Jaunzeme mēģina izmeloties, atcēlusi rotācijas pārrunas ar Podiņu un Pelēko
PIETIEK17.01.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme, izbijusies par reakciju uz TV3 noplūdināto informāciju par viņas plāniem aizrotēt no amatiem vairākus vadošus VID darbiniekus, ir atcēlusi jau ieplānotās rotācijas pārrunas ar Nodokļu un muitas policijas pārvaldes priekšnieku Kasparu Podiņu un savu vietnieci Daci Pelēko.
„VILTUS ZIŅA!!! TV3 raidījumā Nekā personīga žurnālista Andreja Vaska apgalvojumi, ka Valsts ieņēmumu dienestā plānots rotēt augsta ranga amatpersonas Daci Pelēko, Kasparu Podiņu, Ingu Brutāni un Santu Garanču, neatbilst patiesībai! Jau pirmdien, 17.01.2022 raidījums saņems VID prasību atsaukt nepatiesos apgalvojumus,” – ar šādu paziņojumu I. Jaunzeme nāca klajā svētdienas vakarā savā Facebook profilā.
Taču realitāte nedaudz atšķiras no skaļā paziņojuma, - bez kādas plašākas publicitātes I. Jaunzeme jau ir atcēlusi rotācijas pārrunas gan ar K. Podiņu, gan ar D. Pelēko, lai gan līdz tam viņas plānos patiešām bija abus aizrotēt uz citiem amatiem un pēc tam nostādīt savu „draugu” – finanšu ministru Jāni Reiru notikuša fakta priekšā.
Lai gan I. Jaunzeme ir nobijusies gan no reakcijas, kādu izraisījušas ziņas par iecerēto apjomīgo rotāciju, gan no J. Reira draudīgajiem izteikumiem intervijā pirmdienas laikrakstā Diena, un „ieslēgusi atpakaļgaitu”, viņai var neizdoties izlikties, ka noticis vienkārši pārpratums.
Cita starpā visi 18 augstākie VID vadības pārstāvji ir saņēmuši I. Jaunzemes vēstules, kuras nav iespējams izprast citādi kā skaidras norādes uz iespējamām rotācijām, turklāt tās saņēmušas arī amatpersonas, kuras savā amatā nav pavadījušas piecus gadus, kas tiek minēti kā neformāls aizrotēšanas iemesls. Šīs vēstules jebkurā brīdī var tikt uzrādītas sabiedrībai, un I. Jaunzeme to labi apzinās.
Pilns vēstuļu saņēmēju saraksts ir šāds:
Ģenerāldirektora vietniece nodokļu jomā, Nodokļu pārvaldes direktore Dace Pelēkā
Finanšu pārvaldes direktora vietniece, daļas vadītāja Ināra Solosteja
Informātikas pārvaldes direktora vietniece, daļas vadītāja Nataļja Prjažeņņikova
Slepenības un drošības režīma nodrošināšanas daļas vadītāja vietnieks Uldis Mugarevičs
Juridiskās un pirmstiesas strīdu izskatīšanas pārvaldes direktore Inga Brutāne
Pārvaldes direktora vietniece Ināra Šmite
Pārvaldes direktora vietniece Iveta Buškevica
Nodok|u nomaksas veicināšanas pārvaldes direktore Santa Garanča
Pārvaldes direktora vietniece Ina Reinšmite
Pārvaldes direktora vietniece Inese Bindemane
Muitas pārvaldes direktora vietniece Ingrīda Gulbe-Otaņķe
Nodokļu pārvaldes direktora vietniece Ilze Borance
Pārvaldes direktora vietniece Ilze Jankova
Pārvaldes direktora vietniece Baiba Šmite-Roķe
Nodrošinājuma pārvaldes direktore Antra Gremzde
Pārvaldes direktora vietniece Maija Brigmane
Pārvaldes direktora vietnieks Aivars Ribickis
Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktors Kaspars Podiņš
Nav gan izslēgts, ka no lampas izlaisto džinu tajā tomēr nebūs iespējams iedabūt atpakaļ un I. Jaunzemes neizdevušies rotācijas plāni vieniem grupējumiem radīs triumfa sajūtu par savu neaizskaramību, savukārt citiem – nepārvaramu vēlmi tomēr mēģināt panākt savu. Rezultāts var būt vēl neredzēts „mentu karš” VID vadībā un ap to.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
