Jautājumi, ko valsts prezidents varētu uzdot, viesojoties Saulkrastu novadā

Ar šo paužam prieku par valsts prezidenta vizīti, jo Edgars Rinkevičs ir Latvijas tautā cienīts un mīlēts prezidents, kas savu amata statusu acīmredzami izmanto ne tikai formālai publiskai darbībai, bet pievērš uzmanību būtiskiem un aktuāliem jautājumiem un savā neilgajā darbības laikā jau ir spējis panākt arī konkrētus rezultātus izpildvaras darbībā. Edgara Rinkeviča darbība šādā ziņā ļoti pozitīvi atšķiras no iepriekšējiem četriem valsts prezidentiem.

Nav šaubu, ka 13. februārī Saulkrastu pašvaldībā prezidents tiks sagaidīts augstākajā līmenī un pašvaldība spēs godam prezentēt savas stiprās puses – mums ir, ar ko lepoties, jo pašvaldībā dzīvo daudz lielisku un talantīgu cilvēku!

Tomēr ar šo atklāto vēstuli aicinām prezidentu mainīt līdzšinējo lietu kārtību, kad pašvaldības ilggadējā vadība noklusē un apslēpj savu ilggadējo bezdarbību, nekompetenci, bezatbildību un iespējamo materiālo ieinteresētību. Cita starpā Saulkrastu novada pašvaldības vadība pārstāv tos politiskos spēkus, kas radikāli iestājās pret Edgara Rinkeviča kunga nominēšanu un atbalstīšanu valsts prezidenta amatā, tāpēc, uzklausot prezidentam veltītos glaimus, aicinām atšķirt graudus no pelavām.

Tā kā nav nekāda cita veida, kā valsts prezidentam uzzināt pašvaldībā aktuālās problēmas (pašvaldības vadība pati tās neatklās), kuru dēļ Saulkrastu novada pašvaldība gadu desmitiem neattīstās, bet vietējo iedzīvotāju vidū tiek saukta par “sūnu ciemu, kurā būvē tikai kārtējos gājēju celiņus”, aicinām valsts prezidentu, tiekoties ar Saulkrastu novada pašvaldības vadību un domes deputātiem, uzdot šādus būtiskus jautājumus:

1)     Kādēļ Saulkrastu novada pašvaldībai, neskatoties uz to, ka tai ir viss iespējamais attīstības potenciāls (galvaspilsētas tiešs tuvums, lieliska dzelzceļa satiksme, starptautiskas ceļu infrastruktūras pieejamība, labākās pieejas Vidzemes jūrmalai un potenciālai tūrisma attīstībai, ceturtā lielākā Latvijas osta, ļoti vērā ņemami nodokļu ieņēmumi, fantastisks vietējo iedzīvotāju intelektuālais potenciāls):

-        ir vieni no lielākajiem pašvaldības administratīvajiem izdevumiem Latvijā?

-        ir vieni no augstākajiem komunālo pakalpojumu izdevumiem Latvijā?

-        pašvaldības izglītības iestādēs un virknē citās pašvaldības iestādēs darbiniekiem ir vienas no mazākajām algām starp līdzīgiem turīgiem novadiem, līdz ar ko pašvaldības vidusskola nespēj nokomplektēt vajadzīgo skolotāju skaitu, kam attiecīgi seko bērnu skaits, jo bērni, nesaņemot pienācīgu kvalitāti Saulkrastu novadā, izvēlas mācīties augstāka līmeņa skolās Rīgā?

Kamēr pašvaldības izglītības iestādēs darbiniekiem ir zems atalgojums, domes vadība ir spējīga novirzīt līdzekļus gan vairāku domes priekšsēdētāju vietnieku atalgošanai, gan neproduktīviem un zaudējumus nesošiem tiesu procesiem, gan administratīvā štata palielināšanai, gan lielisku, bet dārgu elektro auto iegādei, kurus izmanto arī privātām vajadzībām, gan ļoti pārspīlēta sabiedrisko attiecību biroja izveidei (iespējams, Saulkrastu pašvaldības sabiedriskās attiecības resursu ziņā atbilst prezidenta biroja sabiedriskajām attiecībām).

-        ir vieni no lielākajiem atkritumu izvešanas izdevumiem Latvijā?

-        ir viens no mazākajiem piesaistīto investīciju apjomiem – cik zināms, vienīgais objekts pašvaldībā, kas attīstās sadarbībā ar pašvaldību, ir Skultes osta. Taču visdrīzāk ostas uzņēmēju attīstība saistīta ar ļoti izdevīgiem nosacījumiem - zem tirgus vērtības noslēgto zemes nomas ilgtermiņa līgumu darbība?

-        ir virkne projektu, kuri desmitgažu laikā ir atklāti izgāzušies un nav sasnieguši mērķus, piemēram, kanalizācijas un ūdensapgādes pieslēgumi privātajiem īpašumiem ieviesti tikai daļēji, nesasniedzot izvirzītos mērķus?

-        ir ļoti nelieli privāto investīciju apjomi, turklāt privātie investori sūdzas par ārkārtīgi birokrātisko pašvaldības attieksmi, mēnešiem un dažbrīd pat gadiem nespējot saskaņot savas ieceres pašvaldībā? Lielākā daļa potenciālo investoru nolēmuši investēt līdzekļus citās pašvaldībās.

Pašvaldības vadībai labas attiecības ir tikai ar tiem uzņēmējiem, kuri vai nu tiešā veidā iekļaujas pašvaldības vadības politiskajos spēkos vēlēšanu laikā, vai arī priekšvēlēšanu laikā atbalsta pašvaldības vadību finansiāli vai informatīvi.

-        ir ļoti daudz pašvaldības projektu, kuros nekvalitatīvas to realizācijas dēļ pašvaldība bijusi spiesta atmaksāt saņemtos fondu līdzekļus?

-        vienīgie divi ceļi, kurus pašvaldība no jauna ir uzbūvējusi kopš Grāvīša/Līča valdīšanas laikiem (Pirmā iela un Svētku iela), ir uzbūvēti mežā, kurā nekāda attīstība nenotiek, kaut gan projekta ietvaros bija uzdevums piesaistīt vairāk nekā 10 miljonus SPA viesnīcas būvei?

-        kaut gan pašvaldībā ir desmitiem tūkstošu īpašumu vasarnīcu rajonos, par kuriem īpašnieki maksā nodokļus, faktiska vasarnīcu rajonu infrastruktūras uzturēšana nenotiek, radot ekoloģiskus draudus novada upēm kanalizācijas dēļ? Vasarnīcu rajonu ceļi ir nepieņemamā stāvoklī ar apgrūtinātu atkritumu apsaimniekošanu un pilnībā neskaidru adrešu sistēmu, kuras dēļ īpašumiem ir apgrūtināta speciālo dienestu ātra nokļūšana.

-        ceļu remonti, kuri tiek veikti, tiek veikti fantastiski nekvalitatīvi (piemēram, Melnsila ielas remonts Zvejniekciemā, kad ceļš pilnībā sabruka viena gada laikā pēc tā atklāšanas)? Visbiežāk tas notiek tāpēc, ka pašvaldības vadība nepiesaista projekta iedīgļu stadijā profesionāļus, kas spētu iepirkumiem profesionāli sagatavot vajadzībām atbilstošu specifikāciju.

-        ir virkne projektu, kuros pašvaldība absolūti nepamatoti zaudējusi simtiem tūkstošu EUR, piemēram, attīstot Saulkrastu estrādes projektu, sākotnējā projektā tika ieguldīti nepilni 200 000 EUR, tad no šī projekta pašvaldība pilnībā atteicās, neizvērtējot atbildīgos, uzsāka jauna projekta veidošanu? Visi sākotnējie ieguldījumi tika “norakstīti zaudējumos”.

Saulkrastos, Smilšu ielā 7 (bijusī viesnīca Baltic Inn) vairāku gadu laikā ieguldīti aptuveni 700 000 EUR, tad no šī projekta pašvaldība atteicās, zaudējot aptuveni 500 000 EUR. Atbildīgie par tik lieliem zaudējumiem netika noteikti.

Virkne pašvaldības īpašuma remonta projektu, kuros gadu no gada veikti nekvalitatīvi un birokrātiski sarežģīti projekti, kā dēļ pašvaldība beigās samaksājusi piecas reizes vairāk, piemēram, Raiņa ielas 7 siltināšanas projekts, kuru sākotnēji bija iespējams realizēt aptuveni 200 000 EUR apmērā, bet beigās par to samaksāts vairāk nekā miljons, jo veikti neskaitāmi iepirkumi un pazaudēti daudzi gadi.

-        Tā vietā, lai uzbūvētu vajadzībām atbilstošu mūzikas un mākslas skolu, par ārkārtīgi augstu cenu iegādāta ēka, kurā darbību var veikt tikai pāris kabinetos un tas nekādi neatrisina mūzikas un mākslas skolas telpu trūkuma jautājumu?

-        Vienīgā ēka, ko pašvaldība pēdējos desmit gados ir uzbūvējusi “no nulles”, ir sabiedriskā tualete, kas Latvijā kļuva slavena ar to, ka tā bija dārgākā sabiedriskā tualete? Otra ēka (glābšanas stacija) ir iegādāta kā gatava ēka un uzstādīta vietā, kuru no sagrūšanas apdraud iespējamas vētras. Citi pašvaldības īpašumi pašvaldībā ir tikuši tikai remontēti, bet arī, ne visi. Piemēram, Zvejniekciema Kultūras nama koncertzāli, kuru visdrīzāk apciemos arī valsts prezidents, pašvaldība nav spējusi izremontēt kopš padomju laikiem, kaut gan katru reizi uzsver to, ka Kultūras namu projektējusi izcilā arhitekte Marta Staņa. Te gan jāsaka, ka katrā defektā ir arī efekts – Latvijā ir degradēta koncertzāle, kurā ir iespējams sajust vēsturisko padomju sabrukuma auru. Bet, iespējams, šī koncertzāle simbolizē Grāvīša/Līča valdīšanu Saulkrastos.

-        Pašvaldības ilggadīgā politiskā vadība, kaut gan neatzīst lielāko daļu no augstākminētajām nekārtībām kā savu atbildību, atbildību nogāž uz izpilddirektoru un citu vadītāju pleciem, kurus ik pa brīdim nomaina?

2)     Vai Saulkrastu pašvaldības vājā attīstība varētu būt saistīta ar to, ka to kopš 2005. gada faktiski vada Ervīns Grāvītis, kuram nekad nav bijusi nekāda saistība ar praktisku darbu ārpus pašvaldības institūcijām, tajā skaitā nekad nav bijusi saistība ar uzņēmējdarbību?

Te gan obligāti jāmin juridiska nianse, ka kopš 2019. gada domes priekšsēdētājs de iure ir Normunds Līcis (kopš 2009. gada bijis domes priekšsēdētāja vietnieks), tomēr tam nav lielas nozīmes, jo domi līdzīgi kā Ventspilī Lembergs faktiski turpina vadīt Ervīns Grāvītis, kas šobrīd ir noformēts kā domes priekšsēdētāja vietnieks. Normundu Līci tā darbinieki ir iesaukuši par “svētku priekšsēdētāju”, viņš ir tā tipa cilvēks, kuram nav sava viedokļa, bet ir vajadzīgs spēcīgs padomdevējs, un šo funkciju domē pilda ilggadējs pašvaldības vadītājs Ervīns Grāvītis, ārpus domes politikā – Edvards Smiltēns.

Godātais Rinkeviča kungs! Mēs ļoti ceram, ka Jūsu vizītei patiešām būs arī praktisks ieguldījums turpmākā novada attīstībā! Jūsu amatam piemīt autoritāte, un, ja sarunās pievērsīsiet uzmanību jautājumiem, kuri ieskicēti augstāk, iespējams, kaut nedaudz samazināsies pašvaldības vadības bezatbildīgais darbības stils.

Tāpēc aicinām Jūs uzdot augstākminētos jautājumus pašvaldības vadībai, bet papildus aicinām  aktualizēt valsts likumdošanas līmenī jautājumu par termiņu skaita ierobežojumu, cik reizes un cik ilgi amatpersonas var ieņemt pašvaldības domes priekšsēdētāja vai tā vietnieka amatus.

Iespējams, ja pašvaldības vadītājs savu darbību drīkstētu izvērst tikai, piemēram, divus sasaukumus, tad viņš savas darbības laikā vairāk koncentrētos nevis uz pārvēlēšanu, bet uz reālu darbu. Proti, izveidot līdzīgus termiņu ierobežojumus, kādi ir prezidentam.

Gaidām Jūs Saulkrastu novadā!

Novērtē šo rakstu: