Iesaki rakstu: 
Kopš portālā Pietiek tika publicēta informācija par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītājas Ievas Jaunzemes lēmumu Nodokļu un muitas policijas pārvaldes (NMPP) direktora amatā bez konkursa ielikt VID Iekšējās drošības pārvaldes (IDP) vadītāju Aigaru Prusaku, I.Jaunzeme turpina arvien vairāk sapīties melos.
Pretēji I.Jaunzemes apgalvotajam, ka tāda lēmuma nav bijis, VID lietvedībā ir saglabājušās pēdas šādai rīcībai. Arī Finanšu ministrijā ir pierādījumi, ka I.Jaunzeme bija ieradusies vizītē pie finanšu ministra Arvila Ašeradena (Jaunā vienotība), informējot viņu par plāniem attiecībā uz A.Prusaku.
Par I.Jaunzemes meliem droši vien varētu pastāstīt arī pats A.Prusaks, kurš bija sagatavojies pildīt jaunā amata pienākumus no 13.februāra, bet kuram ar lielā(ka)s naudas pelnīšanu nu būs jāgaida līdz maijam.
Kāpēc līdz maijam? Tāpēc, ka tad tiks pieņemts lēmums par A.Prusaka atzīšanu par labāko kandidātu uz NMPP vadītāja vietu.
Kāpēc tāda pārliecība? Tāpēc, ka šodien I.Jaunzeme bija sasaukusi NMPP vadības sapulci, kuras laikā informēja VID policijas pārstāvjus par plānoto konkursu uz NMPP direktora vietu. Vienlaikus I.Jaunzeme nespēja noturēties un izpļāpājās, ka viņa pati kā konkursa uzvarētāju redz A.Prusaku.
Tā kā šādas sapulces nenotiek faktiski nekad, NMPP pārstāvji I.Jaunzemes uzstāšanos uztvēra kā spiedienu nesarežģīt viņai dzīvi un ļaut A.Prusakam ar savu komandu pārņemt ietekmīgo amatu.
Meli un aizkulisēs pieņemti lēmumi par personālijām ir I.Jaunzemei raksturīgs darba stils. Atcerēsimies kaut vai I.Jaunzemes plānus par rotāciju VID vadībā, kad 20 vadošiem VID darbiniekiem tika izsūtītas vēstules par plāniem viņus rotēt. Ar vairākiem no tiem I.Jaunzeme pat veica pārrunas un daži pat piekrita plānotajām izmaiņām.
Tomēr pēc informācijas noplūšanas medijos I.Jaunzeme paziņoja, ka nekas tāds nav bijis. Tas, ka viņa pati savas neprasmes dēļ bija izsūtījusi rotējamo darbinieku sarakstu visiem VID darbiniekiem, ir viens. Otrs - VID darbinieki, kuriem bija saruna ar I.Jaunzemi par šo tēmu, joprojām brīnās, kas tad tās bija par vēstulēm un ar ko tik līdzīgu I.Jaunzemei viņi runāja par tām.
Savukārt par A.Prusaka saistību ar bēdīgi slaveno Juri Jurašu un kopīgi izmantotajām metodēm jumta likšanas biznesā ir stāstīts jau vairākkārt. Tādēļ izbrīnu rada I.Jaunzemes ārkārtīgi lielās pūles ielikt šajā amatā tieši šādu - ar neviennozīmīgu reputāciju apvītu personāžu. Vai tiešām A.Prusaka rīcībā ir tik kompromitējoša informācija par pašu I.Jaunzemi, viņas māti Vizmu Vilumsoni vai sakariem ar kādu vēlēšanās zaudējušas partijas pārstāvjiem?
Savukārt jautājums "konkursa" komisijas pārstāvjiem - Valsts drošības dienesta vadītājam Normundam Mežvietam, Valsts policijas priekšniekam Armandam Rukam, ģenerālprokuroram Jurim Stukānam un Valsts robežsardzes priekšnieksam Guntim Pujātam - kā jūs vērtējat VID ģenerāldirektores I.Jaunzemes rīcību, vēl pirms oficiāla konkursa uz VID NMPP direktora amatu izsludināšanas paziņojot viņai vēlamo uzvarētāju?
Seko mums 
Latvija ir atteikusies no Krievijas gāzes un naftas. Tomēr pie mums turpina ieplūst kāda īpaša Krievijas eksporta "prece" – sazvērestības teorijas. Kādu lomu šis propagandas instruments spēlē Kremļa informatīvajā karā pret rietumiem?
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
