Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nepārdomāts un nesamērīgi dāsns atbalsts atsevišķiem elektroenerģijas ražotājiem ir izraisījis nozīmīgu obligātās iepirkuma komponentes (OIK) pieaugumu, kā rezultātā ir pieaugušas elektroenerģijas izmaksas Latvijas patērētājam. Vieni no nozīmīgākajiem elektroenerģijas patērētājiem ir Latvijas ražojošie uzņēmumi, tādejādi ir pieaugušas šo uzņēmumu izmaksas un samazinājusies šo uzņēmumu konkurētspēja. Īstenot tādu valsts politiku, kas veicina Latvijas uzņēmumu konkurētspēju, ir viens no Ekonomikas ministrijas galvenajiem uzdevumiem.

Ekonomikas ministrija ir vairakkārt paudusi, ka tā apzinās un atzīst nepieciešamību īstenot pasākumus, lai mazinātu šo nesamērīgi dāsno atbalstu, kas rada negatīvu ietekmi uz Latvijas tautsaimniecības konkurētspēju un investīciju vides pievilcību.

Ir kļuvis zināms, ka Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi MK noteikumus, kas pretēji līdz šim publiski paustajam nevis vērsti uz atbalsta mazināšanu, bet, lai atsevišķiem elektroenerģijas ražotājiem nodrošinātu vēl dāsnāku elektroenerģijas atbalstu! Šādu priekšlikumu EM noteikti ir sagatavojusi pārdomāti un pēc rūpīgas izsvērtas analīzes, un tam ir atbilstošs pamatojums, tāpēc, pamatojoties uz augstākminēto, lūdzam sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem:

1. Kāds ir pamatojums šādām Ekonomikas ministrijas piedāvātajām atbalsta izmaiņām, lai nodrošinātu atsevišķiem elektroenerģijas ražotājiem vēl dāsnāku atbalstu, nekā to nosaka pašreiz spēkā esošie Ministru kabineta  noteikumi?

2. Cik lielu atbalstu kopumā jau ir saņēmuši iepriekš minētie komersanti pie esošās atbalsta shēmas, un cik lielas ir pašu komersantu veiktās investīcijas, kuras būtu jākompensē?

3. Kāpēc tieši šiem elektroenerģijas ražotājiem Ekonomikas ministrija (EM) ir izvēlējusies noteikt vēl dāsnāku atbalstu, nekā to nosaka pašreiz spēkā esošie Ministru kabineta noteikumi?

4. Vai Ekonomikas ministrija ir veikusi izpēti, cik lielu un kādu atbalstu vēl papildus (ne tikai caur obligātās iepirkuma komponentes (OIK) atbalsta mehānismu, bet, piemēram, ES struktūrfondu līdzmaksājumu investīcijām, maksājumus par specifisku kultūru un produkcijas audzēšanu, CO2 emisijas kvotām u.c.) ir saņēmuši iepriekš minētie komersanti, īstenojot ar atbalstāmās elektroenerģijas ražošanu saistītu uzņēmējdarbību? Lūdzam iesniegt iepriekš minēto informāciju un EM veiktos aprēķinus.

5. Lūdzu sniegt Ekonomikas ministrijas aprēķinus, kāds ir kopējais subsidētās elektroenerģijas ikgadējais apjoms, uz kuru attieksies šīs EM sagatavotās atbalsta  izmaiņas?

6. Lūdzu sniegt Ekonomikas ministrijas aprēķinus, par cik naudas izteiksmē pieaugs obligātās iepirkuma komponentes (OIK) apjoms, ja šīs Ekonomikas ministrijas piedāvātās atbalsta izmaiņas tiks pieņemtas?

7. Obligātās iepirkuma komponentes (OIK) pieaugums samazinās Latvenergo koncerna ienākumus, tas savukārt samazinās koncerna peļņu un  dividenžu apjomu, kas savukārt samazinās valsts budžeta ieņēmumus. Lūdzu iesniegt Ekonomikas ministrijas aprēķinus – par cik samazināsies Latvenergo koncerna ienākumi, dividenžu apjoms un valsts budžeta ienākumi?

8. Uz kādu izdevumu samazināšanas rēķina ir paredzēts kompensēt iepriekš minēto ienākumu samazinājumu?

9. Īstenojot Ekonomikas ministrijas piedāvātās atbalsta izmaiņas vienai elektroenerģijas ražotāju grupai, tiks radīts precedents arī pārējiem elektroenerģijas ražotājiem pamatoti pieprasīt veikt analoģiskas izmaiņas tiem paredzētajās atbalsta shēmās. Tādēļ lūdzam iesniegt Ekonomikas ministrijas aprēķinus pa atbalstāmo elektroenerģijas ražotāju grupām saskaņā ar 2009.gada 10.marta MK noteikumos Nr.221 un 2010.gada 16.marta MK noteikumos Nr.262 noteikto atbalstāmo elektroenerģijas ražotāju sadalījumu – kā izmainīsies atbalsta apjoms katrai no grupām, izmainot to atbilstoši Ekonomikas ministrijas piedāvātajam atbalsta līmenim (lai nodrošinātu visiem vienlīdzīgus principus)? Cik lielu iespaidu atbalsta izmaiņas atstās uz OIK – katrai grupai atsevišķi un viss kopumā?

10. Kāds dabasgāzes cenas līmenis būtu jānosaka Ministru kabineta  noteikumos paredzētajās atbalsta formulās, ņemot vērā  komersantiem jau sniegto atbalsta apjomu un gūtos ienākumus, un to, ka uz šo Ministru kabineta noteikumu apstiprināšanas brīdi 2010.gada martā dabasgāzes cena bija 115 Ls/tūkst.m3? Lūdzu sniegt jūsu pamatojumu un aprēķinus.

11. Vai ir paredzēts mainīt pašreiz esošo atbalsta apjomu? Ja ir paredzēts mainīt pašreiz MK noteikumos paredzēto atbalsta apjomu, lūdzam sniegt Ekonomikas ministrijas pamatojumu un aprēķinus.

Red. piez. Interesanti, ka jaunais ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens šos noteikumu grozījumus pagaidām atsaucis no turpmākas virzības Ministru kabinetā.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Kartītes, nejaušas kā proftehmeiteņu likstas

FotoNedēļa man sākās ar smagu izāzēšanu – izrādīju pat pusotru minūti ilgu apstulbumu, kamēr meklēju atbildi uz jautājumu: “Vai tu jau apsveici Bičkoviča kungu vārdadienā?” Paga, paga! Augstākās tiesas priekšsēdis ir – ak, jā! – ir... Nu tak ir... Nu jā! Ivars! Bet vārdadiena Ivariem ir... 1. martā!
Lasīt visu...

21

Izglītības interpretācijas konflikti: iemesli un untumi

FotoSaeimas vēlēšanās uzvarējušās “6.oktobra paaudzes” valdības sastādīšanas šarādē jau no pirmās ainas figurēja solījums turpināt izglītības reformas. Tas neapšaubāmi ir kaitīgs solījums. Tāds solījums liecina par izglītības jēgas neizpratni un nespēju uzvarēt mūsdienu garīgajos konfliktos.
Lasīt visu...

21

Cik zaļi dzīvosim vecumdienās? Pensiju sistēmas ilgtspējas šķietamība

FotoDaudz ir rakstīts un diskutēts par mūsu pensiju sistēmas nākotnes finansiālo ilgtspēju, t.i., par nākotnē sagaidāmo budžeta ieņēmumu spēju segt izdevumus pensijām. Taču tikpat svarīgs jautājums ir, vai esošā pensiju sistēma ir spējīga nodrošināt nākotnes pensionāriem pienācīgu dzīves līmeni vecumdienās. Jau pašreizējais pensijas apmērs ir salīdzinoši neliels, ar vienu no zemākajiem darba ienākumu aizvietojamības līmeņiem Eiropas Savienībā. Pensijas salīdzinošajai vērtībai vēl samazinoties, sabiedrība varētu pārstāt samierināties ar pensionāru zemajiem ienākumiem un pieprasīt politikas pārmaiņas. Līdz ar to arī formulās labi iezīmētā pensiju sistēmas finansiālā ilgtspēja varētu tikt apdraudēta.
Lasīt visu...

12

„Naida runas” fabricēšana un orveliskā domu kontrole

Foto"Visapkārt mums plosās naida runas uzplaiksnījumi,” - tā apgalvo tie, kuri vēlas attēlot noteiktus viedokļus vissliktākajā iespējamajā skatījumā, lai tos deleģitimizētu. Ja jūs uzdrošināsieties uzturēt atšķirīgus viedokļus par konkrētiem jautājumiem un atklāti paudīsiet šos viedokļus, tad to uzskatīs par naida runu. Nevis tāpēc, ka tā ir naidpilna, bet tāpēc, ka tiem, kas iebilst pret atšķirīgiem viedokļiem, nav nekādu pretargumentu, un tad nu tie tos apzīmē par kaut ko morāli sliktu.
Lasīt visu...

18

Politiku vairs nevērošu, bet pievienošos Viņķelei un Pūcem, lai tiktu pie vietas Eiroparlamentā

FotoMani sauc Ivars Ījabs. Esmu politoloģijas profesors Latvijas Universitātē, taču žurnālisti reizēm mani dēvē arī par “politikas vērotāju”. Lai nu tā būtu, tomēr ir pienācis laiks, kad ar vērošanu vien ir par maz. Ir jānāk darīšanai. Tādēļ esmu pieņēmis lēmumu iesaistīties politikā un kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās no Attīstībai/Par saraksta. Paskaidrošu, kāpēc.
Lasīt visu...

21

Transformeri jeb Putas vai krējums?

FotoKā vienmēr iedvesmu kaut ko uzrakstīt dod pati dzīve, bet dzīve Latvijā radošam cilvēkam ir īpaši piemērota, jo materiālu pārdomām piespēlē vai ik dienas.
Lasīt visu...

21

Kremļa ierocis

FotoLai ilustrētu ne tikai mākslas, bet arī plašāk – kultūras un cilvēka attiecības, Jānis Miezītis savā grāmatā «Būt latvietim» runā par ūdeni peldošu cilvēku. Viss, kas palīdz cilvēkam peldot noturēties virs ūdens, ir māksla (kultūra), bet viss, kas to velk uz dzelmi, ir antimāksla (antikultūra).
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Zagšana un tautas vara

Pie neliela lauku veikaliņa pienāca bārdains vīrs, sev priekšā stumjot ķerru. No tās viņš izņēma vairākus audekla maisus un iegāja veikalā. Pārdevēja...

Foto

Nacionālā ideālisma strupceļš un humanitātes noziedzība

Ideālisms tradicionāli asociējas ar atsevišķa cilvēka garīgo pasauli. Tajā ietilpst cilvēka domas, sirdsapziņas morālā pulsācija, prāta iztēles radošie sapņi. Bez...

Foto

Kāpēc leftisti neieredz vīrišķību

Nepārtraukti skanošā leftistu mantra pauž pārliecību, ka visi ir balto vīriešu upuri, un diezgan daudzas sievietes arī dzied līdzi šim meldiņam....

Foto

Valsts "augstākā līmeņa vadītājus" par jūsu naudu turpināsim attīstīt vēl līdz pat 2022.gadam

Nepārtraukta attīstība – tas ir atslēgvārds, kas attiecas uz ikvienu mūsdienīgu cilvēku, tai...

Foto

Viņš pats sev bija varonis

Šis teksts ir mana pateicība profesoram Mavrikam Vulfsonam. Viņam šodien ir dzimšanas diena. Profesors bija un ir viens no lielākajiem cilvēkiem...

Foto

Tieši augstākā līmeņa Latvijas valsts vadītājus visvairāk demonstrē izdegšanas pazīmes

Par Valsts kancelejas organizētajiem apzinātības treniņiem “Augstākā līmeņa vadītāju attīstības programmā”: apzinātības treniņi bija viena no Augstākā...

Foto

Iesniegums KNAB par Madonas novada atbildīgo amatpersonu rīcību

Ar šo vēlos informēt par Madonas novada atbildīgo amatpersonu Gunta Ķevera un Ivara Miķelsona ieņemamā amata iespējamo ļaunprātīgo...

Foto

Krievija

Lasot latviešu patriotu rakstus, bieži jālasa vai nu kādas no dzīves atrautas teorijas vai arī raksti, kuros, kā mēdz teikt datorspeciālisti, «pēc noklusējuma» mums automātiski...

Foto

Reputācijas šķidrā reputācija

Reputācijas sociālais institūts (uzstādījums, iekārtojums sabiedrībā) uz planētas nodibinājās reizē ar pirmo divu cilvēku piedzimšanu. Ievas un Ādama laikā jau bija reputācijas sociālais...

Foto

Slēptās verdzības darbības principi

Patērētāju kults, kas valda mūsdienu Rietumu pasaulē, nav brīvas sabiedrības izpausme. Tas tiek uzturēts ar mūsdienu verdzības mehānismu palīdzību....

Foto

Latvijas „sabiedriskā” radio žurnālists: ja kāds ierēdnis vai politiķis ir dusmīgs, darbs ir padarīts labi

Latvijas Žurnālistu asociācija turpina interviju sēriju mediju kritikas projekta ietvaros. Viens...

Foto

Nostāja, ka migrācija var radīt apdraudējumu Latvijas sabiedrībai, ir pretrunā žurnālistu ētikas kodeksam

Decembrī Latvijas publisko telpu sarunās par migrāciju dominēja spraiga viedokļu apmaiņa par ANO...

Foto

Vējoņa un Kučinska gadumijas uzrunas

Publicējam Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa un Ministru prezidenta Māra Kučinska gadumijas uzrunas....

Foto

Helisata

Viņa dzīvoja kaimiņos vienu māju tālāk. Veca sieviete. Ar dziļām rievām sejā, vairāk līdzīgas cirtuma rētām nekā laika pēdām. Sirmi, sirmi mati. Smaga nospiedoša gaita,...

Foto

Es balsošu pret „Vienotības” valdību un uz to aicināšu arī KPV frakciju

Esmu izlēmis - es balsošu pret Vienotības valdību un uz to aicināšu arī frakciju...

Foto

MVU žurnālistikas fakultātē bija nākamo spiegu kalve. S.V. arī?

Ideoloģiskie apsvērumi ir svarīgi, bet ne vienīgie, kādēļ VDK tik ļoti uzmanīja un pārbaudīja Maskavas Valsts universitātes...

Foto

Vai Latvija ir demokrātiska valsts un Ārlietu ministrija to zina?

Kad biju mazs, es tam ticēju. Tagad, it īpaši pēc pēdējām vēlēšanām, tam tic retais. Jo...

Foto

Vēlreiz par valsts drošību

Ja tauta ir valstsnespējīga, tautas politiskā apziņa ir nulles līmenī, tauta neciena valstisko suverenitāti un savu valsti ar prieku nodod valdīt ārpasaules...

Foto

Vēstījums 2018. gada Ziemsvētkos

Ziemsvētkus sauc par brīnumu laiku. Mēs varam pārnest mājās eglīti, skatīties uz to un domāt – lūk, brīnums! Mazā sēkliņā Dievs ir...

Foto

Bērnu galēšana... ar cirvjiem

Šis ir laiks, kad cirvju vicināšanu vismaz uz brīdi varētu nolikt malā. Vismaz attiecībā pret neaizsargātiem bērniem! Par tiem šodien būs runa. Jo...

Foto

Juta Anna nodarbojas ar mūsu partijas biedru vervēšanu VDK vislabākajā manierē un tradīcijās

Mūsu partiju šobrīd cenšas šķelt, cerot, ka mūsu partijā būs nodevēji. Ļoti aktīvi....