Jaunzeme mēģina izmeloties, atcēlusi rotācijas pārrunas ar Podiņu un Pelēko
PIETIEK17.01.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme, izbijusies par reakciju uz TV3 noplūdināto informāciju par viņas plāniem aizrotēt no amatiem vairākus vadošus VID darbiniekus, ir atcēlusi jau ieplānotās rotācijas pārrunas ar Nodokļu un muitas policijas pārvaldes priekšnieku Kasparu Podiņu un savu vietnieci Daci Pelēko.
„VILTUS ZIŅA!!! TV3 raidījumā Nekā personīga žurnālista Andreja Vaska apgalvojumi, ka Valsts ieņēmumu dienestā plānots rotēt augsta ranga amatpersonas Daci Pelēko, Kasparu Podiņu, Ingu Brutāni un Santu Garanču, neatbilst patiesībai! Jau pirmdien, 17.01.2022 raidījums saņems VID prasību atsaukt nepatiesos apgalvojumus,” – ar šādu paziņojumu I. Jaunzeme nāca klajā svētdienas vakarā savā Facebook profilā.
Taču realitāte nedaudz atšķiras no skaļā paziņojuma, - bez kādas plašākas publicitātes I. Jaunzeme jau ir atcēlusi rotācijas pārrunas gan ar K. Podiņu, gan ar D. Pelēko, lai gan līdz tam viņas plānos patiešām bija abus aizrotēt uz citiem amatiem un pēc tam nostādīt savu „draugu” – finanšu ministru Jāni Reiru notikuša fakta priekšā.
Lai gan I. Jaunzeme ir nobijusies gan no reakcijas, kādu izraisījušas ziņas par iecerēto apjomīgo rotāciju, gan no J. Reira draudīgajiem izteikumiem intervijā pirmdienas laikrakstā Diena, un „ieslēgusi atpakaļgaitu”, viņai var neizdoties izlikties, ka noticis vienkārši pārpratums.
Cita starpā visi 18 augstākie VID vadības pārstāvji ir saņēmuši I. Jaunzemes vēstules, kuras nav iespējams izprast citādi kā skaidras norādes uz iespējamām rotācijām, turklāt tās saņēmušas arī amatpersonas, kuras savā amatā nav pavadījušas piecus gadus, kas tiek minēti kā neformāls aizrotēšanas iemesls. Šīs vēstules jebkurā brīdī var tikt uzrādītas sabiedrībai, un I. Jaunzeme to labi apzinās.
Pilns vēstuļu saņēmēju saraksts ir šāds:
Ģenerāldirektora vietniece nodokļu jomā, Nodokļu pārvaldes direktore Dace Pelēkā
Finanšu pārvaldes direktora vietniece, daļas vadītāja Ināra Solosteja
Informātikas pārvaldes direktora vietniece, daļas vadītāja Nataļja Prjažeņņikova
Slepenības un drošības režīma nodrošināšanas daļas vadītāja vietnieks Uldis Mugarevičs
Juridiskās un pirmstiesas strīdu izskatīšanas pārvaldes direktore Inga Brutāne
Pārvaldes direktora vietniece Ināra Šmite
Pārvaldes direktora vietniece Iveta Buškevica
Nodok|u nomaksas veicināšanas pārvaldes direktore Santa Garanča
Pārvaldes direktora vietniece Ina Reinšmite
Pārvaldes direktora vietniece Inese Bindemane
Muitas pārvaldes direktora vietniece Ingrīda Gulbe-Otaņķe
Nodokļu pārvaldes direktora vietniece Ilze Borance
Pārvaldes direktora vietniece Ilze Jankova
Pārvaldes direktora vietniece Baiba Šmite-Roķe
Nodrošinājuma pārvaldes direktore Antra Gremzde
Pārvaldes direktora vietniece Maija Brigmane
Pārvaldes direktora vietnieks Aivars Ribickis
Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktors Kaspars Podiņš
Nav gan izslēgts, ka no lampas izlaisto džinu tajā tomēr nebūs iespējams iedabūt atpakaļ un I. Jaunzemes neizdevušies rotācijas plāni vieniem grupējumiem radīs triumfa sajūtu par savu neaizskaramību, savukārt citiem – nepārvaramu vēlmi tomēr mēģināt panākt savu. Rezultāts var būt vēl neredzēts „mentu karš” VID vadībā un ap to.
Seko mums 
Cenšos skatīties Latvijas valsts propagandas kanālus cik reti vien var, bet… 18. jūnija rīta ziņās manas valsts pārstāvis Izraēlā. Pretīgs, melīgs, pastulbs radījums.
Pretēji ekspertiem, kas pēc aizvadītajām vēlēšanām pauž skepsi par iespēju "integrēt krievus", es redzu, ka ir tieši tagad ir pavēries iespēju logs. Krieviskais piedāvājums pašlaik ir tik ļoti sadrumstalots, vēlētāji ir vīlušies savās iepriekšējās simpātijās. "Stabilitāte" ir smagi aplauzusies, kurinot neapvaldītu radikālismu. Krievu elektorāts ir izgājis separācijas procesu - sadalījies radikāļos, mērenajos un liberāļos.
Jau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
