Jaunzemes „paskaidrojumi” par VID izmeklētājas Lūres intervijā minētajiem faktiem uzskatāmi parāda „politiskā jumtotāja” Ašeradena iesaisti "pasūtījuma lietu" sistēmā
PIETIEK11.04.2023.
Komentāri (22)
Iesaki rakstu: 
Pietiek.com šodien bez plašākiem komentāriem publicē „paskaidrojumus”, ko no Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes pēc ilgas vilcināšanās bija formāli pieprasījis viņas politiskais „jumtotājs”, finanšu ministrs Arvils Ašeradens un kurus ministrs pēc tam vēl ilgāk formāli „izvērtēja”. Šie „paskaidrojumi”, kuros nav pat mēģināts atspēkot neko no VID izmeklētājas Initas Lūres 17. februāra intervijā „Kas un kā „pasūtīja” Lato Lapsu un Jurģi Liepnieku”, uzskatāmi parāda patiesās saites, kas saista šīs amatpersonas.
21.02.2023 Nr. VID 11.3/11/6
Par medijos sniegto interviju
Atbildot uz finanšu ministra rezolūciju, paskaidroju. Ar bijušo Valsts ieņēmumu dienesta darbinieci I. Lūri esmu tikusies vienu reizi. Tikšanās tika organizēta, lai gūtu pārliecību, ka kriminālprocess, kas atradās viņas lietvedībā, ierosināts pamatoti. Tikšanās laikā I. Lūre apliecināja, ka kriminālprocess ierosināts pamatoti, jo personu darbībās ir noziedzīga nodarījuma pazīmes.
Šāda tikšanās organizēšana atbilst likuma normām.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 375. pantu izmeklēšanas gaitā iegūtie materiāli ir izmeklēšanas noslēpums un ar tiem drīkst iepazīties ar procesa virzītāja – izmeklētāja atļauju. Saskaņā ar šo normu un Kriminālprocesa [likuma] 29. pantu izmeklētājs ir tiesīgs pieņemt jebkuru lēmumu, tai skaitā lemt par izmeklēšanas gaitā noskaidroto ziņu atklāšanu citām personām nolūkā nodrošināt ātrāku un ekonomiskāku krimināprocesa mērķu sasniegšanu, tai skaitā citu resursu piesaistīšanu un iespējamo risku novēršanu, kas var apdraudēt izmeklēšanu. Tādējādi atsevišķas ziņas tiek atklātas nolūkā izmantot citu iestāžu vai Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) struktūrvienību resursus, kā arī atsevišķos gadījumos panāktu šo struktūrvienību vai iestāžu funkciju izpildi laikā, kad tas neapdraud plānotas izmeklēšanas darbības. Atklājot ziņas no kriminālprocesa iestādes vadītājam vai citu iestāžu vadītājiem izmeklētājam jāizvērtē kādā apjomā informācija var tikt sniegta, lai netiktu apdraudēta kriminālprocesa mērķa sasniegšana.
Ja procesa virzītājs – izmeklētājs uzskata, ka jebkāda informācijas atklāšana citām kriminālprocesā neiesaistītām personām var to apdraudēt, tad informācija nevar tikt atklāta. Ja izmeklētājs ir saņēmis tādu rīkojumu no sava tiešā vadītāja, tad pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 29. panta 2. daļas 3. punktu šāds norādījums ir pārsūdzams.
Attiecīgi tiesībaizsardzības iestādē gūta informācija (materiāli un ziņas) saskaņā ar Operatīvās darbības likuma 24. pantu var tikt izmantota un atklāta valsts varas un pārvaldes institūciju vadītājiem, viņu vai ar likumu pilnvarotām amatpersonām, kurām šī informācija nepieciešama dienesta uzdevumu veikšanai, ja tās saturs ir saistīts ar šīm amatpersonām uzticēto pienākumu izpildi, tai skaitā sagatavojot un veicot likumā paredzētās izmeklēšanas darbības krimināllietās, plānojot un veicot operatīvās darbības pasākumus, analizējot kriminogēno situāciju un izstrādājot pasākumus tās uzlabošanai.
Moderna un efektīva izmeklēšana ir balstīta uz labas prakses komandas darba piemēriem, kad iespējamo izmeklēšanas risku novēršanai savlaicīgi (vēl agrīnā stadijā vai pat pirms krimināprocesa uzsākšanas) tiek uzsākta tieša un cieša sadarbība ar citu tiesībsargājošo institūciju vadītājiem, kā arī prokuroriem un prokuratūras struktūrvienību vadītājiem, komandas darbā tiek panākta savlaicīga izmeklēšanas pasākumu plānošana, tiek veidots vienots redzējums par noziedzīgo darbību kvalifickāciju, novērsti potenciālie riski, notiek uzkrātas zinātības savlaicīga apmaiņa nolūkā ātrāk panākt krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu un ievērotu likumā noteiktus pamatprincipus, it īpaši kriminālprocesos ar lielā apjomā plānotām procesuālām darbībām. Šāda mūsdienīga pieeja ir ieviesta citās Eiropas valstīs un arī Latvijā ir sevi attaisnojusi, vairākkārt samazinot izmeklēšanas laiku apjomīgajos kriminālprocesos un novēršot iespējamos organizatoriskos, izmeklēšanas, iestāžu reputācijas un citu draudu riskus. Savlaicīgā prokuratūras iesaiste nodrošina tiesiskuma garantijas un šīs institūcijas līdzatbildību kriminālprocesu ātrā un efektīvā norisē.
Ar cieņu ģenerāldirektore I. Jaunzeme
Seko mums 
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
