Jaunzeme mēģina izmeloties, atcēlusi rotācijas pārrunas ar Podiņu un Pelēko
PIETIEK17.01.2022.
Komentāri (18)
Iesaki rakstu: 
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme, izbijusies par reakciju uz TV3 noplūdināto informāciju par viņas plāniem aizrotēt no amatiem vairākus vadošus VID darbiniekus, ir atcēlusi jau ieplānotās rotācijas pārrunas ar Nodokļu un muitas policijas pārvaldes priekšnieku Kasparu Podiņu un savu vietnieci Daci Pelēko.
„VILTUS ZIŅA!!! TV3 raidījumā Nekā personīga žurnālista Andreja Vaska apgalvojumi, ka Valsts ieņēmumu dienestā plānots rotēt augsta ranga amatpersonas Daci Pelēko, Kasparu Podiņu, Ingu Brutāni un Santu Garanču, neatbilst patiesībai! Jau pirmdien, 17.01.2022 raidījums saņems VID prasību atsaukt nepatiesos apgalvojumus,” – ar šādu paziņojumu I. Jaunzeme nāca klajā svētdienas vakarā savā Facebook profilā.
Taču realitāte nedaudz atšķiras no skaļā paziņojuma, - bez kādas plašākas publicitātes I. Jaunzeme jau ir atcēlusi rotācijas pārrunas gan ar K. Podiņu, gan ar D. Pelēko, lai gan līdz tam viņas plānos patiešām bija abus aizrotēt uz citiem amatiem un pēc tam nostādīt savu „draugu” – finanšu ministru Jāni Reiru notikuša fakta priekšā.
Lai gan I. Jaunzeme ir nobijusies gan no reakcijas, kādu izraisījušas ziņas par iecerēto apjomīgo rotāciju, gan no J. Reira draudīgajiem izteikumiem intervijā pirmdienas laikrakstā Diena, un „ieslēgusi atpakaļgaitu”, viņai var neizdoties izlikties, ka noticis vienkārši pārpratums.
Cita starpā visi 18 augstākie VID vadības pārstāvji ir saņēmuši I. Jaunzemes vēstules, kuras nav iespējams izprast citādi kā skaidras norādes uz iespējamām rotācijām, turklāt tās saņēmušas arī amatpersonas, kuras savā amatā nav pavadījušas piecus gadus, kas tiek minēti kā neformāls aizrotēšanas iemesls. Šīs vēstules jebkurā brīdī var tikt uzrādītas sabiedrībai, un I. Jaunzeme to labi apzinās.
Pilns vēstuļu saņēmēju saraksts ir šāds:
Ģenerāldirektora vietniece nodokļu jomā, Nodokļu pārvaldes direktore Dace Pelēkā
Finanšu pārvaldes direktora vietniece, daļas vadītāja Ināra Solosteja
Informātikas pārvaldes direktora vietniece, daļas vadītāja Nataļja Prjažeņņikova
Slepenības un drošības režīma nodrošināšanas daļas vadītāja vietnieks Uldis Mugarevičs
Juridiskās un pirmstiesas strīdu izskatīšanas pārvaldes direktore Inga Brutāne
Pārvaldes direktora vietniece Ināra Šmite
Pārvaldes direktora vietniece Iveta Buškevica
Nodok|u nomaksas veicināšanas pārvaldes direktore Santa Garanča
Pārvaldes direktora vietniece Ina Reinšmite
Pārvaldes direktora vietniece Inese Bindemane
Muitas pārvaldes direktora vietniece Ingrīda Gulbe-Otaņķe
Nodokļu pārvaldes direktora vietniece Ilze Borance
Pārvaldes direktora vietniece Ilze Jankova
Pārvaldes direktora vietniece Baiba Šmite-Roķe
Nodrošinājuma pārvaldes direktore Antra Gremzde
Pārvaldes direktora vietniece Maija Brigmane
Pārvaldes direktora vietnieks Aivars Ribickis
Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktors Kaspars Podiņš
Nav gan izslēgts, ka no lampas izlaisto džinu tajā tomēr nebūs iespējams iedabūt atpakaļ un I. Jaunzemes neizdevušies rotācijas plāni vieniem grupējumiem radīs triumfa sajūtu par savu neaizskaramību, savukārt citiem – nepārvaramu vēlmi tomēr mēģināt panākt savu. Rezultāts var būt vēl neredzēts „mentu karš” VID vadībā un ap to.
Seko mums 
Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka atklāj, ka līdzšinējā NATO stratēģija paredz agresijas gadījumā vispirms pamest Baltijas valstis un pēc tam tās atkal atkarot. Bērboka uzskata, ka nepieciešama jauna NATO stratēģija, kas ļautu nekavējoties un vispusīgi atvairīt Krievijas uzbrukumu. Baltijas valstu aizsardzība tad vairāk gultos uz Vāciju. Tā ka, iespējams, drīzumā Dievzemītē atkal būs pa pilnam vācu puišu, meiču un, velns viņu zin’, kas tur vēl dienē.
Enerģētiskā
Attiecībā uz padomju pieminekļiem ir viens aspekts, par ko jābūt skaidram priekšstatam - visā Eiropā šie pieminekļi ir vietējo krievvalodīgo identitātes konsolidācijas punkti. Un sociologiem ir daudzmaz skaidrs, kāpēc tas tā. Tie nav gluži piederības atraktori. Par tiem kalpo tā pati māju izjūta, un par to cits stāsts (cik plaši ietver mājas, sēta vai reģions Pribaltika).
Tagad jau piemirsies, bet 2018. gadā bija briesmīgs skandāls – KNAB darbinieki aizturēja Saeimas deputātu Artusu Kaimiņu Saeimas telpās. Nākamajā rītā deputāts tika palaists brīvībā. Kaimiņam kā aktierim izdevās izcila performance – samulsums, bailes, pēc tam varonīga apņēmība, kas atspoguļojās viņa sejā dažādos veidos. Tolaik Kaimiņam un viņa partijai vēl bija daudz fanu, kuri gaidīja elka iznākšanu no cietuma. Tā gan tagad ir tāla pagātne.
Kopš kara sākuma paralēli turpinu lasīt viedokļus gan no Krievijas, gan Rietumu (angļu, vācu, franču valodās) puses. Tas ir mega krahs, ko patlaban Rietumi piedzīvo ar savām ilūzijām un pārpratumiem par Krieviju.
Priekšstats, ka deputāts pārstāv tikai sava vēlētāja “viedokli, uzskatus un vēlmes”, rodas:
Latvijā 90. gados notika revolūcija mājokļu sektorā. Pārmaiņas bija saistītas gan ar ēku īpašumu atdošanu bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, gan ar māju privatizāciju, gan ar visu mājokļu uzturēšanas sistēmu.
