Iesaki rakstu: 
Lai izvērtētu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadības un dienesta ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes rīcību bēdīgi slavenajā AS Krāsainie lējumi lietā, ar finanšu ministra Jāņa Reira rīkojumu izveidota speciāla dienesta pārbaudes komisija, kuras uzdevums ir izvērtēt VID vispārējo praksi administratīvo līgumu slēgšanā, kā arī lietas apstākļus, kas saistīti ar noslēgto līgumu ar maksātnespējīgās AS Krāsainie lējumi administratoru. Pietiek šodien publicē pašas I. Jaunzemes skaidrojumus:
„Ņemot vērā, ka jebkāda informācija par nodokļu maksātāju, izņemot publiski pieejamā informācija, saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22.panta pirmo daļu ir uzskatāma par konfidenciālu informāciju, turklāt neizpildās likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22.panta otrajā daļā noteiktie nosacījumi, kad informācija par nodokļu maksātāju būtu izpaužama bez tā piekrišanas, VID sniedz atbildes uz uzdotajiem jautājumiem, vienlaikus ievērojot konkrētā nodokļu maksātāja (MAS “Krāsainie lējumi”) tiesiskās intereses uz konfidenciālas informācijas neizpaušanu.
[1] Kuri tieši Jūsu iestādes darbinieki atbilstoši darba pienākumiem (vārds, uzvārds, amats) sagatavoja, pieņēma un apstiprināja lēmumu publikācijā minēto Administratīvās apgabaltiesas nolēmumu nepārsūdzēt Augstākajā tiesā (Senātā)? Ar kādiem tieši apsvērumiem šis lēmums bija pamatots?
Atbildot uz minēto jautājumu, VID informē, ka VID nepārsūdzēja Administratīvās apgabaltiesas 2021.gada 30.aprīļa spriedumu lietā Nr.A420359316, jo pierādījumu un lietas faktisko apstākļu pārvērtēšana neietilpst kasācijas instances tiesas kompetencē. Proti, atbilstoši Administratīvā procesa likuma 325.pantam, apelācijas instances tiesas spriedumu administratīvā procesa dalībnieks var pārsūdzēt kasācijas kārtībā tikai tad, ja tiesa pārkāpusi materiālo vai procesuālo tiesību normas. Tā kā konkrētajā gadījumā netika konstatēts, ka Administratīvā apgabaltiesa, taisot spriedumu, būtu pieļāvusi procesuālo vai materiālo tiesību normu pārkāpumu, tad kasācijas sūdzības iesniegšanai nebija tiesiska pamata.
Līdzīgi kā jebkurā citā tiesvedības lietā, kurā netiek pārsūdzēts VID nelabvēlīgs tiesas nolēmums, arī konkrētajā gadījumā galvenais jurists, kurš nodrošināja VID pārstāvību tiesā MAS “Krāsainie lējumi” lietā Nr.A420359316, izvērtējot Administratīvās apgabaltiesas 2021.gada 30.aprīļa sprieduma argumentācijas pamatotību, sagatavoja pamatota ziņojuma projektu VID ģenerāldirektoram par minētā sprieduma nepārsūdzēšanu. Ziņojuma projekts, līdzīgi kā jebkurš cits sagatavots dokumenta projekts, tika secīgi saskaņots ar hierarhiski pakļautības kārtībā augstākām amatpersonām: konkrētajā gadījumā ar VID Juridiskās un pirmstiesas strīdu izskatīšanas pārvaldes Tiesvedības daļas Trešās nodaļas vadītāju, tad ar Tiesvedības daļas vadītāju, tad ar Juridiskās un pirmstiesas strīdu izskatīšanas pārvaldes direktora vietnieku, pēc tam nodots parakstīšanai Juridiskās un pirmstiesas strīdu izskatīšanas pārvaldes direktoram un saskaņošanai VID ģenerāldirektoram.
[2] Kāda loma Administratīvās apgabaltiesas nolēmumu nepārsūdzēšanā bija pašreizējai Jūsu iestādes vadītājai Ievai Jaunzemei?
Attiecībā par VID ģenerāldirektores lomu Administratīvās apgabaltiesas 2021.gada 30.aprīļa sprieduma lietā Nr.A420359316 nepārsūdzēšanā, lūdzu skatīt atbildi uz 1.jautājumu.
[3] Cik gadījumos līdzīgā situācijā Jūsu iestāde 2020. un 2021.gadā nav izmantojusi iespēju nolēmumu pārsūdzēt Augstākajā tiesā (Senātā)?
Atbildot uz minēto jautājumu informējam, ka VID līdzīgās situācijās, kad netika konstatēts, ka Administratīvā apgabaltiesa, taisot spriedumu, būtu pieļāvusi procesuālo vai materiālo tiesību normu pārkāpumu, 2020.gadā nav pārsūdzējis Administratīvās apgabaltiesas nolēmumus astoņos gadījumos, savukārt 2021.gadā – septiņos gadījumos.
[4] Kādu iemeslu dēļ Jūsu iestāde nav kļuvusi par publikācijā minētā uzņēmuma nodrošināto kreditoru? Uzskaitiet Jūsu iestādes darbiniekus, kuru rīcības dēļ tas nav noticis.
VID informē, ka pēc Maksātnespējas reģistrā ierakstītās informācijas par AS “Krāsainie lējumi” maksātnespējas procesa pasludināšanu 2014.gada 26.februārī, VID AS “Krāsainie lējumi” maksātnespējas administratorei pieteica nodrošinātā kreditora prasījumu atbilstoši Maksātnespējas likumā noteiktajai kārtībai, ievērojot uz kreditora prasījuma sagatavošanas brīdi aktuālo informāciju par MAS “Krāsainie lējumi”, kas tika atzīts AS “Krāsainie lējumi” maksātnespējas lietā.”
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
