Iesaki rakstu: 
Nu jau liela daļa cilvēku ir pamanījuši, ka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores izstrādājums Ieva Jaunzeme mīl medijiem pasniegt tikai to informāciju, kuras mērķis ir radīt pozitīvu iespaidu par VID darbu. Šādām intervijām I.Jaunzemi sagatavo viņas galvenais pielīdējs – preses sekretārs Andrejs Vaivars, kurš, apzinādamies pašreizējās VID vadītājas zemo intelektuālo līmeni, vienmēr atrodas viņai blakus arī interviju laikā.
A.Vaivars, pats kādreiz bijis viduvējs žurnālists, saprot, ka jebkurš jautājums ārpus iemācītām frāzēm nostādīs I.Jaunzemi neveiklā situācijā. Tādēļ viņš dara visu, lai mediji neuzdotu neērtus jautājumus, sagatavo preses relīzes un cenšas pasniegt informāciju tādā mērcītē, kas pašam šķiet pozitīvas ziņas.
Lielākā problēma ir tas, ka ar VID galīgi nav kārtībā - tas kopš I.Jaunzemes stāšanās amatā ir degradējies korupcijas, bezatbildības un nekaunības virzienā. Tādēļ, ja VID Nodokļu un muitas policija nav aizturējusi kārtējo kontrabandas cigarešu kravu, gadījumos, kad žurnālisti uzdod jautājumus par VID darbu, I.Jaunzeme izmanto "strausa taktiku" - paslēpjas, cerot, ka problēma kaut kādā veidā pazudīs.
Šādā gadījumā jau esošajai problēmai pievienojas vēl viena - strausam pēcpuse paliek ārā, un tas jau ir daudz neglītāk par patiesību. Tādēļ, kad dažreiz I.Jaunzeme pa šo pēcpusi dabū nelielu pendeli no finanšu ministra Jāņa Reira (JV), viņa ceļ galdā otru metodi - melošanu.
Tā aizvadītajā ceturtdienā I.Jaunzeme sniedza interviju Latvijas Radio 1, kurā viņa kā vienu no galvenajām tēzēm pasniedza apgalvojumu, ka "esošā krīze sekmēs nodokļu nomaksu, nevis veicinās ieiešanu ēnu ekonomikā".
Kaut arī lielākā daļa pie veselā saprāta esošu ekonomistu pasmaidītu jau par šī apgalvojuma loģiku, vēl traģiskāk ir tas, ka I.Jaunzeme vienkārši melo.
Lieta tāda, ka VID pavisam nesen sagatavoja ziņojumu Finanšu ministrijai, kurā skaidri un gaiši norādīts uz ievērojama skaita nodokļu maksātāju pāriešanu ēnu ekonomikā un veidiem, kā dažādos nodokļu režīmos strādājošie nodokļu maksātāji pāries pelēkajā un melnajā zonā. Ziņojumā norādīts, no cik tūkstošiem nodokļu maksātāju ir sagaidāma šāda rīcība, par cik palielināsies nodokļu parādi un samazināsies nodokļu ieņēmumi.
Tā kā šī ziņojuma iesniegšanu Finanšu ministrijā ir apstiprinājusi pati I.Jaunzeme, viņas teiktais intervijā sabiedriskajam medijam ir vai nu klaji meli, vai arī apliecinājums, ka viņa nesaprot, ko runā. Jebkurā gadījumā finanšu ministram ir beidzot jāaizdzen šī nekompetentā un/vai melīgā ierēdne.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
