Iesaki rakstu: 
Lai izvērtētu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadības un dienesta ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes rīcību bēdīgi slavenajā AS Krāsainie lējumi lietā, ar finanšu ministra Jāņa Reira rīkojumu izveidota speciāla dienesta pārbaudes komisija, kuras uzdevums ir izvērtēt VID vispārējo praksi administratīvo līgumu slēgšanā, kā arī lietas apstākļus, kas saistīti ar noslēgto līgumu ar maksātnespējīgās AS Krāsainie lējumi administratoru. Pietiek šodien publicē pašas I. Jaunzemes skaidrojumus:
„Ņemot vērā, ka jebkāda informācija par nodokļu maksātāju, izņemot publiski pieejamā informācija, saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22.panta pirmo daļu ir uzskatāma par konfidenciālu informāciju, turklāt neizpildās likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22.panta otrajā daļā noteiktie nosacījumi, kad informācija par nodokļu maksātāju būtu izpaužama bez tā piekrišanas, VID sniedz atbildes uz uzdotajiem jautājumiem, vienlaikus ievērojot konkrētā nodokļu maksātāja (MAS “Krāsainie lējumi”) tiesiskās intereses uz konfidenciālas informācijas neizpaušanu.
[1] Kuri tieši Jūsu iestādes darbinieki atbilstoši darba pienākumiem (vārds, uzvārds, amats) sagatavoja, pieņēma un apstiprināja lēmumu publikācijā minēto Administratīvās apgabaltiesas nolēmumu nepārsūdzēt Augstākajā tiesā (Senātā)? Ar kādiem tieši apsvērumiem šis lēmums bija pamatots?
Atbildot uz minēto jautājumu, VID informē, ka VID nepārsūdzēja Administratīvās apgabaltiesas 2021.gada 30.aprīļa spriedumu lietā Nr.A420359316, jo pierādījumu un lietas faktisko apstākļu pārvērtēšana neietilpst kasācijas instances tiesas kompetencē. Proti, atbilstoši Administratīvā procesa likuma 325.pantam, apelācijas instances tiesas spriedumu administratīvā procesa dalībnieks var pārsūdzēt kasācijas kārtībā tikai tad, ja tiesa pārkāpusi materiālo vai procesuālo tiesību normas. Tā kā konkrētajā gadījumā netika konstatēts, ka Administratīvā apgabaltiesa, taisot spriedumu, būtu pieļāvusi procesuālo vai materiālo tiesību normu pārkāpumu, tad kasācijas sūdzības iesniegšanai nebija tiesiska pamata.
Līdzīgi kā jebkurā citā tiesvedības lietā, kurā netiek pārsūdzēts VID nelabvēlīgs tiesas nolēmums, arī konkrētajā gadījumā galvenais jurists, kurš nodrošināja VID pārstāvību tiesā MAS “Krāsainie lējumi” lietā Nr.A420359316, izvērtējot Administratīvās apgabaltiesas 2021.gada 30.aprīļa sprieduma argumentācijas pamatotību, sagatavoja pamatota ziņojuma projektu VID ģenerāldirektoram par minētā sprieduma nepārsūdzēšanu. Ziņojuma projekts, līdzīgi kā jebkurš cits sagatavots dokumenta projekts, tika secīgi saskaņots ar hierarhiski pakļautības kārtībā augstākām amatpersonām: konkrētajā gadījumā ar VID Juridiskās un pirmstiesas strīdu izskatīšanas pārvaldes Tiesvedības daļas Trešās nodaļas vadītāju, tad ar Tiesvedības daļas vadītāju, tad ar Juridiskās un pirmstiesas strīdu izskatīšanas pārvaldes direktora vietnieku, pēc tam nodots parakstīšanai Juridiskās un pirmstiesas strīdu izskatīšanas pārvaldes direktoram un saskaņošanai VID ģenerāldirektoram.
[2] Kāda loma Administratīvās apgabaltiesas nolēmumu nepārsūdzēšanā bija pašreizējai Jūsu iestādes vadītājai Ievai Jaunzemei?
Attiecībā par VID ģenerāldirektores lomu Administratīvās apgabaltiesas 2021.gada 30.aprīļa sprieduma lietā Nr.A420359316 nepārsūdzēšanā, lūdzu skatīt atbildi uz 1.jautājumu.
[3] Cik gadījumos līdzīgā situācijā Jūsu iestāde 2020. un 2021.gadā nav izmantojusi iespēju nolēmumu pārsūdzēt Augstākajā tiesā (Senātā)?
Atbildot uz minēto jautājumu informējam, ka VID līdzīgās situācijās, kad netika konstatēts, ka Administratīvā apgabaltiesa, taisot spriedumu, būtu pieļāvusi procesuālo vai materiālo tiesību normu pārkāpumu, 2020.gadā nav pārsūdzējis Administratīvās apgabaltiesas nolēmumus astoņos gadījumos, savukārt 2021.gadā – septiņos gadījumos.
[4] Kādu iemeslu dēļ Jūsu iestāde nav kļuvusi par publikācijā minētā uzņēmuma nodrošināto kreditoru? Uzskaitiet Jūsu iestādes darbiniekus, kuru rīcības dēļ tas nav noticis.
VID informē, ka pēc Maksātnespējas reģistrā ierakstītās informācijas par AS “Krāsainie lējumi” maksātnespējas procesa pasludināšanu 2014.gada 26.februārī, VID AS “Krāsainie lējumi” maksātnespējas administratorei pieteica nodrošinātā kreditora prasījumu atbilstoši Maksātnespējas likumā noteiktajai kārtībai, ievērojot uz kreditora prasījuma sagatavošanas brīdi aktuālo informāciju par MAS “Krāsainie lējumi”, kas tika atzīts AS “Krāsainie lējumi” maksātnespējas lietā.”
Seko mums 
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
