Jaunzeme mēģina izvairīties no vēl viena nesekmīga darba novērtējuma
Pietiek lasītājs28.09.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kā jau iepriekš ziņots, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores izstrādājums Ieva Jaunzeme pagājušajā gadā nespēja nokārtot ierēdņa kvalifikācijas pārbaudi, ilgstoši atteicās parakstīt šo viņai nelabvēlīgo lēmumu, pēc liela spiediena tomēr to izdarīja, bet momentā arī pārsūdzēja.
Pēc būtības un likuma valsts iestādes vadītāja amatā nevar atrasties persona, kurai nav pietiekamu zināšanu un attiecīgas kvalifikācijas. Nesekmīga vērtējuma gadījumā šai personai tiek dots laiks uzlabot savas zināšanas un prasmes, pēc tam tiek veikta atkārtota pārbaude. Ja arī atkārtotajā pārbaudē tiek konstatēta iestādes vadītāja nespēja tikt galā ar saviem pienākumiem, tas no amata ir jāatbrīvo.
Šomēnes I.Jaunzemei pienāca laiks atkārtoti stāties finanšu ministra Jāņa Reira izveidotās komisijas priekšā. Divas nedēļas pirms tās I.Jaunzeme nevis pildīja savus darba pienākumus, bet drudžaini prasīja VID darbiniekiem vākt viņai informāciju, lai ar saviem tuvākajiem pielīdējiem kā parasti censtos to ietērpt smukākā iesaiņojumā.
Tomēr pat ar visu VID darbinieku palīdzību nepietika, lai I.Jaunzeme neizgāztos komisijas priekšā. Patiesībā skats bija nožēlojams, un to varētu raksturot kā citu darba rezultātu piesavināšanās, savas lomas neizpratnes, nespējas redzēt kopsakarības un elementāru zināšanu trūkuma paraugdemonstrējumu.
Aizvadītajā nedēļā I.Jaunzemei bija jāierodas uz otru vērtēšanas sēdi, bet uz to viņa neieradās, tā vietā lūdzot piešķirt papildu laiku sagatavoties. Jautājums, kāpēc viņai ir nepieciešamas papildu divas nedēļas, palika neatbildēts.
Tādējādi vismaz šobrīd I.Jaunzeme cenšas izdarīt visu, lai atliktu savu atbrīvošanu no amata kvalifikācijas trūkuma dēļ. Jautājums ir, vai J.Reiram pietiks drosmes atbrīvot šo ierēdni no amata, kuru viņa nespēj pildīt, vai arī turpināsies dažiem tik izdevīgā situācija, ka VID vadītāja amatu turpina ieņemt tik nekompetenta būtne kā I.Jaunzeme.
Seko mums 
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
