Iesaki rakstu: 
Jūs smiesieties, bet - Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītājas izstrādājums Ieva Jaunzeme joprojām nav spējusi nokārtot ierēdņa novērtēšanas eksāmenu.
Pēc nesekmīgās vērtēšanas 2019.gadā (kuras dēļ atkārtota novērtēšana tiek veikta šobrīd, nevis nākamgad, kā tam būtu jānotiek citos gadījumos) šogad viņai atkal bija jāstājas finanšu ministra Jāņa Reira (JV) izveidotās komisijas priekšā. Pirmajā kārtā ar asarām nepietika, lai atkausētu komisijas locekļu sirdis. Tādēļ I.Jaunzeme devās pēc palīdzības pie tikpat neveiksmīgās veselības ministres Ilzes Viņķeles (A/Par).
Tā sākumā centās pierunāt J.Reiru neduļķot stabilitātes ūdeņus un pat deva mājienus, ka varētu sarūpēt kaut kādu kompromitējošu informāciju. Tomēr šie argumenti nebija pietiekami spēcīgi, lai J.Reiram tos ietirgotu pret acu aizvēršanu attiecībā uz I.Jaunzemes nekompetenci.
Tāpēc I.Jaunzeme izdomāja vilkt laiku. Sākumā, neieradusies uz novērtēšanas otro kārtu, lūdza sev piešķirt 2 nedēļas laiku "sagatavoties". Pēc tam viņa nevarēja atrast laiku savā ārkārtīgi pārpildītajā grafikā, par ko brīnās pat pietuvinātākās VID amatpersonas - vismaz viņi I.Jaunzemi redz ļoti reti, sanāksmēs (kas notiek attālināti) viņas piedalīšanās pārsvarā izraisa slēptus smīnus, bet, ar ko I.Jaunzeme nodarbojas pārējā dienas daļā, ir mistērija.
Kad finanšu ministra pacietība sāka izsīkt, palīdzīgu roku atkal sniedza I.Viņķele, kura nopludināja I.Jaunzemei informāciju par plānoto ārkārtas stāvokli. Un burtiski nākamajā dienā I.Jaunzeme bija gatava novērtēšanas otrajai kārtai. Ar piebildi, ka ārkārtas situācijas dēļ ir "spiesta" lūgt novērtēšanas otro kārtu veikt attālināti.
Daudzi to nezina, bet visās reizēs, kad I.Jaunzeme videokonferencēs rada kaut cik kompetenta cilvēka iespaidu, viņai vienmēr (!) aizkadrā sēž vismaz viens zinošs cilvēks, kurš aizkadrā sniedz I.Jaunzemei nepieciešamās atbildes uz visiem uzdotajiem jautājumiem.
Var tikai iedomāties, kā jūtas šīs augstākās VID amatpersonas, kurām jāslēpjas aiz ekrāna, jāraksta špikeri un jālabo I.Jaunzemes kļūdas tikai tamdēļ, lai VID priekšniece izskatītos "labi" valdības un Saeimas pārstāvju priekšā. Bet vēl grūtāk iedomāties, kā pašai I.Jaunzemei nav kauna to prasīt no saviem padotajiem.
I.Jaunzemei par nožēlu Finanšu ministrijā visi ir informēti arī par šo VID vadītājas "profesionālo noslēpumu", tamdēļ komisija nepiekrita I.Jaunzemes piedāvātajam variantam novērtēšanu veikt attālināti. Rezultātā vienīgais I.Jaunzemes glābiņš ir izdomāt jaunu iemeslu neierasties uz komisijas sēdi.
Varbūt tādēļ viņa šobrīd slēpj informāciju par daudziem ar Covid-19 saslimušiem VID darbiniekiem un ar tiem saistītām kontaktpersonām, lai arvien vairāk paralizēto VID darbību vēlāk, iespējams, izmantotu kārtējam attaisnojumam. Jo acīmredzot pašreizējai VID vadītājai pašas amats ir svarīgāks par visu.
Seko mums 
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
