Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Deputātu jautājumi saistībā ar ekonomikas ministra Arvila Ašeradena sabiedriskajā medijā pausto par Ekonomikas ministrijas (EM) “rūpīgi veicamajiem auditiem” attiecībā uz Ekonomikas ministrijas rīcību ar “OIK atļaujām”.

Šis Deputātu jautājums tiek iesniegts saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 119. panta trešajā daļā paredzēto – kā “steidzams” atbilstoši Saeimas Kārtības rullī noteiktajam.

Motivācija steidzamībai: šī gada 25. janvārī ekonomikas ministrs intervijā Latvijas radio apgalvoja: “Ministrija veic divus tādus rūpīgus auditus”, “tā viena lieta, kas man šķiet svarīga – pārbaudīt pašas ministrijas rīcību juridisko lēmumu pieņemšanā, jo ir izskanējušas šaubas, vai ministrija ir rīkojusies adekvāti un saskaņā ar likumdošanu”.

Pēc Jūsu teiktā, drīzumā noslēgsies iepirkums, kas izsludināts ārējā pakalpojuma sniedzēja (“juridiskā biroja”) piesaistei.

Kā tas izriet no Ekonomikas ministrijas (turpmāk – EM) lietvedībā esošajiem dokumentiem, kurus EM ir iesniegusi Saeimai, EM ir jau tikusi veikta dienesta pārbaude par EM rīcību saistībā ar lēmumiem piešķirt komersantam tiesības pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros (turpmāk - Lēmumi), kuras rezultāti neizskaidrojamā veidā it kā “ir pazuduši”, un Jūs apgalvojat, ka saistībā ar šiem “pazudušajiem dokumentiem”, šādu dienesta pārbaudes rezultātu nemaz nav bijis.

Taču šīs dienesta pārbaudes ietvaros ir veikts šo Lēmumu audits un tā rezultāti ir pieejami, un tie apliecina, ka, pieņemot šos Lēmumus, EM nekorekti piemērojusi tiesiskos principus savu lēmumu pamatošanā, pārkāpusi Ministru kabineta noteikumos noteikto kārtību, neievērojusi normatīvo aktu deleģējumu, utt.

Tas viss nerada pārliecību, ka patiesībā EM, sludinot jaunu ārējo pakalpojumu sniedzēju piesaisti, lai izvērtētu EM rīcību, veic darbības nevis, lai atklātu iespējamos EM pārkāpumus saistībā ar “OIK lēmumiem”, bet gan, lai tos piesegtu, un tāpēc steidz izsludināt iepirkumu par jaunu juridisko atzinumu.

Jūs apgalvojāt: “viena lieta, kas man šķiet svarīga – pārbaudīt pašas ministrijas rīcību juridisko lēmumu pieņemšanā”, kāds no juridiskajiem birojiem izvērtēs ministrijas rīcības un lēmumu atbilstību spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Tādēļ EM ir izsludinājusi iepirkumu, nolikums EM2017/142 (turpmāk – Iepirkums), Iepirkuma priekšmets: Lēmumu, ar kuriem piešķirtas tiesības pārdot no atjaunojamiem energoresursiem saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, pieņemšanas procesa atbilstības izvērtējums.

Lai mazinātu šīs augstāk pamatotās bažas pieprasām steidzami sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem:

Kas ir šie divi auditi, kurus Jūs pieminējāt intervijā “Latvijas radio”, kurus pašlaik veicot EM? Kurš tieši tos veic?

Kad un kādā veidā tika izsludināts Iepirkums?

Kāds ir pamatojums Iepirkuma nepieciešamībai? Lūdzam iesniegt lēmumu par šāda iepirkuma veikšanu.

Kādas darbības ir veikusi EM, lai nodrošinātu pēc iespējas plašāku pretendentu piesaisti, nevis tikai atsevišķus “juridiskos birojus”?

Kādā veidā un pēc kādiem kritērijiem tiks/tiek izvēlēts atbilstošākais  “juridiskais birojs”? Lūdzam pamatot šādu izvēles veidu, tā atbilstību sabiedrības interesēm un Jūsu publiski paustajam “audita” mērķim – “Tā viena lieta, kas man šķiet svarīga - pārbaudīt pašas ministrijas rīcību juridisko lēmumu pieņemšanā, jo ir izskanējušas šaubas, vai ministrija ir rīkojusies adekvāti un saskaņā ar likumdošanu."

Kuras amatpersonas noteiks Iepirkuma uzvarētāju? Vai šīs amatpersonas pašas nav bijušas iesaistītas šo Lēmumu sagatavošanā? Lūdzam uzskaitīt tās, norādot ieņemamos amatus.

Kādēļ auditējamais laika periods Lēmumiem ir noteikts tikai no 2012. gada 28. augusta – tas ir tikai tam laika periodam, kurā jau ir spēkā pilnīgs “OIK moratorijs”, kas vispār aizliedz Iepirkuma priekšmetā paredzēto Lēmumu pieņemšanu visā Iepirkumā paredzētajā auditējamajā laika periodā?  (Ir spēkā atbilstoši grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr.262 un Nr.221, kas vairs nepieļauj šādu Iepirkuma priekšmetā paredzēto Lēmumu pieņemšanu)

Pretēji augstākminētajam faktam, EM Iepirkuma Tehniskajā specifikācijā apgalvo, ka šajā auditējamajā  laika periodā ir tikuši pieņemti 860 Lēmumi. Lūdzam sniegt pamatojumu šim apgalvojumam, norādot šajā laika periodā pieņemto lēmumu sadalījumu pa grupām, saskaņā ar Jūsu pašu tehniskajā specifikācijā noteikto - pa lēmumu veidiem un pa energoresursu veidiem.

Cik šajā laika periodā ir pieņemti Lēmumu par tiesību nepiešķiršanu?

Cik šajā laika periodā ir pieņemti Lēmumi par tiesību anulēšanu?

Cik šajā laika periodā ir pieņemti Lēmumi par tiesību piešķiršanu?

Kāpēc nav paredzēts izvērtēt arī pārējos Lēmumus, laika periodā līdz 2012. gadam, kuri rada visnozīmīgāko OIK maksājuma slogu?

Kādēļ pārbaudīti tiks tikai 10% no šajā laika periodā pieņemto lēmumu? Vai tiešām uzskatāt, ka šāds atlases kopums būs pietiekoši reprezentatīvs, lai nodrošinātu objektīvu Lēmumu izvērtēšanas procesu?

Iepirkuma nolikums nosaka, ka izlases metodika ir jāsaskaņo ar EM. Lūdzam paskaidrot, kādā veidā – nosakot kādas prasības, nosacījumus, EM paredz izvirzīt šai metodikai, lai  nodrošinātu, ka Lēmumu atlases rezultātā audits sniedz objektīvu un adekvātu vērtējumu par ministrijas rīcības un lēmumu atbilstību spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un sabiedrības interesēm, ja turklāt Tehniskajā specifikācijā  pie izmantojamajām metodēm ir noteikts, ka izvērtēšanā šajos 10%  ir jāiekļauj ne tikai tie Lēmumi, par kuriem ir paustas pamatotas bažas par to pamatotību un atbilstību, bet “dažāda veida lēmumi” – tai skaitā lēmumi par atļauju atcelšanu, tiesību nepiešķiršanu, u.c? Lūdzam pamatot Jūsu atbildi.

Vai, saskaņojot izlases metodiku, viena no EM prasībām, veicot lēmumu atlasi atbilstoši Tehniskajā specifikācijā aprakstītajam dalījumam, būs ievērot proporcionalitāti (nosakot auditējamo lēmumu skaitu proporcionāli pieņemto lēmumu skaitam izdalītajā grupā)?

Kuras amatpersonas sagatavoja darba uzdevumu, kurš būs jāveic izraudzītajam “juridiskajam birojam”? Lūdzam uzskaitīt tās, norādot ieņemamo amatu.

Ar kurām amatpersonām tiks saskaņota Izlases metodika? Lūdzam tās uzskaitīt, norādot ieņemamo amatu.

Kādā veidā Izpildītājam tiks nodrošināta iespēja veikt Lēmumu atlasi? Vai Izpildītājam būs pieejami visi Lēmumi, kā tas tiks nodrošināts?

Vai un kā tiks saskaņots ar pasūtītāju, kuri ir tie lēmumi, kas saskaņā ar metodiku tiks atlasīti auditam?

Kuras amatpersonas apstiprinās atlasīto Lēmumu kopu, par kuru tiks veikts audits? Lūdzam uzskaitīt tās, norādot ieņemamo amatu.

Tehniskajā specifikācijā ir noteikts, ka iepirkuma priekšmets ir: Lēmumi, ar kuriem piešķirtas tiesības pārdot no atjaunojamiem energoresursiem saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros. Ir divi Ministru kabineta noteikumi Nr. 262 un Nr.221, saskaņā ar kuriem var pieņemt Lēmumus par tiesības pārdot no atjaunojamiem energoresursiem saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, taču Tehniskajā specifikācijā ir paredzēts auditā iekļaut arī lēmumus, kas pieņemti saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.883, kas nonāk pretrunā ar Iepirkuma priekšmetā noteikto. Lūdzam paskaidrot šādu pieļauto neatbilstību.

Kādēļ pretendenta kvalifikācijas prasībās nav paredzēta jelkāda juridiskā pieredze, kura saistīta ar subsidētās elektroenerģijas normatīvo regulējumu un pārraudzību? Vai jūs tiešām uzskatāt, ka auditors bez jebkādas pieredzes būs spējīgs veikt objektīvu un kompetentu Lēmumu izvērtēšanu?

Vai uzskatāt, ka pretendents, kuram nav nekādas pieredzes saistībā ar Iepirkuma priekšmetu spēs adekvāti novērtēt veicamā darba apjoma izmaksas, salīdzinot ar pretendentu, kas to veiks rūpīgi un atbildīgi un tādejādi saskaņā ar Iepirkuma nolikumu netiks izvēlēts par uzvarētāju, jo piedāvājuma izvēles kritērijs ir viszemākā cena?

Ko šā iepirkuma kontekstā nozīmē saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums? Kā tas tiks vērtēts?

Kādēļ Iepirkuma nolikumā nav paredzēta ierobežojoša prasība pretendentam attiecībā uz interešu konfliktu, kurš var rasties, ja pretendents ir sniedzis savus pakalpojumus vai pārstāvējis komersanta intereses, kurš ir bijis ieinteresēts šo Lēmumu pieņemšanā vai pārstāvējis to komersantu intereses, kuri saskaņā ar šiem Lēmumiem ir ieguvuši (vai nav spējusi iegūt) iespēju pārdot savu saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros?

Kādēļ Iepirkuma nolikumā nav pat prasības pretendentam deklarēt šādu augstākminēto interešu konfliktu? Vai uzskatāt, ka auditors, kurš atrodas augstākminētajā interešu konfliktā nodrošinās Jums objektīvu izvērtējumu sistēmai, kuras ietvaros tas pats ir guvis labumu?

Paredzētā līguma cena noteikta 75000 eiro ( ez PVN), nolikumā paredzētais auditējamais Lēmumu skaits ir 86, tas ir katra Lēmuma izvērtēšanai EM ir paredzējusi iztērēt vairāk nekā 1000 eiro (ieskaitot PVN)! Vai jūs uzskatāt šādu EM noteikto summu par adekvātu? Lūdzu, paskaidrojiet, kādā veidā ir tikusi noteikta šāda summa? Kādas darbības un ekspertīzi Jūs esat paredzējuši, kas būtu jāveic, īstenojot Lēmuma izvērtēšanu adekvāti Jūsu Iepirkumā paredzētajai summai?

Pieprasām sniegt atbildes uz katru jautājumu atsevišķi, tās atbilstoši numurējot.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Kas traucē latviskajām partijām pārņemt varu Rīgas domē? Atbilde: latviskajām partijām traucē... latviskās partijas

FotoSaskaņas un GKR kontrole pār Rīgu izgaisusi nedēļas laikā pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām, četri saskaņieši atšķēlušies un izveidojuši savu “treniņbikšu” frakciju, vairākums zaudēts! Vai latviskā opozīcija beidzot gāzīs korupcijas režīmu, un kādi ir iespējamie scenāriji?
Lasīt visu...

21

Mēs esam īpaši, un mūsu situācija ir īpaša, samaksājiet mums, un raudzīsimies uz priekšu

FotoPēdējo dienu laikā sabiedrībā, tostarp sociālajos medijos, plaši tiek apspriesta labas gribas atlīdzinājuma likumdošanas iniciatīva, ko reizēm publiski sauc arī par "restitūcijas atlīdzinājumu ebreju kopienai". Diskusija izraisa dažādus komentārus, nereti asus, retu reizi arī tādus, kurus nevajadzētu pagodināt ar uzmanību.
Lasīt visu...

18

Mēs ļoti vēlamies, lai nodokļu maksātāji sniedz 40 miljonu finansiālu atbalstu Latvijas ebreju kopienai

FotoLikumprojekta “Par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai par holokausta un komunistiskā totalitārā režīma laikā nelikumīgi atsavināto nekustamo īpašumu” anotācija.
Lasīt visu...

21

Speciāli visiem manipulatoriem ar „politkorektumu” un „taisnīgumu”

Foto1. Cilvēki, kuri kritizē Rīgas Domi, Ušakovu un "Saskaņu" par iespējamo liela mēroga korupciju, automātiski nav "rusofobi" vai "naciķi." Viņi vēlas godīgu, nekorumpētu pilsētas pārvaldi.
Lasīt visu...

12

Manabalss.lv iniciatīva “Latvija nosoda komunistisko režīmu noziegumus. Bez izņēmumiem”

FotoLatvija līdz šim nav publiski paudusi skaidru attieksmi pret Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) režīma noziegumiem. Klusēšana ir salīdzināma ar netiešu līdzatbildību.
Lasīt visu...

21

Tautas pēdējā fāze: 4. Iedzīvotāju resursi

FotoTie cilvēki, kuri zina, ka Latvijā viss notiek “pēc grāmatas”, zina arī to, ka pēdējā fāzē eksistē īpaša iedzīvotāju daļa - garīgās bojāejas klienti. Tautas garīgā bojāeja tiešā veidā neattiecas uz visu tautu, bet attiecas tikai uz tautas zināmu (visticamākais – nelielu) daļu.
Lasīt visu...

21

Politiskais spiediens pret FKTK var radīt draudīgu precedentu arī citām patstāvīgajām iestādēm

FotoCentieni sakārtot likumu “tā, kā vajag” jeb atbilstoši politiskajiem uzstādījumiem, tiecoties atbrīvoties no esošajiem Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes locekļiem un piedāvājot “zelta izpletņus”, ne tikai veido draudīgu precedentu FKTK darbībā, bet norāda uz likumdevēja uzdrīkstēšanos steigā mainīt patstāvīgo iestāžu darbības nosacījumus, kas var skart jebkuru no patstāvīgajām iestādēm.
Lasīt visu...

21

Šis ir bezprecedenta politiskās iejaukšanās gadījums FKTK vēsturē

FotoFinanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) vēlas precizēt publiskajā telpā izskanējušu valsts amatpersonu sniegtu nepatiesu informāciju, kas vedina domāt, ka situācija Latvijas finanšu sektorā pēc FKTK veiktās pārmaiņu vadības kopš 2016. gada, kā arī Latvijā līdz šim finanšu pakalpojumu sniedzēju īstenotā uzraudzības pieeja un tās tiesiskais ietvars it kā būtu šķērslis labam valsts novērtējumam Moneyval procesā.  
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Atklāta vēstule Augstākajai tiesai un tieslietu ministram Jānim Bordānam: aicinu apturēt uzsākto Valsts prezidenta ievēlēšanas procedūru

Latvijas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentam š.g. 28. maijā...

Foto

Ordeņus tirgo, bet Valsts prezidenta kancelejai par to nav ne mazākās intereses

Patiesībā ir vienalga, vai Baiļu triloģijas popularizēšanai izmanto I šķiras Triju Zvaigžņu ordeņu tirgošanas jautājuma aktualizēšanu...

Foto

Brīvība meža īpašniekiem?

Sen senos laikos, tik senos kā 2012. gads kokrūpnieki konstatēja, ka "pēc trīs gadu pārtraukuma, kad, pateicoties valdības lēmumam palielināt ciršanas apjomus valsts...

Foto

LMT, „Tet” un sabiedriskie mediji – kas slēpjas kastē?

Jau atkal dienaskārtībā parādās ziņa, ka „Latvijas Mobilā telefona” (LMT) un "Tet" (agrāk "Lattelecom") akcionāri, tas ir...

Foto

Eiropas patiesā seja

Eiropas Parlamenta vēlēšanām veltītajās publikācijās un to komentāros nācās pārliecināties par Eiropas problemātikas ļoti primitīvo un nepatieso atspoguļojumu. Publikācijās un to komentāros sastopamā...

Foto

Dzīvs pierādījums tam, ka vatņikiem nav tautības: Dainis Turlais

Noteikti būsiet pamanījuši, ka kolorado vaboļu midzenī, ko dažkārt mēdz dēvēt arī par Rīgas Domi, pēdējā mēneša...

Foto

Pār gadskārtu audits nāca, šopavasar vēl nav atnācis

Pirms vairāk nekā gada, 2018. gada martā un aprīlī publicēju četru rakstu sēriju sakarā ar AB LV krīzi un ar to...

Foto

“Saskaņu” gaida grūti laiki

Politikas vērotājiem šobrīd ir interesants laiks. Nesen beidzās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, trešdien tika ievēlēts jaunais Latvijas prezidents Egils Levits. Pēc tam sekoja...

Foto

Kā būtu iespējams deputātam Kaimiņam juridiski tiesiski sadauzīt seju par vēlētāju nodošanu un solījumu nepildīšanu

Atklātā vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrnieces kundzei! Vēlos Jūs informēt, ka pēc Vienotības valdības...

Foto

Tautas pēdējā fāze: 3. Sociālā šizofrenizācija

Zinātnē tiek analizēta parādība vārdā sociālā šizofrenizācija jeb sabiedriskās apziņas šizofrenizācija. Šo parādību izraisa sabiedrības dzīves apstākļi. Tādā gadījumā sabiedrībā...

Foto

Kāpēc LRA ar 5,01% derīgu vēlēšanu zīmju palika zem 5% barjeras, un kāpēc ZZS ar vairāk nekā 5,3% balsu nedabūja vietu

Esmu jau skaidrojis, tak savilkšu...

Foto

Ļaunuma banalitāte

Ļaunumā vienmēr ir zināma banalitātes porcija: ļaunums parasti nevar lepoties ar oriģinalitāti. Ļaunums parasti atkārto citu ļaunumu formātu un trajektoriju, un tas notiek banāli...

Foto

Šīs nav pirmās nopietnās aizdomas saistībā ar Latvijas valsts augstākajiem apbalvojumiem

Saistībā ar pēdējās dienās aktualizēto jautājumu par valsts augstāko apbalvojumu pasniegšanu un „noklīšanu neceļos”, kā...

Foto

Es kā ignorētā Valsts prezidenta amata kandidāta izvirzītājs esmu vērsies tiesā pret LR Saeimu

28. maijā esmu iesniedzis Augstākajā tiesā pieteikumu, vēršoties pret Latvijas Republikas (LR)...

Foto

Zakatistova un Tamuža stāsts nav unikāls. Par ko klusē Tamužs?

Klaji meli, nepatiesi apgalvojumi, safabricēti fakti un intrigas jau vēsturiski ir bijuši iecienīti instrumenti cīņā par...

Foto

Kā LPSR par L[PS]R pārtapa. 2. daļa

Turpinājums sarunai ar kādreizējo Pilsoņu Kongresa Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Antonu Mikosu....

Foto

Kā LPSR par L[PS]R pārtapa. 1. daļa

Saruna ar kādreizējo Pilsoņu Kongresa Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Antonu Mikosu....

Foto

Vīzija glamūra inteliģencei

2019.gada 16.maijā portāls “nra.lv” publicēja tekstu ar virsrakstu “Valsts prezidenta amata kandidāta Egila Levita vīzija par Latviju”. Tā ir latviešu varas inteliģencei svētā...

Foto

Katoļu baznīcas Bīskapu konferences aicinājums sakarā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām

Tuvojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām, Latvijas bīskapu konference vēlas atgādināt par katra kristieša līdzatbildību kopējā labumā, kas...

Foto

Daži argumenti (no daudziem), kāpēc Dombrovskis ir nelietīgs divkosis

1. Zināms, ka Dombrovska grāmatas izdošanu latviešu valodā ir finansējusi Kuveitas naftas kompānija, kura bija ieinteresēta no...

Foto

“Bezkompromisa tiesiskums” bez maskas: „Liepājas metalurga” izlaupītāji reiderē „Olainfarm” un stiepj rokas pēc LU īpašumiem

Velmers un Krastiņš kopā ar Prudentia partneri Rungaini izpārdeva Liepājas metalurga īpašumus. Pārdeva pa daļām,...

Foto

Ir puslīdz skaidrs, kurp dodas NEPLP un LTV. Bet... kur tad tas ir?

Atbilde uz Jāņa Rušenieka 17.05.2019. rakstu «Kurp dodies, LTV un NEPLP?» — šis...

Foto

Brīva vieta Valsts prezidenta ievēlēšanas likuma interpretācijai

Šī gada 13. maijā atbilstoši Valsts prezidenta ievēlēšanas likumam iesniedzu pieteikumu ar prezidenta amata kandidatūru prezidenta vēlēšanām Saeimas Prezidijam,...

Foto

Ezotēriķi bez atsaucēm – kā Gundariņš disertāciju rakstīja

2019. gada janvārī pasauli pāršalca ziņa, ko varēja lasīt arī Latvijas ziņu slejās, ka “Indijas zinātnieku kopiena skarbi...

Foto

Vai iespējams iemācīt āzi dot pienu?

Pietiek vairākkārt publicēja Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības (NĪLA) stāstus par "Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likuma" (Nr. 158.Lp13, turpmāk – Likumprojekts)[1] veidošanas...

Foto

Protestu nebūs jeb tautas dekadence

Vai ir gaidāmi protesti – mītiņi, piketi, tautas sapulces vai citas protesta akcijas? Vai latvieši samierināsies, ka viņu valstī prezidents būs...

Foto

Latvija gaida nākamo vadoni

Esošais prezidents Raimonds Vējonis ir paziņojis, ka nekandidēs prezidenta vēlēšanās, kaut arī viņu atbalsta ZZS. Tas uzskatāms par racionālu un saprātīgu lēmumu,...

Foto

Koncertzāle uz AB dambja: kārtējais "otkats" vai spļāviens sejā Rīgas "plebejiem"?

Rīgas akustiskās koncertzāles priekšvēsture ir pietiekami sena - pirmo reizi ideja par  jaunu republikas līmeņa...

Foto

Nacionālā ideja un identitāte

Šo nerakstīju un nepublicēju pirms devītā maija un devītajā. Dažām dienām bija jāpaiet, lai ir objektīvāks redzējums un iespējams skats ne tikai...

Foto

Londonas tiesa: "Latvijas dzelzceļa" šefs Bērziņš iepriekšējā darbavietā izkrāpis 5 miljonus

Edvīns Bērziņš caur “Latvijas kuģniecību” ir izkrāpis piecus miljonus dolāru no uzņēmuma “Latmar”. Šāds Londonas...