Jaunzeme mēģina izvairīties no vēl viena nesekmīga darba novērtējuma
Pietiek lasītājs28.09.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kā jau iepriekš ziņots, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores izstrādājums Ieva Jaunzeme pagājušajā gadā nespēja nokārtot ierēdņa kvalifikācijas pārbaudi, ilgstoši atteicās parakstīt šo viņai nelabvēlīgo lēmumu, pēc liela spiediena tomēr to izdarīja, bet momentā arī pārsūdzēja.
Pēc būtības un likuma valsts iestādes vadītāja amatā nevar atrasties persona, kurai nav pietiekamu zināšanu un attiecīgas kvalifikācijas. Nesekmīga vērtējuma gadījumā šai personai tiek dots laiks uzlabot savas zināšanas un prasmes, pēc tam tiek veikta atkārtota pārbaude. Ja arī atkārtotajā pārbaudē tiek konstatēta iestādes vadītāja nespēja tikt galā ar saviem pienākumiem, tas no amata ir jāatbrīvo.
Šomēnes I.Jaunzemei pienāca laiks atkārtoti stāties finanšu ministra Jāņa Reira izveidotās komisijas priekšā. Divas nedēļas pirms tās I.Jaunzeme nevis pildīja savus darba pienākumus, bet drudžaini prasīja VID darbiniekiem vākt viņai informāciju, lai ar saviem tuvākajiem pielīdējiem kā parasti censtos to ietērpt smukākā iesaiņojumā.
Tomēr pat ar visu VID darbinieku palīdzību nepietika, lai I.Jaunzeme neizgāztos komisijas priekšā. Patiesībā skats bija nožēlojams, un to varētu raksturot kā citu darba rezultātu piesavināšanās, savas lomas neizpratnes, nespējas redzēt kopsakarības un elementāru zināšanu trūkuma paraugdemonstrējumu.
Aizvadītajā nedēļā I.Jaunzemei bija jāierodas uz otru vērtēšanas sēdi, bet uz to viņa neieradās, tā vietā lūdzot piešķirt papildu laiku sagatavoties. Jautājums, kāpēc viņai ir nepieciešamas papildu divas nedēļas, palika neatbildēts.
Tādējādi vismaz šobrīd I.Jaunzeme cenšas izdarīt visu, lai atliktu savu atbrīvošanu no amata kvalifikācijas trūkuma dēļ. Jautājums ir, vai J.Reiram pietiks drosmes atbrīvot šo ierēdni no amata, kuru viņa nespēj pildīt, vai arī turpināsies dažiem tik izdevīgā situācija, ka VID vadītāja amatu turpina ieņemt tik nekompetenta būtne kā I.Jaunzeme.
Seko mums 
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
Informēju, ka esmu pievienojies Nacionālajai apvienībai (NA) un plānoju startēt 15. Saeimas vēlēšanās. Izvēle par labu NA bija vienkārša, jo esmu Latvijas patriots, iestājos par nacionālām un konservatīvām vērtībām, par ģimenēm ar bērniem, par stingru Latvijas piederību ES un NATO, par latvisku Latviju, par efektīvu valsts pārvaldi un rosīgu uzņēmējdarbību.
Iepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.
Viena no Latvijas komercbankām gadu mijā izplatīja svētku vēlējumu, kas norādīja uz šī gada izaicinājumiem – proti, 2026. gadā būšot jāsaglabā “līdzsvars starp fiskālajām vajadzībām un ekonomikas spēju augt, nodrošinot finansējumu visam, kas nepieciešams”. Citiem vārdiem – jādzīvo atbilstoši iespējām.
