Jautājumi ekonomikas ministrei par Latvijas gāzes tirgus liberalizācijas pasākumiem
Ivars Zariņš u.c. Saeimas deputāti22.03.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Nespēja skaidri nodefinēt Latvijas stratēģiju enerģētikas nozarē ir novedusi pie virknes nepārdomātu un pretrunīgu lēmumu, nekonsekvences un līdz ar to neskaidrības un nestabilitātes enerģētikas nozarē, kas apgrūtina tai piesaistīt investīcijas, attīstīt konkurenci un pārdomāti restrukturizēt to ar vislielāko izdevīgumu Latvijas patērētājam, tādejādi radot papildus riskus valsts drošībai un tautsaimniecības konkurētspējai.
Līdz ar to pamatotas un saprotamas ir sabiedrības bažas par kārtējiem valdības uzsāktajiem liberalizācijas procesiem šajā nozarē: vai valdība tos īsteno ar atbilstošu kompetenci un izpratni - sabiedrības interesēs vai arī, vadoties tikai no šaura skatījuma, lai īstenotu risinājumus atsevišķu problēmu vai kādu biznesa interešu ietvaros, kas rezultātā var kaitēt sekmīgai un efektīvai liberalizācijas īstenošanai un radīt papildus izmaksas, kuras būs jāsedz Latvijas patērētājam.
Ir visnotaļ apsveicama valdības apņēmība īstenot gāzes tirgus liberalizāciju, lai radītu Latvijas patērētājiem iespēju izvēlēties sev izdevīgāko gāzes piegādātāju, tomēr veids, kādā valdība to ir iecerējusi īstenot, rada pamatotas bažas par to, vai tas tiek īstenots ar atbilstošu kompetenci sabiedrības interesēs vai arī, lai izdabātu kādu atsevišķu biznesa interešu lobijam, tādejādi cenšoties īstenot nepārdomātu un juridiski nekorektu risinājumu, kas rezultātā ne tikai nedos nekādu labumu Latvijas patērētājam, bet var nozīmīgi aizkavēt un sarežģīt sekmīgu un efektīvu gāzes tirgus izveidi un gāzes piegāžu diversifikāciju Latvijas patērētājam
Piemēram, neviena spēkā esoša tiesību aktu norma nenosaka, kurš no patērētājiem var kvalificēties dabas gāzes tirgus dalībnieka statusam, kādi ir kritēriji tā iegūšanai; neMinistru kabinetam, ne arī citai institūcijai nav dots šāds deleģējums to noteikt, līdz ar to nav saprotams, kādā veidā ir domāts īstenot reālu, likumīgu iespēju Latvijas gāzes patērētājiem izvēlēties sev izdevīgu gāzes piegādātāju, ja saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem nav iespējams noteikt nevienu patērētāju, kam būtu uz to tiesības? Savukārt, ja šādu statusu ir paredzēts noteikt visiem patērētājiem, kā šādā situācijā ir paredzēts nodrošināt sekmīgu gāzes tirgus darbību, ja nav nevienas tiesību normas, kas regulētu šāda gāzes tirgus darbību?
Pamatojoties uz minēto, lūdzam sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem:
1. Kādā veidā, veicot kādas konkrēti darbības un balstoties konkrēti uz kādām tiesību normām, ir paredzēts īstenot valdības piedāvātos gāzes tirgus liberalizācijas pasākumus?
No sabiedrībai sniegtās informācijas izriet, ka valdības piedāvātos gāzes tirgus liberalizācijas pasākumus ir paredzēts īstenot termiņos, kas būs atšķirīgi no spēkā esošajās tiesību normās noteiktajiem termiņiem un nosacījumiem.
2. Lūdzam paskaidrot – izmantojot kādas konkrēti tiesību normas un faktisko rīcību, tiks nodrošināts reāls un juridiski korekts gāzes tirgus atvēršanas process?
3. Vai ir apzināti šādas rīcības iespējamie riski, iespējamās sekas?
4. Kurš konkrēti ir veicis šādas rīcības iespējamo risku un iespējamo seku izvērtējumu? Lūdzam sniegt šo Jūsu novērtējumu.
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
