Iesaki rakstu: 
Šonedēļ Administratīvā rajona tiesa Liepājā noraidīja bijušā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvaldes (NMPP) direktora, ģenerāļa un par "viskija ģīmi" dēvētā Kaspara Podiņa sūdzību par viņam nelabvēlīga disciplinārlietas komisijas lēmuma atcelšanu.
Disciplinārlietu pret K.Podiņu ierosināja VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme pagājušā gada sākumā par lēmumu piešķirt 14,000 eiro prēmiju NMPP izmeklētājam Mārtiņam Saulem par degvielas tirgotāja Dinaz krimināllietas ietvaros konfiscēto 1,5 miljonu eiro ieskaitīšanu valsts budžetā.
Taisnības labad jāatzīmē, ka sākumā šo krimināllietu uzsāka un tās ietvaros ievērojamo summu arestēja daļai Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmējiem pazīstamā Karīna Plaude, kura toreiz ieņēma VID Finanšu policijas (vēlāk iekļauta NMPP sastāvā) izmeklētājas amatu.
Tomēr K.Plaudes karjera Finanšu policijā aprāvās 2019.gadā, kad tika saņemta informācija par viņas, VID NMPP operatīvās daļas vadītāja Jāņa Borovika un VID NMPP izmeklēšanas daļas vadītāja Mārtiņa Kalniņa iespējamo iesaisti Olainfarm mantinieču karos Signes Balderes pusē.
Klīda baumas par iespējamu 100 000 eiro lielu kukuli, no kuriem 50 000 eiro it kā tika samaksāti, bet otru daļu S.Baldere esot atteikusies maksāt, jo pasūtījuma darbs netika paveikts.
Toreiz klīda baumas arī par K.Podiņa centieniem pret šo trijotni uzsākt krimināllietu par kukuļņemšanu un dienesta stāvokļa izmantošanu, bet I.Jaunzeme nevēlējās tik augsta līmeņa skandālu, tādēļ ar viņas lēmumu trijotne vienkārši tika aizrotēta uz citiem amatiem VID iekšienē.
K.Plaude kādu laiku pastrādāja VID Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvaldē, J.Boroviks tika pazemināts amatā par parastu VID NMPP operatīvo darbinieku, savukārt M.Kalniņš joprojām ieņem VID Nodokļu pārvaldes direktora vietnieka amatu.
Pēc K.Plaudes karjeras kritiena Dinaz krimināllietu pārņēma iepriekšminētais izmeklētājs M.Saule. Pa šo laiku Dinaz brīnumainā kārtā bija izcīnījis iespēju atgūt arestētos līdzekļus, savukārt M.Saule nebija tik elastīgs kā iepriekšējie lietas izmeklētāji, tādēļ arestētie 1,5 miljoni eiro 2021.gadā ar tiesas lēmumu nonāca valsts budžetā.
Par to VID NMPP vadība nolēma piešķirt M.Saulem vienreizēju prēmiju 14 000 eiro apmērā. Tā kā šādas summas izmaksa nevar tikt veikta bez VID ģenerāldirektores akcepta, tika saņemta I.Jaunzemes piekrišana, un VID grāmatvedība izmaksāja šo prēmiju.
Teikt, ka no ienesīgiem amatiem aizrotētā trijotne bija neapmierināta, būtu ļoti maigi. Visasāk savu neveiksmi pārdzīvoja K.Plaude. Daži saka, ka K.Plaude esot uzskatījusi, ka prēmija un aplausi Dinaz lietā pienākas viņai. Citi ir pārliecināti, ka prēmija ir štrunts salīdzinājumā ar iespējamo komisijas maksu par lietas izbeigšanu un arestētās naudas atgriešanu.
Lai kā tur arī nebūtu bijis, dažādi adresāti dažādās iestādēs sāka saņemt gan K.Plaudes, gan anonīmas vēstules un iesniegumus. Un, tā kā tajā laikā attiecības starp I.Jaunzemi un K.Podiņu jau bija sašķobījušās, I.Jaunzeme uz šo iesniegumu pamata 2022.gada sākumā uzsāka disciplinārlietu pret K.Podiņu.
Disciplinārlietas izskatīšanas laikā K.Podiņš paļāvās tikai uz to, ka lēmumu par prēmijas izmaksu apstiprināja pati I.Jaunzeme. Tādēļ nav brīnums, ka I.Jaunzeme pieņēma lēmumu sodīt K.Podiņu.
K.Podiņš lēmumu pārsūdzēja tiesā, bet aizstāvēja sevi tik švaki, ka tiesa nosprieda, ka šādu prēmiju viņam nebija tiesības izmaksāt un I.Jaunzemes piekrišana nav attaisnojums.
Pagaidām nav zināms, vai K.Podiņš pārsūdzēs sev nelabvēlīgo administratīvās instances tiesas lēmumu augstākas instances tiesā. Tikmēr klīst baumas, ka I.Jaunzeme vēlas atriebties savam agrākajam padotajam un gatavojas iesniegt prasību par 14 000 eiro piedziņu no K.Podiņa.
Seko mums 
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
