Iesaki rakstu: 
Plaši zināmā kooperatīva "Astoņkājis" dalībnieki 2018.gadā domāja, ka no laukiem nākušā Kaspara Podiņa iecelšana par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas (NMPP) priekšnieku nodrošinās turpmāku netraucētu kooperatīva darbību. Tomēr izrādījās, ka kļūšana par lielu priekšnieku maina cilvēku. K.Podiņš sāka lēnām atbrīvoties no kooperatīva darbiniekiem.
2019.gada sākumā K.Podiņš atbrīvoja no amata savu vietnieku izmeklēšanas jomā Mārtiņu Kalniņu, savu vietnieku operatīvās darbības jomā Jāni Boroviku un izmeklētāju Karīnu Plaudi. Visi trīs izgaismojās kādā lietā, kurā tie centās nopelnīt lielu, bet ne pārāk likumīgu naudiņu.
Tā kā šī trijotne bija, iespējams, noziedznieku piesedzēja Jura Juraša cilvēki VID, K.Podiņš uzreiz ieguva veselu grupu ienaidnieku. Tika kalti dažādi atriebības plāni, bet prastā mentu domāšana neļāva izdomāt ko vairāk par K. Plaudes sūdzībām un J. Juraša staigāšanu pie dažādiem cilvēkiem. Viens no šiem cilvēkiem bija no politiķu labvēlības atkarīgā VID priekšniece Ieva Jaunzeme.
Sazobē ar I.Jaunzemi radās plāns ielikt amatos tādus cilvēkus, kuri izprastu ne tikai A/Par un JV, bet arī JKP (šobrīd Konservatīvie) vēlmi nopelnīt. Ja muitā viss bija sakārtots - ielikts paklausīgs pseidopriekšnieks Raimonds Zukuls, kurš saprata, ka nedrīkst traucēt savai vietniecei Sandrai Kārkliņai-Ādminei, NMPP K.Podiņa dēļ lietas bija sarežģītākas.
Vispār plāns nebija atbrīvoties tikai no K.Podiņa. Vēl gribējās atbrīvoties arī no citiem VID darbiniekiem, kuri traucē pelnīt. Te nu atkal jāpiemin prastā mentu domāšana, jo neko vairāk par agrākās finanšu ministres-šahistes un viņas sponsora-kvadrāta plānu par rotācijām viņi nevarēja izdomāt. Labāku plānu nevarēja izdomāt arī ar gudrību neaplipinātā I.Jaunzeme.
Kamēr I.Jaunzeme bija aizņemta ar savu politisko sponsoru plāniem par rotācijām VID vadībā, 2020.gadā K.Podiņš pieļāva kļūdu. Novērtējot kāda VID NMPP izmeklētāja darbu kādā no lietām, K.Podiņš parakstīja lēmumu par prēmijas piešķiršanu šim izmeklētājam aptuveni 10 tūkstošu eiro apmērā.
Arī I.Jaunzeme atbalstīja šādas prēmijas piešķiršanu, bet pēc dažiem mēnešiem kādam pielēca, ka tik lielas prēmijas piešķiršana varētu pārkāpt Ministru kabineta noteikumus. I.Jaunzeme kā parasti mainīja savas domas un uzsāka disciplinārlietu pret K.Podiņu, kuras rezultātā nu ir sagatavots lēmums, ar kuru K.Podiņš tiks pazemināts amatā un viņam tiks samazināta alga par 20%.
Faktu, ka K.Podiņa liktenis ir praktiski izlemts, apliecina nesenie notikumi, kad I.Jaunzeme, kura sākumā pinās melos, kāpēc rotācijas ir ļoti vajadzīgas, pirms nedēļas paziņoja, ka rotācijas VID tomēr netiks veiktas. Viņa gan nepalaida garām iespēju nodemonstrēt kārtējo glupības un cinisma devu, rotāciju atcelšanu pamatojot ar karu Ukrainā, bet fakts paliek fakts - kam tagad domāt par rotāciju, ja galvenais sponsoru traucēklis tiks noņemts par prēmijas piešķiršanu godīgam izmeklētājam.
Jebkurā gadījumā I.Jaunzemei un viņas sponsoriem tagad ir iespēja Nodokļu un muitas policijas priekšnieka amatā ielikt savu cilvēku. Par to, kurš tas būs, oficiāli lems I.Jaunzeme. Atliek tikai cerēt, ka padomus viņai nesniedz J. Jurašs ar savu palīgu Jāni Bordānu.
Starp citu, šeit ir vietā atcerēties, kā I.Jaunzeme savas darbības sākumā pusgadu centās, lai VID tiktu likvidēta Iekšējās drošības pārvalde (IDP). Šī un tagadējā rīcība liek aizdomāties, kā interesēs patiesībā darbojas I.Jaunzeme.
Seko mums 
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
