Iesaki rakstu: 
Lai izvērtētu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadības un dienesta ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes rīcību bēdīgi slavenajā AS Krāsainie lējumi lietā, ar finanšu ministra Jāņa Reira rīkojumu izveidota speciāla dienesta pārbaudes komisija, kuras uzdevums ir izvērtēt VID vispārējo praksi administratīvo līgumu slēgšanā, kā arī lietas apstākļus, kas saistīti ar noslēgto līgumu ar maksātnespējīgās AS Krāsainie lējumi administratoru. Pietiek šodien publicē pašas I. Jaunzemes skaidrojumus:
„Ņemot vērā, ka jebkāda informācija par nodokļu maksātāju, izņemot publiski pieejamā informācija, saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22.panta pirmo daļu ir uzskatāma par konfidenciālu informāciju, turklāt neizpildās likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22.panta otrajā daļā noteiktie nosacījumi, kad informācija par nodokļu maksātāju būtu izpaužama bez tā piekrišanas, VID sniedz atbildes uz uzdotajiem jautājumiem, vienlaikus ievērojot konkrētā nodokļu maksātāja (MAS “Krāsainie lējumi”) tiesiskās intereses uz konfidenciālas informācijas neizpaušanu.
[1] Kuri tieši Jūsu iestādes darbinieki atbilstoši darba pienākumiem (vārds, uzvārds, amats) sagatavoja, pieņēma un apstiprināja lēmumu publikācijā minēto Administratīvās apgabaltiesas nolēmumu nepārsūdzēt Augstākajā tiesā (Senātā)? Ar kādiem tieši apsvērumiem šis lēmums bija pamatots?
Atbildot uz minēto jautājumu, VID informē, ka VID nepārsūdzēja Administratīvās apgabaltiesas 2021.gada 30.aprīļa spriedumu lietā Nr.A420359316, jo pierādījumu un lietas faktisko apstākļu pārvērtēšana neietilpst kasācijas instances tiesas kompetencē. Proti, atbilstoši Administratīvā procesa likuma 325.pantam, apelācijas instances tiesas spriedumu administratīvā procesa dalībnieks var pārsūdzēt kasācijas kārtībā tikai tad, ja tiesa pārkāpusi materiālo vai procesuālo tiesību normas. Tā kā konkrētajā gadījumā netika konstatēts, ka Administratīvā apgabaltiesa, taisot spriedumu, būtu pieļāvusi procesuālo vai materiālo tiesību normu pārkāpumu, tad kasācijas sūdzības iesniegšanai nebija tiesiska pamata.
Līdzīgi kā jebkurā citā tiesvedības lietā, kurā netiek pārsūdzēts VID nelabvēlīgs tiesas nolēmums, arī konkrētajā gadījumā galvenais jurists, kurš nodrošināja VID pārstāvību tiesā MAS “Krāsainie lējumi” lietā Nr.A420359316, izvērtējot Administratīvās apgabaltiesas 2021.gada 30.aprīļa sprieduma argumentācijas pamatotību, sagatavoja pamatota ziņojuma projektu VID ģenerāldirektoram par minētā sprieduma nepārsūdzēšanu. Ziņojuma projekts, līdzīgi kā jebkurš cits sagatavots dokumenta projekts, tika secīgi saskaņots ar hierarhiski pakļautības kārtībā augstākām amatpersonām: konkrētajā gadījumā ar VID Juridiskās un pirmstiesas strīdu izskatīšanas pārvaldes Tiesvedības daļas Trešās nodaļas vadītāju, tad ar Tiesvedības daļas vadītāju, tad ar Juridiskās un pirmstiesas strīdu izskatīšanas pārvaldes direktora vietnieku, pēc tam nodots parakstīšanai Juridiskās un pirmstiesas strīdu izskatīšanas pārvaldes direktoram un saskaņošanai VID ģenerāldirektoram.
[2] Kāda loma Administratīvās apgabaltiesas nolēmumu nepārsūdzēšanā bija pašreizējai Jūsu iestādes vadītājai Ievai Jaunzemei?
Attiecībā par VID ģenerāldirektores lomu Administratīvās apgabaltiesas 2021.gada 30.aprīļa sprieduma lietā Nr.A420359316 nepārsūdzēšanā, lūdzu skatīt atbildi uz 1.jautājumu.
[3] Cik gadījumos līdzīgā situācijā Jūsu iestāde 2020. un 2021.gadā nav izmantojusi iespēju nolēmumu pārsūdzēt Augstākajā tiesā (Senātā)?
Atbildot uz minēto jautājumu informējam, ka VID līdzīgās situācijās, kad netika konstatēts, ka Administratīvā apgabaltiesa, taisot spriedumu, būtu pieļāvusi procesuālo vai materiālo tiesību normu pārkāpumu, 2020.gadā nav pārsūdzējis Administratīvās apgabaltiesas nolēmumus astoņos gadījumos, savukārt 2021.gadā – septiņos gadījumos.
[4] Kādu iemeslu dēļ Jūsu iestāde nav kļuvusi par publikācijā minētā uzņēmuma nodrošināto kreditoru? Uzskaitiet Jūsu iestādes darbiniekus, kuru rīcības dēļ tas nav noticis.
VID informē, ka pēc Maksātnespējas reģistrā ierakstītās informācijas par AS “Krāsainie lējumi” maksātnespējas procesa pasludināšanu 2014.gada 26.februārī, VID AS “Krāsainie lējumi” maksātnespējas administratorei pieteica nodrošinātā kreditora prasījumu atbilstoši Maksātnespējas likumā noteiktajai kārtībai, ievērojot uz kreditora prasījuma sagatavošanas brīdi aktuālo informāciju par MAS “Krāsainie lējumi”, kas tika atzīts AS “Krāsainie lējumi” maksātnespējas lietā.”
Seko mums 
Plašākai publikai būs pieejams Ogres novada “lieldraugu” kārtējais sižets Latvijas Televīzijā. Sāksim ar pozitīvo. Šoreiz mani intervēja žurnāliste*, kurai atšķirībā no dažiem viņas zināmākajiem kolēģiem nepiemita dažādi komunikāciju traucējoši ieradumi un īpatnības. Ne tik pozitīvi bija tas, ka intervijā bija jūtams mērķis atrast Ogres novada vadības darbā tādas negācijas, kuru patiesībā nav.
Ekonomika ir par naudu. Var strīdēties līdz nemaņai par šodien veikto investīciju nākotnes atdevi, taču kā tur būs, īsti neviens nezina un balstās uz pieņēmumiem. Esmu jau iepriekš izteicis šaubas par pašreiz saplānoto saules un vēja parku jaudu lieluma lietderību. Daudz par daudz un nespēj nodrošināt energoneatkarību.
5. martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (turpmāk – Tautsaimniecības komisija) pirms pirmā lasījuma skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos un Ministru kabineta atbalstītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL). Tas, ka šādi grozījumi taps, bija zināms jau krietni agrāk – pēc Konkurences padomes (KP) veiktās "Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības" (turpmāk – KP tirgus uzraudzība) un tai sekojoša paziņojuma, ka mazumtirgotāji vietējām pārtikas precēm nosaka lielākus uzcenojumus nekā importētajām.
Kamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Cik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
Iedomājaties, ka oriģinālā 2011, gadā pasažieru plūsma Rail Baltica tika plānota 3,26 miljoni pasažieru (2040 gadā). Pēdējā 2024.gada CBA dokumentos atradīsiet 51 miljonu pasažieru (2056. gadā).
Rīgas rajona tiesa 14. februārī piemēroja apcietinājumu Aleksandram Gapoņenko, kurš jau iepriekš ir ticis sodīts par nacionālā naida kurināšanu. Vladimirs Žirinovskis reiz solīja Baltijas valstis pārvērst par Krievijas guberņām, Gapoņenko droši vien cerēja reiz kļūt par gubernatoru... Bet nu būs jāsēž cietumā, nevis gubernatora krēslā.
Pagājusi nedaudz vairāk nekā nedēļa, kopš animācijas filma "Straume" pārrakstījusi Latvijas kino vēsturi, saņemot "Oskaru" kā labākā pilnmetrāžas animācijas filma. Kamēr filmas veidotāji turpina darbu pie nākamā projekta, tikmēr politikas veidotājiem arvien jādomā ne vien par plašāku atbalstu kino nozarei Latvijā, bet jāizmanto mirklis Latvijas tēla un Latvijas kā kino uzņemšanai draudzīgas valsts popularizēšanai.
