Iesaki rakstu: 
Lai izvērtētu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadības un dienesta ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes rīcību bēdīgi slavenajā AS Krāsainie lējumi lietā, ar finanšu ministra Jāņa Reira rīkojumu izveidota speciāla dienesta pārbaudes komisija, kuras uzdevums ir izvērtēt VID vispārējo praksi administratīvo līgumu slēgšanā, kā arī lietas apstākļus, kas saistīti ar noslēgto līgumu ar maksātnespējīgās AS Krāsainie lējumi administratoru. Pietiek šodien publicē pašas I. Jaunzemes skaidrojumus:
„Ņemot vērā, ka jebkāda informācija par nodokļu maksātāju, izņemot publiski pieejamā informācija, saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22.panta pirmo daļu ir uzskatāma par konfidenciālu informāciju, turklāt neizpildās likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22.panta otrajā daļā noteiktie nosacījumi, kad informācija par nodokļu maksātāju būtu izpaužama bez tā piekrišanas, VID sniedz atbildes uz uzdotajiem jautājumiem, vienlaikus ievērojot konkrētā nodokļu maksātāja (MAS “Krāsainie lējumi”) tiesiskās intereses uz konfidenciālas informācijas neizpaušanu.
[1] Kuri tieši Jūsu iestādes darbinieki atbilstoši darba pienākumiem (vārds, uzvārds, amats) sagatavoja, pieņēma un apstiprināja lēmumu publikācijā minēto Administratīvās apgabaltiesas nolēmumu nepārsūdzēt Augstākajā tiesā (Senātā)? Ar kādiem tieši apsvērumiem šis lēmums bija pamatots?
Atbildot uz minēto jautājumu, VID informē, ka VID nepārsūdzēja Administratīvās apgabaltiesas 2021.gada 30.aprīļa spriedumu lietā Nr.A420359316, jo pierādījumu un lietas faktisko apstākļu pārvērtēšana neietilpst kasācijas instances tiesas kompetencē. Proti, atbilstoši Administratīvā procesa likuma 325.pantam, apelācijas instances tiesas spriedumu administratīvā procesa dalībnieks var pārsūdzēt kasācijas kārtībā tikai tad, ja tiesa pārkāpusi materiālo vai procesuālo tiesību normas. Tā kā konkrētajā gadījumā netika konstatēts, ka Administratīvā apgabaltiesa, taisot spriedumu, būtu pieļāvusi procesuālo vai materiālo tiesību normu pārkāpumu, tad kasācijas sūdzības iesniegšanai nebija tiesiska pamata.
Līdzīgi kā jebkurā citā tiesvedības lietā, kurā netiek pārsūdzēts VID nelabvēlīgs tiesas nolēmums, arī konkrētajā gadījumā galvenais jurists, kurš nodrošināja VID pārstāvību tiesā MAS “Krāsainie lējumi” lietā Nr.A420359316, izvērtējot Administratīvās apgabaltiesas 2021.gada 30.aprīļa sprieduma argumentācijas pamatotību, sagatavoja pamatota ziņojuma projektu VID ģenerāldirektoram par minētā sprieduma nepārsūdzēšanu. Ziņojuma projekts, līdzīgi kā jebkurš cits sagatavots dokumenta projekts, tika secīgi saskaņots ar hierarhiski pakļautības kārtībā augstākām amatpersonām: konkrētajā gadījumā ar VID Juridiskās un pirmstiesas strīdu izskatīšanas pārvaldes Tiesvedības daļas Trešās nodaļas vadītāju, tad ar Tiesvedības daļas vadītāju, tad ar Juridiskās un pirmstiesas strīdu izskatīšanas pārvaldes direktora vietnieku, pēc tam nodots parakstīšanai Juridiskās un pirmstiesas strīdu izskatīšanas pārvaldes direktoram un saskaņošanai VID ģenerāldirektoram.
[2] Kāda loma Administratīvās apgabaltiesas nolēmumu nepārsūdzēšanā bija pašreizējai Jūsu iestādes vadītājai Ievai Jaunzemei?
Attiecībā par VID ģenerāldirektores lomu Administratīvās apgabaltiesas 2021.gada 30.aprīļa sprieduma lietā Nr.A420359316 nepārsūdzēšanā, lūdzu skatīt atbildi uz 1.jautājumu.
[3] Cik gadījumos līdzīgā situācijā Jūsu iestāde 2020. un 2021.gadā nav izmantojusi iespēju nolēmumu pārsūdzēt Augstākajā tiesā (Senātā)?
Atbildot uz minēto jautājumu informējam, ka VID līdzīgās situācijās, kad netika konstatēts, ka Administratīvā apgabaltiesa, taisot spriedumu, būtu pieļāvusi procesuālo vai materiālo tiesību normu pārkāpumu, 2020.gadā nav pārsūdzējis Administratīvās apgabaltiesas nolēmumus astoņos gadījumos, savukārt 2021.gadā – septiņos gadījumos.
[4] Kādu iemeslu dēļ Jūsu iestāde nav kļuvusi par publikācijā minētā uzņēmuma nodrošināto kreditoru? Uzskaitiet Jūsu iestādes darbiniekus, kuru rīcības dēļ tas nav noticis.
VID informē, ka pēc Maksātnespējas reģistrā ierakstītās informācijas par AS “Krāsainie lējumi” maksātnespējas procesa pasludināšanu 2014.gada 26.februārī, VID AS “Krāsainie lējumi” maksātnespējas administratorei pieteica nodrošinātā kreditora prasījumu atbilstoši Maksātnespējas likumā noteiktajai kārtībai, ievērojot uz kreditora prasījuma sagatavošanas brīdi aktuālo informāciju par MAS “Krāsainie lējumi”, kas tika atzīts AS “Krāsainie lējumi” maksātnespējas lietā.”
Seko mums 
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
