Jaunzemes pavēle: no 11. oktobra VID darbavietās ielaidīs tikai vakcinētos un viņiem pielīdzinātos
Valsts ieņēmumu dienests09.10.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ņemot vērā pašreizējo situāciju ar straujo Covid-19 infekcijas izplatību un to, ka š.g. 11.oktobrī stājas spēkā 2021.gada 28.septembrī pieņemtie Ministru kabineta noteikumi Nr.662 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” (turpmāk – MK noteikumi), informējam par būtiskākajām izmaiņām.
Šobrīd Personālvadības pārvalde sadarbībā ar visām VID struktūrvienībām izstrādā VID amatu sarakstu, kuru amata pienākumu izpildei ar 2021.gada 15.novembri ir nepieciešams vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts (turpmāk - sadarbspjējīgs sertifikāts). Minētais rīkojums tiks izdots tuvākajās dienās, bet ne vēlāk kā līdz 8.oktobrim un par to informācija būs vēlāk;
- no š.g. 11.oktobra amata pienākumu izpildi klātienē veic nodarbinātie tikai ar derīgu sadarbspējīgu sertifikātu vai uzrādot testēšanas sertifikātu (t.sk. nodarbinātie, kuru amatiem ar rīkojumu tiks noteikta obligāta prasība par vakcināciju). Tātad visi nodarbinātie, kam nav vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts par vakcināciju pret Covid-19 infekciju uz darbu klātienē dodas tikai ar testēšanas rezultātiem.
- lai pienākumus veiktu klātienē, nodarbinātajam tiešajam vadītājam ir jāuzrāda testēšanas sertifikāts (var nosūtīt elektroniski), par pēdējo 72 stundu laikā veiktu RNS testu vai pēdējo 24 stundu laikā veiktu antigēna testu (ja šī testa rezultāts ir negatīvs) un testēšana jāveic par saviem līdzekļiem) vai derīgs vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts.
- visi nodarbinātie, kam amata pienākumu izpilde to pieļauj savus amata pienākumus pilda attālināti.
Ja minētie nodarbinātie nevarēs uzrādīt derīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts, vai testēšanas pārskatu netiks pielaisti pie amata pienākumu izpildes un nodarbinātajiem noteikta dīkstāve, bez darba samaksas saglabāšanas. Šobrīd tiek izskatīta iespēja pārejas posmā līdz 2021.gada 15.novembrim kompensēt testēšanas izdevumus tiem nodarbinātajiem, kas darba specifikas dēļ pienākumu izpildi nevar veikt attālināti un nav iespējams atlikt pienākumu uz vēlāku laiku. Informācija par to tiks sniegta atsevišķi.
Aicinām nodarbinātos, kuriem nav vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta sabiedrības veselības un drošības nodrošināšanai un pastāvošo risku mazināšanai izskatīt iespēju vakcinēties.
Vakcinācija ir drošākais un efektīvākais veids, kā pasargāt sevi no smagām slimības formām un kopīgiem spēkiem mazinātu Covid-19 infekcijas izplatību. Ņemot vērā daudzpusīgo informāciju, kura ir publicēta par vakcināciju, aicinām tos nodarbinātos, kuri nevarēja piedalīties paneļdiskusijā “Vakcinācija – mīti un patiesības, jautājumi un atbildes!”, noskatīties video ierakstu šeit.
Seko mums 
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
