Jaunzemei derētu noskaidrot, kā tieši Kaimiņš pērn notrallinājis 122 tūkstošus eiro – interesantās izklaidēs, dārgās vielās vai nedeklarētos darījumos?
Pietiek lasītājs19.01.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ja Ievas Jaunzemes iepriekš un tagad jau atkal „vadītais” Valsts ieņēmumu dienests patiešām ir nolēmis uzlabot savu reputāciju, tam var ieteikt vienu ļoti konkrētu lietu – par 13. Saeimas āksta Artusa Kaimiņa oficiāli deklarētajiem ienākumiem un izdevumiem.
Iepazīstoties ar VID publiskajā datubāzē pieejamajām bijušā 13. Saeimas deputāta Artusa Kaimiņa amatpersonas deklarācijām, ir redzams, ka amatpersonas deklarācijā par 2021. gadu viņš deklarējis, ka viņam neesot vispār nekādu uzkrājumu, bet esot 8300 eiro lielas parādsaistības.
Deklarācijā, beidzot darbu, kas datēta ar 2022. gada 31. oktobri, ir vērojams straujas izmaiņas. Eksdeputāts ir deklarējis gan saņemtu kredītu 150 000 eiro apmērā, gan pārvedumu savai mātei 40 000 eiro apmērā. Savukārt Saeimā un Jaunajā Rīgas teātrī viņš kopā „nopelnījis” 58 644 eiro.
Tas nozīmē, ka 2022. gadā laikā līdz 31. oktobrim – desmit mēnešos – āksts ir saņēmis ienākumus un ieņēmumus kopā 208 644 eiro apmērā. Maigi izsakoties, diezgan iespaidīgu summu. Kurš tieši no Saeimas izkritušam personāžam aizdevis 150 000 eiro, ir vēl cits jautājums.
Par šiem desmit mēnešiem jaunais finansists ir deklarējis tikai vienu veiktu pārvedumu 40 000 eiro apmērā, nekādus citus lielākus darījumus kā izdevumus nedeklarējot. Papildus tam viņš ir deklarējis arī uzradušos bezskaidras naudas uzkrājumu 46 000 eiro apmērā.
Ar vārdu sakot, situācija ir tāda: Artuss Kaimiņš pērn atalgojumā saņēmis 58 644 eiro, papildus tam nez no kā aizņēmies 150 000 eiro, no tiem 40 000 pārskaitījis mātei, bet vēl 46 000 palikuši bankā, - izsakoties paša eksdeputāta īpatnajā rakstībā sniegtā paskaidrojuma vārdiem, „Norādītie beskaidras naudas finanšu līdzekļi, kas norādīti pie uzkrājumiem ir saņemtā kredīta naudas atlikums uz 31.10.2022.”.
Tas nozīmē, ka eksdeputāts 2022. gada desmit mēnešos kā nedeklarētus ir izdevis vismaz 122 644 eiro – tātad vidēji vairāk nekā 12 tūkstošus mēnesī. Ir ļoti apšaubāmi, vai šādu summu desmit mēnešu laikā ir iespējams izdot, neveicot darījumus, kas pēc to apjoma būtu deklarējami atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, - kaut, protams, ir pasaulē arī ļoti dārgas narkotikas.
Ja Valsts ieņēmumu dienests un Ieva Jaunzeme patiešām vēlas uzlabot iestādes reputāciju, šis būtu viens konkrēts gadījums, kuru izmeklēt un kurā viest skaidrību.
Seko mums 
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
