Jaunzemes atriebība Reiram – II daļa

Pirmajā dienā pēc stāšanās amatā I.Jaunzeme pieprasīja izsniegt viņai noslepenoto dažādu valdības institūciju tobrīd gatavoto Moneyval ziņojumu, kuru aiznesa uz mājām un nākamajā rītā atnesa atpakaļ, paziņojot, ka esot ar to iepazinusies. Izbrīnu VID darbiniekos radīja ne tikai jautājums, kāpēc viņai tas ir vajadzīgs, bet arī tas, kā viņa spēja vienas nakts laikā iepazīties ar dokumentiem vairāku simtu lappušu apmērā.

Tomēr darbinieku uztraukums par jaunās ģenerāldirektores apbrīnojamajām darba spējām pavisam drīz samazinājās, jo turpmākās darba dienas I.Jaunzeme pavadīja, galvenokārt interesējoties par jaunās amatvietas ērtībām - kabinetu, dienesta automašīnu un kompensējamiem izdevumiem.

Par saviem tiešajiem darba pienākumiem viņa sāka interesēties nedaudz vēlāk, mēneša laikā pēc stāšanās amatā uzaicinot uz tikšanos visu VID pārvalžu un nodaļu vadītājus. Tā kā viņa ne tikai nespēja, bet arī negribēja iedziļināties tik specifiskās lietās kā VID patiesās tiesības un pienākumi, visas tikšanās bija uzmundrinoši īsas.

Tie VID darbinieki, kuri cerēja, ka jaunā vadītāja sniegs vismaz konceptuālu atbalstu steidzami nepieciešamajām reformām un/vai procesiem, pēc šīm tikšanās reizēm bija, maigi izsakoties, apjukuši. Toties apķērīgākie VID darbinieki bija sajūsmā par I.Jaunzemes nekompetenci. Tā bija kā zaļā gaisma visatļautības sajūtai, kura pavisam drīz pārņēma VID.

Katrs jaunais VID ģenerāldirektors savu darbu sāk ar to, ka "iepazīstas ar esošo situāciju". Pēc tam vienmēr seko "reformu plāns, kas ievērojami uzlabos VID darbību". I.Jaunzemes pirmā reforma bija pārtraukt tikties ar uzmācīgiem uzņēmējiem/nodokļu maksātājiem, kuri to vien gribēja kā cīnīties pret VID uzliktajiem neadekvātajiem sodiem un atsevišķu darbinieku rīcību.

Ja savas darbības sākumā I.Jaunzeme vēl piedalījās šādās tikšanās, pavisam drīz viņa gāja ārā no tām jau pēc pirmajām 5 minūtēm un pēc tam palūdza sava biroja cilvēkiem vairs nepieņemt šādus lūgumus pēc tikšānām. Tagad vienīgie uzņēmēji, kuri var tikties ar VID ģenerāldirektori, ir tie, kuru "godprātību" var garantēt politiķi.

Finanšu ministrs Jānis Reirs un viņa padomnieks Kaspars Čerņeckis, kas bija ielikts par VID pārraudzītāju, arvien biežāk saņēma uzņēmēju sūdzības gan par VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes (NPPP) un tās vadītājas Santas Garančas bezkaunīgo rīcību, gan par VID Nodokļu kontroles pārvaldes rīcību auditu veikšanā, gan par pašas I.Jaunzemes klajo nekompetenci un neizskaidrojamo izsmējīgumu komunikācijā.

Ja vēl 2019.gada pirmajā pusē J.Reirs un K.Čerņeckis centās parādīt I.Jaunzemei, ka viņi ir lieli priekšnieki, pavisam drīz patiesie I.Jaunzemes priekšnieki parunāja gan ar J.Reiru, gan ar K.Čerņecki un palūdza netraucēt VID vadītāju ar visādām disciplinārlietām, ierēdņu kvalifikācijas pārbaudēm un citām muļķībām. Tādējādi I.Jaunzeme beidzot izjuta savu saldo atriebību pret, kā viņa teica, "nožēlojamo" Reiru un viņa "vaukšķi" Čerņecki.

Otrā I.Jaunzemes reforma bija atcelt regulārās iknedēļas tikšanās ar VID pārvalžu vadītājiem. Acīmredzot traucēja ne tikai tas, ka tās gadiem ilgi norisinājās katru pirmdienu plkst. 8:00, kas VID vadītājai ir par grūtu (viņa labprātāk sev izvēlas elastīgāku darba laiku), bet arī tas, ka tur arvien biežāk nācās sastapties ar padoto apjukumu un centieniem palabot VID vadītājas nekompetences paraugdemonstrējumus. Tā vietā viņa labāk izvēlējās nelielu slēgtu "savējo" loku, kurā neiztrūkstoši skanēja gan preses sekretāra Andreja Vaivara anekdotes, gan citu pielīdēju komplimenti.

Kad beidzot bija veiktas šīs divas "reformas", I.Jaunzeme varēja izbaudīt savu amatu - katru mēnesi saņemt lielu algu un citus bonusus, kā arī pateicības no tuvākajiem par regulārajām ikmēneša piemaksām. Lai turpinātu to baudīt vēl nākamos 4 gadus, ir nepieciešams turpināt saņemt atbalstu no A/Par un JKP politiķiem. Vajag tikai izdarīt vai apsolīt kaut ko, kas viņiem ir svarīgi.

Dažreiz tas ir grūti - traucē citi VID darbinieki, un tad viņai pasprūk kāds dusmīgāks vārds, vai neatrodas pamatojums, kāpēc ir jādara tieši tas, ko viņa prasa, bet tas jau tāds "darba jautājums". Pārējā laikā labāk tomēr izvairīties no kontaktiem ar par sevi gudrākiem cilvēkiem vai vismaz nekomunicēt bez sagatavota teksta.

Tajā pašā laikā VID apgriezienus uzņēma jauna sistēma - atkal parādījās tā saucamie "rešalas", kuri par lielu, bet taisnīgu samaksu piedāvāja uzņēmējiem atrisināt viņu problēmas ar VID auditiem. Tie, kuri samaksāja, varēja turpināt savu darbību, tiem, kuri nevarēja samaksāt, pamācības dēļ tika veikti lieli uzrēķini, bet tie daži, kuri atļāvās ziņot par šādām prasībām, - to bizness tika vienkārši iznīcināts.

Daži traki ļautiņi izsaka aizdomas, ka, tā kā apstrīdētos audita lēmumus paraksta I.Jaunzeme, var uzskatīt, ka arī viņa ir daļa no šīm shēmām, bet patiesībā tas ir mazticams. Ticamāks ir variants, ka I.Jaunzeme vienkārši nelasa, ko viņa paraksta. Un arī tās pāris reizes, kad viņa izpļāpājās nepareiziem cilvēkiem par KNAB uzsāktajām lietām, neļaujot pieķert kukuļņēmējus, to viņa visdrīzāk izdarīja sava stulbuma un/vai labās sirds dēļ.

Būtībā pats galvenais, ko I.Jaunzeme ir izdarījusi šajā laikā - savas nekompetences dēļ ir nodrošinājusi sistēmu, kurā uzņēmēji/nodokļu maksātāji var iegūt VID labvēlību gandrīz jebkurā jautājumā gadījumos, ja par viņiem politiķi  palūdz personīgi I.Jaunzemi, vai arī, tiem, kuri nepazīst šos konkrētos politiķus, ir iespēja nopirkt VID labvēlību.

Tieši tāpēc daudzi no lasītājiem ir dzirdējuši gan par piedāvājumiem "sakārtot" problēmas, gan par I.Jaunzemes radinieku, caur kuru varot sarunāt labāku attieksmi, gan citas baumas, kuras vienkārši grauj un iznīcina ticību, ka Valsts ieņēmumu dienestā strādā arī godīgi cilvēki.

Nākamajā daļā aprakstīšu, kā šobrīd darbojas VID astoņkājis, kādi ir patiesie personāži un kādas ir viņu savstarpējās attiecības.

Turpinājums sekos.

Novērtē šo rakstu: