Jautājumi ekonomikas ministram Ašeradenam par viņa ministrijas priekšlikumu diferencēt OIK maksājumu dažādām lietotāju grupām
Ivars Zariņš u.c. Saeimas deputāti08.09.2016.
Komentāri (1)
Iesaki rakstu: 
Lai pārstrukturētu elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) nelabvēlīgo ietekmi uz Latvijas ražojošo uzņēmumu konkurētspēju, kura radusies, Ekonomikas ministrijai (EM) īstenojot nepārdomātu un tuvredzīgu enerģētikas politiku, EM ir piedāvājusi valdībai apstiprināt risinājumu, kurš nodrošinās atsevišķiem uzņēmumiem OIK maksājumu samazinājumu uz pārējo uzņēmumu rēķina. Lai kliedētu bažas, ka šis ir kārtējais EM nepārdomātais lēmums, kurš tiek īstenots atsevišķu šauru ekonomisko interešu labā, lūdzam sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem:
1. Vai, sagatavojot šo priekšlikumu, EM veica aprēķinus par sagaidāmajām OIK maksājuma izmaiņām, kuras radīsies elektroenerģijas patērētājiem saistībā ar šo priekšlikumu? Ja tas tika veikts, lūdzam iesniegt šo aprēķinu.
2. Kurām lietotāju grupām ar šo priekšlikumu ir paredzēts samazināt OIK maksājumu apmēru? Cik daudz ir šādu lietotāju (pa lietotāju grupām, ja tās ir vairākas)? Kāds ir to kopējais (pa lietotāju grupām) esošais un prognozētais elektroenerģijas patēriņš?
3. Par cik (eiro/MWh) tiks samazināts OIK maksājums šiem lietotājiem (norādīt pa lietotāju grupām, ja tās ir vairākas) saistībā ar šo EM priekšlikumu?
4. Kurām lietotāju grupām ar šo priekšlikumu ir paredzēts palielināt OIK maksājumu apmēru? Cik daudz ir šādu lietotāju (pa lietotāju grupām)? Kāds ir to kopējais (pa lietotāju grupām) esošais un prognozētais elektroenerģijas patēriņš?
5. Par cik (eiro/MWh) tiks palielināts OIK maksājums šiem lietotājiem (norādīt pa lietotāju grupām) saistībā ar šo priekšlikumu?
6. Kā jau Jūs to zināt, Saeimā ir apstiprināts EM sagatavotais likumprojekts, kurš nosaka, kā Latvijas uzņēmumiem būs jāīsteno energoefektivitātes pasākumi, lai izpildītu Latvijas uzņemtās saistības energoefektivitātes jomā. Pēc savas ietekmes apjoma šie pasākumi var izraisīt ne mazāk graujošu iespaidu uz Latvijas uzņēmumu konkurētspēju kā savulaik EM piekoptā politika attiecībā uz atbalsta shēmām vietējiem elektroenerģijas ražotājiem, kas radīja nozīmīgu OIK maksājuma pieaugumu elektroenerģijas patērētājiem.
Vai EM, izstrādājot savu priekšlikumu par OIK diferencēšanu, lai tā rezultātā atsevišķiem uzņēmumiem nodrošinātu tiem nepieciešamo konkurētspēju, ir ņēmusi vērā sagaidāmo ietekmi, kādu radīs uz šiem uzņēmumiem tās paredzēto energoefektivitātes pasākumu ieviešana?
Ja ir – lūdzu, sniedziet šo izvērtējumu par šiem uzņēmumiem, lai dotu iespēju pārliecināties, ka Jūsu sagatavotais priekšlikums saistībā ar OIK diferencēšanu nav kārtējais tuvredzīgais EM risinājums, kas būs bezjēdzīgs, jo tik un tā nenodrošinās šiem uzņēmumiem nepieciešamo konkurētspēju, jo tie nebūs spējīgi nodrošināt savai darbībai nepieciešamo darbības efektivitāti, īstenojot EM paredzētos energoefektivitātes pasākumus, savukārt citi uzņēmumi (Latvijas ražojošie vidējie un mazie uzņēmumi), īstenojot šo Jūsu piedāvāto OIK diferenciāciju, tiks apgrūtināti ar papildu OIK maksājumiem, tādējādi samazinot to konkurētspēju un padarot dārgākus to sniedzamos pakalpojumus un preces, kas būs nozīmīgi galvenokārt Latvijas patērētājam, jo šie uzņēmumi darbojas galvenokārt Latvijas iekšējā tirgū.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
