Jaunzemes-Grendes ministrija: mēs ne vienmēr praktizējam likumu ievērošanu

2003. gadā pieņemtais un 2005. un 2010. gadā grozītais Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likums paredz, ka „līdzekļus, kurus valsts vai pašvaldību institūcijas iegūst, izīrējot (iznomājot) Rīgas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā esošos valstij vai pašvaldībai piederošos kultūras pieminekļus, naudas sodus par šo kultūras pieminekļu bojāšanu un iznīcināšanu, kā arī ar šiem kultūras pieminekļiem saistīto zaudējumu atlīdzību ieskaita valsts vai pašvaldības pamatbudžeta ieņēmumos”.

Tas arī nosaka, ka Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības veicināšanai ir jāizveido īpašs Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības fonds, kura līdzekļi būtu jāizmanto „zinātniskiem, tehniskiem, izglītības un administratīviem pasākumiem, lai atklātu, pētītu, aizsargātu, konservētu un atjaunotu, kā arī popularizētu vēsturiskās vērtības un Rīgas vēsturiskā centra kultūrvēsturisko vidi un veicinātu kvalitatīvas mūsdienu arhitektūras un vides dizaina objektu radīšanu Rīgas vēsturiskajā centrā”.

Saistībā ar šo likumu Ministru kabinets jau 2004.gada 7.septembrī pieņēma noteikumus, kas skaidri paredz – šī fonda turētājs ir Kultūras ministrija, bet fonda padome ir kultūras ministra izveidota sabiedriska konsultatīva institūcija, kuras sastāvā ir Kultūras ministrijas, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas, Rīgas domes, UNESCO Nacionālās komisijas un Latvijas Arhitektu savienības pārstāvji.

Taču, kā izrādās, gan iepriekšējie kultūras ministri, gan pašreizējā ministre Jaunzeme-Grende neuzskata, ka viņiem šāda likuma norma būtu obligāti jāpilda, ja ir iemesli, kāpēc to var ignorēt. Pietiek neizdevās uzzināt, ar ko šo Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likuma normas ignorēšanu skaidro iepriekšējā kultūras ministre, tagadējā Rīgas mēra amata kandidāte Sarmīte Ēlerte, savukārt pašlaik Grendes-Jaunzemes vadītā ministrija pašlaik skaidro īsi – reizēm likumu nepildīšana vienkārši „tiek praktizēta”.

Kultūras ministrijai veselas divas nedēļas prasīja šī jautājuma noskaidrošana, un no atbildes izrietēja, ka likuma nepildīšanā tā nekādus pārkāpumus nesaskata: „Fonda padome netika izveidota, jo atbilstoši valsts budžeta veidošanas principiem jaunu fondu, kuru administrēšanai būtu nepieciešami papildu līdzekļi, izveidošana pēc Latvijas Republikas pievienošanās Eiropas Savienībai netika praktizēta.”

Jaunzemes-Grendes vadītā Kultūras ministrija arī uzskatot – neesot arī nekāda pamata uzskatīt, ka privātpersonas vispār varētu interesēt Rīgas vēsturiskā centra atbalstīšana: „Nebija pamata uzskatīt, ka fondā, kurā atbilstoši Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likuma 17.panta pirmās daļas 4.punktam no valsts puses netiktu ieskaitīti līdzekļi, privātpersonas piedalīsies ar finansējumu. Ievērojot minēto, fonda padomes darbības uzsākšana nebija praktiski iespējama.”

Šobrīd valsts nozīmes valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu īpašniekiem esot iespēja izmantot valsts budžeta apakšprogrammas „Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija un Kultūras pieminekļu glābšanas programma” pieejamos līdzekļus, kas tiek piešķirti atbilstoši likuma „Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 24.pantam. Savukārt „privātajiem ziedotājiem šobrīd pastāv iespēja izmantot Valsts kultūrkapitāla fondu mērķziedojumu veikšanai”, likuma ignorēšanu skaidro Kultūras ministrija.

Novērtē šo rakstu: