Iesaki rakstu: 
Šonedēļ Administratīvā rajona tiesa Liepājā noraidīja bijušā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvaldes (NMPP) direktora, ģenerāļa un par "viskija ģīmi" dēvētā Kaspara Podiņa sūdzību par viņam nelabvēlīga disciplinārlietas komisijas lēmuma atcelšanu.
Disciplinārlietu pret K.Podiņu ierosināja VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme pagājušā gada sākumā par lēmumu piešķirt 14,000 eiro prēmiju NMPP izmeklētājam Mārtiņam Saulem par degvielas tirgotāja Dinaz krimināllietas ietvaros konfiscēto 1,5 miljonu eiro ieskaitīšanu valsts budžetā.
Taisnības labad jāatzīmē, ka sākumā šo krimināllietu uzsāka un tās ietvaros ievērojamo summu arestēja daļai Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmējiem pazīstamā Karīna Plaude, kura toreiz ieņēma VID Finanšu policijas (vēlāk iekļauta NMPP sastāvā) izmeklētājas amatu.
Tomēr K.Plaudes karjera Finanšu policijā aprāvās 2019.gadā, kad tika saņemta informācija par viņas, VID NMPP operatīvās daļas vadītāja Jāņa Borovika un VID NMPP izmeklēšanas daļas vadītāja Mārtiņa Kalniņa iespējamo iesaisti Olainfarm mantinieču karos Signes Balderes pusē.
Klīda baumas par iespējamu 100 000 eiro lielu kukuli, no kuriem 50 000 eiro it kā tika samaksāti, bet otru daļu S.Baldere esot atteikusies maksāt, jo pasūtījuma darbs netika paveikts.
Toreiz klīda baumas arī par K.Podiņa centieniem pret šo trijotni uzsākt krimināllietu par kukuļņemšanu un dienesta stāvokļa izmantošanu, bet I.Jaunzeme nevēlējās tik augsta līmeņa skandālu, tādēļ ar viņas lēmumu trijotne vienkārši tika aizrotēta uz citiem amatiem VID iekšienē.
K.Plaude kādu laiku pastrādāja VID Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvaldē, J.Boroviks tika pazemināts amatā par parastu VID NMPP operatīvo darbinieku, savukārt M.Kalniņš joprojām ieņem VID Nodokļu pārvaldes direktora vietnieka amatu.
Pēc K.Plaudes karjeras kritiena Dinaz krimināllietu pārņēma iepriekšminētais izmeklētājs M.Saule. Pa šo laiku Dinaz brīnumainā kārtā bija izcīnījis iespēju atgūt arestētos līdzekļus, savukārt M.Saule nebija tik elastīgs kā iepriekšējie lietas izmeklētāji, tādēļ arestētie 1,5 miljoni eiro 2021.gadā ar tiesas lēmumu nonāca valsts budžetā.
Par to VID NMPP vadība nolēma piešķirt M.Saulem vienreizēju prēmiju 14 000 eiro apmērā. Tā kā šādas summas izmaksa nevar tikt veikta bez VID ģenerāldirektores akcepta, tika saņemta I.Jaunzemes piekrišana, un VID grāmatvedība izmaksāja šo prēmiju.
Teikt, ka no ienesīgiem amatiem aizrotētā trijotne bija neapmierināta, būtu ļoti maigi. Visasāk savu neveiksmi pārdzīvoja K.Plaude. Daži saka, ka K.Plaude esot uzskatījusi, ka prēmija un aplausi Dinaz lietā pienākas viņai. Citi ir pārliecināti, ka prēmija ir štrunts salīdzinājumā ar iespējamo komisijas maksu par lietas izbeigšanu un arestētās naudas atgriešanu.
Lai kā tur arī nebūtu bijis, dažādi adresāti dažādās iestādēs sāka saņemt gan K.Plaudes, gan anonīmas vēstules un iesniegumus. Un, tā kā tajā laikā attiecības starp I.Jaunzemi un K.Podiņu jau bija sašķobījušās, I.Jaunzeme uz šo iesniegumu pamata 2022.gada sākumā uzsāka disciplinārlietu pret K.Podiņu.
Disciplinārlietas izskatīšanas laikā K.Podiņš paļāvās tikai uz to, ka lēmumu par prēmijas izmaksu apstiprināja pati I.Jaunzeme. Tādēļ nav brīnums, ka I.Jaunzeme pieņēma lēmumu sodīt K.Podiņu.
K.Podiņš lēmumu pārsūdzēja tiesā, bet aizstāvēja sevi tik švaki, ka tiesa nosprieda, ka šādu prēmiju viņam nebija tiesības izmaksāt un I.Jaunzemes piekrišana nav attaisnojums.
Pagaidām nav zināms, vai K.Podiņš pārsūdzēs sev nelabvēlīgo administratīvās instances tiesas lēmumu augstākas instances tiesā. Tikmēr klīst baumas, ka I.Jaunzeme vēlas atriebties savam agrākajam padotajam un gatavojas iesniegt prasību par 14 000 eiro piedziņu no K.Podiņa.
Seko mums 
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
