Jaunzeme mēģina izvairīties no vēl viena nesekmīga darba novērtējuma
Pietiek lasītājs28.09.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kā jau iepriekš ziņots, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores izstrādājums Ieva Jaunzeme pagājušajā gadā nespēja nokārtot ierēdņa kvalifikācijas pārbaudi, ilgstoši atteicās parakstīt šo viņai nelabvēlīgo lēmumu, pēc liela spiediena tomēr to izdarīja, bet momentā arī pārsūdzēja.
Pēc būtības un likuma valsts iestādes vadītāja amatā nevar atrasties persona, kurai nav pietiekamu zināšanu un attiecīgas kvalifikācijas. Nesekmīga vērtējuma gadījumā šai personai tiek dots laiks uzlabot savas zināšanas un prasmes, pēc tam tiek veikta atkārtota pārbaude. Ja arī atkārtotajā pārbaudē tiek konstatēta iestādes vadītāja nespēja tikt galā ar saviem pienākumiem, tas no amata ir jāatbrīvo.
Šomēnes I.Jaunzemei pienāca laiks atkārtoti stāties finanšu ministra Jāņa Reira izveidotās komisijas priekšā. Divas nedēļas pirms tās I.Jaunzeme nevis pildīja savus darba pienākumus, bet drudžaini prasīja VID darbiniekiem vākt viņai informāciju, lai ar saviem tuvākajiem pielīdējiem kā parasti censtos to ietērpt smukākā iesaiņojumā.
Tomēr pat ar visu VID darbinieku palīdzību nepietika, lai I.Jaunzeme neizgāztos komisijas priekšā. Patiesībā skats bija nožēlojams, un to varētu raksturot kā citu darba rezultātu piesavināšanās, savas lomas neizpratnes, nespējas redzēt kopsakarības un elementāru zināšanu trūkuma paraugdemonstrējumu.
Aizvadītajā nedēļā I.Jaunzemei bija jāierodas uz otru vērtēšanas sēdi, bet uz to viņa neieradās, tā vietā lūdzot piešķirt papildu laiku sagatavoties. Jautājums, kāpēc viņai ir nepieciešamas papildu divas nedēļas, palika neatbildēts.
Tādējādi vismaz šobrīd I.Jaunzeme cenšas izdarīt visu, lai atliktu savu atbrīvošanu no amata kvalifikācijas trūkuma dēļ. Jautājums ir, vai J.Reiram pietiks drosmes atbrīvot šo ierēdni no amata, kuru viņa nespēj pildīt, vai arī turpināsies dažiem tik izdevīgā situācija, ka VID vadītāja amatu turpina ieņemt tik nekompetenta būtne kā I.Jaunzeme.
Seko mums 
Latvija ir guvusi starptautisku atpazīstamību, pateicoties animācijas filmai "Flow", kas ieguvusi Oskaru un citas balvas. Šī filma stāsta par kaķi, kurš pēc pasaules plūdiem cenšas izdzīvot. Šis stāsts simbolizē izturību un dzīvnieka cīņu par izdzīvošanu, un tā ir aizkustinājusi skatītājus visā pasaulē.
Globālās tendences rāda, ka valstīm, lai saglabātu konkurētspēju un drošību, ir jākļūst efektīvākām un jārīkojas daudz dinamiskāk. Šajos jaunajos apstākļos jautājums vairs nav tikai par ekonomikas attīstību, bet gan par valsts spēju aizstāvēt savas intereses un pastāvēt. Mums ir jākļūst adaptīviem, lai pielāgotos mainīgajiem apstākļiem.
Plašākai publikai būs pieejams Ogres novada “lieldraugu” kārtējais sižets Latvijas Televīzijā. Sāksim ar pozitīvo. Šoreiz mani intervēja žurnāliste*, kurai atšķirībā no dažiem viņas zināmākajiem kolēģiem nepiemita dažādi komunikāciju traucējoši ieradumi un īpatnības. Ne tik pozitīvi bija tas, ka intervijā bija jūtams mērķis atrast Ogres novada vadības darbā tādas negācijas, kuru patiesībā nav.
Ekonomika ir par naudu. Var strīdēties līdz nemaņai par šodien veikto investīciju nākotnes atdevi, taču kā tur būs, īsti neviens nezina un balstās uz pieņēmumiem. Esmu jau iepriekš izteicis šaubas par pašreiz saplānoto saules un vēja parku jaudu lieluma lietderību. Daudz par daudz un nespēj nodrošināt energoneatkarību.
5. martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (turpmāk – Tautsaimniecības komisija) pirms pirmā lasījuma skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos un Ministru kabineta atbalstītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL). Tas, ka šādi grozījumi taps, bija zināms jau krietni agrāk – pēc Konkurences padomes (KP) veiktās "Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības" (turpmāk – KP tirgus uzraudzība) un tai sekojoša paziņojuma, ka mazumtirgotāji vietējām pārtikas precēm nosaka lielākus uzcenojumus nekā importētajām.
Kamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Cik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
