amatu izsludināt atklātu konkursu un ka „nozares profesionāļi, kurus interesē un kuri ir spējīgi izprast finanšu noziegumus, laipni aicināti pieteikties”.
Taču zinātājiem nav nekādu šaubu, ka patiesībā neviens, izņemot I. Jaunzemei un viņas saimniekiem vajadzīgo A. Prusaku, nebūt nav laipni aicināts. Par to cita starpā liecina arī izveidotās konkursa komisijas sastāvs – pareizāk, NEsastāvs.
Kā oficiāli ir paziņojis VID, pretendentu vērtēšanas komisijā līdztekus VID amatpersonām darbošoties arī pārstāvji no Valsts drošības dienesta, Valsts policijas, Valsts robežsardzes un Ģenerālprokuratūras.
Taču „piemirsies” ir KNAB pārstāvis, un tas nav nejauši, - KNAB vadītājs Jēkabs Straume un viņa vietnieks Jānis Roze ir labi zināmi kā amatpersonas, kurām ir savs izcili negatīvs viedoklis par Jura Juraša aktivitātēm un „mantojumu”, līdz ar ko I. Jaunzemei vēlamajam A. Prusakam viņi varētu likt ceļā nopietnus šķēršļus.
10. februārī pietiek.com publicēja labi informēta lasītāja rakstu, kurā tika minēts, ka I. Jaunzeme NMPP direktora amatā bez konkursa iecēlusi līdzšinējo VID Iekšējās drošības pārvaldes (IDP) vadītāju A. Prusaku, un rezonanse bija tik iespaidīga, ka I. Jaunzemei nācās izlikties, ka šāda lēmuma vispār nav bijis.
Portāls pietiek.com jau iepriekš bija ziņojis par gatavošanos iecelt A.Prusaku NMPP direktora amatā, tomēr neviens nebija gatavs tik bezkaunīgai I.Jaunzemes rīcībai, nerīkojot pat formālu konkursu uz šo valstiski svarīgo amatu.
Pietiek.com jau vairākkārt bija rakstījis par A.Prusaka ciešo saikni ar daudzos noziegumos aizdomās turēto Juri Jurašu kopš KNAB laikiem un iespējamu saistību ar jumtošanas pakalpojumu sniegšanu,” rakstīja labi informētais lasītājs.
Taču šī un vēl divas pietiek.com publikācijas, kurās tika norādīts uz A. Prusaka ciešo saistību ar bēdīgi slaveno Juri Jurašu un viņa „brigādi”, izraisīja īstu paniku VID vadībā. Par to uzskatāmi liecina fakts, ka VID vadība vēl joprojām nav spējusi sniegt atbildes uz jautājumu – kādus tieši rīkojumus attiecībā uz NMPP vadītāja amatu I. Jaunzeme ir pieņēmusi šā gada februārī.
Šīs nespējas izskaidrojums, kā ziņo pietiek.com informācijas avoti VID, ir vienkāršs – vispirms I. Jaunzeme parakstījusi rīkojumu nozīmēt A. Prusaku par NMPP direktora vietas izpildītāju, bet pēc tam, sākoties rezonansei, pārbijusies un rīkojumu atcēlusi.
Interesanti, ka 14. februārī I. Jaunzeme paziņoja, ka par NMPP direktora vietas izpildītāju ir iecelta bijusī A. Prusaka sieva, pašreizējā pārvaldes direktora vietniece Kristīne Prusaka-Brinkmane, taču pēc tam izrādījās, ka viņa esot vai nu atvaļinājumā, vai uzrakstījusi atlūgumu.
Šīs ziņas nāca atklātībā pēc laikraksta Diena aizvadītās piektdienas publikācijas „Kas un kā „pasūtīja” Lato Lapsu un Jurģi Liepnieku”. I. Jaunzemei saistībā ar tajā publicētajiem faktiem līdz 22. februāra vakaram bija jāsniedz skaidrojumi finanšu ministram, bet Finanšu ministrija pagaidām slēpj skaidrojumu saturu un to, vai tie vispār saņemti.
Seko mums 
Valsts prezidents Egils Levits kādā nesenā televīzijas intervijā, atbildot uz jautājumu, vai kandidēs uz otro termiņu, atbildēja: „Ja partijas uzskata, ka būtu jēdzīgi to darīt, es varu to darīt.” Par šādu izteikumu ir grūti nesmīnēt, taču pašreizējos apstākļos jāsaka godīgi — ir bezjēdzīgi gaidīt drosmīgāku un skaidrāku atbildi. Jo tāda ir mūsu pašreizējā valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, tāda ir mūsu prezidenta vēlēšanas tradīcija, un tādu piesardzību veicina mūsu attieksme pret zaudētājiem un drosmīgajiem.
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
Nesen medijiem tika ziņots, ka Finanšu izlūkošanas dienests pērn ir saņēmis ziņojumus par vairākiem tūkstošiem aizdomīgu darījumu.
Likumus Latvijā līdzīgi kā citur teorētiski ražo Saeima - mūsu gadījumā 100 deputāti, lai gan faktiski tos nosaka koalīcijas komanda, kuru vieno koalīcijas līgums – deputātu vairākums kas par likumu solidāru apstiprināšanu iepriekš vienojies. Tomēr kas notiktu, ja opozīcija (mazākums) arī vienotos, ka nepieņemamu likumu balsojuma gadījumā viņi vienkārši pamestu zāli un dotos mājās?
Tik daudzi atviegloti uzelpoja, uzzinot, ka pašreizējam Rīgas mēram, stabiņu apmātajam Staķim uz brīdi esot pārgājusi maniakālā kāre uzbrukt pieminekļiem. Uzbrukt mūsu vēsturei un kultūrai. Pār viņu uz brīdi nolaidusies atklāsme, ka Rīgā esot daudz nopietnākas problēmas nekā pieminekļu jaukšana. Protams, ka ir ļoti nopietnas problēmas! Bet patiesībā sašutums sabiedrībā par draudiem pieminekļiem bija tik liels, ka Rīgas mērs kļuva piekāpīgāks.
