Jaunzemes paspārnē noziegumi kļūst masveidīgi: KNAB pieķēris desmitus VID darbinieku, kuri nelikumīgi ieguvuši informāciju no datubāzēm
PIETIEK21.03.2023.
Komentāri (45)
Iesaki rakstu: 
Pašreizējās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes paspārnē dažāda līmeņa noziegumi ir kļuvuši masveidīgi, - Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) publiskojis ziņas par tā fiksētajiem pārkāpumiem pagājušajā gadā, un no šiem datiem izriet, ka desmiti VID darbinieku ir pieķerti, nelikumīgi iegūstot informāciju no datubāzēm.
Kopumā KNAB informācijā par VID darbiniekiem, kuri pieķerti dažādos pārkāpumos, ir minētas 43 personas, bet visizplatītākais pārkāpums ir aprakstīts šādi: „Ieguva informāciju no VID informācijas sistēmas (datubāzes), kas nebija nepieciešama valsts amatpersonas amata pienākumu pildīšanai vai konkrētu darba uzdevumu pildīšanai, tādējādi nonākot interešu konflikta situācijā.”
Šādā pārkāpumā ir pieķerti kopumā 30 VID darbinieki, bet, ņemot vērā KNAB regulāri demonstrēto mazspēju, nav nekādu šaubu, ka notvertie pārkāpēji, kas savām vajadzībām rakņājušies par personu datiem, ir tikai pati īstā aisberga virsotne. Turklāt šādām noziedzīgām darbībām risks nav liels arī pieķeršanas gadījumā, - kā izriet no KNAB datiem, pieķertajiem sliktākajā gadījumā tiek piespriesta dažu simtu eiro soda nauda, kas bieži vien ilgstoši netiek nomaksāta.
Taču patiesībā šis ir viens no izplatītākajiem noziegumiem VID, - I. Jaunzemes paspārnē darbinieki nodarbojas ar dažādu sensitīvu datu noskaidrošanu pēc noziedznieku vai uzņēmēju konkurentu pasūtījuma vai arī tos vienkārši pārdod. Pašlaik I. Jaunzemei jau ir nosūtīts informācijas pieprasījums šai sakarā, savukārt finanšu ministram, I. Jaunzemes „politiskajam jumtotājam” Arvilam Ašeradenam – kārtējie jautājumi par iecietīgumu saistībā ar VID plaukstošo noziedzību un pasūtījuma lietām.
Pietiek.com šodien publicē ziņas par visiem KNAB pērn pieķertajiem VID darbiniekiem.
Seko mums 
Latvijas valdības pārstāvju skaits Itālijā šobrīd ir tik iespaidīgs, ka šķiet – nevis Olimpiskās spēles, bet gan ministēriju salidojums tiek rīkots. Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs TV24 mierina, ka mums jālepojas par mūsu sportistu sasniegumiem – jo kurš gan vairāk spēj parādīt atbalstu kā visa valdība uz vietas, kamerām fonā?
Godātā Zariņas Stūres kundze! Biedrība Asociācija “Ģimene”, kuras darbības mērķis ir ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzība, vēršas pie Jums kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas ar atkārtotu aicinājumu izvērtēt un pašreizējā redakcijā neturpināt virzīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (865/Lp14).
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
